Periodika 1920-1929

1920

3.janvārī, Strādnieku Avīze, Nr.2

Laupītāju iebrukums. Grobiņas pagastā Bate Pora ciemā naktī uz 22.decembri Kruča mājās ielauzās teikdami, ka ieradusies policija, daži maskojušies un apbruņojušies vīrieši un pieprasīja, lai atdod naudu, tanī pašā brīdī laupītāji ar cirvja palīdzību uzlauza skapi un nolaupīja tur atrodošos naudu. Māju saimniecei uzmetuši cilpu un draudējuši pakārt, tā piespieduši to atdot arī pārējo naudu. Nolaupītas sudrabs, zelts, ost, Latvijas un krievu naudas un dažādas drēbes 3540 rbļ. vērtībā. Aizejot laupītāji saimi sasējuši. 

5.janvārī, Pirmdienas Rīts, Nr.1

2.janvārī dienas laikā aplaupīti divi ebreji viņpus Grobiņas uz Sustes ceļa. Laupītāji bijuši trīs apbruņojušies ar flintēm un runājuši prūšu dialektā, nolaupīti 3500 rbļ. ost naudu, lielāka summa Latvijas naudas, divi zelta pulksteņi, 1 kažoks un zirgs ar kamanām. Acu liecinieki, kuri laupītājus redzējuši domā, ka tie esot atliekas no Bermontiešiem. 

13.janvārī, Valdības Vēstnesis, Nr.9

Liepājā, 12.janvārī, Grobiņas apriņķa padome nolēma dāvinat Grobiņas pulkam karogu, ziedojot šim nolūkam 3000 rubļu. [mana piezīme - nauda izmesta vējā, ņemot vērā to, ka Grobiņas kājnieku pulks tā paša gada februārī jau tiek pārdēvēts par 11.Dobeles kājnieku pulku, līdz ar to mainot arī karogu] 

25.janvārī, Valdības Vēstnesis, Nr.20

Valsts muižu sadalīšana bezzemniekiem

Par valsts muižu sadalīšanas un citiem darbiem sakarā ar agrārreformas izvešanu meliorācijas pārvalde iesnieguse zemkopības ministrim sekošu pārskatu: [...] 

Grobiņas apriņķis
Sadalītās muižas	Platība pūrvietās	Cik jaunu saimniecību apgādātas ar zemi
Meženieki	423	9
Mātere	978	Ap 18
Talsi	486	10
Nīce	3442	Ap 90

Arī augšējās muižas par jaunu uzmērītas, sadalīšanas projektus pieņēmuse agrārkomisija un vairākus apstiprinājuse arī zemkopības ministrija. Jaunās robežas izliktas dabā un uzmērītas. 

26.janvārī, Baltijas Vēstnesis, Nr.20

Grobiņa. Skolotāju algas. Mazas algas dēļ skolotāja A.Reiman atteicās no vietas un pilsētas dome atteikšanos pieņēma. Jaunpieteikusies skolotāja I.Jēger pieprasīja algas 250 rbļ. mēnesī, bet dome nolēma, maksāt tikai 200 rbļ. mēnesī. Citu skolotāju algas pilsētas pamatskolā noteica sākot no 1.janvāra šādas: skolas pārzinim J.Krūmkalnam 300 rbļ., J.Pūpēdim 250 rbļ. un Smerlei 225 rbļ. mēnesī.

31.janvārī, Valdības Vēstnesis, Nr.25

Pie Grobiņas un Šēnbergas pasta-telegrāfa iestādēm atvērtas valsts krājkases nodaļas. 

4.februārī, Strādnieku Avīze, Nr.28

Grobiņa. Laupīšana. Svētdienas naktī plkst. 1/2 1 Strausa mājās, Kadiķnieku ciemā iebrukuši caur logu trīs bruņojušies un ģērbušies latvju kareivju drēbēs vīrieši. Viens no iebrucējiem izšāvis no revolvera uz gultā guļošu mājas saimnieku Jāni Strausu to smagi ievainodams krūtīs. Saimniece, tās meita un pārējie iedzīvotāji tikuši sasieti un piekauti. Laupītāji izvandījuši visas malas un paņēmuši dažādas vīriešu un sieviešu drēbes lielā daudzumā vienu zelta un vienu sudraba kabatas pulksteņus, 45 rbļ. Latvijas naudas u.c. par vairāk tūkstošiem rubļu. Laupītāji bijuši braukšus. 

13.februārī, Strādnieku Avīze, Nr.36 

Grobiņas iedzīvotājs Josels Blochs tika pieķerts no Grobiņas apriņķa policijas ka tas tirgojās ar linsēklām bez atļaujas. Blocham konfiscēja 5 pudi linsēklām. Blochs sodīts administratīvā kārtā ar 1000 rbļ. soda naudu jeb 1 mēnesi cietumā un konfiscētās sēklas nodotas apgādības ministrijas pilnvarniekam. 

16.februārī, Pirmdienas Rīts, Nr.7 

Pasts. Latvijas pasts darbojas jau veselu gadu. Nevar vēl prasīt visu, kas attiecas uz modernu pasta iestādi, bet gan varētu vēlēties ka mums būtu visnepieciešamākais - tas ir kārtība. Grobiņa nav tālu no Liepājas. Gaviezes pagasta valde saņem pasta sūtījumus Grobiņā. Kad 2.februārī Gaviezes Zemnieku Savienības nodaļa sarīkoja priekšlasījumu, tad atļauju no Liepājas izsūtījuši trīs dienas iepriekš no Grobiņas apriņķa valdes, bet svētdien tā Grobiņā nebija pienākusi, tādēļ tik pateicoties Grobiņas apriņķa priekšnieka palīga laipnai pretīmnākšanai priekšlasījumu varēja noturēt. 

Vēl lielākas neērtības ir ar naudas sūtīšanu, jo pārvedumi nav ievesti, tā tad atkal iet vecā Nikolaja metode ar pieciem zēģeļiem. No šīs neērtības visvairāk cieš laikrakstu pasūtītāji, kādēļ būtu ieteicams ievest naudas pārvedumus vismaz līdz 25 rbļ. Par to mēs pilsoņi ļoti pateiktos. 

17.februārī, Strādnieku Avīze, Nr.39 

Grobiņa. Zirga zādzība. Svētdienas vakaru ap plkst. 6 tika nozagts pie "Liepājas" viesnīcas Medzes pagasta piederīgam Indriķim Beķerim no Kapsēdas zirgs ar ratiem 5000 rbļ. vērtībā. Beķeris bija atstājis zirgu bez uzraudzības tikai 10 minūtes. Zaglis ar zirgu manīts iebraucam Liepājā. 

21.februārī, Libausche Zeitung, Nr.43

Laupīšana Grobiņā. 19.februāra vakarā kādā namā Grobiņā, kur dzīvo kurpnieks Petrolevics, vecāka gadagājuma turīgs kungs, tā iedzīvotāji dzirdēja no viņa dzīvokļa nākam vaidus un apslāpētus saucienus pēc palīdzības. Iedzīvotāji nekavējoties izsauca kārtībnieku Zīlavu, kuram ieejot namā, tam pretīm izskrēja divi nepazīstami un, bez mērķēšanas, raidīja 3 revolvera šāvienus, un tad mēģināja aizbēgt tumsas aizsegā. No kārtībnieka un vairākiem civiliedzīvotājiem vajātie laupītāji iešāva kādam civiliedzīvotājam [Jānim Orbem] rokā, un kārtībnieku ievainoja rokā un  krūtīs. Kārtībnieks nomira pa ceļam pie Dr. Mauriņa no sava smagā ievainojuma. Civiliedzīvotājs tika ievietots slimnīcā. Kā atklājās pie tuvākas apskates, kjurpnieks Petrolevics tika vispirms spīdzināts un tad nožņaugts. Dzīvoklis bija izvandīts, gaitenī tika vēl atrasts izkritis vekselis par 2000 rubļiem.

25.februārī, Strādnieku Avīze, Nr.46 

Grobiņas Apgādības pilnvarnieks sodījis par obligatorisko labības nodevu nenodošanu Rāvas kroga arendatoru Rostovskij ar 8000 rbļ., Talsu Dorupes muižas īpašnieku Voitu ar 500 rbļ., Talsu muižas arendatoru Mucenieku ar 300 rbļ., nomieku [?] saimnieku ar 300 rbļ., Popju saimnieku ar 100 rbļ., namelniekus S.Ozolu un K.Tauriņu katru ar 100 rbļ. un Kālīšu arendatoru ar 500 rbļ., Lieģu Švāģeru saimnieku Robežnieku ar 400 rbļ., Kušu saimnieku ar 300 rbļ., Krievu saimnieku ar 500 rbļ. un Muču arendatoru ar 100 rbļ. 

27.februārī, Valdības Vēstnesis, Nr.47 

Liepājā, 26.februārī. No laupītājiem, kuri Grobiņā noslepkavoja kurpnieku Petrelevicu un kārtībnieku Sīlavu, viens saķerts un ir Petrelevica paša dēls; otram policija ir uz pēdām. 

28.februārī, Strādnieku Avīze, Nr.48 

Ceļu un būvju pārvalde piesūtījuse Grobiņas apriņķa valdei aprakstu, dot rīkojumu Grobiņas un Gaviezes pagastu izpildu komitejām nocirst un pievest kokus pie nodedzinātā tilta pa Ālandes (jeb Iļģu) upi ceļā no Grobiņas uz Priekuli ne vēlāk kā līdz 15.martam. Par koku ciršanas dienu lūdz paziņot, lai varētu izsūtīt speciālu ierēdni priekš materiāla apskatīšanas. 

6.martā, Baltijas Vēstnesis, Nr.54 

Grobiņa. Mūsu apriņķī pagājušā gadā reģistrētas 9 slepkavības, 89 laupīšanas, 56 lielākas zādzības, 47 zirgu zādzības - 200 zādzības. Apcietinātas 104 personas, atrasti 10 aiz nezināmiem iemesliem miruši cilvēki, 26 ugunsgrēki, 69 patvarības, no mobilizācijas atrāvušos apcietinātas 112 personas. Notikušā dzelzceļu katastrofā 2.jūlijā pie Laņģu stacijas nosista 1 sieviete un ievainotas 2 personas. Noturētas 29 pagastu sapulces, 17 teātra izrīkojumi, 8 skolnieku vakari, dažādas sapulces un saviesīgi vakari 35 un zaļumu svētki 16. Biedrības darbojās 10, bet šogad reģistrētas un darbojas 20 biedrības. 

Parakstā nepareizība - jābūt 1920.gada 19.februārī

7.martā, Valdības Vēstnesis, Nr.55 

Liepājā apcietināts Austrijas pavalstnieks Tomass par piedalīšanos pie slepkavības Grobiņā, kurai par upuri krita kurpnieks Petrevics un kārtībnieks Silaus. 

9.martā, Strādnieku Avīze, Nr.56 

Grobiņa. Sestdien, 6.martā Grobiņā Veisa namā notika Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas Grobiņas rajona pilna biedru sapulce. Uz dienas kārtības bija kandidātu uzstādīšana uz Satversmes Sapulci. Pēc tam kad biedrs Lejiņš deva paskaidrojumus cik kandidātu jāvēl un kādi būs Satversmes Sapulcē ievēlēto kandidātu pienākumi, sapulcē vienbalsīgi ievēlēja 3 kandidātus. 

16.martā, Strādnieku Avīze, Nr.62 

Partijas dzīve 

Grobiņa. LSDSP Grobiņas rajona organizācija noturēja svētdien, 14.martā pilnu biedru sapulci. Ieradušies bij apmēram 50 biedru. No Liepājas uz sapulci ieradušies biedri Ivanovs un Kalējs referēja par vispārējo politisko stāvokli un sociāldemokrātijas uzdevumiem pašvaldības iestādēs. Tālāk apsprieda jautājumu par lasāmā galda ierīkošanu. Līdzekļu trūkuma dēļ nolēma pagaidām pasūtīt tikai partijas centrālorgānu "Sociāldemokrātu" un "Laukstrādnieku". 

19.martā, Strādnieku Avīze, Nr.65 

Grobiņa. Ar partijām mūsu mazā Grobiņa paliek arvienu bagātāka, jo savu sēdekli te ir paspējušas iekortelēt gandrīz jau trīs partijas. Bez Sociāldemokrātiem ir te vēl Darba partija un kaut kur pastāvot arī Zemnieku savienības "noliktava", par kuru tomēr neviens nezin pateikt, kur viņa atrodas. Tā vēl šinīs dienās par pastu esot bijis pienācis kāds sūtījums priekš minētās savienības, bet neviens no Grobiņas gudrajiem nav varējis pateikt, kur un kam to lai nodod, tā ka godīgajam pastniekam nekas cits neatlicies, kā transportēt dārgo preci atpakaļ tur, no kurienes tā nākuse. Laika zīme! 

Darba Partija, kā jau "esoša" un visiem zināma partija rīkojas kā pienākās: pieņem biedrus, sasauc sapulces utt. Arī svētdien, 14.martā šīs partijas priekšstāvji sasauca vienu "lielu tautas sapulci" Grobiņas pamatskolas telpās, uz kuru esot bijuši ieradušies biedri un "ziņkārīgie-simpatizējošie" lielā skaitā, ja nemaldos, tad gandrīz tā ap desmit cilvēku. Nezin kādu tur iemeslu dēļ sapulce tomēr neesot notikuse. 

26.martā, Strādnieku Avīze, Nr.71 

23.martā LSDSP Grobiņas Organizācija zaudēja vienu no saviem biedriem - dibinātājiem, Jorenu Roni. Ronis mira ar diloni - slimību, kura pēdējā laikā ar vienu vairāk ņem savus upurus no strādnieku vidus. Nelaiķis ņēma dzīvu dalību partijas dzīvē un bija viens no tiem, caur kuru pūliņiem še tika nodibināta organizācija. 

Arī pilsētas domē, kā strādnieku priekšstāvis, ar savu enerģisko uzstāšanos viņš izpelnījās vispārēju strādnieku atzinību. Strādnieku frakcija pilsētas domē zaudē ar viņu vienu no saviem spējīgākiem biedriem. - Apglabāts 25.martā Iļģu kapos. Vieglas smiltis! 

28.martā, Strādnieku Avīze, Nr.73 

Grobiņa. Svētdien, 21.martā tika noturēta Grobiņā, Lējēja zālē sapulce dēļ kooperatīva dibināšanas, pie kam vienbalsīgi nolēma, ka Grobiņas apkārtnē tāds ir nepieciešams. Uz vietas uzstādīja statūtus un izvēlēja komisiju no sekošiem kungiem, kuriem uzdeva visā drīzumā iesūtīt statūtus dēļ reģistrēšanas, pie kuriem arī varētu pieteikties biedri, kuri vēlētos iestāties dibināmā kooperatīvā: Grobiņā - dārzkopis Brūns, dārzkopis Brakmanis, pastenieks Šēnberģis, kalējs Tenis un pilsētas vecākais, Kārkliņš; Iļģos - Remesa un Čampas saimnieki; Dubeņos - Lūsis; Gaviezē - Lipsnis, Sandera saimnieki un Medzē - melderis Bundovičis. 

30.martā, Strādnieku Avīze, Nr.74 

Liepajas telefona un tīkla kantoris ar šo dara atklātībai zināmu, ka no 26.marta š.g. ar kara resora atļauju tīkla kantorī, Pasta namā, 3.stāvā darba laikā no plkst. 9-15 atklātas sarunas pa tālsatiksmes līnijām priekš privātpersonām pagaidām ar sekošām vietām un maksu: 

1) ar Grobiņu pa katrām 3 minūtēm 2 rbļ.; 

2) ar Priekuli pa katrām 3 minūtēm 2 rbļ.; 

3) ar Vaiņodi pa katrām 3 minūtēm 2 rbļ. 

7.aprīlī, Baltijas Vēstnesis, Nr.78 

Pilsētas budžets 

Šī gada budžetā Grobiņas dome ievietoja 53443 r. 57 kap. lielu izdevumu summu. Viena trešdaļa no šīs summas iziet pilsētas pārvaldes uzturēšanai, otra trešdaļa - pamatskolai un trešā trešdaļa - nespējniekiem un dažiem sīkiem izdevumiem. Lai segtu izdevumus, paredzēta pat skolas nauda no pamatskolas (ap 4000 rbļ.) un tomēr iztrūkst 10000 rbļ. Šo iztrūkumu dome lūdz no izglītības ministrijas kā pabalstu. 

15.maijā, Ekonomists, Nr.5 

26.maijā, Pirmdienas Rīts, Nr.32 

Grobiņa. Otros vasarsvētkos Grobiņas Lauksaimniecības biedrība sarīko savā namā (bij. Lējēja zālē) bazaru. Tas nu gan visai lepni izklausās "savā namā": tā tad arī Grobiņas Lauksaimniecības biedrība reiz tikuse pie sava kaktiņa, sava zemes stūrīša, tik arī jābrīnās, ka ne viena balss nepacēlās par to, lai labāk nomu ņemtu no Lējēja kunga uz mūža renti, nekā to iegūtu caur pirkšanu par savu privātīpašumu, jo biedrībā atrodas daudz biedru no bezzemnieku agrārās, jeb tā sauktās Jansona-Klieča partijas, kuri priekš Satversmes Sapulces vēlēšanas tik enerģiski aģitēja, ka zemi labāk saņemt uz mūža renti, nekā to iegūt par privātīpašumu. Tā tad arī še izrādās, ka dzīvē katris tiecas pēc patstāvības, pēc sava paša īpašuma, par kuru pats varētu būt saimnieks un noteicējs. Aģitatoru jaukās frāzes der tikai tik ilgam, kamēr cerams uz citu rēķina sev kādu labumu iegūt. 

Tā ka bazari tiek sarīkoti biedrības nama pirkšanai un remontam un biedrībai pašai ir līdzekļu maz, tad ļoti būtu vēlams ka visi nāktu biedrībai talkā un kuplinātu bazaru ar dāvinājumiem. Caur to arī mēs pieradītum, ka protam cienīt biedrības resp. biedrošanās nozīmi. 

Mantu meklētāji. Pēc ilga laika 16.maijā apmeklēju Grobiņu. Pats par sevi saprotams, ka nevarēju atstāt neuzgājis "pilskalnā". Pils mūrus aplūkojot, uzkrītoši tas, ka vairāk vietās redzami jauni mūra lauzumi. Tā pret vārtiem uzlauzta siena pretī mūrī atrodošai tukšai velvei. Gan laikam tas darīts tai nolūkā, lai varētu ieiet apakšējos pagrabos, kur domāts uziet veco bruņinieku laiku mantas. Bet, kā liekas, ar to minētajiem mantu meklētājiem nav bijis pietiekoši: blakus pilij ir kapsēta ar Kritzku ģimenes kapliču. Arī tur izlauzts mūris, kapličā atrodošies zārki attaisīti, līķi izmētāti starp gruvesiem, viens no līķiem izvilkts līdz izlauztajam caurumam. Apprasījos kādam vietējam iedzīvotājam, kurš pastāstīja, ka kapliča uzlauzta labu laiku atpakaļ un vienu no līķiem lauzēji izvilkuši ārā un paslēpuši pie kapličas mūra. Šķiet, ka arī te ir darīšana ar mantu meklēšanu. 

Pie visa augšā aprakstītā uzkrītoši divi lietas: lauzēju ārkārtīgi notrulinātais prāts un sajūta, kā arī lielā bezkaunība, kura nebaidās pat mirušu kapenes apgānīt, un otris - tā vienaldzība, ar kādu pretī šim neģēļu darbam izturas vietējā sabiedrība, administrācija un Grobiņas Lutera draudzes garīdznieks, kura pārvaldīšanā atrodas minētā kapsēta. Vai tās arī nav kara briesmu lietas? 

29.maijā, Latvijas Sargs, Nr.118 

Pārtikas cenas Latvijā. [...] Grobiņas apvidū. Rudzi 95 rbļ. pudā, mieži 80 rbļ., auzas 50 rbļ., kartupeļi 25 rbļ., rudzu milti 105 rbļ., kviešu milti 180 rbļ., miežu putraimi un zirņi 100 rbļ., āboliņš un siens 10 rbļ. pudā, vasarājsalmi 3-4 rbļ., liellopu gaļa 300 rbļ., svaiga cūkgaļa 400-500 rbļ., tauki 25 rbļ. mārciņā, sviests 22 rbļ. mārciņā, piens 3 rbļ. stopā, olas 90 kap. gabalā. 

5.jūnijā, Baltijas Vēstnesis, Nr.125 

Apriņķu noapaļošana 

Pēc iekšlietu ministra apstiprināta apriņķa padomju lēmuma no Aizputes apriņķa atdalīti un pievienoti Grobiņas apriņķim Gramzdas, Kalētu un Pormsātes pagasti. Šo pagastu delegāti piedalījās 27.maijā Grobiņas apriņķa padomes sēdē, bet - tikai ar padoma devēju balss tiesībām. Tādēļ padome nolēma, lūgt iekšlietu ministriju, piešķirt minēto pagastu delegātiem pilnīgas apriņķa padomes locekļu tiesības. 

8.jūnijā, Strādnieku Avīze, Nr.127 

LSDSP Grobiņas Rajona Komiteja sasauc pilnu biedru sapulci svētdien, 13.jūnijā plkst. 2 pēc pusdienas Grobiņā, Rajona telpās Lielā ielā 80. - Biedri tiek lūgti ierasties noteiktā laikā. Bez tam tiek atgādināts, ka kārtējās mēneša nomaksas katrā ziņā ir jānomaksā visdrīzākā laikā, tiem, kuri tās nav vēl nomaksājuši, pretējā gadījumā tie tiks no Organizācijas izslēgti. 

19.jūnijā, Valdības Vēstnesis, Nr.137 

Liepājas apgabaltiesas reģistrācijas nodaļa paziņo, ka saskaņā ar tiesas lēmumu no 29.maija 1920.g. biedrību un viņu savienību reģistra 1.daļā ir ievesta biedrība zem nosaukuma: "Grobiņas savstarpīga palīdzības biedrība ugunsgrēka gadījumos", kuras valde atrodas Grobiņas pilsētā. 

Liepājā, 4.jūnijā 1920.g. Nr.66. Reģistrācijas nodaļas pārzinis R.Villmanis, sekretārs J.Ziemelis. 

2.jūlijā, Baltijas Vēstnesis, Nr.146 

Pagasta izpidkomiteju sauc pie tiesas 

Jūnija beigās Grobiņas apriņķa valde iesniedza Liepājas apgabaltiesas prokuroram sūdzību līdz ar savāktiem apsūdzības materiāliem par Talsu pagasta izpildu komiteju pilnā viņas sastāvā. Pēdējo sauc pie atbildības par 1250 rbļ. lielas summas pagasta līdzekļu izšķērdēšanu un par citām nelikumībām, kā: par divreizēju izdevumu summu ierakstīšanu kases grāmatās, par nekārtīgu produktu naudas izmaksāšanu, nolaidību darbvedībā utt. 

15.jūlijā, Ekonomists, Nr.9 

5.augustā, Latvijas Vēstnesis, Nr.16 

Pret preču uzpircējiem dažās Latvijas pilsētās tiek sperti visai enerģiski soļi. Tā no Liepājas mums ziņo, ka pēdējās dienās turienes policija uzsākusi nopietnu cīņu ar uzpircējiem, kuri pēdējā laikā tapuši tik uzbāzīgi, ka lauciniekus-iebraucējus ne tik vien kā sagaida uz Grobiņas un Pērkones šosejas, bet pat tos aptura jau Grobiņā un tur uzpērk produktus. Dažas dienas atpakaļ policija nepazīta izbrauca uz šoseju un ieradās pati Grobiņā. Tika arestēti un sastādīti protokoli par vairāk uzpircējiem. Pie atbildības tiek saukti arī laucinieki, kuri uzpircējiem produktus pārdod. Kaut šai Liepājas policijas priekšzīmei sekotu arī citu pilsētu policijas un sevišķi - Rīgas. 

11.augustā, Valdības Vēstnesis, Nr.180 

Rīkojums 

Ievērojot to, ka Grobiņas apriņķa saimnieciskā dzīve, kā arī apriņķa iestādes koncentrējas Liepājā, Grobiņas apriņķi pārdēvēt par Liepājas apriņķi. 

Rīgā, 9.augustā, 1920.g. 

Ministru prezidents Ulmanis 

Iekšlietu ministrs A.Bergs 

13.augustā, Latvijas Vēstnesis, Nr.23 

Verdzības atliekas Kurzemē. Aisteres muižā Grobiņas apriņķī baronam Rapam gandrīz neviens muižas kalps nepaiet garām, tam nenobučojis rokas. Vai tiešām demokrātiskā Latvijā, kur visi pilsoņi ar vienādām tiesībām - vēl vajadzīgs to piekopt. 

15.septembrī, Valdības Vēstnesis, Nr.210 

Liepājas un Aizputes apriņķu ceļu un būvju pārvalde pārdos 20.septembrī š.g., pulksten 12 dienā, vairāksolītājiem bijušās Grobiņas kritušo lopu izmantošanas iestādes mašīnas, tikai tādiem, kuri apņemas noteiktā laikā iestādi atjaunot. 

18.septembrī, Valdības Vēstnesis, Nr.213 

Likvidēta Liepājas-Grobiņas apgabala pārvalde. Kanceleja likvidēšanai pārvesta uz iekšlietu ministriju. 

28.septembrī, Strādnieku Avīze, Nr.221 

Grobiņas gada tirgus, kurš tika noturēts pagājušo nedēļu trešdien, ceturtdien un piektdien bijis labi apgādāts ar lopiem: zirgiem, cūkām un pa daļai govīm. Pirmo dienu pārdevēji turējās pie augstām cenām, bet kad pircēji atteicās pirkt, cenas krita. Zirgus un cūkas varēja pirkt par pieņēmīgām cenām, bet trūka pircēju. Augļi un citi produkti bija retums. Tirdznieki bija diezgan daudz. 

5.oktobrī, Latvijas Vēstnesis, Nr.69 

Grobiņas muižas "Matīsa" tirgu noturēs 6.,7. un 8.oktobrī 1920.g. uz Grobiņas pagasta zemes, tuvu pie Grobiņas pilsētas. 

3.novembrī, Valdības Vēstnesis, Nr.252 

Liepājas apgabaltiesas reģistrācijas nodaļa uz Civ.procesa likuma 140671 panta pamata paziņo, ka saskaņā ar tiesas lēmumu no 31.marta 1920.g. kooperatīvu sabiedrību un viņu savienību reģistra 1.daļā ir ievesta kooperatīva sabiedrība zem nosaukuma: Grobiņas un apkārtnes patērētāju biedrība "Kooperatīvs", kuras valde atrodas Grobiņā. 

Liepājā, 14.oktobrī 1920.g. Nr.48. Reģistracijas nodaļas pārzinis R.Villmanis, sekretārs T.Vegners. 

14.novembrī, Strādnieku Avīze, Nr.262 

Grobiņa. Savā laikā Grobiņas pilsēta atvēra pamatskolu un bija jau tikusi līdz 4 klasēm, kurās darbojās 4 skolotāji. Viss gāja labi, līdz uznāca dzīves dārdzība un arī skolotāju algas jautājums. Un te nu cēlās jautājums, vai skolai pastāvēt, vai ne. Grobiņas pilsētas līdzekļi neatvēlēja uzturēt skolu, tādēļ vajadzēja apskatīties pēc pabalsta. Pēc ilgāka laika nu reiz izdevies atrast izeju un pilsētai apsolīts no apriņķa padomes pabalsts. Tā ka Grobiņas pagasta pamatskola ir tuvu pilsētas pamatskolai, tad cēlās jautājums, vai nevarētu savienot abas skolas tā, ka uz katru skolotāju iznāktu viena nodaļa jeb klase. Lai atrisinātu šo jautājumu, sanāca abu skolu padomes 19.septembra dienā uz kopīgu apspriedi, pēc kam izrādījās, ka tāda apvienošana iespējama, ja ierīko vienu paralēlklasi pagasta pamatskolā un otru pilsētas skolā, jo izrādījās, ka 2. un 3.klases skolēnu skaits pārāk liels, turpretim 4. un 5.klasēs iznāktu normāls. Padomes atrada arī par nepieciešamu, ierīkot pirmskolas klasi, tai gadījumā būtu vajadzīgi 8 skolotāji. Līdz šim pa abām skolām darbojās 6 skolotāji, kādēļ vēl divi būtu no jauna klāt. Redzēs, ko šai lietā nolems skolu valdes. Līdzekļu iegūšanai priekš skolu bibliotēkas paplašināšanas, skolu padomes nolēma izrīkot 14.novembrī bazaru un teātri ar saviesīgu vakaru. Tādēļ izrīkotāji lūdz publiku, kam skola rūp, to pabalstīt ar dāvanām priekš bazara. 

20.novembrī, Kopdarbība, Nr.46 

Grobiņas un Apkārtnes Patērētāju Biedrība "Kooperatīvs" uzsāka savu darbību šī gada aprīļa mēnesī un var jau uzrādīt zināmus panākumus. Biedrības priekšgalā ir vietējie pazīstamākie sabiedriski darbinieki, tādēļ tā ieguvusi apkārtnes iedzīvotāju uzticību un tai nav jākaujas ar līdzekļu trūkumu, kā dažam labam jaunam kooperatīvam. Līdzekļi sastādas galvenā kārtā no biedru un vietējo krājaizdevu kasu prāvākiem aizdevumiem, no biedru paju naudām un no biedrības tirdznieciskās darbības tīrā atlikuma (peļņas), kas par pusgadu iztaisa pie 50000 rbļ. Biedrības mantas stāvoklis tagad pārsniedz 200000 rbļ. Biedrības veikals par pusgadu apgrozījis pie 600000 rbļ., neskatoties uz to, ka Liepājas tuvums atstāj sajūtamu iespaidu uz biedrības tirdzniecisko darbību. Vietējo tirgotāju cenas biedrības veikals krietni nospiedis uz leju. 

Apkārtnē novērota mazo pagastiņu cenšanās nodibināt savus kooperatīvus ieskatāma par nevēlamu parādību. Tādi kooperatīvi būs pārāk sīciņi un dzīves nespējīgi, sevišķi tanīs pagastos, kuri atrodas uz Grobiņas ceļa, pa kuru brauc cauri Grobiņai uz Liepāju. Daudz lietderīgāki būtu šo mazo pagastu iedzīvotājiem iestāties Grobiņas kooperatīvā, ko daži jau arī ir darījuši. Ja kur veikals patiešām būtu vajadzīgs, tad Grobiņas kooperatīvs tur varētu atvērt zaru veikalu [filiāli], kura uzturēšana savienota ar daudz mazākiem izdevumiem un kuram preces var daudz izdevīgāki apgādāt, nekā mazas pastāvīgas biedrības veikalam. 

14.decembrī, Valdības Vēstnesis, Nr.286 

9.decembrī šinī gadā slēgta pasta agentūra pie Medzes pagasta valdes Grobiņas apriņķī.

1921

12.janvārī, Latvijas Vēstnesis, Nr.8

Patversmes bāriņiem. Liepājas apriņķa padome nolēmusi nodibināt Grobiņas pagastā Iļģu muižas centrā apriņķa bērnu patversmi, ierīkojot pie patversmes internātu un amatniecības darbnīcas. Tā kā apriņķim trūkst vajadzīgās iekārtas patversmes ierīkošanai, tad nolemts griezties pie Amerikāņu Sarkanā Krusta Liepājas nodaļas ar lūgumu dāvināt to augšminētai bērnu patversmei.

13.janvārī, Strādnieku Avīze, Nr.9

Grobiņa. Pie mums Grobiņā, kā arī apkārtnē patlaban notiek rosīga raušanās: dala zemi, un līdz ar to attīstās dzīva tirdzniecība ar "blankām". Dod katram pa 50, 30, 20 pūrvietas, cik tik vēlās, sak, zemes jau ir diezgan, ņemiet tik! Pieņemamās dienās komisiju kungi svīst. Bezzemniekiem vajadzētu būt pilnīgi apmierinātiem. Bet kā tas tomēr tā nav, jo daudzus dzird visādi mēļojam, ka nieki vien jau tur būšot. Daži sakās meklējuši "rakstos" un atraduši, ka: "tiem, kam jau ir, tikšot dots, bet kam nav - vel atņemts" un tā joprojām... Vēl citi aizrāda, ka bezzemniekiem dalāmā zeme jau sen esot izmērīta un apžogota, kur tad nu savu gabalu - tā ap 7-8 pēdām - katris tiešām arī dabūšot un, lai lieta būtu pilnīgi droša, arī prāva kupača katram tikšot uzmesta... Ko lai dara, runas brīvība!

Arī par politiku mēs, grobiņnieki, diezgan dzīvi interesējamies un tamdēļ lasām laikrakstus. Strādnieki, protams, lasa savu "Strādnieku Avīzi" bet arī "Kurzemes Vārdam" ir še savi pieturas punkti, jo tas, kā jau savas šķiras laikraksts, mielo mūsu "maizes tēvus". Vienai lasītāju daļai sevišķi sāpīgi sajūtama ir "Pirmdienas rīta" nozušana, jo tas nezin kur ir aizklīdis un tā pametis bāriņu kārtā savus mīļos piederīgos še Grobiņā. Vienu laiku "Kurzemes Vārds" pie mums jutās itkā saimnieka lomā, jo viņa lielais konkurents bija, kā jau zināms, saķēries matos ar šīs pasaules nemirstīgajiem un tad iznāca tā, ka uz "vispilnīgākā" preses brīvības likuma pamata 7 dienas tam aizbāza muti. Kulturālā ziņā mēs, grobiņnieki, arī nesnaužam, ko pierāda viena otrai bez apstājas sekošās ballītes jeb izrīkojumi, kā mēs viņas saucam, gan ar pilnām, gan tukšām bufetēm. Bet lai tas tagad paliek!

18.janvārī, Strādnieku Avīze, Nr.13

No Grobiņas. Par mūsu kulturālā līmeņa pacelšanu ļoti rūpējas mūsu lauksaimnieku biedrība, visai bieži sarīkodama teātra izrādes, no kurām saprotams, dažs labs kapeiķītis arī atlec biedrības kasei, jo izrīkojumi arvienu tiek labi apmeklēti. Tikai viena vaina, ka par skatuves iekārtu biedrības valde nemaz nerūpējas, tā kā skati, kuriem jānāk vai nu lieltirgotāju kabinetā un nabaga panīkušā strādnieku istabā, dekorācija un istabas iekārta ir gluži tā pate. Šī iemesla dēļ ir ļoti grūti atrast mūsu skatuvei piemērotas lugas un uzvestas nereti tiek tādas, kuras mums, lauciniekiem, ir maz saprotamas un kuru vērtība stāv nevisai augsti, kādēļ arī aktieros ir manāma apātija pret tēlojamām lomām. Par šo apstākli biedrības valdei vajadzētu vairāk rūpēties un tad tikai par  režisora pieaicināšanu, bet nevis otrādi, kā tagad.

Grobiņa. Vispār dzird žēlojamies par grūtiem laikiem un tas ir taisnība - kam gan lai tagad ietu labi?

Mūsu pilsētiņas iedzīvotāju lielākā daļa ir strādnieki, kuriem jāpārtiek no vienkārša darba un tādu tagad te ir grūti atrast. Vasaru gājām pie apkartējiem lauciniekiem strādāt, arām, sējām un pļāvām un vilkām šķūņos, ar vārdu sakot, krājām maizīti priekš ziemas, bet, saprotams, tagad to ēd lauksaimnieks pats, kā jau "ražotājs", mēs sajožam vēderus un gaidām labākus laikus, tas ir, tos, kad spīdēs atkal siltāki saulīte un laukaimnieks sāks atkal "ražot". Tagad iet protams grūti.

Neiet labi arī mūsu Grobiņas turīgajiem pilsoņiem. Galvenā kārtā tos moca nodokļi. [...]

27.janvārī, Latvijas Vēstnesis, Nr.21

Savāds nodoms. Grobiņas pilsētas dome nodomājusi celt pilsētas pamatskolu uz pilsētā atrodošos pilskalna, izlietojot divus pilsdrupu mūrus skolas nama sienām. Pēc domes ieskata ar to nemazināšot vēsturiskās vietas nozīmi, jo skolas namam izlietošot tikai mazu daļu no pilskalna mūriem. Attiecīgs domes lēmums iesūtīts izglītības ministrijai.

15.februārī, Zemes Ierīcības Vēstnesis, Nr.4

Liepājas (Grobiņas apr.) sadalītas pavisam 13 valsts muižas, kopplatibā 15,898 pūrvietas. Iedalitas 279 vien- un divzirgu jaunsaimniecibas. Komunālām iestādem 1 gabals — 26 pūrvietas, 44 piegriezumi mazzemniekeem — 811 pūrvietas, 3 centri dažadiem kultureliem mērķiem ar 607 pūrvietām. Valsts zemes fondā paliek 893 pūrvietas mežu, pļavu, purvu u. c. 

1.martā, Strādnieku Avīze, Nr.47

 Uz Liepājas-Grobiņas šosejas nakti uz 15.februāri nezināmi neģēļi nocirtuši pagājušo rudeni gar šosejas malām iedēstītus no ceļu un būvju valdes 70 kociņus. Pēc neģēļiem tiek meklēts.

17.martā, Laukstrādnieks, Nr.11

Liepājas apriņķa fonda zemju apsaimniekošanas plāns uz 1921./1922.saimniecības gadu.

Bārtas pagasts: Krūtes muiža - izrentēt sīkrentniekiem; Sapiķu pusmuiža - sīkrentniekiem; Kalna pusmuiža - sīkrentniekiem; Spāres pusmuiža - sīkrentniekiem un 2 gabali līdzšinējiem rentniekiem.

Vērgales pagasts: Vērgales muiža - valsts apsaimniekošanā; Vecbebes pusmuiža - sīkrentniekiem un 120 pūrvietas lielrentniekam; Jaunbebes pusmuiža - 2 sīkrentniekiem un 250 pūrvietas lielrentniekam; Garišķu pusmuiža - 2 sīkrentniekiem.

Medzes pagasts: Saraiķu pusmuiža - sīkrentniekiem; Medzes muiža - sīkrentniekiem un 165 pūrvietas lielrentniekam; Mazmedzes muiža - sīkrentniekam; Kapsēdes muiža - sīkrentniekiem un 70 pūrvietas lielrentniekiem; Strazdu pusmuiža - sīkrentniekiem.

Grobiņas pagasts: Iļģu muiža - karaspēkam uz vienu gadu; Ozolu pusmuiža - sīkrentniekam; Kārļa pusmuiža - sīkrentniekiem; Birzu pusmuiža - sīkrentniekiem; Grīzupes pusmuiža - sīkrentniekiem.

Talsu pagasts: Tāšu muiža - sīkrentniekiem un atlikumu lielrentniekam; Maztāšu pusmuiža - sīkrentniekiem un atlikums lielrentniekam; Rieges pusmuiža - sīkrentniekiem; Rolavas muiža - sīkrentniekiem; Dorubes muiža - īpašniekam uz com pamatiem; Marijas pusmuiža - sīkrentniekiem; Mazrolavas pusmuiža - sīkrentniekiem.

Gaviezes pagasts: Gaviezes muiža - sīkrentniekiem un 120 pūrvietas bijušam īpašniekam; Sustes pusmuiža - sīkrentniekiem; Vidus pusmuiža - sīkrentniekiem un 140 pūrvietas lielrentniekam; Innes pusmuiža - sīkrentniekiem; Pils pusmuiža - sīkrentniekam; Mazgaviezes pusmuiža - paliek neizšķirta; Dižkrisbergas pusmuiža - sīkrentniekiem; Mazkrisbergas pusmuiža - sīkrentniekiem. [...]

24.martā, Latvijas Sargs, Nr.68

Grobiņa. Nesen apriņķa padome nolēma, ka no Grobiņas pilsētas būtu atdalāmi un pievienojami Grobiņas pagastam Lubinieku un Kadiķnieku ciemi un apbūvētās pilsētas ganīkles. Pilsēta šādam projektam nepiekrita, jo vēlas savu teritoriju vēl paplašināt, kādēļ arī iekšlietu ministrija apriņķa padomes lēmumu neapstiprināja.

31.martā, Strādnieku Avīze, Nr.70

Zelta meklētāji. Drīz vien pēc svētkiem Grobiņas apkārtnē zināmā vietā dažas pesonas, kuras saņēmušas atvēli sāks meklēt priekš 104 gadiem Francijas kara vadoņa Napoleona noslēpto kara kasi, kuru tas esot apracis, atstājot Latviju. Toreiz Napoleons esot apracis 8 mucas ar zelta naudu un divus bronzas lielgabalus. Ka Grobiņas apkārtnes laukos glabājas no Napoleona kara laikiem apslēptas dārgas lietas, tas ir fakts. Laucenieki arot laukus bieži vien atrod pa vērtīgam naudas gabalam.

Grobiņā no vāciešiem ierīkoto kritušo lopu iestādes ierīkojumu, kublus, katlus, dažādas mašīnas, kuras bija pārgājušas ceļu un būvju valdes rīcībā tika novietotas kara ostā.

13.aprīlī, Latvijas Vēstnesis, Nr.81

Grobiņas pilsētas dome savā 2.aprīļa sēdē piesprieda dažiem nespējniekiem pabalstu pa pieci rubļi mēnesī. Turpretī tanī pat sēdē nolēma izmaksāt domes locekļiem par piedalīšanos kādā komisijā pa 70 rbļ. par dienu un tika iesniegts pat priekšlikums maksāt viņiem trīs simti rubļu dienā.

20.aprīlī, Strādnieku Avīze, Nr.87

Grobiņa. Aizpagājušā ziemā vietējās mācītāja muižas priedienā bija nocirstas vairākas priedes. Grobiņas rajona komendants izdarījis izmeklēšanu, pie kam izrādījies, ka priedes tikušas nocirstas uz mācītāja kunga rīkojumu un par sabiedrības mantas postīšanu tas saucams pie atbildības. Pie komendantūras likvidēšanas lieta tikusi nodota pēc piederības Liepājas apriņķa komendantam dēļ tālākas rīcības. Līdz šim nav zināms, kas tālāk noticis, vai mācītāja rīcība ir bijusi pamatota un atļauta jeb patvarīga un kā tāda sodāma.

26.aprīlī, Liepājas Avīze, Nr.5

Grobiņa. Ugunsgrēks. Pagājušo nedēļu izcēlās Rolavas Baukšu dzīvojamā ēkā ugunsgrēks. Pilnīgi izdega otrais stāvs. Sadega arī dažāda mantība. Kopīgs zaudējums sniedzas pie 316000 rbļ. Uguns izcēlās no skursteņa.

Kapsēda. Kā visur, tā arī pie mums notika muižas zemes dalīšana. Tā kā bezzemniekiem, zemes gribētājiem, nebija vajadzīgā inventāra un sēklas, tad viņi vienojās ar agrāko muižas rentnieku Siksnas kungu. Jaunie zemes rentnieki, kuri pa lielākai daļai ir bijušie kalpi, atdod savus zemes gabalus apstrādāšanai un izmantošanai Siksnas kungam, par ko pēdējais atkal dod viņiem pilnu deputātu, kā agrāk. Tādā kārtā iznāk abām pusēm labi. Kalpiem ir lielā rente un droša maize, un rentnieks, paturēdams savu inventāru un zemi labi apkopdams, var sagaidīt bagātu ražu.

Arī vietējo ne visai lielo muižas augļu koku dārzu norentējis Siksnas kungs no valdības par 34000 rubļiem. Ja ievērojam dārznieka deputātu ap 60000 rbļ. gadā, zirgu spēku pie apstrādāšanas, mēslus ap 10000 rbļ., tad šie dārza izdevumi iznāk pāri par 100000 rbļ. Cik tad lai gan nemaksās rudenī āboli.

Tāši. Svētdien, 24.aprīlī pie mums notika samierināšanas kameras locekļu vēlēšanas. Par tādiem ievēlēja: Mažģirtu saimnieku Ziemeli, Brūna saimnieku un sīkrentnieku Berķi no Tāšu muižas. Šīs bija otrās noliktās vēlēšanas, jo pirmo reizi, 16.aprīlī, nesanāca vajadzīgais vēlētāju skaits.

Kas attiecas uz sabiedrisko dzīvi, tad jāsaka, ka tādas pie mums tik pat kā nemaz nav. Tiesa, mums ir gan sava sadraudzīga biedrība, kura saucas par "Talsu-Tāšu Sadraudzīgo biedrību", bet labuma no viņas mums ļoti maz. No pērngad pa vasaras svētkiem sarīkotā teātra tā nabadzīte esot pagalam pārpūlējusies. Tagad viņa iekritusi letarģiskā miegā un dus.

Toties atkal mūsu apkārtni bieži apciemo "biedri", kuri sludina mums par 8 stundu darba laiku, lielām algām un daudz citām jaukām lietām. Uz šādu mācību pamata tika arī pie mums nodibināta laukstrādnieku biedrība. Par priekšnieku šai biedrībai ievēlējuši vietējo pagasta rakstvedi. Laikam šis kungs metīs spalvu pie malas un no Jurģiem paliks arī par laukstrādnieku. Jo kā priekšniekam viņam taču jārāda citiem laba priekšzīme lauku darbos. Pa sadalīto muižas zemi jaunie sīkrentnieki čakli rīkojas uz sēšanu. Agrākie lielrentnieki pagājušā rudenī un šo pavasari saaruši viņiem vairāk kā pusi zemes. Tagad zeme visa saarta, atliek tikai laikā iesēt. Rādās, ka šis gads būs labāks kā pērnais, jo ziemāji stāv pietiekoši labi.

1.maijā, Strādnieku Avīze, Nr.97

Centrālās zemes ierīcības komitejas delegācija Liepājā.

Grobiņas pilsētas priekšstāvis aizrāda uz zemes trūkumu priekš ģimeņu dārziņiem un pieprasa Brašu muižas sadalīšanu. Uz Brašu muižu pretendē arī Grobiņas pagasts. Ievērojot to, ka vienu daļu no Grobiņas pilsētai piederošām zemēm aizņēmuši Grobiņas pagasta bezzemnieki, delegācija nolemj ierādīt Brašu muižas īpašniekam viņa neatsavināmo daļu un pārējo piešķirt sīkzemniekiem, liekot priekšā Grobiņas pilsētai vienoties ar pagastu par pilsētas zemju apmaiņu uz atsavināmām Brašu muižas zemēm.

Tāšu pagastā kāds demobilizēts kareivis palicis bez zemes. Nolemj pārvest viņu uz Reņģu muižu.

8.maijā, Strādnieku Avīze, Nr.102

Divas dzīvojamās ēkas nodegušas. Grobiņas pagastā Dubeņu meža malā atrodošās Ilzes Medum dzīvojamā mājā no sabojāta skursteņa izcēlās ugunsgrēks. Degošās dzirksteles drīz vien iemetās 100 soļu attālā Jēkaba Orbas dzīvojamā namelī un abas ēkas stundas laikā nodega līdz pamatiem. Kopīgi zaudējumi sniedzas ap 1000000.

24.maijā, Strādnieku Avīze, Nr.114

Sludinājums. Grobiņas Pilsētas Valde atdod pilsētas ūdensdzirnavu atjaunošanu uz ilggadīgu nomu pēc pagatavotā plāna. Tuvāki nosacījumi dabūjami Pilsētas Valdē no plkst. 9 rītā līdz 2 dienā, izņemot svētku dienas.

Grobiņā, 18.maijā, 1921.g.

13.jūnijā, Valdības Vēstnesis, Nr.129

Grobiņas apkārtnē parādījies Sibīrijas lopu mēris. Sperti ārkārtēji soļi epidēmijas ierobežošanai.

21.jūnijā, Latvijas Vēstnesis, Nr.137

Grobiņa. Liesas sērga. Laikā no 10.-15.jūnijam Grobiņā nobeigušās ar liesas sērgu (Sibīrijas mēri) 7 govis un 1 aita. 7 govis atrodas saslimšanas stadijā. Sērgas izplatīšanos sekmējis Grobiņas dārznieks Brūns, kuram ar liesu 28.maijā saslimusi govs. Domādams, ka lopu sakodis zalktis, Brūns govi nokāvis un gaļu aizvedis uz mājām. 8.jūnijā uz pļavas no govs asinīm saģiftējušās arī pārējās govis. Sperti soļi sērgas ierobežošanai. Par neziņošanu un par slimas govs gaļas izlietošanu Brūnu sauc pie atbildības.

15.jūlijā, Liepājas Avīze, Nr.67

Grobiņa. Svētdien, 17.jūlijā š.g. Grobiņas baptistu draudze sarīko plašus svētkus kā piemiņu draudzes 50 gadu pastāvēšanai vietējā pilsētā, kā arī atminoties 30 gadu lūgšanas nama pastāvēšanu kā draudzes īpašumu. Piedalīsies svētkos bez vietējā draudzes dziedātāju kora arī Sakas baptistu draudzes dziedātāju un mūzikas kori un kā runātāji ir uzaicināti Liepājas un apkārtnes baptistu draudžu sludinātāji un skolotāji. Svētku gaita sāksies plkst. 10 no rīta vietējā baptistu draudzes lūgšanas nama telpās un turpināsies no plkst. 1 pēc pusdienas brīvajā dabā Grobiņas vecajās pils drupās, respektīvi pilskalnā. Pie ieejas tiks pretī ņemti labprātīgi ziedojumi par labu draudzes un vietējās pilsētas nespējniekiem. Tā ka minētie svētki sola daudz garīga baudījuma dziesmās, mūzikā un runās un ka brīvajā dabā telpu pietiks visiem Dieva vārda mīļotājiem, katrs viens tiek laipni ielūgts ņemt dalību šajos svētkos.

20.jūlijā, Liepājas Avīze, Nr.71

Slikts paņēmiens. Uz Grobiņas šosejas velosipēdistu ceļa malā tagad tiek piesietas govis un kazas, kuras bieži pārvelk savus piesienamos striķus pār pašu ceļu. Ir bijuši gadījumi, kur velosipēdisti sapinušies šos striķos un krituši, paši sadauzīdamies un salauzdami savus riteņus. Reiz būtu laiks novērst šo nebūšanu.

4.augustā, Latvijas Vēstnesis, Nr.173

Grobiņa. Še no jauna uzsāka darboties lopkopības pārraudzības sabiedrība, kura visu kara laiku darbību bij pārtraukusi. Lopkopības pārraudzības sabiedrība stāv Latvijas Lauksaimniecības Ekonomiskās Sabiedrības pārziņā un kā instruktors pieņemts Ozera kungs. Labas sekmes pasākumam!

19.augustā, Liepājas Avīze, Nr.97

Grobiņa. Kapu svētki. Iļģu kapos pirmo reiz vietējais mācītājs Vīkbergs sarīkoja kapu svētkus. Gaidīja vēl mācītāju Sanderu atbraucam, bet viņa vietā kā sludinātājs bija uzstājies kāds misijas darbinieks no Liepājas. Svētki atstāja dziļu iespaidu uz visiem klausītājiem. Draudzes locekļi bija pateicīgi draudzes ganam par svētku sarīkošanu.

21.augustā, Strādnieku Avīze, Nr.190

Liepājas apriņķa valde uzaicina visas apriņķa pagastu izpildu komitejas piesūtīt apriņķa valdei 3 nedēļu laikā sarakstu par tiem bērniem bāriņiem un tādiem bērniem, kam nav uzraudzības, kuri paklīduši un novārguši, lai tie varētu tikt ievietoti jaunatvēramā apriņķa bērnu patversmē Iļgu muižā. Sarakstā starp citu vajaga uzrādīt sīkas ziņas par aprādīto bērnu dzimšanas laiku, par baku iepotēšanu, par to skolas apmeklēšanu, par viņu vecāku ģimenes sastāvu un par to pašu vecāku mantas stāvokli.

23.augustā, Strādnieku Avīze, Nr.191

Grobiņas mācītāja muiža piektdien aizdegās no maizes cepļa un nodega līdz pamatam. Grobiņas Brīvprātīgie ugunsdzēsēji nevarēja uguni ierobežot, jo briesmīgi patronu sprādzieni nāca no degošās ēkas. Nav saprotams, kāpēc mācītāja kungs uzglabāja pie sevis šaunamās patronas.

Grobiņa. Vietējā pamatskolā jaunu skolēnu pieņemšana sāksies 26. un 27.augustā. Pie iestāšanās skolā jāpienes no jauna iestājušamies skolēniem kristāmā un baku potēšanas, kā arī pēdējā skolas liecība. Skolotāji un skolotājas tiek lūgti ierasties 26. un 27.augustā skolā. Mācības sāksies 29.augustā.

24.augustā, Strādnieku Avīze, Nr.192

Talsiņi, Liepājas apr. Pagājušā rudenī daži vietējie lielākie saimnieki apvienojās un nopirka suta kuļgarnitūru, ar kuru nokūla ne tikai savu ražu, bet laida arī pa citām apkārtējām saimniecībām izdarīt kulšanas darbus. Šinī gadā nodibinājās vēl divas līdzīgas apvienības arī no sīkrentniekiem un norentēja no valdības vēl divas kuļgarnitūras. Mašīnas ir jau dabūtas un iet darbā. Pateicoties pēdējām divām apvienībām kulšanas darbi virzās sekmīgi uz priekšu un tiek izdarīti par daudz lētāku atlīdzību nekā privātuzņēmēji-kuļmašīnu īpašnieki. Būtu ļoti vēlams kaut sīkie saimnieki jo drīzāk saprastu apvienību nozīmi un kopdarbības lielo spēku un sāktu vairāk nodarbināt dažādas mašīnas, kas stipri paceltu lauksaimniecības ienesību.

25.augustā, Strādnieku Avīze, Nr.193

Talsiņi (pie Grobiņas). Vietējā pagasta padome savā pilnā kārtējā sapulcē, kas tika noturēta 18.augustā starp citu skatīja cauri nespējnieku apgādāšanu, pie kam izrādījās, ka priekš šīs vajadzības budžetā paredzētā summa visnotāļ nesedz izdevumus, bet lai tos segtu budžets ir jāpalielina dubultīgi. Noskaidrojās arī, ka nespējnieki arī par pagājušo saimniecības gadu nav saņēmuši 100 pūru maizes labības. Uz to Izpildu komitejas priekšsēdētājs paskaidroja, ka iztrūkstošais daudzums neesot bijis iespējams piedzīt no labības devējiem, kaut gan saimniecības, kuras būtu liegušās nodevas pildīt, viņš neuzrādīja. Pa pagastu turpretī cirkulē baumas, ka labība visa tikuse savā laikā savesta un novietota klētī, bet pēdējā lielu daudzumu "žurkas" apēdušas, caur ko arī esot izskaidrojams lielais iztrūkums. Cik šīs baumas pamatotas, derētu revīzijas komisijai pārliecināties, jo pamatīgāki un nopietnāki ieskatoties pagasta saimniecībā. Revīzijas komisijai derētu jo nopietnāki ieskatīties arī pagasta skolas malkas pirkšanas lietā un noskaidrot vai vajadzīgais malkas daudzums ir nocirsts un cik par to samaksāts.

Grobiņa. Piektdien, 19.augustā, kā to jau ziņojām, izcēlās ugunsgrēks šejienes mācītāja muižā. No sabojāta skursteņa bija aizdegusies cienīgtēva dzīvojamā ēka, tā sauktā "pils", un tā kā laiks bija sevišķi kārsts un sauss, tad uguns izplatījās milzīgi ātri.

Kad augšējais stāvs bija no uguns jau pilnīgi apņemts, piepeši visus izbiedēja flinšu patronu eksplodēšana, kuras lielā daudzumā - vērojot pēc sprādzienu skaita - ir bijušas kaut kur ēkā noslēpušās. Starp izglābtajām mantām atradās arī kāda vēsturiska lieta: glīta izkārtne ar skaistu uzrakstu "Deutsches Haus im Baltenland". Pēdējo uzskatot, daudzi gan rādīja tādu kā skābu ģīmi, sak, visu laiku to turējām, kopām un apgādājām, kā latviešu mācītāja māju, bet tagad, nodegdama, tā parāda, it kā par spīti, ka tā tomēr ir bijuse "Deutsches Haus". Ja, nepateicība jau ir tā pasaules alga!

26.augustā, Liepājas Avīze, Nr.103

Iļģi. Peldējoties noslīcis. Peldējoties Alandes upē noslīcis 14 gadus vecais Jānis Sudmals no Grobiņas Lielās ielas Nr.79. Zēns nejauši iekļuvis dziļā vietā un nemācēdams peldēt nogrimis. Viņa līķi drīz gan izvilka, bet atdzīvināt neizdevās.

2.septembrī, Liepājas Avīze, Nr.109

Liepājas apgabala tiesa sodīja [...] nepilngadīgo Lietavas pilsoni Jāzepu Tomasu par piedalīšanos pie bandas, kas 19.februārī 1920.gadā, pulksten 7 vakarā Grobiņā noslepkavoja un aplaupīja kurpnieku Matīsu Petruleviču un vēlāk nogalināja kārtībnieku Sīlavu, piemērojot manifestus un ievērojot viņa jaunību ar visu kārtas tiesību atņemšanu, ar 4 gadiem spaidu darba un ar izraidīšanu iz Latvijas pēc soda izciešanas.

3.septembrī, Latvijas Sargs, Nr.199

Grobiņa. Pabalstot vietējo kooperatīvu, pilsētas dome nolēma, noguldīt kooperatīvā 50000 rbļ. kas iemaksāti kā drošības nauda par iznomātām dzirnavām. Pie tam pilsēta prasa par šo noguldījumu tikai 5 procentus gadā.

4.septembrī, Liepājas Avīze, Nr.111

Grobiņa. "Komunists". Par aitu zādzību Grobiņā, Liepājas apriņķa policija apcietināja kādu nepazīstamu personu, kas leģitimējās ar pasi izdotu uz Andreja Hartmaņa vārda. Izmeklējot apcietinātais izrādījās par Miķeli Kairi, kas par laupīšanu bij ticis notiesāts uz 10 gadiem pie spaidu darbiem. Vēl priekš soda atsēdēšanas viņš kā komunists uz padomju valdības reklamācijas pamata bij ticis izraidīts uz padomju Krieviju, no kurienes viņš tagad uz viltotas pases pamata slepeni bij pārnācis atpakaļ.

6.septembrī, Strādnieku Avīze, Nr.203

Grobiņa. Vietējais kooperatīvs strādā jau otru gadu un ja ir kautcik ierobežota vietējo privāttirgotāju iedzīvošanās kāre, tad tas ir viņa nopelns. Kooperatīva valdes sastāvs ir mainījies jau vairākas reizes, bet, par nožēlošanu, šīs pārmaiņas ir atstājušas sliktu iespaidu uz kooperatīva attīstību. Pēdējā laikā viņa stāv pavisam uz vietas un ir nomanāms pagurums, liekas, trūkst enerģisku, pašaizliedzīgu darbinieku. Jau no Folkdorfa laikiem ir novērojams šis trūkums un arī tagad tas vēl nav novērsts. Sevišķi sparīgi attīstījās kooperatīva darbība viņa pastāvēšanas sākumā, bet līdz ar pirmo darbinieku aiziešanu, tā sāk slīdēt uz leju.

7.septembrī, Strādnieku Avīze, Nr.204

No Grobiņas apkārtnes. Lauku novākšanas darbi tuvojas beigām; tikai kartupeļi un dārzu saknes paliek vēl nenovākti. Ziemāju sēšana iet pilnā sparā. Jaunie saimnieki, kuriem ir zināms, ka pļauja nākošā gadā piederēs viņiem, ziemājus, ar retu izņēmumu, apsēj kārtīgi.

17.septembrī, Liepājas Avīze, Nr.122

Uzbrukums ar granātu. 14.septembrī ap pulksten 6 no rīta, pusotras verstes no Grobiņas gāja pa lielceļu gar Iļģu mežu uz Grobiņu uzkupčis Jankels Blumbergs. Pēkšņi nezināmi ļaundari uz Blumbergu meta rokas granātu ar kuras šķembelēm Blumbergs tika viegli ievainots kājā. Ļaundari aizbēga. Kā redzams, bandīti pārcēluši savu darbību no pierobežu joslas jau uz zemes iekšieni.

20.septembrī, Liepājas Avīze, Nr.124

Grobiņa. Granātas saraustīts zēns. Iļģu mežā ganu zēni atrada rokas granātu, kuru sāka knibināt un visādi dauzīt. Kad 11 gadus vecais Kārlis Sūnaitis saskaitās un granātu trieca pret akmeni, tā eksplodēja ar tādu sparu, ka zēnu saraustīja gabalos. Otrs zēns pa eksplozijas laiku bija paspējis aiziet pie govīm un tā izglābies no drošas nāves.

22.septembrī, Liepājas Avīze, Nr.126

Grobiņa. Vietējais apriņķa priekšnieka palīgs Slimbahs no 1.oktobra atlūdzies no amata un aiziet apsaimniekot savas nule pirktās sudmalas.

Grobiņas mācītāja muižas mājas no Liepājas apriņķa zemes ierīcības komitejas tika piešķirtas par dzimtsīpašumu tādiem rentniekiem, kuru lietošanā viņas atradušās 10 gadus.

29.septembrī, Valdības Vēstnesis, Nr.220

Paziņojums. Paziņoju, ka saskaņā ar likumu par civilstāvokļa aktu reģistraciju ("Valdības Vēstneša" š. g. Nr.50) un likumu par laulību ("Vēstneša" š. g. Nr.38) ar š. g. 1. oktobri tiek atvērtas dzimtssaraksta nodaļas sekošās pilsētās: Dobelē, Grobiņā un Kuldīgā.

2.oktobrī, Strādnieku Avīze, Nr.226

Liepājas-Grobiņas šosejas muitnīcu nosolīja slēgtā kuverā Tīls par 475000 rubļu lielu gada īri sākot no 1.oktobra.

4.oktobrī, Strādnieku Avīze, Nr.227

Paziņojums. Sestdien, 8.oktobrī plkst. 10 rītā notiks apriņķa zemes ierīcības komitejas sēde, kurā tiks izdarīta 1) Grobiņas pagastā atrodošos zemnieku māju (ar zemniekmāju raksturu) un

2) Gaviezes pagasta Pils muižas piešķiršana, tāpēc attiecīgo zemes ierīcības komiteju priekšstāvji un ieinteresētās personas tiek uzaicināti neiztrūkstoši ierasties minētā sēdē.

14.oktobrī, Strādnieku Avīze, Nr.236

Aizrādījums. Apriņķa zemes ierīcības komitejā 15.oktobrī š.g. plkst. 10 no rīta notiks Talsu pag. Grobiņas mācīta muižas zemnieku rakstura māju piešķiršana.

Tiek uzaicinati pagasta komitejas priekšstāvis, kā arī visas ieinteresētās personas.

18.oktobrī, Liepājas Avīze, Nr.148

Biedrību dzīve. Rūpnieku un amatnieku savienība svētdienas vakaru iesvētīja savu jauno karogu. Šīs 12.aprīlī reģistrētās biedrības nolūks ir attīstīt no kara Latvijā nomāktu sīkrūpniecību. Viņai Liepājā jau ir pievienojušies 70 biedri, kas sadalījušies drēbnieku, namdaru un galdnieku, kurpnieku un kalēju, atslēdznieku sekcijās. Grobiņā biedrība nodibinājuse iz 30 biedriem sastāvošu nodaļu. Biedrība sarīkos kūrmājā uz nedēļu savu ražojumu paraugu izstādi.

19.oktobrī, Liepājas Avīze, Nr.149

Grobiņa. Bāreņu apgādība. Gadu atpakaļ mūsu toreizējā četrklasīgā pamatskola draudēja iznīkt, tādēļ ka mums trūka līdzekļu tās uzturēšanai. Bet pateicoties tiem apstākļiem, ka mūsu pilsētas valde savā gādībā par izglītības veicināšanu griezās pie Liepājas apriņķa valdes un atrada tur laipnu pretīmnākšanu, mēs tikām pat pie otrās pakāpes pamatskolas, kurā tagad strādā seši skolotāji. Tā tad skolas ziņā esam nodrošināti. Bet mūs spiež vēl citas bēdas, un proti: mūsu pilsētā viens otrs bārenis. Bez apgādības un uzraudzības būdami, viņi pus izbaduši, pus kaili klejo pa pilsētu, un tas, ko viņi tur dara un mācās nekādā ziņā  neveicina viņu attīstību. Ko lai iesākam ar šiem likteņa pabērniem? Mūsu pienākums taču ir - par viņiem gādāt. Te nu, man šķiet, mūsu pilsētas valdei būtu jāiet tas pats ceļš, pa kuru tā gājuse attiecībā uz skolu, proti: jāgriežas pie apriņķa valdes, lai tā mūsu bērnus uzņem savā Iļģu bērnu patversmē. Pie labas gribas no vienas un otras puses tas nemaz nebūtu neiespējams.

23.oktobrī, Strādnieku Avīze, Nr.244

Liepājas apriņķa zemes ierīcības komiteja savā 8.oktobra sēdē izdarīja sekošu Grobiņas pagastā atrodošo zemnieku rakstura rents māju piešķiršanu: Šķēršķe māju piešķīra Pēterim Ofenbergam. Alkšņa, Taluta, Klieče, Orbas un Sveiļa mežsargu mājas ieskaitītas 3.kategorijā, kāpēc ieņemamas valsts zemju fondā un sadalāmas parastā kārtībā. Bikse, Poļa un Luca mežsargu mājas ieskaitītas 2.kategorijā, pieprasījumi jāiesniedz tieši Zemju departamentam, dēļ attiecīgo dokumentu dabūšanas, jo minētās mājas piekrīt viņu ilggadīgiem lietotājiem. Jaunzema mežsarga māja ieskaitīta 4.kategorijā un ieņemama valstszemju fondā. Rokpeļņa mājas uz agrārās reformas likuma 2.daļas 1.nodaļas 27.panta pamata paliek valstszemju fondā, jo minētās mājas zeme satur sevī apakšzemes bagātības - kaļķu slāņus - kuru daudzums un īpašības jāizpēta.

Tālāk tiek piešķirta Gaviezes pagasta Pils pusmuižas zeme jaunsaimniecībām. Krauze Kārlis ieskaitīts 6.kategorijā, viņam piešķirts fonda gabals Nr.1, Sedols Ansis ieskaitīts 2.kategorijā, piešķirts fonds Nr.2, Ķeizars Jānis ieskaitīts 3.kategorijā, viņam piešķirts fonds Nr.3, Busnieks Jānis ieskaitīts 2.kategorijā, viņam piešķirts fonds Nr.4, Ritens Jānis ieskaitīts 3.kategorijā, viņam piešķirts fonds Nr.5, Vīksne Georgs ieskaitīts 3.kategorijā, piešķirts fonds Nr.6, Ķiburs Pēters ieskaitīts 3.kategorijā, piešķirts fonds Nr.7, Afelders Andrejs ieskaitīts 6.grupā, piešķirts fonds Nr.8, Pūris Jēkabs ieskaitīts 2.kategorijā, piešķirts fonds Nr.9.

Pārējiem pieprasītājiem zeme Pils muižā neiznāk, beidzamie var pieprasīt zemi pie tālākas Gaviezes pagastā atrodošās valsts fonda zemes dalīšanas.

Visi apriņķa komitejas lēmumi pārsūdzami 7 dienu laikā Centrālā zemes ierīcības komitejā.

26.oktobrī, Strādnieku Avīze, Nr.246

Grobiņa. Zādzība. Grobiņā Romanova ielā Nr.1, Marijai Melvag no dzīvokļa tika nozagti 650 rbļ., un Bierandtam Busniekam 1000 rbļ. Par vainīgu minētā zādzībā tika pienākts 16 gadus vecais Kārlis Rubeža. Daļu nozagtās naudas tas bija paspējis notērēt, bet daļu noslēpt.

27.oktobrī, Strādnieku Avīze, Nr.247

Liepājas apriņķa zemes ierīcības komiteja š.g. 15.oktobra sēdē skatīja cauri sekojšus iesniegtus lūgumus: no Grīzupes muižas rentnieka K.Brikmaņa, Kārļa muižas rentnieka K.Brikmaņa un Kņutes muižas rentnieka Garoza dēļ minēto pusmuižu piešķiršanas uz agrārās reformas 32.panta pamata, kā ilggadējiem lietotājiem ar zemnieku māju rakstura nozīmi, apriņķa komiteja nolēma: ievērojot to, ka minētās pusmuižas neskaitās kā zemnieku rakstura mājas un nav nesušas klaušas priekš 1914.gada, izņemot okupācijas laiku, nepiešķirt minētiem pieprasītājiem, bet viņus, kā ilggadīgus rentniekus ieskaitīt 6.grupā un pēc augšā minēto pusmuižu zemes sadalīšanas piešķirt katram pa vienai jaunsaimniecībai pēc izvēles. Šis lēmums pārsūdzams 7 dienu laikā Centrālā zemes ierīcības komitejā, caur apriņķa zemes ierīcības komiteju.

Galīgