1930
16.aprīlī, Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.388
Pilsētas robežas grozot, amats nav jāzaudē.
Noapaļojot Grobiņas pilsētas robežas, iznāca daļu zemes, kuru apdzīvoja 1 pilsētas valdes loceklis un 1 domnieks, pievienot pagastam. Uz pilsētas valdes pieprasījumu vai minēto personu vietā nav jāievē citas, Pašvaldības departaments paskaidrojis, ka likums neprasa, lai amatpersonas, kas ievēlētas pirms robežu grozīšanas, atteiktos no amata, ja viņu dzīves vieta piedalīta citai pašvaldībai. Pēc civillikuma šīs amatpersonas patur savas vēlētāju tiesības sakarā ar iegūto domicilu, un ja viņi paši nevēlas atteikties no amatiem, viņi var tos izpildīt līdz pilnvaru notecēšanai.
4.jūlijā, Valdības Vēstnesis, Nr.146
Liepājas apgabaltiesas tiesu izpildītāja vietas izpildītājs
par Liepājas apriņķa 2.iecirkni, kura kanceleja atrodas Liepājā, Marijas ielā
Nr.7, dz.13, pamatojoties uz Civ. procesa likuma 1141., 1143., 1146.-1149.
pantu, paziņo, ka 1930.gada 5.septembrī, plkst. 10 no rīta, Liepājas
apgabaltiesas sēžu zālē pārdos otrā atklātā vairāksolīšanā nekustamu īpašumu,
piederošu Ernestam un Frīdai-Vallijai-Alīnei Skudriem par Ernesta Skudras
kreditoru prasībām.
Īpašumas atrodas Liepājas apriņķī, Grobiņas pilsētā,
ierakstīts Liepājas-Aizputes zemes grāmatu nodaļā ar zemes grāmatu reģistra
Nr.193 un sastāv no tvaika dzirnavām ar visām vilnas apstrādāšanas un dzirnavu
mašīnām un pie tā piederošo kustamo mantu.
Šis nekustams īpašums ir novērtēts par Ls 40000 un tiek
pārdots Latvijas hipotēku bankas, Latvijas bankas, Lejas-Kurzemes krāj-aizdevu
sabiedrības, a/s "Lat-rus", Ilzes Petris, Fr.Krauze un citu prasību
apmierināšanas. Bez minētām prasībām uz šo nekustamu īpašumu ir nostiprināti
hipotēku parādi Ls 91000 apmērā.
Solīšana sāksies saskaņā ar Civ. proc. likuma 1885.pantu no
novērtēšanas summas Ls 40000, vai no priekšrocīgu prasības summas, skatoties no
tam, kura summa būs augstāka pārdošanas dienā.
Personām, kas vēlas ņemt dalību vairāksolīšanā, ir jāiemaksā
Ls 4000 drošības naudas.
Personām, kam ir kādas tiesības uz pārdodamo īpašumu, kas
pārdošanu nepielaiž, tādas tiesības jāuzrāda līdz pārdošanas dienai.
Visi raksti un dokumenti, attiecošies uz pārdodamo īpašumu,
ir ieskatāmi Liepājas apgabaltiesas civilnodaļas kancelejā, vai pie tiesu
izpildītāja.
Liepājā, 1930. g. 1. jūlijā.
Tiesu izp. v. i. A. Meike.
Tiesu izp. v. i. A. Meike.
27.novembrī, Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.445
Interesanta skolu apvienošana Grobiņā.
Grobiņas pilsēta ierosinājusi apvienot savu un Grobiņas pag. 6-klasu pamatskolas pilsētas jaunceltā skolas namā, jo pilsētai esot pārāk grūti uzturēt skolu un algot 11 skolotājus. Ar Pašvaldības departamenta piekrišanu abu šo pašvaldību kopīgā apspriedē bija ari panākta vienošanās, ka pilsēta apvienotās skolas rīcībā atdod savu jauno skolas ēku, kurā izdara nepieciešamos sīkos remontus un dod dzīvokļus un apkurināšanu un apgaismošanu visiem skolotājiem, izņemot divus, kurus ar dzīvokli apgādā pagasts. Pagasts nodod kopējās skolas lietošanā līdzšinējās pagastskolas inventāru, un abas pašvaldības turpmāk kopējās skolas uzturēšanā un mācības līdzekļu un inventāra iegādāšanā piedalās proporcionāli iedzīvotāju skaitam. Katra pašvaldība bez tam algo pa 1 skolas apkalpotājam, un apvienotās pamatskolas saimniecības pārzināšanai ievēl komisiju proporcionāli iedzīvotāju skaitam. Katra pašvaldība pabalstīs savus trūcīgos skolēnus, bet skolas pārzini ievēlēs pagasta padomes un pilsētas domes kopsēdē; pagasts vēlēs turpmāk divus skolotājus, bet pilsēta katru trešo. Reizē ar šādu vienošanos Grobiņas pilsēta gatava nodot apvienoto skolu apriņķa skolu valdes pilnīgā pārziņā, likvidējot savu skolu valdi, tā tad atsakās no katra noteicošā iespaida skolas pārvaldīšanā un uzturēšanā un lūdz Liepājas apr. valdi uzņemties visu apvienotās skolas skolotāju algošanu no apriņķa kases. Pārbaudot šādu līguma projektu Grobiņas pilsētas dome bija tam piekritusi, bet pagasta padome pēkšņi atteikusies no līguma slēgšanas, jo tas viņai neesot vajadzīgs. Tad pilsētas valde lūdza Pašvaldības departamenta gādību, lai skolas katrā ziņā apvienotu, pie kam pilsētas valde piekrītot apvienošanai ari tad, ja apriņķa skolu valde pārņemtu pilsētas skolu savā pilnīgā pārvaldīšanā, patstāvīgi ieceļot tai pārzini un sadalot skolas uzturēšanas izdevumus starp pilsētu un pagastu. Pašvaldības departaments uzdevis apr. valdei, saziņā ar apr. skolu valdi, nokārtot šo skolu apvienošanu, atzīstot ka tā vēlama, bet aizrādījis, ka pārbaudot un apstiprinot skolu apvienošanas līgumu, jāsaskaņo abu pašvaldību intereses, lai būtu nodrošināta sekmīga kopdarbība.
1931
30.janvārī, Strādnieku Avīze, Nr.23
GROBIŅAS PAG. IEDZĪVOTĀJI PROTESTĒ PRET SKOLAS NOĀRDĪŠANU
Grobiņas pagata valde bija izziņojusi pagasta skolas telpās vēlētāju sapulci, kurai bija jāuzstāda kandidāti nākošām pašvaldību vēlēšanām.
Skolas jautājumā vairāki runātāji aizrādīja, ka apriņķa valde grib panākt pagasta un Grobiņas pilsētas skolu apvienošanu, kura pagastam neizdevīga. Savienojot abas skolas pilsētas skolā nepietiktu telpas visiem skolēniem, nav telpas internātam. Ierīkojot internātu citā vietā, skolniekiem būtu vairāk reizes dienā jāiet uz vairāk kā kilometri attālām internāta telpām. Ja bērniem, kuri jau no rīta nākot uz skolu nostaigājuši lielāku gabalu, būs vēl dienā vairākas reizes jāmērī ceļš uz internātu un atpakaļ, tad tiem vairs nebūs enerģijas mācīties. Pilsētas skolā nepietiktu dzīvokļi skolotājiem. Pie pilsētas skolas nav priekš skolotājiem likumā paredzētā zeme, kur ierīkot parauga dārziņus. Neskatoties uz to, ka pagasta padome, skolas padome un vecāku sapulce ir vienbalsīgi noraidījušas skolu apvienošanu, apriņķu valde tomēr grib to panākt un piesūta pagasta iestādēm šai jautājumā dažādus papīrus, kuru saturs dažreiz nav saprotams. Ir pat izvēlēta delegācija, kura braukusi pie apriņķa valdes priekšsēdētāja Līča, lai noskaidrotu, vai no viņa parakstītais papīris par skolu apvienošanu uzskatāms kā pavēle, kas jāpilda, vai kā padoms, kuru var arī nepildīt. Līcis atteicies dot paskaidrojumus un sacījis ja ar rakstu neesot mierā, tad lai pārsūdzot. Beidzot delegāti griezušies pie advokāta, kurš paskaidrojis, ka minēto rakstu pēc viņa satura nevarot uzskatīt kā pavēli, bet tur esot padoms. „Kurzemes Vārds” jau decembra mēnesī esot ievietojis kādu rakstu, kurā minēts, ka abu skolu apvienošana esot noticis fakts. Kad iesūtīts pretraksts, kurā aizrādīts, ka ziņojums par abu skolu apvienošanos nesaietās ar patiesību, tad šo rakstu „Kurzemes Vārds” nav ievietojis.
Beidzot sapulce vienbalsīgi nolēma skolas neapvienot un pagastam pašam pārbūvēt savu skolu. Pārbūves projekts jau dažus gadus gaida uz apriņķa valdes apstiprinājumu.
Tālāk sapulces dalībnieki sadalās pēc saimnieciskiem nogrupējumiem un katrs nogrupējums uzstāda savu kandidātu sarakstu.
Semene
Skolas jautājumā vairāki runātāji aizrādīja, ka apriņķa valde grib panākt pagasta un Grobiņas pilsētas skolu apvienošanu, kura pagastam neizdevīga. Savienojot abas skolas pilsētas skolā nepietiktu telpas visiem skolēniem, nav telpas internātam. Ierīkojot internātu citā vietā, skolniekiem būtu vairāk reizes dienā jāiet uz vairāk kā kilometri attālām internāta telpām. Ja bērniem, kuri jau no rīta nākot uz skolu nostaigājuši lielāku gabalu, būs vēl dienā vairākas reizes jāmērī ceļš uz internātu un atpakaļ, tad tiem vairs nebūs enerģijas mācīties. Pilsētas skolā nepietiktu dzīvokļi skolotājiem. Pie pilsētas skolas nav priekš skolotājiem likumā paredzētā zeme, kur ierīkot parauga dārziņus. Neskatoties uz to, ka pagasta padome, skolas padome un vecāku sapulce ir vienbalsīgi noraidījušas skolu apvienošanu, apriņķu valde tomēr grib to panākt un piesūta pagasta iestādēm šai jautājumā dažādus papīrus, kuru saturs dažreiz nav saprotams. Ir pat izvēlēta delegācija, kura braukusi pie apriņķa valdes priekšsēdētāja Līča, lai noskaidrotu, vai no viņa parakstītais papīris par skolu apvienošanu uzskatāms kā pavēle, kas jāpilda, vai kā padoms, kuru var arī nepildīt. Līcis atteicies dot paskaidrojumus un sacījis ja ar rakstu neesot mierā, tad lai pārsūdzot. Beidzot delegāti griezušies pie advokāta, kurš paskaidrojis, ka minēto rakstu pēc viņa satura nevarot uzskatīt kā pavēli, bet tur esot padoms. „Kurzemes Vārds” jau decembra mēnesī esot ievietojis kādu rakstu, kurā minēts, ka abu skolu apvienošana esot noticis fakts. Kad iesūtīts pretraksts, kurā aizrādīts, ka ziņojums par abu skolu apvienošanos nesaietās ar patiesību, tad šo rakstu „Kurzemes Vārds” nav ievietojis.
Beidzot sapulce vienbalsīgi nolēma skolas neapvienot un pagastam pašam pārbūvēt savu skolu. Pārbūves projekts jau dažus gadus gaida uz apriņķa valdes apstiprinājumu.
Tālāk sapulces dalībnieki sadalās pēc saimnieciskiem nogrupējumiem un katrs nogrupējums uzstāda savu kandidātu sarakstu.
Semene
10.martā, Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.470
Grobiņas pilsētas pašvaldības darbību 9. februārī revidēja Iekšlietu ministrijas revidents E. Rimbenieks. Grāmatvedību un darbvedību atrada labā kārtībā, tikai žurnala-virsgrāmatas noslēgšana par pēdējiem 2 mēnešiem nokavēta. No pilsētas ieņēmumu budžetā paredzētiem Ls 33.730 līdz 1. dec. ienākuši Ls 22.751,56, galvenā kārtā no nodokļiem. Budžets, cik paredzams, noslēgsies ar iztrūkumu, jo izdevumi pārsniedz paredzētos.
Pilsētas revīzijas komisija izdarījusi tikai 1 revīziju 1930. gadā. Pilsētai pieder ūdens dzirnavas ar elektrības ražošanas ietaisi un lopkautuve. Dzirnavas izrentētas uz 24 gadiem J. šķipsnām. Līgums
diezgan neizdevīgs un nav vēl apstiprināts. Lopkautuve izrentēta P. Neiperam izsolē par Ls 110 gadā. Līdz šim maksāts Ls 230 gadā. Pamatskolas ēka vēl nav galīgi nobeigta. Telpas tur būs plašas: 12 klases ,zāle, blakus telpas, un tajās varētu ucņemt ari tuvāko pagastu bērnus. Apvienošanās šai ziņā nepieciešama, jo pilsēta viena skolu nevarēs uzturēt. Nespējnieku patversmē, kas ierīkota ½ kilometru attālā Biržu muižā, ievietoti kādi 30 nespējnieki.
Pilsētas kasi nevarēja izrevidēt, jo pils. galva Jānis Pūris bija izbraucis, bet pie viņa atradās nauda un kases grāmatas.
Pilsētas revīzijas komisija izdarījusi tikai 1 revīziju 1930. gadā. Pilsētai pieder ūdens dzirnavas ar elektrības ražošanas ietaisi un lopkautuve. Dzirnavas izrentētas uz 24 gadiem J. šķipsnām. Līgums
diezgan neizdevīgs un nav vēl apstiprināts. Lopkautuve izrentēta P. Neiperam izsolē par Ls 110 gadā. Līdz šim maksāts Ls 230 gadā. Pamatskolas ēka vēl nav galīgi nobeigta. Telpas tur būs plašas: 12 klases ,zāle, blakus telpas, un tajās varētu ucņemt ari tuvāko pagastu bērnus. Apvienošanās šai ziņā nepieciešama, jo pilsēta viena skolu nevarēs uzturēt. Nespējnieku patversmē, kas ierīkota ½ kilometru attālā Biržu muižā, ievietoti kādi 30 nespējnieki.
Pilsētas kasi nevarēja izrevidēt, jo pils. galva Jānis Pūris bija izbraucis, bet pie viņa atradās nauda un kases grāmatas.
13.martā, Lejaskurzemes Ziņas, Nr.11
Mazpulku rindas Kurzemē pieaug
2.martā ļoti iecienītais Grobiņas pagasta 6.kl. pamatskolas pārzinis skolotājs A.Jaunbrūns bija uzaicinājis Kurzemes lauksaimniecības biedrību savienības mazpulku inspektoru agronomu R.Vītolu, lai iepazīstinātu skolēnus ar mazpulku darbības veidu un uzdevumiem.
Mācīties kā darbs vislabāk izdarāms un saprast, ko runā katra zaļā lapiņa dabā, tas ir noslēpums, kas mazo klausītāju sirdīm lika straujāk pukstēt un apņemties – es būšu mazpulka dalībnieks. Pēc priekšlasījuma nodibināja Grobiņas pagasta jaunatnes mazpulku, par kura vadoni Kurzemes lauksaimniecības biedrību savienība iecēlusi skolas pārzini skolotāju A.Jaunbrūnu.
19.martā, Jaunais Rīts, Nr.4
Namsaimnieku sapulce Grobiņā
Pagājušo svētdien Grobiņas namsaimnieku biedrība bija sasaukusi vēlētāju masu sapulci Lejnieka zālē. Sapulce bija kupli apmeklēta, tā ka visiem atnācējiem pat telpu nepietika.
Kā runātāji sapulcē uzstājās no Liepājas Saeimas deputāts Annusa kungs, Liepājas namīpašnieku biedrības valdes loceklis Sleinis un no Grobiņas skolotājs Deidera kungs. Deidera kungs runāja kā pirmais un aizrādīja, ka šogad vēlēšanu ziņa ejot galvenām kārtām ap divām peronām. Šīs personas esot – tagadējais pilsētas galva Pūris un bijušais galva Kārkliņš. Deputāts Annuss savā interesantā runā uzsvēra, ka izvēlot nākošos pilsētas saimniekus, jāskatās uz viņu spējām saimniecībā, uz viņu godīgumu un pilsonisko pārliecību.
Sapulce arī atzinīgi uzņēma Annusa kunga aizrādījumus un, cik varēja izmanīt, nosvērās balsot par listi Nr.1.
Vēl jāatzīmē, ka sapulces sasaukšanā bija jāpārvar lielas grūtības, jo bija jāiet no mājas uz māju. „Kurzemes Vārds” aiz neizprotamiem iemesliem bija atsacījies ievietot sludinājumu par sapulces sasaukšanu.
23.aprīlī, Latvijas Kareivis, Nr.89
Cels pagastnamu.
Līdz šim Grobiņas pag. valdes kancleja atradās bij. Grobiņas policijas, mājā, kuru pagasta pašvaldība nomā no iekšlietu ministrijas. Tā kā nomas līgums izbeidzas 1935. gadā un nav zināms, vai iekšlietu ministrija savu ēku turpmāk iznomās, Grobiņas pagasta padome nolēmusi celt jaunu pagastnamu, jauno ēku cels uz pagastam piešķirtās zemes Grobiņas muižā. Apriņķa valde piekritusi Grobiņas pagasta padomes lēmumam.
1.maijā, Mūsu Īpašums, Nr.18
Pilsoniska pilsētas valde
Jaunizvēlētā Grobiņas pilsētas dome savā pirmā sēdē par domes priekšsēdētāju ievēlēja Brachmani (namsaimn.), un par tā biedru M.Trinīti (namsaimn.). Par pilsētas galvu ievēlēja līdzšinējo J.Pūru (namsaimn.), par galvas biedru Grimstu (namsaimn.) un par valdes locekli Ukstiņu (krist. darba ļ.). Revīzijas komisijā mācītāju Valteri, Deideri (namsaimn.) un Dadzi (Skujenieka progresists).
7.septembrī, Lejaskurzemes Ziņas, Nr.17-4
Grobiņas. Pag.
Iļģu muižai caurejošais ceļš, kas vienotu Grobiņas šoseju ar Rolavas staciju, paredzēts 3.šķiras, bet nezināmu iemeslu dēļ pagasta valde norādīto ceļu nesāk labot, tas atrodas vissliktākā stāvoklī un kalpo vairākām jaun- un vecsaimniecībām. Sliktā ceļa dēļ, mēs nostādīti kā kulturāli, ta materiāli sliktā stāvoklī, jo iestājoties lietainam laikam nav iespējams ne iziet, ne izbraukt. Vai pagasta padomei nebūtu nekas šinī lietā sakāms?
22.septembrī, Strādnieku Avīze, Nr.212
Atrasts slepens degvīna brūzis
Sestdienas vakaru Liepājas apriņķa valdē ienāca ziņojums, ka
Grobiņas pagastā, Pizika mājās esot ierīkots itkā slepens degvīna brūzis. Uz šo
ziņu pamata tūliņ uz vietas izbrauca apriņķa priekšnieka palīgs Valters ar
vairākiem apriņķa policijas darbiniekiem.
Pizika mājas pieder saimniekam Kubilam. Augšējo ēkas stāvu
pirms 2 nedēļām noīrējis kāds Liepājas konservu fabrikas īpašnieks Egliens.
Viņš teicies tur ierīkot pirts vannas, par ko maksājis saimniekam Kubilam 40
latu mēnesī.
Kad vēlu vakarā tur ieradās policijas darbinieki, mājas
augšējā stāva iemītnieki jau bija paspējuši ar savu iekārtu likvidēties. Visas
ziņas tomēr liecināja, ka te nešaubāmi darbojies nelegāls degvīna brūzis. Kādā
istabā bijušas redzamas vairākas modernākās degvīna raudzēšanas piltuves un
caurules. Degvīna brāga un katls jau bija aizvākti. Redzams, gatavojušies uz
kratīšanām. Pārmeklējot tuvāk dzīvokļus, atrada noslēptas 6-7 pudeles
pašdarināta degvīna.
Pret mājas saimnieku Kubilu un viņa īrnieku sastādīts
protokols.
2.oktobrī, Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.522
Uzceļ dārgu skolu un nezina, ko tur mācīt
1928. gadā Grobiņas pilsētas valde, kura bija uzcēlusi jaunu staltu skolas ēku 300 skolēniem, bet kurai nebija līdzekļu to vienai pašai uzturēt, jo skola pilsētas vajadzībām ir par lielu, uzsāka sarunas par Grobiņas pagasta un pilsētas 6 klašu skolu apvienošanu. Pie tam pilsētas valde bija pat mierā likvidēt savu skolu valdi, ja vien Liepājas apr. pašvaldība uzņemtos skolotāju algošanu. Grobiņas pagasts sākumā bija ar mieru pievienot savu skolu pilsētas skolai, bet kad Liepājas apr. valde uzdeva pagastam noslēgt ar pilsētu līgumu par apvienotās skolas uzturēšanu, — pagasts atteicās un sūdzējās Pašvaldības departamentam, aizrādot, ka pagastam skolu apvienošana neesot izdevīga, jo pagasta skolas telpas tad paliekot neizmantotas. Bet pilsētas celtās skolas telpas esot par mazām apvienotai skolai (pilsētas skolā tagad mācās 126, bet pagasta skolā — 203 skolēni) . Pašvaldības departaments uzdeva apriņķa valdei saziņā ar apr. būvinspektoru pārbaudīt lēmumu par skolu apvienošanu. Pēc abu skolu telpu apskates būvinspektors atzinis, ka pilnīgi apvienot abas skolas nav iespējams, pēc kam apriņķa valde nolēma apvienot tikai abu skolu 4 a u g s t ā k ā s klases, atstājot pagasta skolā 2 zemākās klases. Bet Skolu departamenta padome, kuras atzinumu lūdza Pašvaldības departaments, apvienošanu vēl vairāk sašaurināja, nosakot, ka no pagasta pilsētas skolai pievienojamas tikai 2 augstākās klases. Tam piekrita ari Pašvaldības departaments un uzdeva Liepājas apriņķa, Grobiņas pagasta un Grobiņas pilsētas valdēm ar šī mācības gada sākumu Skolu departamenta padomes lēmumu realizēt.
14.novembrī, Strādnieku Avīze, Nr.257
Grobiņas pagasta 6-kl. pamatskolas padomei ienācis skolas trešās ēkas izbūvei (kas nepieciešams, lai internātam pievienotu 8. un 9. telpu un 4. un 5. klasēm telpas paplašinātu), no bazāra 31.oktobrī Ls 189,40, naudā saziedots Ls 982,05, no izrīkojuma Ls 51,90, kopā Ls 1223,35.
Visas pagasta saimnieciskās un politiskās organizācijas savās tuvākās biedru sapulcēs arī lems šim cēlajam mērķim ziedot avu artavu, jo pagasta vienīgā skola ir arī pagasta tautas nams, kur visas organizācijas var noturēt savas sēdes, sapulces, priekšlasījumus, kursus, rīkot izrīkojumus, teātra, kora mēģinājumus, kur novietota pagasta plašā bezmaksas bibliotēka utt. Arī skolēni par skolas malkas sanešanu nopelnītos Ls 50 nolēmuši ziedot pārbūvei.
Visiem ziedotājiem skolas padome izsaka pateicību.
Lai tomēr visiem pagastā būtu dota iespēja pildīt savu sabiedrisko pienākumu šajā lietā, skolas padome pilnvaro skolas pārzini arī turpmāk pieņemt ziedojumus pārbūvei i naudā i graudā. Cerēsim, ka apriņķa valde atļaus apriņķa tehniķim izstrādāt pārbūves projektu, un skolu varēs jau šogad pārbūvēt.
Skolas padome.
Visas pagasta saimnieciskās un politiskās organizācijas savās tuvākās biedru sapulcēs arī lems šim cēlajam mērķim ziedot avu artavu, jo pagasta vienīgā skola ir arī pagasta tautas nams, kur visas organizācijas var noturēt savas sēdes, sapulces, priekšlasījumus, kursus, rīkot izrīkojumus, teātra, kora mēģinājumus, kur novietota pagasta plašā bezmaksas bibliotēka utt. Arī skolēni par skolas malkas sanešanu nopelnītos Ls 50 nolēmuši ziedot pārbūvei.
Visiem ziedotājiem skolas padome izsaka pateicību.
Lai tomēr visiem pagastā būtu dota iespēja pildīt savu sabiedrisko pienākumu šajā lietā, skolas padome pilnvaro skolas pārzini arī turpmāk pieņemt ziedojumus pārbūvei i naudā i graudā. Cerēsim, ka apriņķa valde atļaus apriņķa tehniķim izstrādāt pārbūves projektu, un skolu varēs jau šogad pārbūvēt.
Skolas padome.
15.novembrī, Latvijas Kareivis, Nr.258
Liepāja apgaismo Grobiņu. Šinis dienās Liepājas pilsētas
elektriskās centrāles direktors inž. Jagars noslēdza līgumu ar Grobiņas pilsētas
valdi par elektriskās strāvas piegādāšanu uz 12 gadiem. Pēc noslēgtā līguma par
strāvas koncesiju Liepājas pilsētas elektriskā centrāle maksā Grobiņas pilsētas
valdei mēnesi 500 ls. Elektrisko tiklu Grobiņā Liepājas centrāle izbūvē saviem
līdzekļiem. Reizē ar minētā līguma noslēgšanu Grobiņas pilsēta anulēja līgumu
ar pilsētas dzirnavu nomnieku Šķirpstu un dzirnavās atrodošos elektrisko
centrāli pilsēta pārņēma savā pārziņā. Strāvas došana Grobiņai sāksies jau
tuvākās dienās par tādu pat cenu, kā Liepājas iedzīvotājiem. Pie Grobiņas
pilsētas elektriskā tīkla pieslēdzās ari apkārtnes lauksaimnieki.
1932
9.janvārī, Strādnieku Avīze, Nr.6
Grobiņa. Traktieris dumpojas. Pie atbildības tiek saukta
Grobiņas "Liepājas viesnīcas" īpašniece Valija Zebers un atbildīgā
pārdevēja Ilze Bergholcs. Lieta tā, ka "Liepājas viesnīcā" ir arī
2.šķiras traktieris. Lai to varētu atvērt, nācās "aiznaglot" parādes
durvis, jo tās "iekrita" iekš pus 100 metriem. Dažas dienas atpakaļ
traktiera parādes durvis tomēr atvēra patvarīgi. Neskatoties uz policijas
aizrādījumiem durvis vēl nav "aiznaglotas". Sakarā ar to, pret Zeberi
un Bergholci sarakstīts protokols.
26.novembrī, Strādnieku Avīze, Nr.268
Ja pašvaldība cenšas savus pienākumus pildīt, tad valdība to neļauj
Šodien uz Grobiņu izbrauc Saeimas petīciju komisija, kādēļ labprāt dodam vārdu Grobiņas pagasta iedzīvotājiem, kuri piesūtījuši mums sekošu rakstu:
Diezgan biežu lauku pašvaldībām pārmet, ka tās nerūpējoties un pienācīgi negādājot par savām skolām. Grobiņas pagastā šinī jautājumā nu ir iznācis otrādi: pagasta pašvaldība un visi pagasta iedzīvotāji gādā, bet valdība šo darbu jauc! Attiecīgās valsts iestādes par katru cenu grib atņemt Grobiņas pagastam pastāvošās skolas 5. un 6. klasi, pievienojot tās Grobiņas pilsētas pamatskolai. Pagasta iedzīvotāji jau lēmuši par to, ka ja šis rīkojums netiek atcelts, tad savus bērnus skolā nemaz nesūtīt.
Savā laikā pagasta iedzīvotāji rakstīja sevišķu lūgumu izglītības ministram, uz lūguma bija ap 1000 parakstu. Ķēniņš gan izsūtīja uz vietas komisiju apstākļu noskaidrošanai, bet pēc tam paziņoja, ka lēmums paliek spēkā. Bet pagasta iedzīvotāji cīņā par savu skolu ir stipri neatlaidīgi, tie pārsūdzējuši Ķēniņa rīcību Saeimas petīciju komisijai, kura tagad šodien ierodas Grobiņā.
Grobiņas pagasta iedzīvotāju uzstāšanās par savu skolu tiešām pelna ievērību. Saeimas petīciju komisija nedrīkstētu vienaldzīgi paiet garām tik vienprātīgai sabiedrības prasībai un spert soļus, lai pagasta iedzīvotāju intereses netiktu ignorētas.
Kas tad īsti ir panākts ar minēto divu klašu atņemšanu vienai un pievienošanu otrai skolai? Praktiski absolūti nekas, izņemot to, ka pagastam tagad būs jālīdz uzturēt pilsētas skolu, kas pilsētas nacionālajiem saimniekotājiem nav vairs īsti pa spēkam. Grobiņas pilsētas saimniecība no simtprocentīgiem nacionālistiem novesta bankrota priekšvakarā. Tagad Grobiņas pagasta sabiedrībai uz sava rēķina jālīdz šo saimniecību saglābt. Kas par to, ja pilsētas skola nav piemērota pagasta iedzīvotāju prasībām: skolai nav internāta, tai nav arī piemērotu telpu internāta ierīkošanai. Un pēdējais taisni trūcīgiem iedzīvotājiem no svara. Tāda iejaukšanās no augšas pašvaldības lietās jāuzskata par pilnīgi nepielaižamu parādību demokrātiskā valstī un parlamenta komisijai vajadzētu teikt te savu kompetentu vārdu.
Jāpiezīmē, ka Grobiņas pagasta pamatskola pastāv gan 50 gadus un ir viena no vecākām skolām Lejaskurzemē. Arī par skolnieku trūkumu šinī skolā nekad nav bijis jāsūdzās. Ar lielu interesi Grobiņas pagasta sabiedrība vēros, kāda būs Saeimas petīciju komisijas izturēšanās: kas uzvarēs, vai demokrātiskā pašvaldība, vai birokrātiskās valsts iestādes?
Diezgan biežu lauku pašvaldībām pārmet, ka tās nerūpējoties un pienācīgi negādājot par savām skolām. Grobiņas pagastā šinī jautājumā nu ir iznācis otrādi: pagasta pašvaldība un visi pagasta iedzīvotāji gādā, bet valdība šo darbu jauc! Attiecīgās valsts iestādes par katru cenu grib atņemt Grobiņas pagastam pastāvošās skolas 5. un 6. klasi, pievienojot tās Grobiņas pilsētas pamatskolai. Pagasta iedzīvotāji jau lēmuši par to, ka ja šis rīkojums netiek atcelts, tad savus bērnus skolā nemaz nesūtīt.
Savā laikā pagasta iedzīvotāji rakstīja sevišķu lūgumu izglītības ministram, uz lūguma bija ap 1000 parakstu. Ķēniņš gan izsūtīja uz vietas komisiju apstākļu noskaidrošanai, bet pēc tam paziņoja, ka lēmums paliek spēkā. Bet pagasta iedzīvotāji cīņā par savu skolu ir stipri neatlaidīgi, tie pārsūdzējuši Ķēniņa rīcību Saeimas petīciju komisijai, kura tagad šodien ierodas Grobiņā.
Grobiņas pagasta iedzīvotāju uzstāšanās par savu skolu tiešām pelna ievērību. Saeimas petīciju komisija nedrīkstētu vienaldzīgi paiet garām tik vienprātīgai sabiedrības prasībai un spert soļus, lai pagasta iedzīvotāju intereses netiktu ignorētas.
Kas tad īsti ir panākts ar minēto divu klašu atņemšanu vienai un pievienošanu otrai skolai? Praktiski absolūti nekas, izņemot to, ka pagastam tagad būs jālīdz uzturēt pilsētas skolu, kas pilsētas nacionālajiem saimniekotājiem nav vairs īsti pa spēkam. Grobiņas pilsētas saimniecība no simtprocentīgiem nacionālistiem novesta bankrota priekšvakarā. Tagad Grobiņas pagasta sabiedrībai uz sava rēķina jālīdz šo saimniecību saglābt. Kas par to, ja pilsētas skola nav piemērota pagasta iedzīvotāju prasībām: skolai nav internāta, tai nav arī piemērotu telpu internāta ierīkošanai. Un pēdējais taisni trūcīgiem iedzīvotājiem no svara. Tāda iejaukšanās no augšas pašvaldības lietās jāuzskata par pilnīgi nepielaižamu parādību demokrātiskā valstī un parlamenta komisijai vajadzētu teikt te savu kompetentu vārdu.
Jāpiezīmē, ka Grobiņas pagasta pamatskola pastāv gan 50 gadus un ir viena no vecākām skolām Lejaskurzemē. Arī par skolnieku trūkumu šinī skolā nekad nav bijis jāsūdzās. Ar lielu interesi Grobiņas pagasta sabiedrība vēros, kāda būs Saeimas petīciju komisijas izturēšanās: kas uzvarēs, vai demokrātiskā pašvaldība, vai birokrātiskās valsts iestādes?
29.novembrī, Strādnieku Avīze, Nr.270
GROBIŅAS DESA
Pēdējos gados šoseju un zemes ceļu departments diezgan plašos apmēros izbūvē ceļus un šosejas Grobiņas apkārtnē. To var uzskatīt kā lielu atvieglojumu apkārtnes lauksaimniekiem, kuri šos ceļus izmanto satiksmei un līdz ar to tas iespējams kā progress vietējās satiksmes uzlabošanā.
Bet to var sacīt tikai par Grobiņas apkārtnes ceļiem, bet nekādā gadījumā to nevar attiecināt uz pašu Grobiņu, kurai cauri iet viena iela, vairāku kilometru garumā un kuras bruģis ir tā nolietojies, ka braucot ar smagiem vezumiem jāriskē salauzt rati un riteņus ielas bruģa dobēs un bedrēs. Braukšana pa šo ielu, kura ir gara, iespējama tikai soļos un norit stipri gausi. Šo apstākļu dēļ Grobiņas satiksmes nervu – Grobiņas garo ielu tauta iesaukusi par “Grobiņas desu”. Būtu tomēr piegriežama vērība, lai satiksmi pa šo “desu” uzlabotu tā, lai tā varētu noritēt normāli. Vislabāki tas būtu izdarāms, ja to pārbruģētu, vai arī nodarvotu. Ja pilsētas pašvaldībai tas nebūtu pa spēkam, tad palīgā būtu jānāk valstij. Pašvaldībai šo pienākumu vien nevarētu uzlikt arī tamdēļ, ka satiksmi pa to uztur visa plašā apkārtne, tā kā dienā tai cauri brauc vairāki simts pajūgu turp un atpakaļ. Valdībai būtu jāņem vērā, ka šis ceļš ir satiksmei ļoti nepieciešams un prasa steidzīgu uzlabošanu. Te varētu sarīkot plašus sabiedriskos darbus, ar to būtu nākts palīgā i lauksaimniekiem, i pašiem strādniekiem-bezdarbniekiem, kuru netrūkst arī Grobiņā.
S-zemnieks.
Bet to var sacīt tikai par Grobiņas apkārtnes ceļiem, bet nekādā gadījumā to nevar attiecināt uz pašu Grobiņu, kurai cauri iet viena iela, vairāku kilometru garumā un kuras bruģis ir tā nolietojies, ka braucot ar smagiem vezumiem jāriskē salauzt rati un riteņus ielas bruģa dobēs un bedrēs. Braukšana pa šo ielu, kura ir gara, iespējama tikai soļos un norit stipri gausi. Šo apstākļu dēļ Grobiņas satiksmes nervu – Grobiņas garo ielu tauta iesaukusi par “Grobiņas desu”. Būtu tomēr piegriežama vērība, lai satiksmi pa šo “desu” uzlabotu tā, lai tā varētu noritēt normāli. Vislabāki tas būtu izdarāms, ja to pārbruģētu, vai arī nodarvotu. Ja pilsētas pašvaldībai tas nebūtu pa spēkam, tad palīgā būtu jānāk valstij. Pašvaldībai šo pienākumu vien nevarētu uzlikt arī tamdēļ, ka satiksmi pa to uztur visa plašā apkārtne, tā kā dienā tai cauri brauc vairāki simts pajūgu turp un atpakaļ. Valdībai būtu jāņem vērā, ka šis ceļš ir satiksmei ļoti nepieciešams un prasa steidzīgu uzlabošanu. Te varētu sarīkot plašus sabiedriskos darbus, ar to būtu nākts palīgā i lauksaimniekiem, i pašiem strādniekiem-bezdarbniekiem, kuru netrūkst arī Grobiņā.
S-zemnieks.
29.novembrī, Latvijas Kareivis, Nr.270
Saeimas petīciju kommisija Grobiņā
Saeimas petīciju kommisija sestdien ieradās Grobiņā iepazīties uz vietas ar sūdzībām skolu lietās. Petīciju kommisija iepazinās ar jaunceltās Grobiņas pilsētas skolas telpām, kā arī ar Grobiņas pagasta pamatskolas telpām. Pēc tam petīciju kommisija Grobiņas pilsētas un pagasta pašvaldību pārstāvju klātbūtnē noturēja apspriedi. Gandrīz visi pilsētas un pagasta pašvaldību pārstāvji piekrita abu skolu apvienošanai, ja Grobiņas pilsētas pamatskolu pārņem valsts. Liela daļa klātesošo bija par to, ka apvienošana iespējama arī tad, ja apvienoto skolu pārņem Liepājas apriņķa valde savā pārziņā. Par skolu apvienošanu jau lēmusi Grobiņas pilsētas dome un piekritusi skolas nodošanai apriņķa valdei, šo lēmumu apstiprinājis arī iekšlietu ministrijas pašvaldības departaments. Petīciju kommisija atzina par nepieciešamu abu skolu apvienošanu, jo Grobiņas pilsētas skolā ir telpas apm. 300 skolēniem, tikai vēl jāizbūvē internāta telpas. Turpretī Grobiņas pagasta skolas ēka ir galīgi nolietojusies un pagasta pašvaldībai nav līdzekļu jauna skolas nama celšanai.
9.decembrī, Latvija, Nr.76
Skolu kari Grobiņā
Senos labos laikos naudu deva siekiem pa labi un kreisi, nevērojot ne lietderību, ne atmaksas spēju. Tā arī mazā Grobiņas pilsētiņa ar vienu vienīgu ielu dabūja miljonus skolas būvei. Būvējot un miljonus šķiežot neviens nedomāja, ko liks iekšā lielā un dārgā skolā. Naudu izgādāt esot palīdzējusi kāda iespaidīga un liela persona, aiz kuras lieluma nav varējuši saredzēt naudas devēji pašu mazo Grobiņu, kam sava skola taču jau bija un dažus soļus tālāk bija arī Grobiņas pagasta skola.
Tagad Grobiņas pašvaldība bankrotējusi, visi ienākumi apķīlāti, telefons noņemts, skolotāji bez algām un kancelejai nav pat papīra un tintes – par skolas būvei izsniegto aizdevumu atmaksu nemaz nerunājot. Un brīnišķīgi – izeja atrasta vienkārša: lai valsts nezaudētu un lai lielā skola nestāvētu tukšā, kur pilsētai tik 85 bērni, nolemts Grobiņas pagastu skolas ziņā pievienot pilsētai, jo pagastam pēc saraksta ir 350 bērnu. Pagasta iedzīvotāji ir ļoti neapmierināti un nevar saprast, kāpēc viņiem, kas paši var sev skolu uzturēt un arī jaunu uzcelt, kāpēc viņiem jāpievienojas bankrotējušai pilsētai. Laucinieki savus bērnus Grobiņas pilsētas skolā nesūta, kaut gan par to no augšas doti vairāki rīkojumi.
17.decembrī, Latvijas Kareivis, Nr.286
Grobiņas pagasts — parādnieks. Grobiņas pagasta valde
palikusi parādā apriņķa valdei nodokļus par iepriekšējiem gadiem 7316 ls, bet
par tekošo budžeta gadu 2186 ls. Bez tam Grobiņas pagasta valde parādā Liepājas
apriņķa valdes slimnīcai Durbē 1463 ls. Tā kā Grobiņas pagasta valde nekārto
savus maksājumus apriņķa valdei, tad pēdējā nolēmusi griezties pie pašvaldības
departamenta, lai atļauj apķīlāt 50% apmērā pagasta valdes kases nodokļu ienākumus.
1933
9.aprīlī, Latvijas Kareivis, Nr.82
Pabeigs skolas būvi.
Kopš kāda laika Liepājas apriņķa valde pārņēma savā pārziņā Grobiņas pagasta un pilsētas apvienoto 6-klasīgo pamatskolu, līdz ar jauncelto skolas namu Grobiņas pilsētā. Tā kā skolas nama būve vēl nav galīgi pabeigta, tad apriņķa valde tagad ķērusies pie skolas nama būves nobeigšanas. Vēlāk skolā izbūvēs telpas internātam.
3.augustā, Strādnieku Avīze, Nr.170
Kāškrustnieku ālēšanās Grobiņā
Svētdien, 31.jūlijā Grobiņas pilskalnā, vietējā Latvijas Nacionālās Jaunatnes Savienība bija sarīkojusi zaļumu ballīti. Pēc izrīkojuma daži minētās savienības biedri staigāja pa ielu kaisīdami un izdalīdami „Pērkoņkrusta” lapeles ar aicinājumu parakstīt ierosinājumu, atvērt Liepājā Armijas Ekonomiskā veikala nodaļu un boikotēt žīdu veikalus.
Bez tam tie atklāti pie žīdu veikaliem demonstratīvi izkliedza hitleriešu lozungus, pašus veikalniekus, žīdus, nekrietni nolamādami. Nākošā dienā viens no minētiem „varoņiem”, kāds D. lepni pastaigājās pa Grobiņu, tērpies „bargā” aizsargu formā.
1.septembrī, Latvija, Nr.35
Reiz nokārtots ilgstošs strīdus jautājums
Jau ilgāku laiku turpinājās nesaskaņas starp Liepājas apriņķa, Grobiņas pilsētas un pagasta pašvaldībām skolas jautājumā. Neviena pašvaldība pilnos apmēros negribēja uzņemties skolas uzturēšanu, bet pie pārvaldīšanas, skolotāju vēlēšanas un citas noteikšanas gribēja būt klāt visi. Beidzot uz iekšlietu ministra G.Mīlberga priekšlikumu nodibinājās īpaša komiteja skolas pārvaldīšanai un citu jautājumu izšķiršanai. Pagājušā piektdienā visu triju pašvaldību delegāti bij ieradušies Rīgā, kur iekšlietu ministra klātbūtnē panāca galīgu vienošanos un parakstīja izlīguma protokolu. Ar to, jacer, reiz būs izšķirts jau sen ilgstošais strīds ap Grobiņas skolu.
9.decembrī, Strādieku Avīze, Nr.278
Liepājas-Grobiņas šoseju pagarinās
Liepājas-Jelgavas lielceļš vietām jau pārvērsts par šoseju. Piemēram, var minēt posmu Liepāja-Grobiņa. Tagad attiecīgās iestādes nolēmušas šosejā pārvērst vēl ap 15 km lielu minētā lielceļa gabalu un, proti: posmā Gaviezes pagasta Brūna mājas līdz Virgas pagasta namam. Šosejas izbūves trase jau pieņemta, pie kam ceļu vairākās vietās iztaisnos.
1934
14.janvārī, Svētdienas Rīts, Nr.3
Grobiņa
Grobiņas draudzes ķesteris Andrejs Miče ar savu dzīves biedreni Annu nosvinēja 31.decembrī savas zelta kāzas. A.Miče ir kalpojis Grobiņas baznīcai ķestera amatā 48 gadus, kas ar pateicību atzīmējams viņa ģimenes svētku gadījumā. Novēlam zeltkāziniekiem - baznīcas darbiniekiem Dieva svētību dzīves vakara pusei.
21.janvārī, Strādnieku Avīze, Nr.16
Vai Dubeņos atvērs skolu?
Grobiņas pagasta padomes pēdējā sēdē ienāca vairāku pagasta iedzīvotāju parakstīts lūgums, atvērt 1. pakāpes pamatskolu Dubeņu rajonā. Lūgums motivēts ar to, ka no minētā rajona atrodas pārāk tālu pagasta 6.-klasīgā pamatskola. Mazie bērni nespējot to sasniegt.
Pagasta padome šai lietā nekādu lēmumu vēl nepieņēma, bet uzdeva attiecīgām personām noskaidrot dažus jautājumus.
Pagasta padome šai lietā nekādu lēmumu vēl nepieņēma, bet uzdeva attiecīgām personām noskaidrot dažus jautājumus.
17.februārī, Strādnieku Avīze, Nr.38
Balsis iz publikas. Paskaidrojums
Sakarā ar „Stradnieku Avīzes” divas reizes ievietoto ziņojumu par dzīvokļa neatstāšanu, ļoti lūdzu ievietot šādu paskaidrojumu:
Vēl spēkā 1923.g. „Valdības Vēstnesī” 101.rīkojums skolu valdēm, ka skolotājam par atlaišanu jāpaziņo līdz 1.jūlijam, ja negrib visu gadu vēl to algot. Man laiki nav paziņots un Grobiņas pilsētas un pagasta skolu 1.pakāpes apvienošana panākta tikai pēc mācības gada sākuma, 18.augustā, un skolas inventars sākts pārņemt no manis tikai 6.septembrī.
Tad vēl Saeimas petīciju komisija atzina un skolu departamenta padome nolēma, ka minēto skolu apvienošanas gadījumā man dodama vieta citur, jo izteicos pret minēto skolu apvienošanu. Tagad petīciju komisija grozījusi savu lēmumu un atļauj mani atstāt arī Grobiņas apvienotā skolā par skolotāju, kā to pagasts bija lūdzis, bet Ed.Līča kungs ir pret. Lieta nodota senāta izspriešanā. Pagasta skolas 1.ēkā, kur agrāk bija 4 klases, 2 skolotāju dzīvokļi un internāts apmēram 40 zēniem, tagad tikai 10 zēni, 1 skolotājs un es, pārējās telpas stāv tukšas.
Pagasta padome, telpu īpašniece, nav vēl lēmusi par termiņu, kad man dzīvoklis jāatstāj, tātad varu dzīvot līdz mācības gada beigām, vai līdz man iedos vietu citur.
H.Jaunbrūvers
Vēl spēkā 1923.g. „Valdības Vēstnesī” 101.rīkojums skolu valdēm, ka skolotājam par atlaišanu jāpaziņo līdz 1.jūlijam, ja negrib visu gadu vēl to algot. Man laiki nav paziņots un Grobiņas pilsētas un pagasta skolu 1.pakāpes apvienošana panākta tikai pēc mācības gada sākuma, 18.augustā, un skolas inventars sākts pārņemt no manis tikai 6.septembrī.
Tad vēl Saeimas petīciju komisija atzina un skolu departamenta padome nolēma, ka minēto skolu apvienošanas gadījumā man dodama vieta citur, jo izteicos pret minēto skolu apvienošanu. Tagad petīciju komisija grozījusi savu lēmumu un atļauj mani atstāt arī Grobiņas apvienotā skolā par skolotāju, kā to pagasts bija lūdzis, bet Ed.Līča kungs ir pret. Lieta nodota senāta izspriešanā. Pagasta skolas 1.ēkā, kur agrāk bija 4 klases, 2 skolotāju dzīvokļi un internāts apmēram 40 zēniem, tagad tikai 10 zēni, 1 skolotājs un es, pārējās telpas stāv tukšas.
Pagasta padome, telpu īpašniece, nav vēl lēmusi par termiņu, kad man dzīvoklis jāatstāj, tātad varu dzīvot līdz mācības gada beigām, vai līdz man iedos vietu citur.
H.Jaunbrūvers
1935
1.decembrī, Ugunsdzēsējs, Nr.12
Grobiņas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedriba. Svētdien, 20.
oktobrī, sarīkotais tradicionālais bazārs bija kupli apmeklēts. Saziedotas bija
daudz vērtīgas mantas. Bazars tika noturēts Lauksaimniecības b-bas zālē. Pirms
bazāra sākšanās komandanta pal. Reķis īsumā iepazīstināja sapulcējušos lielākā
skaitā apkārtnes lauksaimniekus ar ūdens tvertņu ierīkošanu uz laukiem. Tīrais
atlikums no rīkotā bazāra Ls 447,77 paredzēts auto iegādāšanas fondam. Ar auto
iegādāšanu Grobiņas ugunsdzēsējiem būtu iespējams sniegt ātru palīdzību tuvākās
un tālākās apkārtnes lauksaimniekiem ugunsgrēka gadījumos. Jauniegādātā
motoršļirce "Matador" jau samaksāta. Motoršjirce izmaksāja Ls 2200.
Šogad iegādātas arī jaunas šļūtenes par Ls 300.
Grobiņas ugunsdzēsēji šogad ņēmuši dalību ugunsgrēku
likvidēšanā trijos gadījumos. Lielākais ugunsgrēks bija izcēlies Tāšu pag.
"Apogu" mājās 17.aprīlī. lerodoties ugunsdzēsējiem, dega 4 ēkas —
šķūnis, klēts, siena šķūnis un stallis. Stājoties enerģiski darbā, uguni
izdevās 2 stundu laikā ierobežot. 3 ēkas nodega līdz pamatiem. Stallim nodega
vienīgi jumts. Lopus izdevās izglābt. Dzīvojamā ēka tika no uguns pasargāta.
Motoršļirce "Matador" strādāja teicami.
Otrs ugunsgrēks bija izcēlies pag. vasarā mežā Vītiņa
virsmežniecībā "Kociņa" apgaitā. Uguns draudēja pāriet uz mežsarga mājām.
Uz vietas arī ieradās Liepājas ugunsdzēsēji. Uguni kopīgiem spēkiem likvidēja.
Ugunsgrēka vieta atradās 10 kilometri no Grobiņas. Ugunsdzēsēji ar motoršļirci
no Grobiņas ieradās ar īrētu smago mašīnu. Trešais ugunsgrēks bija izcēlies
pilsētas nespējnieku mājas pirtī. leradušies ugunsdzēsēji likvidēja uguni ar
hidropulta palīdzību.
Dzīvu dalību Grobiņas ugunsdzēsēju biedrība ņēma mūsu valsts
17 gadu svētkos 18. novembrī. Plkst. pus 9 no rīta pulcējās ugunsdzēsēji un
valde depo telpās, kuras iepriekšējā dienā jau pušķotas zaļumu vītnēm. Virs
durvīm uz raksti: „Dievs, svētī Latviju". Plkst. 9 visi sapulcējušies
aiziet kopīgā gājienā uz 6 kl. pamatskolu, kur jau pulcējās aizsargi,
aizsardzes, skauti, mazpulks, biedrību pārstāvji ar karogiem un skolu jaunatne.
Plkst. 10 grandiozais gājiens dodās uz baznīcu ar jūras aizsargu pūtēju
orķestri priekšgalā. Pēc dievkalpojuma baznīcas laukumā sarindojas aizsargi,
aizsardzes, ugunsdzēsēji, mazpulks, skolu jaunatne. lerodas 15 Liepājas aizs.
pulka 2 rotas k-rs Reķis un sasveicinājās ar visām parādes vienībām, pēc kam ar
svētku runu griezās pie visiem klātesošiem. Pieminot kritušos varoņus, orķestrs
spēlē "Kādā nu mierā". Tiek nodziedāta tautas lūgšana. Uzsauc laimes
Valsts Prezidentam, Ministru Prezidentam Dr. K. Ulmanim, ģen. Balodim un
valdībai. Plkst. pus 1 sākās parādes gājiens cauri pilsētai.
Krēslai metoties notika ugunsdzēsēju lāpu gājiens,
piedaloties lielam ļaužu skaitam ar pūtēju orķestri priekšgalā. Gālienu
komandēja komandanta v. i. Reķis. Ugunsdzēsējiem priekšā gāja biedrības valde ar
valsts karogu. Atgriežoties pie depo telpām, komandanta v. i. Reķis griezās pie
ugunsdzēsējiem ar patriotisku uzrunu, ko noslēdza ar Valsts Prezidenta, Tautas
Vadoņa K. Ulmaņa, ģenerāļa Baloža, valdības un ugunsdzēsēju savienības
suminājumu.
1936
15.maijā, Mūsu Īpašums, Nr.20
Pirms publiskas izsoles uzkrājušos nodokļu parādus nevar piedzīt no jaunā nekustamas mantas ieguvēja.
Ernesta Skudras nekustams īpašums Grobiņā, 1933.gadā pārdots
publiskā izsolē un to ieguvusi Latvijas hipotēku banka. Pēdējā uz priekšlīguma
pamata to pārdevusi Samuelam Ekšteinam. Īpašums zemes grāmatās uz Ekšteina
vārda nav vēl korroborēts. Nav arī noslēgts galīgs pirkšanas līgums ar Latvijas
hipotēku banku. Neskatoties uz to, ka bijušais Skudras īpašums nav vēl pārgājis
Ekšteina valdīšanā, Nodokļu departaments jau uzsācis nenomaksāto nekustamas
mantas nodokļu piedzīšanu no Ekšteina par 1930., 1931. un 1932.g., respektīvi
parādiem, kas uzkrājušies pirms izsoles. Ekšteins šādu departamenta rīcību
atzinis par nepareizu un lūdzis finanšu ministri izbeigt pret viņu vērsto
nekustamas mantas nodokļu piedzīšanu. Finanšu ministrs Ekšteina lūgumu noraidījis,
kāpēc pēdējais ministra lēmumu pārsūdzējis Senātam. [...]
26.maijā, Rīts, Nr.143
Zemkopības ministrs Grobiņas pamatskolas izlaiduma aktā
Skolu izlaiduma aktos šogad piedalās visi valdības locekļi un resoru atbildīgie darbinieki. Sevišķi kuplā skaitā uz savām skolām izbrauks zemkopības ministrijas darbinieki — pavisam 60, ar zemkopības ministru J. Birznieku un departamentu direktoriem P. Grāvi, A. Ķuzi un J. Ozolu priekšgalā. Zemkopības ministrs J. Birznieks piedalīsies Grobiņas 6 kl. pamatskolas izlaiduma aktā.
30.maijā, Jaunākās Ziņas, Nr.121
 |
1. Iekšlietu ministrs J. Birznieks uzrunā Grobiņas 6-kl. pamatskolas absolventus. 2. Grobiņā zemkopības ministru J. Birznieku sagaida aizsardžu priekšniece Feldmane, Liepājas - Aizputes apr. priekšnieks K. Tikmanis un Grobiņas pils. galva Pūris (vidū).
|
9.septembrī, Kurzemes Vārds, Nr.204
Jauna labierīcība Grobiņas pagastā
Grobiņas pagasta Vītiņu muižā atvērta jauna pasta nodaļa «Vītiņi», kura apmainīs katru darba dienu pastus ar Grobiņu un pagaidām pieņems ierakstītus un vienkāršus pasta sūtījumus, bet visā drīzumā arī naudas pārvedumus un izdarīs pasta krājkases operācijas. Šo ērtību vietējie iedzīvotāji, kuru korespondence lidz šim glabājās vietējā pagasta valdē dažreiz pat mēnešiem ilgi, ļoti apsveic. Grobiņas pagasts stiepjas apm. 13 klm. gar Liepājas ezeru uz Otaņķes pusi un tanī apkārtnē līdz šim nebija nevienas pasta iestādes. Starp citu atzīmējams, ka pēdējos gados Grobiņas telefona tīkls ārkārtīgi progresējis. Telefonu abonentu skaits pārsniedz jau 400. Ar pagājušā rudenī no jauna pievienotām Ķīburu un Vītiņu palīgcentrālēm pie Grobiņas jau skaitās 13 palīgiestādes. Iedzīvotāju daļai, kura dzīvo pasta traktu tuvumā, ieteicams ar vietējā pastmeistara K. Drusta ziņu izlikt ceļa malā pie staba vai atsevišķa koka savas privātas vēstuļu kastītes, kurās bez sev. atlīdzības iemetīs sūtījumus un laikrakstus. Tāpat garām braucošā pasta vedēja slēgtā somā var katrs iemest savu promsūtāmo korespondenci. Vītiņu - Grobiņas pasta trakts ies pa Grobiņas — Bates — Nīcas ceļu un šīs apkārtnes iedzīvotājiem jo sevišķi vajadzētu šeit sacīto ievērot. Jaunat vērtā pasta nodaļā «Vītiņi» par pārzini apstiprināts Liepājas virsmežniecības darbvedis Ēvalds Simsons.
10.novembrī, Kurzemes Vārds, Nr.256
Lauku dzīve. Grobiņa
Mazpulka ražas svētki. Grobiņas mazpulka ražas svētkus svētdien atklāja Grobiņas 6-kl. pamatskolas telpās. Pārskatu par mazpulka darbību sniedza mazpulka vadītāja Vintere. Mazpulks darbojas 6. gadu, tas apvieno 62 dalībniekus. Mazpulcēni audzējuši arī trušus un putnus. Ražas apskati atklāja Liepājas rajona agronoms V. Jēkabsons. Mazpulka dalībnieki saņēma daudz balvu, ar kurām vietējā sabiedrība bija reti atsaucīga. Bez lauks, kameras līdzekļus vērtīgu balvu iegādāšanai bija devis Grobiņas skolas pārzinis V. Puņenovs, Grobiņas pagasta valde, Grobiņas pilsētas valde u. c.
4.decembrī, Brīvā Zeme, Nr.276
Grobiņas pagasts
Grobiņas pagasta kopplatība ir 143 kv. km, apdzīvotu vietu skaits 532. Iedzīvotāju 2700. S. g. pagasta budžets — 35.300 ls. Pagasta pašvaldība kopīgi ar Grobiņas pilsētas pašvaldību uztur vienu 6-kL pamatskolu, kas atrodas Grobiņas pilsētā. Skolas nams jauns un tas pieder Grobiņas pilsētai. To pagasta pašvaldība nodomājusi divās ideālās trešdaļās vērtībā apm. Ls 50.000 iegūt savā īpašumā un pirkšanas - pārdošanas priekšlīgums jau noslēgts. Pagaidām skolas uzturēšanas izdevumus pašvaldības sedz proporcionāli skolēnu skaitam. Skolā 13 skolotāji un to apmeklē 354 skolēni, ierīkota arī kopēdināšana. Skolēnu nakts guļas internāta telpas ierīkotas bij. pagasta pamatskolā. No pagasta skolēniem apmērām 80 apmeklē citu pagastu skolas. Bij. Iļģu muižā ir 2-gadīgā lauksaimniecības skola, ar dārzkopības un mājturības nodaļām. Pie abām skolām nodibināti mazpulki.
Pagastā darbojas ari ugunsapdrošināšanas biedrība, kas dibināta 1920. g. Biedrībā apmēram 250 biedru. Bez tam vēl pietiekoši rosīgi pagastā darbojas 2 lopkopības pārraudzības biedrības, 1 dārzkopības pārraudzības biedrība un 3 meliorācijas sabiedrības. Grobiņas pilsētā rosīgi darbojas lauksaimniecības biedrība un krāj-aizdevu sabiedrība. Abās sīs biedrībās lielākais vairums biedru ir Grobiņas pagasta iedzīvotāji. Pasta sūtījumus pagasta iedzīvotājiem piegādā 3 km rajonā Grobiņas pasta kantoris. Vītiņu muižā tekošā gadā atvērta pasta palīgnodaļa.
Pagastu šķērso 5 dzelzceļu līnijas: Liepājas - Glūdas, Liepājas - Priekules, Liepājas- Rucavas, Liepājas - Kuldīgas un Liepājas- Aizputes.
Pagasts nav bagāts ar ievērojamiem dabas krāšņumiem. No senvietām ievērojamākās: akmens laikmeta apmetnes, vidējā dzelzs laikmeta kapenes, skandināviešu kapenes pie Smukuma un Pūrānu mājām un pie mācītāja muižas. Arābu nauda atrasta pie Grobiņas un pie Kušķu mājām. Skandināviešu senkapos 1929. un 1930. g. zviedru archeologs prof. B. Nermans izdarījis plašus izrakumus. Sevišķi bagāti atradumiem līdzenie ugunskapi pie Smukuma mājām, no kuriem izpētīti 100. Sieviešu kapos atrastas bronzas saktas, gredzeni, aproces, važiņu rotas, kakla riņķi, sprādzes, atslēgas, krāsainas zīlītes, ķemmes un c: vīriešu kapos dzelzs zobeni, šķēpi, vairoga apkalumi, naži, bronzas sprādzes un apkalumi. Visas šīs senlietas ir tipiskas Gotlandei. Pavisam retas to starpā ir kuršu formas. Kapenes pieskaitāmas laika sprīdim no 650—800 g. pēc Kr.
R. KAPELIS,
Grobiņas pag. darbvedis.
Pagastā darbojas ari ugunsapdrošināšanas biedrība, kas dibināta 1920. g. Biedrībā apmēram 250 biedru. Bez tam vēl pietiekoši rosīgi pagastā darbojas 2 lopkopības pārraudzības biedrības, 1 dārzkopības pārraudzības biedrība un 3 meliorācijas sabiedrības. Grobiņas pilsētā rosīgi darbojas lauksaimniecības biedrība un krāj-aizdevu sabiedrība. Abās sīs biedrībās lielākais vairums biedru ir Grobiņas pagasta iedzīvotāji. Pasta sūtījumus pagasta iedzīvotājiem piegādā 3 km rajonā Grobiņas pasta kantoris. Vītiņu muižā tekošā gadā atvērta pasta palīgnodaļa.
Pagastu šķērso 5 dzelzceļu līnijas: Liepājas - Glūdas, Liepājas - Priekules, Liepājas- Rucavas, Liepājas - Kuldīgas un Liepājas- Aizputes.
Pagasts nav bagāts ar ievērojamiem dabas krāšņumiem. No senvietām ievērojamākās: akmens laikmeta apmetnes, vidējā dzelzs laikmeta kapenes, skandināviešu kapenes pie Smukuma un Pūrānu mājām un pie mācītāja muižas. Arābu nauda atrasta pie Grobiņas un pie Kušķu mājām. Skandināviešu senkapos 1929. un 1930. g. zviedru archeologs prof. B. Nermans izdarījis plašus izrakumus. Sevišķi bagāti atradumiem līdzenie ugunskapi pie Smukuma mājām, no kuriem izpētīti 100. Sieviešu kapos atrastas bronzas saktas, gredzeni, aproces, važiņu rotas, kakla riņķi, sprādzes, atslēgas, krāsainas zīlītes, ķemmes un c: vīriešu kapos dzelzs zobeni, šķēpi, vairoga apkalumi, naži, bronzas sprādzes un apkalumi. Visas šīs senlietas ir tipiskas Gotlandei. Pavisam retas to starpā ir kuršu formas. Kapenes pieskaitāmas laika sprīdim no 650—800 g. pēc Kr.
R. KAPELIS,
Grobiņas pag. darbvedis.
GROBIŅAS LAUKSAIMNIECĪBAS BIEDRĪBA
dibināta 1892. gadā. Jau no pirmajām pastāvēšanas dienām biedrības dzīvē sācies nenogurstošs darbs zemkopju dzīves apstākļu uzlabošanai. Sākumā biedrības darbību traucēja tas, ka daudzi zemkopji vēl nesaprata šīs organizācijas nozīmi. Pēc nedaudz gadiem biedrības <ļzīvē jau iestājās lielāka rosība. Kad Grobiņā notika pirmā izrāde, biedrības zāle bija pārpildīta līdz pēdējai vietiņai. Ar katru nākošo gadu biedrība uzrādīja lielākus sasniegumus, līdz beidzot uznāca 1905. gads, kas biedrības dzīvē radīja stiprus traucējumus. Turpmākos darbības gados biedrības sasniegumi atkal pieaug, līdz atkal lielus traucējumus radīja vācu okupācijas vara, kas neļāva biedrībai darboties. Ar 1919. g., kad Latvija bija kļuvusi patstāvīga valsts, ap biedrību sāka pulcēties kuplā skaitā vecie biedri un iestāties jauni. Biedrība ir iegādājusi nekustamu īpašumu — divstāvu namu Grobiņas pilsētā, kur ierīkota plaša izrīkojumu zāle un skatuve. Tāpat biedrībai pieder zemes gabals, ko izlieto zemes darba praktiskām vajadzībām. Bez tam pie biedrības pastāv mašīnu koplietošanas punkts. Biedrība ierīkojusi bibliotēku ar 420 sējumiem, kuru biedri plaši izmanto. 1922. gadā biedrība bija sarīkojusi Grobiņā plašu rajona izstādi, kurā bez lauksaimniekiem piedalījās ari rūpnieki un tirgotāji ar saviem izstādījumiem. Tanī pašā laikā notika zirgu apkalšanas kursi. Pie biedrības pastāv Latv. lauks, kameras biškopības nozares mācības drava. Pēdējā laikā uz biedrības darbību atstāj nelabvēlīgu iespaidu apkārtējās kaimiņu biedrības un Liepājas tuvums ar savu ērto satiksmi.
1937
6.janvārī, Kurzemes Vārds, Nr.4
Otrais tvaikonis, kas iebrauks Jelgavas ostā
Vakar pēcpusdienā Jaunā ostmalā pie tirdzniecības tilta gājēju uzmanību saistīja interesants skats. Krastmalā lieli riteņi, veltņi, motori, izārdītas mašīnu daļas. Ostas valdes peldošais celtnis «Titāns» smagos riteņus un mašīndaļas savā «knābī» paceļ kā vieglas rotaļlietas. Tad pavirzās pēc vajadzības sānis vaj atpakaļ un paceltās lietas novieto mazā kuģītī «Dzintarkrasts». Kad ielaiž 10 līdz 15 tonnu smagu priekšmetu, kuģītis sazveļas uz sāniem. Otru priekšmetu ievietojot kuģī, tā sānu nosvērums izlīdzinās. Skats interesants, tamdēļ neskatoties uz lietu, krastmalā daudz ziņkārīgo. Mašīnas ar visiem piederumiem atvestas pajūgos un automobiļos no Grobiņas Ekšteina dzirnavām. Agrāk dzirnavas dzītas ar motoru, tagad tās pārbūvētas par vēja dzirnavām. Motoru ar mašīnām nopirkusi Jelgavas ķieģeļu rūpniecība «Ķieģelis» kieģeļnīcas paplašināšanas vajadzībām. Tvaikonis «Dzintarkrasts» mašīnas vedīs tieši uz Jelgavu. «Dzintarkrasts» būs otrais tvaikonis, kas iebrauks Jelgavas ostā.7.aprīlī, Kurzemes Vārds, Nr.76
Grobiņa. Ielaušanās dzirnavās. Naktī no 2. uz 3. aprīli Grobiņas
pagastā Iļģu dzirnavās izdarīta ielaušanās un nozagta labība un milti. Zagļi
dzirnavās iekļuvuši caur dzirnupītes izteku dzinējrata telpās un no turienes pa
kādu lūku — dzirnavās. Tad devušies pa trepēm otrā stāvā, kur dzirnavu
īpašniecei L. Puriņai bijusi ierīkota klēts un labības glabātuve. Zagļi no
klēts atlauzuši atslēgu un izgrābuši divi kvintālus auzu, vienu kvintālu miežu
un apmēram piecdesmit kg. bīdelētu kviešu miltu. Interesanti atzīmēt, ka
dzirnavās atradušies arī astoņi maisi rudzu miltu un daži maisi nemaltas
labības, bet zagļi tos nav aiztikuši. īpašniece ielaušanos ievērojusi otrā
rītā, pēc kam tūlīt ievadīta izmeklēšana.
23.aprīlī, Kurzemes Vārds, Nr.90
Grobiņas dzirnavnieka Šķirbsta prāvošanas apgabaltiesa.
Liepājas apgabaltiesa iztiesāja apsūdzību pret Ernestu Lauri.
Grobiņas dzirnavnieks Juris Šķirbsts novērojis, ka viņa dzirnavās zūd miltu
saslaukas. Aizdomas Šķirbsts sācis turēt uz savu kaimiņu Ernestu Lauri.
Šķirbsta strādnieks, lietuvietis Daukša, Šķirbstam stāstījis, ka Lauris prasot,
lai viņš pagādājot no dzirnavām saslauku miltus. Noskaidrojās, ka nevis Lauris
prasījis Daukšam pagādāt miltus, bet D. pats piedāvājis Laurim miltus, paskaidrodams,
ka miltus saņemot no Šķirbsta kā diputātu par darbu. Kādu dienu, kad Lauris
savās mājās ar kādu savu kaimiņu kavējis laiku pie šņabja glāzes, ieradies
Daukša un piedāvājis pirkt no viņa saslauku miltus. Lauris tam piekritis un
bijis ar mieru doties pēc miltiem. Daukša atrunājies, ka pašreiz vēl neesot
laika, bet to varētu izdarīt... tikai vakarā. Ap pl. 11 vakarā D. ieradies
atkal pie Laura. Iejūguši zirgu un abi devušies pēc miltiem. No patērētā
degvīna Lauris bijis stipri iereibis un ratos aizmidzis. Pamodies tikai tad,
kad Daukša sviedis vezumā miltu maisus. Zirgs bijis apturēts pie pilskalna apm.
50 soļu no dzirnavām. Dažus mirkļus vēlāk no krūmiem izsteidzies dzirnavnieks Šķirbsts
un ar koku piekāvis Lauri un nodevis to policijai. Tiesā noskaidrojās, ka
Laurim nav bijis nolūka miltus zagt. Apgabaltiesa Lauri attaisnoja. Lauri
aizstāvēja zvēr. adv. Ev. M e n d i a n s. Otrā lietā bija apsūdzēts
dzirnavnieks Juris Šķirbsts par Laura piekaušanu. Miertiesnesis Šķirbstu bija
sodījis ar 2 ned. cietumā. Apgabaltiesā prāvnieki izlīga tādā veidā, ka Šķirbsts
apņēmās Laurim samaksāt 2 mēnešu laikā 100 latu «sāpju naudas». Izlīguma dēļ
lietu izbeidza.
5.maijā, Kurzemes Vārds, Nr.100
Vakar Grobiņā izdarījis pašnāvību vietējais namsaimnieks 65 g. v. Jorens Pūris, ledz. Lielā ielā 117.
Pūris bij apvainots divās zādzībās. Pirms kāda mēneša Ilgu ūdensdzirnavās Ilzei Pūriņš nakts laikā nozaga sēklas auzas, putraimus un bīdelētus miltus. Policija izdarīja kratīšanu Jorena Pūra dzīvoklī un malkas šķūnī, kur atrada daļu nozagtās labības un miltu. Tanī pat reizē policija Pūra dzīvoklī atrada Ilzei Bēmers pirms gadiem diviem nozudušās mantas — deķi, palagus un līķu dvieli.
Vakar Liepājas lauku iecirkņa miertiesnesis Liepājā iztiesāja Ilzes Bēmeres apzagšanas lietu. Apsūdzētais Jorens Pūris tiesā nebij ieradies. Miertiesnesis aizmuguriski nosprieda Pūri sodīt ar 4 mēnešiem cietumā un deva rīkojumu viņu apcietināt. Ilzes Pūriņš apzagšanas lietai vajadzēja drīzumā nākt iztiesāšanā Liepājas apgabaltiesā. Izpildot tiesneša pavēli, vakar pirms pl. 3 p. p. policijas kārtībnieks Ieradies pie Jorena Pūra, lai viņu apcietinātu. Pūris teicis kārtībniekam, ka viņam vēl jāuzejot uz bēniņiem ko paņemt. Uzejot bēniņos, P. aizbultējis bēniņa durvis. Kad durvis uzlauztas, P. atrasts pakāries pie dzieda.
Pūris bij apvainots divās zādzībās. Pirms kāda mēneša Ilgu ūdensdzirnavās Ilzei Pūriņš nakts laikā nozaga sēklas auzas, putraimus un bīdelētus miltus. Policija izdarīja kratīšanu Jorena Pūra dzīvoklī un malkas šķūnī, kur atrada daļu nozagtās labības un miltu. Tanī pat reizē policija Pūra dzīvoklī atrada Ilzei Bēmers pirms gadiem diviem nozudušās mantas — deķi, palagus un līķu dvieli.
Vakar Liepājas lauku iecirkņa miertiesnesis Liepājā iztiesāja Ilzes Bēmeres apzagšanas lietu. Apsūdzētais Jorens Pūris tiesā nebij ieradies. Miertiesnesis aizmuguriski nosprieda Pūri sodīt ar 4 mēnešiem cietumā un deva rīkojumu viņu apcietināt. Ilzes Pūriņš apzagšanas lietai vajadzēja drīzumā nākt iztiesāšanā Liepājas apgabaltiesā. Izpildot tiesneša pavēli, vakar pirms pl. 3 p. p. policijas kārtībnieks Ieradies pie Jorena Pūra, lai viņu apcietinātu. Pūris teicis kārtībniekam, ka viņam vēl jāuzejot uz bēniņiem ko paņemt. Uzejot bēniņos, P. aizbultējis bēniņa durvis. Kad durvis uzlauztas, P. atrasts pakāries pie dzieda.
Grobiņa
Svētdien spodrības nedēļu atklāja arī Grobiņā ar kopēju aktu lauksaimniecības biedribas zālē. Aktā kuplā skaitā bija pulcējusies Grobiņas pilsētas un pagasta iedzīvotāji. Spodrības nedēļu pagasts bija rīkojis kopīgi ar pilsētu. Spodrības nedēļu atklāja Grobiņas pagasta vecākais K. S ū n a i t i s, norādīdams uz spodrības nedēļas vispārējo nozīmi.
Grobiņas mācītājs K. Valters spēcī gāk runā aicināja klausītājus spodrināt arī garu un izsargāties no melošanas netikuma, vismaz spodrības nedēļā mēģināt ne reizi neapmeloties. Aktā bija ieradies arī apriņķa vecākais E. Līcis, apsveikdams grobiņniekus kā čaklus spodrības nedēļas sarīkotājus.
Rajona ārsts Dr. Evaldsons populārā valodā noskaidroja klausītājiem dažādus higiēnas un veselības kopšanas jautājumus. Sekoja citi referāti, kurus nolasīja Iļģu lauksaimn. skolas priekšnieks agr. Kupče un šīs skolas skolotājs — agr. A. Gaile un skolotāja Dūšele.
Spodrākās un tīrākās lauku sētas godalgos pēc tam, kad tās būs apskatījusi godalgošanas komisija. Iedzīvotā jiem, kuri vēlas piedalīties sacensība, jāpieteicas Grobiņas pilsēta dzīvojošiem — pilsētas valdē, bet pagasta dzīvojošiem —- pagasta valdē. bs.
Grobiņas mācītājs K. Valters spēcī gāk runā aicināja klausītājus spodrināt arī garu un izsargāties no melošanas netikuma, vismaz spodrības nedēļā mēģināt ne reizi neapmeloties. Aktā bija ieradies arī apriņķa vecākais E. Līcis, apsveikdams grobiņniekus kā čaklus spodrības nedēļas sarīkotājus.
Rajona ārsts Dr. Evaldsons populārā valodā noskaidroja klausītājiem dažādus higiēnas un veselības kopšanas jautājumus. Sekoja citi referāti, kurus nolasīja Iļģu lauksaimn. skolas priekšnieks agr. Kupče un šīs skolas skolotājs — agr. A. Gaile un skolotāja Dūšele.
Spodrākās un tīrākās lauku sētas godalgos pēc tam, kad tās būs apskatījusi godalgošanas komisija. Iedzīvotā jiem, kuri vēlas piedalīties sacensība, jāpieteicas Grobiņas pilsēta dzīvojošiem — pilsētas valdē, bet pagasta dzīvojošiem —- pagasta valdē. bs.
27.jūnijā, Kurzemes Vārds, Nr.140
Nelaimes gadījums pie Grobiņai pilskalna. Bārtas pagasta, Kalnenieku māju saimniecības vadītāja Made Gludaus brauca no Liepājas uz mājām savā pajūgā ar meitu Vilmu un paziņām Austru Putniņu un Margrietu Pērkoni. Pie Grobiņas pilskalna pretīm brauca kāds smagais auto. Zirgs izbijās. Made Gludaus izkrita no ratiem, sapinās grožos, zirgs vilka viņu līdzi. Uz Grobiņas dzirnavu tilta trakojošo zirgu savaldīja un nelaimīgo atsvabināja no kļūmīgā stāvokļa. Made Gludaus smagi cietusi.
7.jūlijā, Rīts, Nr.183
Grobiņai jauns pilsētas galva
Iekšlietu ministrs V. Gulbis atbrīvojis pēc paša lūguma no ieņemamā amata Grobiņas pilsētas līdzšinējo galvu J. Pūri un viņa vietā iecēlis Dr. Oto Evaldsonu. Dr. O. Evaldsons bijis Grobiņas pilsētas revīzijas komisijas priekšsēdētājs, darbojas par 15,.Liepājas aizsargu pulka 1. bataljona ārstu un rosīgi piedalās sabiedriskā darbā.
9.jūlijā, Kurzemes Vārds, Nr.150
Kad Liepājai iet labāk, labāk klājas arī Grobiņai.
Saruna ar Grobiņas jauno pilsētas galvu Dr. O. Evaldsonu.
Senā ostas pilsēta Grobiņa, līdzīgi savai tuvējai kaimiņienei Durbes pilsētai, tagad dabūjusi jaunu galvu iecienītā Grobiņas raj. ārsta Dr. O. Evaldsona personā. Abu šo pilsētu patreizējie galvas ir praktizējoši ārsti. Satieku jauno Grobiņas pilsētas galvu slimnieku pieņemšanas kabinetā baltā ārsta ķitelī. Viņš pašreiz gatavojas izdarīt baku potēšanu bērniem, kuri savesti lielā skaitā uzgaidāmā istabā. Dr. O. Evaldsons Grobiņas pilsētas pašvaldībā darbojas jau 10 gadus, līdz šim ieņemdams revizijas komisijas priekšsēdētāja amatu un visu laiku dzīvojis līdzi Grobiņas saimnieciskai un sabiedriskai dzīvei, vērojis tās veidošanos un attīstīšanos. «Grobiņas pilsētas finansielais un materiālais stāvoklis nav sevišķi spīdošs, bet uz priekšu ejam» , saka jaunais pilsētas galva. «Kad iet Liepājai labāk, labāk klājas arī Grobiņai. — Liepājas pilsētas saimnieciskais uzplaukums ienes rosību arī Grobiņas pilsētas dzīvē, jo grobiņnieki Liepājas tirgu apgādā ar saviem dārzkopības ražojumiem. Grobiņai gan jābaidās no lielās lauku konkurences. Apkārtējie pagasti ar saviem dārzkopības ražojumiem stipri konkurē grobiņniekus Liepājas tirgū, kas zināmā mērā atsaucas uz Grobiņas pilsētas iedzīvotāju ienākumiem. Gandrīz katram pilsētas iedzīvotājam ir savs ģimenes dārziņš, kurā izaudzē nepieciešamos dārza produktus sev un arī tirgum. Vasarā liela daļa pilsētas iedzīvotāju pelnās lauku darbos, izejot strādāt tuvējos pagastos, tādā kārtā sagādājot eksistenci ziemai. Daļa iedzīvotāju pelnās ar amatniecību. Pēc savu produktu pārdošanas Liepājas tirgū, lauksaimnieki daļu naudas atstāj ari Grobiņā, jo no Liepājas daudziem lauksaimniekiem atpakaļceļš ved atkal caur Grobiņu. Grobiņas iedzīvotāju skaits no 1500 samazinājies uz 1000, jo t. s. «kadiķnieki» ar 36 saimniecībām un 250 ha zemes pieskaitīti Grobiņas pagastam. Tanī vietā Grobiņas pilsēta iegūst apm. 85 ha no valsts meža Iļģos, kopvērtībā ap 58,000 latu. Vasaras periodā Iļģu vasarnīcu rajonā liela rosība, sevišķi svētdienās, kad še sabrauc daudz liepājnieku. Iļģi pēdējā laikā stipri konkurē Bernātus. Grobiņas saimnieciskais stāvoklis pēdējā laikā jūtami uzlabojas. Pilsētas budžets šogad sabalansēts uz 1500 ls. Sakarā ar dažādām pilsētā ierīkotām ierīcībām mazliet audzis arī budžets» . Ar gandarījumu pilsētas galva atzīmē, ka panākta saskaņa ar pilsētas un Grobiņas pagasta pašvaldībām. Sadarbība pilsētai ar pagastu laba. Kopīgi ar pagastu uztur arī 6-klasīgu pamatskolu, kura ir visu grobiņnieku lepnums. Pilsētai pieder arī ūdens dzirnavas, kuras iznomātas, bet tās vēl visā pilnībā neizmanto. Bez tam vēl darbojas vēja un tvaika dzirnavas, kas pieder privātam īpašniekam.
* * *
Ar Grobiņas pilsētas vārdu saistās vairāki svarīgi vēsturiski notikumi. Reti kādai citai Kursas pilsētai ir tik slavena pagātne, ka tagad puslīdz aizmirstai Grobiņai. Grobiņu uzskata kā Liepājas ostas priekšteci, jo pa Alandes upi līdz Grobiņai nākuši kuģi un tā senos laikos bijusi tirdznieciskas apmaiņas vieta starp Kursu un Baltijas jūru. Vieta, kur tagad atrodas Liepāja, kā arī viss zemais, slapjais un zemkopībai nederīgais piejūras līdzenums toreiz nebija vel apdzīvots. Caur Grobiņas ostu uzturēti sakari starp kuršiem un apkārtējām Baltijas jūrnieku tautām, skandināviešiem u. c. Grobiņā uzturējušies arī Gotlandes tirgotāji un zviedru garnizons. Senā kuršu pils atradusies tagadējās pilsētas rietumu pusē un bijusi viena no stiprākām kuršu pilīm, ap kuru notikušas sīvas cīņas ar vācu iekarotājiem. Vācieši 1263. gadā pili ieņēmuši un nodedzinājuši. 6 gadus vēlāk ordenis tur uzcēla savu pili, kuras drupas vēl tagad redzamas. 17. g. simtenī Grobiņa bijusi miests, ko zviedri 1659. gadā, karodami ar poļiem, nodedzinājuši. Miests vēlāk atjaunots un Kurzemes hercogs Fridrichs Kazimirs tam 1695. gadā piešķīris pilsētas tiesības. 1710. gadā Grobiņu piemeklējis mēris, bet 1812. gadā to iekaro franču un prūšu kara pulki. Arī Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. g. rudenī ap Grobiņu risinājās niknas kaujas starp latviešu pulkiem un bermontiešiem.
Grobiņas pilsētas izturību un sīkstumu simbolizē pilsētas ģerbonis — uz vienas kājas stāvoša dzērve ar paceltu akmeni otrā kājā.
Grobiņas pilsētas izturību un sīkstumu simbolizē pilsētas ģerbonis — uz vienas kājas stāvoša dzērve ar paceltu akmeni otrā kājā.
18.jūlijā, Latvijas Kareivis, Nr.158
Liepājas elektrības līnijas paplašinās par 26 km.
Tirdzniecības un rūpniecības departaments atļāvis Liepājas pilsētai paplašināt pilsētai piederošās augstspraiguma elektrības līnijas ap 26 kilometru garumā. Liepājas pilsēta ar katru gadu paplašina savu elektrisko tīklu, dodot strāvu arvien plašākai apkārtnei. Tagad pilsēta papildina savu augstspraiguma tīklu, izbūvējot nozaru līnijas no pastāvošās Priekules-Skrundas līnijas līdz Rudbāržu pagasta valdei ap 7 kilometru garumā. Otrs nozarojums būs no Durbes-Priekules līnijas līdz Daļģu dzirnavām ap 3 kilometru garumā. Trešais nozarojums būs no Grobiņas uz Zušu krogu (Ploču purvā) ap 16 kilometru garumā.
20.oktobrī, Kurzemes Vārds, Nr.238
Ražas apskate Grobiņas mazpulkā. 37.Grobiņas mazpulks savu ražas
apskati rīkoja svētdien pamatskolas telpās. Mazpulcēni izstādījuši savus
audzētos kāpostus, ķirbjus, cukurbietes, kartupeļus un citus dārzājus. Netrūka
arī retu eksemplāru. Tā, piem., kāda mazpulcēna izstādītā kāpostu galviņa svēra
vairāk kā 4 kg. Izstādīto dārzāju sakārtojums un rudenīgais telpu dekorējums
atstāja patīkamu iespaidu. Ražas apskatē piedalījās 30 mazpulka dalībnieki.
Centīgākie mazpulcēni saņēma godalgas, kuras šim gadījumam bija ziedojuši Grobiņas
pilsētas valde, Grobiņas pagasta valde, Latvijas lauks. kamera, cukura monopola
pārvalde, 6-kl. pamatskola un citi mazpulka labvēļi. Vakarā, pēc ražas
apskates, mazpulks bija rīkojis priekšnesumu vakaru ar teātra izrādi, dziesmām,
deklamācijām un rotaļām. Kuplo programmu izpildīja mazpulka dalībnieki.
1938
28.janvārī, Kurzemes Vārds, Nr.16
Bazārs Grobiņā
Grobiņas brīvprātīgo ugunsdzēsēju b-bas dāmu komiteja kopīgi ar ugunsdzēsēju saimi rīko savu gadskārtējo bazāru 5. februāri Lauksaimniecības b-bas zālē. Labākām 3 maskām paredzētas godalgas. Sākums pl. 8 vak. Spēlēs b-bas «Latvju Jaunatnes» Grobiņas nod. ragu orķestris. Atlikums no rīkojamā karnevāla paredzēts ugunsdzēšamo riku papildināšanai.
4.februārī, Jaunākās Ziņas, Nr.28
Apstiprināti Sabiles un Grobiņas budžeti
Iekšlietu ministrs V. Gulbis apstiprinājis Sabiles un Grobiņas pilsētu pašvaldību budžetus 1938. saimniecības gadam. Sabiles budžets līdzsvarots par 65.223 ls. Ārkārtējos izdevumos 2200 ls paredzēti pilsētas valdes nama remontam, pilsētas tūristu mītnes remonta pabeigšanai un pamatskolas nama ārējo sienu balsināšanai un iekšējo telpu krāsošanai. 1000 ls paredzēti pilsētas valdes nama ceļa izbūvei līdz tiltam. Grobiņas budžets līdzsvarots par 21.235 ls, vērtību atlicināšanai paredzot 1350 ls. Laukumā iepretim pilsētas valdes namam šogad cels jaunu kiosku par 600 ls, bet pilsētas lopkautuves un citu ēku remontam izdos 750 ls.
10.aprīlī, Kurzemes Vārds, Nr.83
Rosīgi strādā pie Grobiņas šosejas iztaisnošanas
Ar 7. aprīli Liepājas-Grobiņas šoseja slēgta. Automobiļi brauc pa Grīzupes šoseju, bet pajūdznieki pa Bates ceļu. Šoseja slēgta sakarā ar pārrakumu vietu uzlaušanu. Pašlaik uzlauž pirmo pārrakumu, 1,1 km garumā. Pie šī darba nodarbina vairāk kā 30 cilvēku. Tā kā vecā šoseja ļoti nogulusies, grūtais darbs veicas ļoti lēni. Paredzams, ka pēc Lieldienām laidīs darbā divus veltņus un kirkotāju. Uzlaušanas darbus paredz nobeigt pēc 5 nedēļām un uzlaužamo šķembu daudzums sniedzas līdz 1200 kubikmetriem. Izlauztās šķembas neaizmet, bet sakrauj blakus kaudzē, jo pārrakumu vietās iešosēs par jaunu pamatu cementa betona segai. Šķembas izlauž 1,35 m dziļumā. Pēc uzlaušanas uzsāks zemes darbus un pēc tam iešosēšanu.
Visus pārrakumu vietu darbus nobeigs jūnija vidū. Iztaisnotās šosejas betona ceļa segai, kura stiepsies apmēram 3 km garumā, visi vajadzīgie akmeņi — 3000 kubikmetru sagādāti. Puse zemes darbu pabeigta pagājušā gadā; atlikušos zemes darbus ap 8000 kubikmetru pabeigs šogad. Gr.
21.aprīlī, Kurzemes Vārds, Nr.88
13 jauni tilti Liepājas un Aizputes apriņķos
Šoseju un zemesceļu departamenta 4. raj. inženieris paredzējis jaunajā budžeta gadā Liepājas un Aizputes apriņķos izbūvēt 13 jaunus tiltus. Lielākais no tiem būs pār Durbes upi uz Liepājas — Aizputes 1. šķ. ceļa pie Rāvas dzelzceļa stacijas. Tilta būve būs no dzelzsbetona. Pārējie tilti būs mazāka veida, celti no koka. Paredzēts izbūvēt 5 dzelzsbetona caurtekas ar 1,5 m. diametru. Uz iztaisnojamās Liepājas — Grobiņas šosejas jau izpildīti zemes darbi par apm. 80 proc, Tos uzņēmējs Verbels ar 50 strādniekiem cer galīgi nobeigt līdz 1. jūnijam, pēc kam sāksies šosēšanas darbi. Kad jaunā šosejas būve būs galīgi nobeigta, daļu vecās šosejas, kuru nelietos, iepriekš no tās nojaucot veco bruģi, uzars un nodos lauksaimniekiem. tl,
7.maijā, Kurzemes Vārds, Nr. 102
Sarīkojums Grobiņā
Grobiņas 6. kl. pamatskola sarīko rītu Lauks, b-bas zālē saviesīgu vakaru ar deju un rotaļām. Sākums pl. 7 vak.
Ģimenes un spodrības diena Grobiņā
Grobiņas pagasta un pilsētas pašvaldības 6. kl. pamatskola, lauks, b-ba un sabiedriskās organizācijas rīko rītu Lauks, b-bas zālē ģimenes un spodrības dienu. Sākums pl. 2 pēcpusd. Ģimenes un spodrības dienu ar uzrunu atklās rīcības komitejas priekšsēd. Grobiņas pag. vecākais K. S ū n a i t i s. Par ģimenes un spodrības dienas nozīmi runās sabiedr. lietu ministrijas pārstāvis prokurors L. Strazdiņš. Bez tam programā paredzētas vīru dubultkvarteta dziesmas, deklamācijas un mūzikas priekšnesumi. Priekšlasījumus vēl nolasīs rajona ārsts Dr. E v a l d s o n s, Grobiņas 8. kl. pamatskolas un Iļģu lauks, skolas skolotāji. Sarīkojuma ieeja visiem brīva.
31.jūlijā, Latvijas Kareivis, Nr.170
Uz Grobiņu
11. Dobeles kājn. pulka virsn. vietn. Sudmalis, kas pulkā dien no tā dibināšanas dienas, stāsta par savu pirmo kaujas izlūkošanu atbrlvošanas cīņās Liepājas-Grobiņas rajonā:
«1919. g. oktobra mēneša beigās bija nācis zināms, ka bermontieši gatavo uzbrukumu Liepājai. Lai varētu ienaidnieku godam sagaidīt, sākām pastiprināti iziet nepieciešamās kaujas apmācībās un šaušanu. 31. oktobrī, pārnākot no parastām mācībām Liepājas kara ostā, saņēmām rīkojumu iziet z Grobiņu, kuru jau esot ieņēmuši bermontieši. Saņēmām munīciju, sakārtojāmies un iztīrījām šautenes, it kā gatavotos mācībām. Garastāvoklis visā rotā bija možs, tomēr visos bija manāms arī neparasts satraukums, gatavošanās kaut kam lielam, nezināmam — nebijušam, jo visi mēs gandrīz rotā bijām tādi, kas kaujās vēl nebija bijuši.
Pievakarē mūsu rotu Liepājas stacijā iesēdināja bruņotā vilcienā un aizveda Grobiņas virzienā apm. kādus 4 km. Jāpiezīmē, ka bruņotais vilciens, ar kuru mūsu rota brauca, nebija nekāds moderns bruņotais vilciens, kādus mēs redzam šodien; tas bija Liepājas kara ostas darbnīcās sastādīts no preču vagoniem un platformām, apģērbts smilšu maisiem, dzelzs platēm un kokiem. Tomēr arī tāds viņš spēja mūs morāliski stiprināt. Paši bijām tērpušies kā nu kurais, dažādas krāsas un formas apģērbos. Vienīgā pazīme, ka esam latvju karavīri, bija nacionālā «saulīte» pie mūsu cepurēm. Patronas bāzām kabatās, cik kurš varēja iebāzt.
Pēc izsēdināšanas rotas komandieris tūlīt izsūtīja divas izlūku patruļas Grobiņas virzienā. Par vienas patruļas priekšnieku tiku nozīmēts es, lai gan biju viens no jaunākiem patruļas dalībniekiem. Pārrunājis ar savu patruļu par iespējamo sastapšanos ar pretinieku, sākām uzmanīgi virzīties uz Grobiņas pusi, izmantojot krūmus, tīrumus, grāvjus, cik mēs katrs mācībās to bijām iemācījušies. Nonācām kādā segtā ielejā netālu no Grobiņas un tur noslēpāmies, lai novērotu pilsētu un kustības. Metās jau krēslā. Te mums pēkšņi uzdūrās kaimiņu patruļa, kura bija no sava dotā virziena nomaldījusies. Gandrīz vai notika savstarpēja apšaudīšanās; labi, ka viens otru pamanījām tikai kādu 20 soļu atstatumā Un pazinām. Krēslai iestājoties ievirzījāmies Grobiņā. Tur kādā mājiņā vecāka māmiņa, mūs it kā žēlodama, mēģināja pierunāt paslēpties, noņemt karavīru nozīmes un noglabāt ieročus, jo vācieši esot «briesmīgi». Viņa pat apņēmās vienu no mums ņemt kā savu dēlu, ja vajadzētu slēpties. Viņa arī mums stāstīja, ka pilsētā esot vācieši. Māmiņai iestāstījām, ka mēs, latvieši, tagad esam daudzi, esam labi apbruņoti un apmācīti un vāciešus nebaidāmies. Tā apmierinājuši labo latviešu māmiņu, turpinājām izlūkošanu Grobiņā. Ejot pa galveno ielu, piekļuvām kādai labi apgaismotai mājai. To ielencām, jo domājām, ka tur būs bermontieši. Bet tur mums pateica, ka netālu no šās mājas gan esot bijuši vācu jātnieki, bet pirms kādām 10 minūtēm tie esot aizjājuši Durbes virzienā. Steidzāmies pakaļ pretinieka jātniekiem, bet tie jau bija gabalā. Kad atgriezāmies, pilsētā jau bija ienākusi mūsu rota. Tā manu pirmo kaujas darbību ievadīja šī izlūkošana, kurā pretinieku nedabūjām nemaz vaigā skatīt, bet šī izlūkošana vislabāk saglabājusies manā atmiņa varbūt tādēļ, ka viņa bija — pirmā manās karavīra gaitās.» Zs.
«1919. g. oktobra mēneša beigās bija nācis zināms, ka bermontieši gatavo uzbrukumu Liepājai. Lai varētu ienaidnieku godam sagaidīt, sākām pastiprināti iziet nepieciešamās kaujas apmācībās un šaušanu. 31. oktobrī, pārnākot no parastām mācībām Liepājas kara ostā, saņēmām rīkojumu iziet z Grobiņu, kuru jau esot ieņēmuši bermontieši. Saņēmām munīciju, sakārtojāmies un iztīrījām šautenes, it kā gatavotos mācībām. Garastāvoklis visā rotā bija možs, tomēr visos bija manāms arī neparasts satraukums, gatavošanās kaut kam lielam, nezināmam — nebijušam, jo visi mēs gandrīz rotā bijām tādi, kas kaujās vēl nebija bijuši.
Pievakarē mūsu rotu Liepājas stacijā iesēdināja bruņotā vilcienā un aizveda Grobiņas virzienā apm. kādus 4 km. Jāpiezīmē, ka bruņotais vilciens, ar kuru mūsu rota brauca, nebija nekāds moderns bruņotais vilciens, kādus mēs redzam šodien; tas bija Liepājas kara ostas darbnīcās sastādīts no preču vagoniem un platformām, apģērbts smilšu maisiem, dzelzs platēm un kokiem. Tomēr arī tāds viņš spēja mūs morāliski stiprināt. Paši bijām tērpušies kā nu kurais, dažādas krāsas un formas apģērbos. Vienīgā pazīme, ka esam latvju karavīri, bija nacionālā «saulīte» pie mūsu cepurēm. Patronas bāzām kabatās, cik kurš varēja iebāzt.
Pēc izsēdināšanas rotas komandieris tūlīt izsūtīja divas izlūku patruļas Grobiņas virzienā. Par vienas patruļas priekšnieku tiku nozīmēts es, lai gan biju viens no jaunākiem patruļas dalībniekiem. Pārrunājis ar savu patruļu par iespējamo sastapšanos ar pretinieku, sākām uzmanīgi virzīties uz Grobiņas pusi, izmantojot krūmus, tīrumus, grāvjus, cik mēs katrs mācībās to bijām iemācījušies. Nonācām kādā segtā ielejā netālu no Grobiņas un tur noslēpāmies, lai novērotu pilsētu un kustības. Metās jau krēslā. Te mums pēkšņi uzdūrās kaimiņu patruļa, kura bija no sava dotā virziena nomaldījusies. Gandrīz vai notika savstarpēja apšaudīšanās; labi, ka viens otru pamanījām tikai kādu 20 soļu atstatumā Un pazinām. Krēslai iestājoties ievirzījāmies Grobiņā. Tur kādā mājiņā vecāka māmiņa, mūs it kā žēlodama, mēģināja pierunāt paslēpties, noņemt karavīru nozīmes un noglabāt ieročus, jo vācieši esot «briesmīgi». Viņa pat apņēmās vienu no mums ņemt kā savu dēlu, ja vajadzētu slēpties. Viņa arī mums stāstīja, ka pilsētā esot vācieši. Māmiņai iestāstījām, ka mēs, latvieši, tagad esam daudzi, esam labi apbruņoti un apmācīti un vāciešus nebaidāmies. Tā apmierinājuši labo latviešu māmiņu, turpinājām izlūkošanu Grobiņā. Ejot pa galveno ielu, piekļuvām kādai labi apgaismotai mājai. To ielencām, jo domājām, ka tur būs bermontieši. Bet tur mums pateica, ka netālu no šās mājas gan esot bijuši vācu jātnieki, bet pirms kādām 10 minūtēm tie esot aizjājuši Durbes virzienā. Steidzāmies pakaļ pretinieka jātniekiem, bet tie jau bija gabalā. Kad atgriezāmies, pilsētā jau bija ienākusi mūsu rota. Tā manu pirmo kaujas darbību ievadīja šī izlūkošana, kurā pretinieku nedabūjām nemaz vaigā skatīt, bet šī izlūkošana vislabāk saglabājusies manā atmiņa varbūt tādēļ, ka viņa bija — pirmā manās karavīra gaitās.» Zs.
12.oktobrī, Kurzemes Vārds, Nr.281
Priekšlasījumi Grobiņā
Grobiņas lauksaimniecības b-ba sarīko svētdien, 11. decembri savā namā priekšlasījumus. Sākums plkst, pus 1 pēc pusd. Runās doc. A. F r e i j s. Liepājas rajona veterinārārsts A. Sudmalis sniegs paskaidrojumus par lopu nagu un purnu slimībām. Norādijumus par labierīcībām mājsaimniecībā sniegs Liepājas rajona agr Matīss. Par mājturības sekcijas nozīmi pie lauksaimniecības biedrības runās Liepājas rajona mājturības instruktors Firsts. Uz priekšlasījumiem ieeja visiem brīva. Pēc priekšlasījumiem saviesīgā dzīve.
14.novembrī, Valdības Vēstnesis, Nr.259
Liepājas apgabalt. tirdzniec. reģ. tiesnesis, pamatojoties
uz tirdzniec. reģ. not. 39. p., paziņo, ka, saskaņā ar tiesneša 1938. g. 10.
novembra lēmumu (žurn. 1172. num.), Liepājas apgabaltiesas tirdzniec. reģistra
„A" daļas 692. reģ. num. ir ierakstīta atklāta sabiedrība ar firmu „Atkl.
sab. Grobiņas tvaika dzirnavas Vārpa, I. Ekšteins", kuras personīgi atbildīgās
biedres ir: 1) 1903. gada 9. februārī Medzes pag. dzim. Ilonija Ekšteins, dzīvo
Grobiņā, Lielā ielā 10, un 2) 1909. gada 13. augusta Medzes pag. dzim. Rozālija
Ekšteins, dzīvo Grobiņā, Lielā ielā 10.
Sabiedrības mājoklis un uzņēmums labības apstrādāšana un
vilnas kāršana un vērpšana atrodas Grobiņā, Lielā ielā 10. Atklāta sabiedrība
nodibināta un tās darbība atklāta 1938-. g. 19. oktobrī. Sabiedrība nodibināta
uz nenoteiktu laiku. Prokūrists Zāmuelis Ekšteins ar 1938., 1939. un 1940.
gadiem izdotu pilnvaru - prokuru.
Liepājā, 1938. g. 10. nov. Tirdzn. reģ.
tiesn. V. V ī t i ņš. Sekretāra v. V. Helmuts.
1.decembrī, Ugunsdzēsējs, Nr.12
Grobiņas ugunsdzēsēju svētki.
Grobiņas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība 18. septembrī svinēja b-bas 35 gadu pastāvēšanas, auto un motoršļirces svētkus. Svētkos Latvijas ugunsdzēsēju organizāciju Savienību reprezentēja Savienības valdes loc. architekts Orleans un tajos bija ieradušies arī Savienības padomes locekļi — P. Sabuls un Ed. Strīgelis, ka arī Liepājas Karaostas darbnīcu, Durbes, Vaiņodes, Ploču purva un Bernātu brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību delegācijas ar savu biedrību karogiem. Svinības notika Grobiņas baznīcas laukumā.
Svētrunu un b-bas darba rīku iesvēti izdarīja Grobiņas mācītājs Valters. Pārskatu par b-bas 35 gadu darbību sniedza b-bas priekšnieks — A. Reķis. No pārskata redzams, ka biedrība dibināta 1903. gadā, ka b-bas pirmais priekšnieks ir bijis Dr. Sprūde un komandants Pusuls, ka tai no iesākuma nācies strādāt ar primitīviem darba rīkiem, un biedrības uzplaukums sācies ar bij. Grobiņas pils. galvas J. Puris nostāšanos šīs biedrības priekšgalā. B bas ugunsdzēsēju komanda komandantu — Teņa, Znotena un Reķa vadībā ir ņēmusi dzīvu dalību visos vietējos un apkārtnes ugunsgrēku dzēšanas darbos, un biedrības mantas stāvoklis pēdējā laikā ir strauji pieaudzis tā, ka tagad biedrībai jau ir pašai savi modernie — motorizētie darba rīki — motoršļirce un ugunsdzēsēju auto.
Svētkus, ar sirsnīgu uzrunu, atklāja Savienības pārstāvis Orleans un nodeva jubilarei Latvijas Ugunsdzeju organizaciju Savienības priekšnieka A. Krieviņa un Savienības valdes sveicienus un labākos novēlējumus biedrības turpmākā darbā. Pēc Valsts himnas nodziedāšanas, svētku dalībnieki sumināja ugunsdzēsēju augstāko protektoru - - Valsts Prezidentu K. Ulmani, Kara ministri ģenerāli Balodi, lekšlietu ministri Gulbi un nacionālo valdību. Sveicienus, šajos Grobiņas ugunsdzēsēju saimes trīskārtējos svētkos, biedrībai nodeva Savienības loceklis — P. Sabuls, tad no Liepājas ugunsdzēsēju biedrības inž. Šots, no Būvniecības departamenta Liepājas apr. būvinspektors inž. Vācietis, no K. (). I). ugunsdzēsēju b-bas L. Strīgelis, no Durbes ugunsdzēsēju b bas komandants inte, no Vaiņodes ugunsdzēsēju b-bas komandants Neiburgs. no Ploču ugunsdzēsēju b-bas komandants Znotens, no Bernātu ugunsdzēsēju b-bas P. Sabuls, no Grobiņas pils. valdes — Pilsētas galva Dr. Evaldsons, kā ari vairāki vietējo organizāciju un biedrību pārstāvji. Apsveikumiem sekoja ugunsdzēsēju parāde, kuru pieņēma Savienības valdes loceklis Orleans. Pēc tam svētku dalībnieki nogāja uz Ilgu kapsētu un godināja mirušā pirmā Grobiņas ugunsdzēsēju komandanta P u s u ļ a piemiņu, noliekot uz kapa krāšņu ziedu vaiņagu. Beidzot grobiņnieki demonstrēja savus jaunos iesvētītos darbarīkus, kuri darbojās teicami un b-bas komanda izrādija labu prasmi savu uzvedumu veikšanā. S.vētku noslēgumā, svētku dalībnieki pulcējas Grobiņas ugunsdzēsēju klubā un pie pusdienas galda izinainija domas par ugunsdzēsēju dzīvi un vispārējo darbību. Svētku labo izdošanos sekmēja labais un saulainais laiks un tie bija kupli apmeklēti.
Svētrunu un b-bas darba rīku iesvēti izdarīja Grobiņas mācītājs Valters. Pārskatu par b-bas 35 gadu darbību sniedza b-bas priekšnieks — A. Reķis. No pārskata redzams, ka biedrība dibināta 1903. gadā, ka b-bas pirmais priekšnieks ir bijis Dr. Sprūde un komandants Pusuls, ka tai no iesākuma nācies strādāt ar primitīviem darba rīkiem, un biedrības uzplaukums sācies ar bij. Grobiņas pils. galvas J. Puris nostāšanos šīs biedrības priekšgalā. B bas ugunsdzēsēju komanda komandantu — Teņa, Znotena un Reķa vadībā ir ņēmusi dzīvu dalību visos vietējos un apkārtnes ugunsgrēku dzēšanas darbos, un biedrības mantas stāvoklis pēdējā laikā ir strauji pieaudzis tā, ka tagad biedrībai jau ir pašai savi modernie — motorizētie darba rīki — motoršļirce un ugunsdzēsēju auto.
Svētkus, ar sirsnīgu uzrunu, atklāja Savienības pārstāvis Orleans un nodeva jubilarei Latvijas Ugunsdzeju organizaciju Savienības priekšnieka A. Krieviņa un Savienības valdes sveicienus un labākos novēlējumus biedrības turpmākā darbā. Pēc Valsts himnas nodziedāšanas, svētku dalībnieki sumināja ugunsdzēsēju augstāko protektoru - - Valsts Prezidentu K. Ulmani, Kara ministri ģenerāli Balodi, lekšlietu ministri Gulbi un nacionālo valdību. Sveicienus, šajos Grobiņas ugunsdzēsēju saimes trīskārtējos svētkos, biedrībai nodeva Savienības loceklis — P. Sabuls, tad no Liepājas ugunsdzēsēju biedrības inž. Šots, no Būvniecības departamenta Liepājas apr. būvinspektors inž. Vācietis, no K. (). I). ugunsdzēsēju b-bas L. Strīgelis, no Durbes ugunsdzēsēju b bas komandants inte, no Vaiņodes ugunsdzēsēju b-bas komandants Neiburgs. no Ploču ugunsdzēsēju b-bas komandants Znotens, no Bernātu ugunsdzēsēju b-bas P. Sabuls, no Grobiņas pils. valdes — Pilsētas galva Dr. Evaldsons, kā ari vairāki vietējo organizāciju un biedrību pārstāvji. Apsveikumiem sekoja ugunsdzēsēju parāde, kuru pieņēma Savienības valdes loceklis Orleans. Pēc tam svētku dalībnieki nogāja uz Ilgu kapsētu un godināja mirušā pirmā Grobiņas ugunsdzēsēju komandanta P u s u ļ a piemiņu, noliekot uz kapa krāšņu ziedu vaiņagu. Beidzot grobiņnieki demonstrēja savus jaunos iesvētītos darbarīkus, kuri darbojās teicami un b-bas komanda izrādija labu prasmi savu uzvedumu veikšanā. S.vētku noslēgumā, svētku dalībnieki pulcējas Grobiņas ugunsdzēsēju klubā un pie pusdienas galda izinainija domas par ugunsdzēsēju dzīvi un vispārējo darbību. Svētku labo izdošanos sekmēja labais un saulainais laiks un tie bija kupli apmeklēti.
 |
| Grobiņas BUB svinību dalībnieki |
12.decembrī, Kurzemes Vārds, Nr.295
Saimnieciska un sabiedriskā dzīve Grobiņā
Visus šos gadus stipri nolaistā stāvoklī atradās pilsētas lopkautuve. Arī savā laikā būvētais kiosks iepretim pilsētas valdei no laika zoba stipri bija cietis. Vasarā pilsētas valdes noliktā izsolē lopkautuves pārbūves darbus nosolīja būvuzņēmējs Markovskis par Ls 4000 un kioska jaunbūvi nosolīja būvuzņēmējs Strazdiņš par 1260 ls. Nosolītie būvdarbi pabeigti, lopkautuvē izbūvēts kabinets veterinārārsta vajadzībām. Ierīkotas atsevišķas cūku kautuves telpas, kā ari liellopu un sīklopu kautuves telpas, tāpat gaļas dzesinātava. Patīkamu iespaidu atstāj jaunuzbūvētais kiosks iepretim pilsētas valdei tirgus laukumā. Blakus kioskam izbūvēta 3 asu dziļumā aka ugunsdzēsēju vajadzībām. Izdarīti remontdarbi ari pilsētas nespējnieku patversmē, kur izbalsinātas telpas un atjaunots jumts. Vēl nebruģētās pilsētas ielās ierīkoti vairāki jauni tilti un ieliktas betona caurules. Par veiktiem būves darbiem, kā ari remontiem, pilsētas valde izmaksājusi ap Ls 9000.
Pilsētas valde izdarījusi pilsētas robežās esošo Lubenieku un Kadedznieku zemju apmaiņu, nododot Valsts zemes fondā apmēram 239 hektāri kopplatībā un iegūstot savā īpašumā no Iļgu meža 92,60 hektāru, sākot ar 1939.g. 1. janv. Apmaiņas vērtība 60000 ls. No Latvijas Kredītbankas pilsētas valde ieguvusi pirkēanas ceļā apm. 4 hekt. aramzemi šaipus Iļģu stacijas, iepretim Lauksaimniecības biedrības namam.
Līdztekus saimnieciskās dzīves uzplaukumam rosība bijusi arī sabiedriskā dzīvē. Sarīkotas vērtīgas teātra izrādes. Pag. vasarā rīkotās plašas aizsargu sporta sacensības. Sarīkojumi bijuši kupli apmeklēti. Dzīvu dalību attīsta arī mazpulks. Vērtīgu priekšlasījumu dienu sarīkoja decembra sākumā lauksaimniecības biedrība. R.
Līdztekus saimnieciskās dzīves uzplaukumam rosība bijusi arī sabiedriskā dzīvē. Sarīkotas vērtīgas teātra izrādes. Pag. vasarā rīkotās plašas aizsargu sporta sacensības. Sarīkojumi bijuši kupli apmeklēti. Dzīvu dalību attīsta arī mazpulks. Vērtīgu priekšlasījumu dienu sarīkoja decembra sākumā lauksaimniecības biedrība. R.
29.decembrī, Kurzemes Vārds, Nr.295
NOKRITIS NO GROBIŅAS ŪDENSDZIRNAVU JUMTA. Sarkanā krusta slimnīcā Liepājā ievietots 43 g. v. Ernests Miča, iedzīvotājs Grobiņā. Viņam kreisai kājai lauzts papēdis, satriekts ķermenis. Miča labojis Grobiņas dzirnavu jumtu. Slīdējušas kāpnes un M. nokritis no 3—6 mtr. liela augstuma.
1939
24.februārī, Kurzemes Vārds, Nr.46
Grobiņas pagasts vēlas pats savu pagastnamu
bs. Grobiņas pagasta pašvaldības ēkas novecojušās un tām vajadzīgi kapitālremonti un pārbūves. Pie ēku pārbūvēm pagasts tuvākos gados vēl nevar ķerties, jo vajadzību daudz, bet uzkrātie līdzekļi samērā mazi. Bez tam pagasta pašvaldība nogaida, kā būs iespējams atrisināt pagasta nama jautājumu. Pašreiz vēl pagasta pašvaldībai nav ne sava pagasta nama, ne skolas nama. Pagasta nama vajadzībām īrē no iekšlietu ministrijas administratīvā departamenta agrāko Liepājas apriņķa policijas namu Grobiņā, par ko maksā īri 400 latu gadā. Pagasta pašvaldība ierosinājusi namu viņai pārdot. Skola pagasta pašvaldībai apvienota ar Grobiņas pilsētu. Pagasta pašvaldība vienojusies ar Grobiņas pilsētu, ka tā divas trešās ideālās daļas skolas nama pārdos viņai un Grobiņas pagasts pārņems apm. 50.000 latu no Grobiņas pilsētas parādiem, ko pilsēta iekrājusi hipotēku bankā skolu būvējot. Tuvākā laikā pagasts ar pilsētu līgumu nostiprinās zemesgrāmatās. Par pārņemto parādu Grobiņas pagastam būs jāmaksā hipotēku bankai termiņmaksas Ls 3560 gadā. Šo maksu dēļ pagastam no ēku remontiem būs jāatsakās. Nākošo budžetu pagasts paredzējis sastādīt ar 20% nodokļu paaugstinājumu, bet turpmākos gados,
Ja vien iekšlietu ministrija piekritīs, pagasts nodomājis nodokļus paaugstināt par 40%.
Ja vien iekšlietu ministrija piekritīs, pagasts nodomājis nodokļus paaugstināt par 40%.
30.aprīlī, Kurzemes Vārds, Nr.97
Meža dienas Grobiņā
Trešdienas rītā agri meža dienā pulcējās Grobiņas skolas jaunatne. Meža dienu ar uzrunu atklāja mežzinis Snipens. Apkopa iepriekšējo gadu stādījumus pie skolas internāta un sporta laukumā. No jauna pie skolas iestādīja vairākus ķiršus. Apdēstīja ar liepām un bērziem Stacijas ielu, kā ari Lielo ielu iepretim mācītāja fermai. 25. aprīlī sarīkotā meža dienā Grobiņas pasta un telefona kantora darbinieki iedēstīja departamentam piederošā Grobiņas pasta zemē, ieblakām ugunsdzēsēju depo ēkai, 87 augļu kociņus un ap 30 ogulāju krūmu. Daļu stādāmā materiāla dāvināja Valsts Iļģu lauksaimniecības ferma, kā arī vietējie dārzkopji. R.
 |
| Grobiņas pilsētas pašvaldība kopā ar Grobiņas pamatskolu un Iļģu lauksaimniecības skolu apdēsta Grobiņas sporta laukumu. Vidū stav Grobiņas pilsētas galva Pūris. |
1.maijā, Kristīga Balss, Nr.9
Grobiņas draudzei 26. marts bija svētku diena. Māsas, kuras klusi, bet čakli strādā Dieva druvā, palīdzēdamas slimiem un grūtdieņiem, līdzēdamas bāriem tikt saulītē, svinēja savus gada svētkus. Apmeklētāji bija ieradušies diezgan kuplā skaitā. Svētkus ievada dr. māc. Odiņš ar sirsnīgu uzrunu, norādīdams uz sievietes lielajiem uzdevumiem un sevišķi uzsvērdams namturību. Tad atskan dziesma no māsu kora. Pēc dziesmas pulciņa priekšniece L. Ukst i ņ a nolasa referātu, kurā parāda pulciņa darbību pagājušā gadā un aicina māsas gan ar lūgšanām, gan materiāliem līdzekļiem ķerties čakli pie darba. Seko apsveikumi no citiem māsu pulciņiem. leradies arī māsu kvartets no Saraikām un sūtnes no Skatres,
Liepājas 11. dr. un I. Priekules dr. Sveicina Sakas dr. māsu pulciņš. Bez šiem apsveikumiem dzīvu dalību ņem māsas no pašu pulciņa, gan ar dziesmām, gan dzejām un referātiem. Svētkos dziedāja arī draudzes koris un mūzikas pulciņš skandināja jaukas dziesmas. Svētku II daļa turpinājās augšēja zālītē pie pusdienu galdiem. Šeit notika arī izloze, kuras atlikums nolemts grūtdieņu pabalstīšanai un citiem māsu pulciņa mērķiem. Pie bagātīgi klātajiem galdiem šoreiz jūtams neparasts klusums. Tas izskaidrojams ar tik ļoti iemīļotā br. Fītiņa aiziešanu mūžībā. Viņa iztrūkums sāpīgi sajūtams.
Liepājas 11. dr. un I. Priekules dr. Sveicina Sakas dr. māsu pulciņš. Bez šiem apsveikumiem dzīvu dalību ņem māsas no pašu pulciņa, gan ar dziesmām, gan dzejām un referātiem. Svētkos dziedāja arī draudzes koris un mūzikas pulciņš skandināja jaukas dziesmas. Svētku II daļa turpinājās augšēja zālītē pie pusdienu galdiem. Šeit notika arī izloze, kuras atlikums nolemts grūtdieņu pabalstīšanai un citiem māsu pulciņa mērķiem. Pie bagātīgi klātajiem galdiem šoreiz jūtams neparasts klusums. Tas izskaidrojams ar tik ļoti iemīļotā br. Fītiņa aiziešanu mūžībā. Viņa iztrūkums sāpīgi sajūtams.
Sirsnīgs paldies sūtņiem, kuri pārvarējuši dažādas grūtības, lai kuplinātu mūsu svētkus. Tāpat pateicība Saraiķu kvartetam un visiem, kas sekmēja un kuplināja svētku programu. Daudz Dieva svētības nākošā gadā!
Grobiņnieks.
Grobiņnieks.
14.maijā, Kurzemes Vārds, Nr.109
Grobiņas pilsētas saimniecība atjaunotās Latvijas 5 pastāvēšanas gados
Atjaunotās Latvijas 5 gados ar sevišķi grandioziem sasniegumiem Grobiņas pilsētas pašvaldība nevar lepoties, jo to viņai neatļauj mazais budžets un ienākumi. Tomēr jāsaka, ka pēdējos piecos gados ir veikts daudz vairāk nekā visā Latvijas pastāvēšanas laikā. Tas panākts, galvenokārt, ar vienotību un saskaņu darbā.
Pabeigta pilsētas 6. kl. pamatskolas ēkas būve. Pati būve gan jau uzcelta agrāk, bet rēķinu kārtošana pa lielākai daļai notikusi pēc 15. maija vēsturiskām pārgrozībām. Skolas ēka pilsētas bērniem vien bija par lielu un telpas par plašām, tāpēc tās uzturēšana dārgi izmaksāja. Lai izdevumus samazinātu, tagad skolu izmanto pilsēta kopīgi ar Grobiņas pagastu, kādam nolūkam nodibināta kopīga savienība, kuras īpašumā un uzturēšanā ari skola nodota. Visus skolas uzturēšanas izdevumus sedz abas pašavaldības kopīgi, proporcionāli skolēnu skaitam. Patlaban skolu apmeklē 380 skolēnu, no tiem 131 pilsētas un 249 pagasta. Viena skolēna uzturēšanai pilsēta gadā piemaksā Ls 26,79, kas ir stipri lētāk, nekā agrākos gados.
Izbūvēti divi jauni tirdzniecības kioski ar visu iekārtu, kuru būve izmaksājusi pāri Ls 2.000.—. Bez tam izvesti plašāki kapitālremonti lopkautuves un nespējnieku patversmes ēkās un šīs ēkas atkal savestas lietošanai kārtībā.
Pabeigta pilsētas 6. kl. pamatskolas ēkas būve. Pati būve gan jau uzcelta agrāk, bet rēķinu kārtošana pa lielākai daļai notikusi pēc 15. maija vēsturiskām pārgrozībām. Skolas ēka pilsētas bērniem vien bija par lielu un telpas par plašām, tāpēc tās uzturēšana dārgi izmaksāja. Lai izdevumus samazinātu, tagad skolu izmanto pilsēta kopīgi ar Grobiņas pagastu, kādam nolūkam nodibināta kopīga savienība, kuras īpašumā un uzturēšanā ari skola nodota. Visus skolas uzturēšanas izdevumus sedz abas pašavaldības kopīgi, proporcionāli skolēnu skaitam. Patlaban skolu apmeklē 380 skolēnu, no tiem 131 pilsētas un 249 pagasta. Viena skolēna uzturēšanai pilsēta gadā piemaksā Ls 26,79, kas ir stipri lētāk, nekā agrākos gados.
Izbūvēti divi jauni tirdzniecības kioski ar visu iekārtu, kuru būve izmaksājusi pāri Ls 2.000.—. Bez tam izvesti plašāki kapitālremonti lopkautuves un nespējnieku patversmes ēkās un šīs ēkas atkal savestas lietošanai kārtībā.
Daudz pilsēta darījusi ari nebruģēto ielu savešanai kārtībā jaunbūves un vasarnīcu rajonā.
Līdz šim pilsētai piederēja ārpus pilsētas robežām 36 saimniecības «Kadiķu» ciemā, kuras pilsēta bija izrentējusi. Pagājušā gadā šīs saimniecības pilsēta apmaini ja pret valsts mežu 94,9 ha platībā. Uz meža pieauguma rēķina pilsēta paredz ieņemt tādu pašu sumu, kā no bijušām zemju nomas maksām. Ar to panākts, ka zemes piešķir to nomniekiem īpašumā un arī pilsētai nerodas zaudējumi. Pilsētai pašai pieder ari ūdens dzirnavas, kuras pati pilsēta neizmanto, bet tās iznomātas ilggadīgā nomā. Līgums slēgts Latvijas pastāvēšanas pirmajos gados un drīs izbeigsies. Pēc tam pilsēta no dzirnavām paredzējusi gūt daudz lielākus ienākumus.
Līdz šim pilsētai piederēja ārpus pilsētas robežām 36 saimniecības «Kadiķu» ciemā, kuras pilsēta bija izrentējusi. Pagājušā gadā šīs saimniecības pilsēta apmaini ja pret valsts mežu 94,9 ha platībā. Uz meža pieauguma rēķina pilsēta paredz ieņemt tādu pašu sumu, kā no bijušām zemju nomas maksām. Ar to panākts, ka zemes piešķir to nomniekiem īpašumā un arī pilsētai nerodas zaudējumi. Pilsētai pašai pieder ari ūdens dzirnavas, kuras pati pilsēta neizmanto, bet tās iznomātas ilggadīgā nomā. Līgums slēgts Latvijas pastāvēšanas pirmajos gados un drīs izbeigsies. Pēc tam pilsēta no dzirnavām paredzējusi gūt daudz lielākus ienākumus.
Gādāts arī par pārējām pilsētas iedzīvotāju labierīcībām un ērtībām, cik vien tas bijis pilsētas pašvaldībai iespējams un cik to atļāvuši līdzekļi. Uzkopti pilskalni un citas zaļumvietas. Lielākā daļa no agrākos gados uzkrātiem parādiem nomaksāti un pilsēta tagad var bez sevišķiem traucējumiem kārtot savas tekošas saistības un maksājumus. Tas viss ir panākts, pateicoties 15. maija vēsturiskiem notikumiem, ar taupīgu un lietderīgu saimniekošanu.
27.maijā, Kurzemes Vārds, Nr.118
Kā veidojušās skolas, kuru izlaiduma aktos ieradīsies Valsts Prezidents
Vasarsvētku otrā dienā notiks izlaiduma akti visās lauku pamatskolās. Krotes pagasta Kronvalda Ata
un Grobiņas 6-kl. pamatskolu audzēkņu izlaiduma svinīgos aktos, kā zināms, piedalīsies Valsts Prezidents Kārlis Ulmanis.
Prezidents vispirms ieradīsies Kronvalda Ata pamatskolā. Skola pārdēvēta pirms diviem gadiem, atzīmējot Kronvalda Ata 100 gadu dzimšanas dienas atceri. Pie skolas piestiprināja arī piemiņas plāksni ar uzrakstu:
«Krotes pagasta Lejas-Miķos 1837. gada 18. aprilī dzimis ievērojamais tautiskās atmodas laikmeta darbinieks Kronvalda Atis». Nākošā gadā 100 gadu atceres svētkus varēs atzīmēt pati Krotes skola, jo pirmā skola Krotē ar 2 klasēm atvērta 1840. gadā, tagadējā nespējnieku mājā — Vēja krogā.
Skola skaitijusēs kopēja 3 pagastiem — Krotes, Izriedes un Bunkas. Tagad skola iekārtota bij. Krotes pilī. Līdz 1932. gadam Krotē bija tikai 1. pakāpes pamatskola, bet pēc tam izveidoja 6-kl. pamatskolu, kas tagad nes Kronvalda Ata vārdu. No 1930. gada skolu vada M. Vārna, rosīgi piedalīdamās arī vietējā sabiedriskā dzīvē.
Skola tagad atrodas plašās telpās. Ierīkots internāts zēniem un meitenēm ar pilnīgu kopgaldu. Internātā piedalās apm. 40 skolēnu. Skolai arī labi iekārtota bibliotēka, kurai lielāku skaitu labu grāmatu devis Valsts Prezidenta Draudzīgais aicinājums. Skolas mazpulkā darbojas 35 dalībnieki, mazpulku vada skolotāja E. Egle.
Skola daudz darījusi savas apkārtnes uzpošanai un Kronvalda Ata piemiņas uzturēšanai, lai godam nestu savu vārdu. Šā gada aprilī skola, kopīgi ar vietējām sabiedriskām organizācijām, uzlika piemiņas plāksni uz Kronvalda Ata vecāku kapa Krotes kapsētā. Augdami tautas mīlestības garā, skolas audzēkņi savā pagastā . un apkārtnē savākuši 1200 tautas dziesmas, teikas, parunas un citas gara mantas, par ko no tautas folkloras krātuves saņēmuši balvas — 18 grāmatas. Pirms Prezidenta ierašanās skolas absolventi uz Kronvalda vecāku kapa noliks vaiņagu. Svinības sāksies pl. 10 ar Prezidenta sagaidīšanu. Pēc svinīgā akta iedēstīs Vadoņa ozolu. Krotes Lejasparkā pl. 2 p. p. notiks R. Blaumaņa lugas «Skroderdienas Silmačos» brīvdabas izrāde un zaļumu svētki. Kronvalda Ata pamatskolu šinī mācības gadā apmeklē 124 skolēni; 6. klasi beigs — 13 skolnieki. Mācības pasniedz 4 skolotāji un 1 stundu skolotājs.
Pl. 2 p. p. Valsts Prezidents ieradīsies Grobiņas 6-kl. pamatskolas audzēkņu svinīgā izlaiduma aktā. Grobiņā skola atvērta 1882. gadā — 1 klase ar 4 nodaļām, kuras mācijis viens pats skolotājs. Pirms 10 gadiem Grobiņas pilsēta uzcēla tagadējo jauno skolas ķieģeļu ēku ar 10 klasēm, aktu zāli, dzīvokli skolas priekšniekam, ēdamistabām un citām attiecīgām telpām. Jaunbūve izmaksājusi apm. 135.000 latu, no kuriem 60.000 latu aizdevusi Hipotēku banka, bet 40.000 ls saņemts valdības pabalsta. Pilsētas pašvaldība būvē varējusi ieguldīt tikai 15.000 latu. 20.000 ls izdevusi Liepājas apriņķa valde. 1933. gadā Grobiņas pilsētas un pagasta pamatskolas apvienojās, novietojoties jaunajā namā. Sakumā skolu savā uzturēšanā bija pārņēmusi Liepājas apriņķa valde, līdz to kopējā uzturēšanā pārņēma Grobiņas pilsētas un pagasta pašvaldības. Pēc savstarpējas vienošanās tagad 2/3 īpašuma tiesību uz skolu pieder Grobiņas pagastam, bet 1/3 — Grobiņas pilsētas pašvaldībai. Šinī mācības gadā skolu apmeklē 336 skolēni. Darbojas 13 klases ar 13 skolotājiem, šogad skolu beigs 27 skolnieki. Arī Grobiņas skolai plaša bibliotēka, kurai pāri par 400 vērtīgu sējumu devis Prezidenta Draudzīgais aicinājums. Pie kopgalda skolēniem izsniedz siltas pusdienas. Skolēni no attālākām vietām uzturas iekārtotā internātā. Sekmīgi darbojas mazpulks. Grobiņas pamatskolu vada V. Punenovs. bs.
1.jūnijā, Kurzemes Vārds, Nr.120
Grobiņas pilsēta un pagasts viena saime
Arī Grobiņā Prezidentu sagaidīja neredzēti lieli ļaužu pulki. «Sveiks Vadoni, dižais vienotāji» — tāds bija grobiņnieku virs goda vārtiem rakstītais apsveikums Prezidentam. Goda ierindā pie vārtiem stāvēja aizsargi, bet tur ari grupējās Liepājas apr. 12 pagastu vecākie, Grobiņas pilsētas un pagasta valdes locekļi, viesi no Liepājas un daudz citu sagaidītāju un tautas. Prezidentam ierodoties, kā pirmais viņam roku spieda Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēd. A. Bērziņš, kurš svinībās bij ieradies kopā ar pasta un telegrāfa departamenta direktoru Švanku, bet pirmais oficiālais apsveicējs bij Kurzemes divīzijas komandieris ģen. O. Dankers. Prezidents apsveicinājās ar aizsargu goda ierindu un pie pilsētas valdes nama pieņēma parādi.
Goda vārtos valsts Saimnieku sagaidīja Grobiņas pilsētas galva Dr. O. Evaldsons un Grobiņas pag. vecākais K. Sūnaitis. Noklausoties pagasta vecākā apsveikumu, Prezidents izsacīja savu prieku redzēt kopā vienā svētku saimē Grobiņas pilsētas un pagasta iedzīvotājus, kas lai būtu liecība par vienprātības garu, kāds valda Grobiņā.
Pie skolas celtajos goda vārtos Prezidentu sveica Liepājas apr. tautskolu inspektors J. Graudiņš un skolas priekšnieks Punnenovs, un tad Prezidents, cauri skolēnu rindām, sarkanbaltsarkaniem karodziņiem gaisā plīvojot, ziediem viņa ceļā kaisoties un dzidro balstiņu suminājumiem skanot, devās uz Grobiņas sešklasīgo pamatskolu, kur dārza zaļajā laukumā notika pamatskolas izlaiduma akts. Aktā piedalījās ari zemkopības ministrs J. Birznieks, kurš bij ieradies pēc skolas izlaiduma akta no Nīcas.
Goda vārtos valsts Saimnieku sagaidīja Grobiņas pilsētas galva Dr. O. Evaldsons un Grobiņas pag. vecākais K. Sūnaitis. Noklausoties pagasta vecākā apsveikumu, Prezidents izsacīja savu prieku redzēt kopā vienā svētku saimē Grobiņas pilsētas un pagasta iedzīvotājus, kas lai būtu liecība par vienprātības garu, kāds valda Grobiņā.
Pie skolas celtajos goda vārtos Prezidentu sveica Liepājas apr. tautskolu inspektors J. Graudiņš un skolas priekšnieks Punnenovs, un tad Prezidents, cauri skolēnu rindām, sarkanbaltsarkaniem karodziņiem gaisā plīvojot, ziediem viņa ceļā kaisoties un dzidro balstiņu suminājumiem skanot, devās uz Grobiņas sešklasīgo pamatskolu, kur dārza zaļajā laukumā notika pamatskolas izlaiduma akts. Aktā piedalījās ari zemkopības ministrs J. Birznieks, kurš bij ieradies pēc skolas izlaiduma akta no Nīcas.
LIELAIS BRIDIS DZĪVĒ.
Zaļumiem pušķotā un karogiem greznotā paaugstinājumā stāvēdams, Prezidents smaidīdams saņēma suminājumus, kas nerimstoši skanēja no laukumā pulcē jušamies šī retā brīža dalībniekiem. Paaugstinājuma priekšā bij nostājušies 22 Grobiņas pamatskolu beigušie absolventi. Prezidents teica svētku runu, kuru klausoties, dalībnieku lielo pulku jo bieži pāršalca ilgu aplausu vētras. So svinīgo brīdi savās sirdīs sajuta visi kā vienu no lielākiem acumirkļiem savā dzīvē, bet sevišķi skolu beigušie, kā ari bērnu vecāki, kuru acīs mirdzēja aizgrābtība un lepnums.
Pēc Prezidenta runas skolas priekšnieks Punnenovs paziņoja, ka 5 sekmīgākiem skolēniem Grobiņas pilsēta noguldījusi ar krājgrāmatiņu naudas balvu pilsētas krājkasē, kam Prezidents pievienoja savu ziedojumu — 20 latu katram. Pasniedzot grāmatu «Uzvaras ceļš», katram grāmatas saņēmējam Prezidentam bija laipns vārds sakāms.
Pamatskolas priekšnieks Punnenovs pateicās Prezidentam par to lielo atbalstu, kādu saņēmusi Grobiņas skola caur Prezidenta Draudzīgo aicinājumu, ar ko nesalīdzināmi kuplāka kļuvusi skolas bibliotēka un mācības līdzekļu krājumi auguši. Viņā pateicās Prezidentam ari par dāvanām skolai—trim ēvelsoliem zēnu rokdarbiem un divām šujmašīnām meitenēm, kā ari par lielo krājumu trauku, kas noderēs skolas kopgaldam. Svinīgs bija bridis, kad izlaiduma klases dalībnieks ar liecinājuma vārdiem nodeva skolas karogu piektajai klasei, kuras mazais pārstāvis dedzīgos vārdos solijās to glabāt un svētu turēt.
Pēc svinīgā akta Valsts Prezidents apbalvoja ari nopelniem bagātos skolotājus, personīgi piespraužot ordeņus un goda zīmes skolas priekšniekam Punnenovam, priekšnieka palīdzei M. Greijerei un skolotājām — J. Jēgerei, L. Pērkonei un M .Kinstlerei.
30.000 LATU ZIEDOJUMS GROBIŅAI.
Pateicības gaviles pāršalca , svētku laukumu, kad pagasta vecākais paziņoja, ka Valsts Prezidents ziedojis Grobiņas pagastam 20.000 latu un Grobiņas pilsētai 10.000 latu, lai ar to dzēstu parādu, kas cēlies pirms 8 gadiem, ceļot jauno apvienoto skolu. Tāpat Prezidents ziedojis lielāku summu pagastā nespējnieku atbalstīšanai .
Vēl pateicības vārdus Prezidentam teica Grobiņas pilsētas galva Dr. Evaldsons, vecāku vārdā — Sloka un beidzot tautskolu inspektors Graudiņš. Tad Prezidents skolas jaunajā parkā iedēstīja Vadoņa ozolu, kā liecinājumu nākošām paaudzēm par šīs dienas lielajām svinībām.
PA VĒSTURES PĒDĀM
Ļaužu pulkiem cauri Prezidents devās uz pilsētas valdes namu, kur notika svinīga valdes sēde, piedaloties ari zemkopības ministram J. Birzniekam. Sēdi atklājot, pilsētas galva pateicās Prezidentam par lielo godinājumu un ziņoja, ka pilsētas valde ziedojusi Grobiņas pamatskolai vērtīgas grāmatas un vairākas citas balvas. Atbildes uzrunā Prezidents uzsvēra savu prieku, ka ari grobiņnieki šinīs gados uz priekšu gājusi, un ka ari viņš var palīdzēt Grobiņas pilsētai, atvieglojot tās skolas parādu. Pēc sēdes pārrunās Prezidents ierosināja, ka būtu piegriežama lielāka vērība Grobiņas senatnes izpētīšanai, jo ar Grobiņu saistās svarīgi seni notikumi. «Braucot šurp mēs pārrunājām, vai Grobiņa ir senās Kursas Jūrpils vai ne, par ko vēsturnieki vēl arvien nav vienās domās» — teica Prezidents.
Gaviļu sveikts, Prezidents devās uz pilsētas centru, kur iepazinās ar pagasta valdes namu, bet pēc tam iegriezās Grobiņas baznīcā. Tur mācītājs K. Valters Prezidentam paskaidroja, ka baznīcas izdaiļošanai no nepieciešamiem 10.000 latiem draudzei izdevies savākt 2600. To dzirdot, Prezidents ari no savas puses baznīcas vajadzībām ziedoja 1000 latu. Vēl Prezidents apstaigāja un iepazinās ar gleznaino Grobiņas pilskalnu.
PREZIDENTS PĀRRUNĀS AR LAUKU ĻAUDĪM.
Pie skolā klātā pusdienu galda Prezidents sarunās ar pagastu vecākiem jo dzīvi interesējās par pagastu dzīvi un vajadzībām. «Krotē mēs noskaidrojām» , teica Prezidents, «ka cilvēki kļuvuši labāki nodokļu maksātāji. Vai ari pie jums tā ir?» Pagastu vecākie to apstiprināja. Apkārtējiem pagastiem nodokļu parādi stipri mazinājušies, ļaudis kļuvuši apzinīgāki, kārtīgāki savu pienākumu pildītāji. Valdības atbalsts un gādība panākusi to, ka pagastu saimnieciskā un kulturālā labklājība augusi ļoti spēji. Tadaiķu pagasta vecākais Kārkliņš ziņoja, ka viņa pagastā agrākos laikos bijušas 15 dažādas biedrības, bet visas nīkuļojušas, turpretim tagad biedrību skaits mazs, bet tās visas stāv uz drošiem pamatiem.
Augot iedzīvotāju turībai, augušas ari laukstrādnieku algas, bet šogad šī parādība vairs nav tik spēja — paskaidroja pagastu vecākie. Arvien vairāk un labprātāk pilsētas strādnieki dodas lauku darbos un viņu ieskati par lauku darbu mainījušies.
Prezidents uzsvēra, ka lauksaimniekiem rūpīgāki jāpēta un jāzin valdības izdotie likumi, sevišķi likumi par ģimenes piemaksām un atvieglojumiem slimo kasēs, jo likumu zināt un pēc tiem rīkoties ir pašu lauksaimnieku labklājības interesēs. «Kā jūs skatāties uz Lauksaimniecības kameras ierosinājumu, ka visiem lauksaimniekiem, kam ir savas pļaujmašīnas vai citas lauksaimniecības māsiņas, būs jāiet kaimiņiem palīgā, kam tādu nav, saņemot par to zināmu atlīdzību?» jautāja Prezidents, paskaidrodams, ka pēc aprēķiniem visā Latvijā jau pietiek pļaujmašīnu, jo ja ar tām nopļautu visas pļavas un laukus, tad katrai mašinai vajadzētu strādāt tikai apmēram 70 stundu gadā. Lauku ļaudis apliecināja, ka izlīdzēšana ar pļaujmašīnām jau tagad notiek itin plašos apmēros, bet noteiktas atlīdzības vietā vienojas vai nu par atstrādāšanu, vai atlīdzību graudā. Lauksaimniecības cameras ierosinājums apsveicams.
1.oktobrī, Jaunatnes Ceļš, Nr.10
Pāri pilsētas namu rindām skrien zvanu skaņas, kuras no spēcīgajiem zvanu mēles sitieniem izveidojušās, cita citu svētbijigi mudinādamas: «skriet, meklēt, cilvēka bērna ausi, pateikt viņiem vienīgo: «nes pie Kristus savu nastu, gurdais ceļinieki» Viņas teic atkal no jauna cilvēkiem: «meklējiet Dievu, dzenaties pēc Viņa taisnības, jo laiks nestāv uz vietas.» Daudzas cilvēku sirdis uztver šīs mudinošās skaņas un ar svētbijību iet klausīties Dieva vārdus, bet dau4zi iet kā kurli, kuri nedzird ap sevi notiekošo, to prātu nodarbina pasaules gars un dzīve, vai arī, var teikt, daudz tādu, kas staigā bez mērķa, bez noteiktas dzīves jēgas. Un liekas, šodien, 3. septembrī, kā jaunatnes pulciņa gada svētkos, zvanu skaņas veldamās pāri apkārtnei, ir tādas maigākas, skaistākas, vai tādēļ, ka šodien viņas it sevišķi aicina draudzes jaunatni atminēt savu doto solijumu, par to padomāt, vai viņš ir vēl soli jums, vai nav kur pārkāpts, vai nav kur neizpildīts, un tā par jaunu jāsaņemas un par jaunu jāsolās, lūdzot no visas sirds: «Pestītāj, palīdzi man, vājam zemes bērnam, kur es esmu tik nespēcīgs.»
Jauniešu pulciņa biedri un pārējie .mīļie viesi sanākuši visi draudzes zālē. lerodas arī māc. Valters un
mīļais viesis māc. Zuzans, tad vienojamies kopējā dziesmā, pēc tam gājienā dodamies baznīcā. Māc. Zuzans saka bikts runu, kurā viņš pamudina turēt doto soli jumu Kristum, nekad neatlaisties, no tā. —
Kā rudenī labības laukā pļāvēju priekšā liecas vārpiņas, tā jaunatnes galvas liecas Pestītāja priekšā, saņemot svētību un piedošanu no Viņa altāra.
mīļais viesis māc. Zuzans, tad vienojamies kopējā dziesmā, pēc tam gājienā dodamies baznīcā. Māc. Zuzans saka bikts runu, kurā viņš pamudina turēt doto soli jumu Kristum, nekad neatlaisties, no tā. —
Kā rudenī labības laukā pļāvēju priekšā liecas vārpiņas, tā jaunatnes galvas liecas Pestītāja priekšā, saņemot svētību un piedošanu no Viņa altāra.
Tālākā dievkalpojumā seko māc. Zuzana runa, kurā viņš māca mūs, pareizi lūgt, lai mēs tiešām saņemtu spēku ticībā un garā, rādīdams mums Pestītāja darbu un lūgšanu. Jā, tiešām Kristus mums ir atstājis brīnišķu priekšzīmi, kurā Viņš rāda, ka neviens darbs nav tāds, ko nevar, ja no sirds lūdz, stipri paļaudamies uz Kristu un Dievu Tēvu, jo ir teikts: «Kā tu ticēsi, tā tev būs.» Ai, kaut mēs jauniešu stundās savās lūgšanās no sirds varētu ticēt, mīlēdami dzīvo Kristu, ka tiešām tas tā notiks, kā mēs lūdzam.
Pēc dievkalpojuma baznīcā dodamies uz mācītāja māju, kur dārzā mīļas rokas gatavojušas azaidu, gribēdamas mūs tā jauki atspirdzināt. Azaida beigās mīļie viesi liepājnieki atvadas, jo dodas tālāk ceļā uz Cīravas draudzi, kur solijušies kalpot. Novēlam viņiem labu ceļu un šķiramies ar norunu tikties viņu svētkos Liepājā. Pēc azaida māc. Zuzana kunga vadībā iztirzājam dažus iesūtītus jautājumus. Vēl mācītājs Zuzans stāsta par ceļojumu Igaunijā. Tā laiks aiziet ātri un interesanti, un tagad mēs tiešām jūtam, cik jauki ir būt Kristus sabiedrībā un kristīgu ļaužu vidū, kas visi ilgojas kļūt arvienu labāki un tuvāk Kristum.
Uznākot krēslai, sameklējam žagarus un iekuram draudzes parkā lielu ugunskuru. Pie tā teicam deklamacijas, dziedam un klausāmies mācības no Kristus vārdiem un mielojamies ar āboliem, ko pulciņa biedri sagādājuši.
Pēc dievkalpojuma baznīcā dodamies uz mācītāja māju, kur dārzā mīļas rokas gatavojušas azaidu, gribēdamas mūs tā jauki atspirdzināt. Azaida beigās mīļie viesi liepājnieki atvadas, jo dodas tālāk ceļā uz Cīravas draudzi, kur solijušies kalpot. Novēlam viņiem labu ceļu un šķiramies ar norunu tikties viņu svētkos Liepājā. Pēc azaida māc. Zuzana kunga vadībā iztirzājam dažus iesūtītus jautājumus. Vēl mācītājs Zuzans stāsta par ceļojumu Igaunijā. Tā laiks aiziet ātri un interesanti, un tagad mēs tiešām jūtam, cik jauki ir būt Kristus sabiedrībā un kristīgu ļaužu vidū, kas visi ilgojas kļūt arvienu labāki un tuvāk Kristum.
Uznākot krēslai, sameklējam žagarus un iekuram draudzes parkā lielu ugunskuru. Pie tā teicam deklamacijas, dziedam un klausāmies mācības no Kristus vārdiem un mielojamies ar āboliem, ko pulciņa biedri sagādājuši.
Tā nemanot pienāk vakars, kad ar pateicības pilnu sirdi varam mīļajam Tēvam pateikties par tik jauki un svētīgi pavadītu dienu un ar ilgu pilnām sirdīm censties būt nākošā darbības gadā arvien labāki un darbīgāki, bet visvairāk censties pildīt Pestītāja Kristus prātu un Viņam nodoties, lai tā no visas sirds kalpotu. Bet to mēs varēsim tad, ja mēs lasīsim bībeli un lūgsim neatlaidīgi un ticībā meklēsim.
V. G.
V. G.
20.oktobrī, Kurzemes Vārds, Nr.240
Grobiņas pilsētas valde uzraudzīs vāciešu atstātos cukurbiešu laukus
Liepājas cukurfabrika lūgusi Grobiņas pilsētas valdi uzņemties vācu tautības pilsoņu atstāto cukurbiešu lauku uzraudzību, ka ari rūpēties, lai visas cukurbietes nodotu fabrikai. Grobiņas pilsētas valde uzdevusi valdes loceklim J. Grimstam noskaidrot, vai pilsētā ir tādi vācieši, kuri aizceļodami atstājuši fabrikai nenodotas cukurbietes. — Konstatēja, ka dzirnavu nomnieks Juris Šķirbsts pēc līguma nav dzirnavās izdarījis vajadzīgos remontdarbus. Pilsētas valde uzdevusi Šķirbstam līgumā paredzētos remontus izdarīt viena mēneša laikā. Piešķīra un noteica pabalstu normas vairākiem pilsētas nespējniekiem.2.novembrī, Jaunākās Ziņas, Nr.249
Valsis prezidenta dāvana Grobiņas pilsētai
Valsts prezidents šopavasar pamatskolu izlaiduma aktā apmeklēja Grobiņu. Apmeklējuma atcerei Prezidents uzdāvājis Grobiņas pilsētas valdei Kurzemes hercogu Vilhelma, Jēkaba un Fridricha Kazimira portretu kopijas mākslinieka P. Šprenka izpildījumā. Hercogu portretu oriģināli atrodas Rīgas pils reprezentācijas telpās. Vēsturiski dati liecina, ka hercogs Vilhelms dabūjis Grobiņu pūrā 1609. g., bet hercogs Jēkabs kādu laiku dzīvojis Grobiņas pilī. Hercogs Fridrichs Kazimirs 1695. g. piešķīris Grobiņai pilsētas tiesības. Hercogu portretu kopijas novietos pilsētas valdes reprezentācijas telpās.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru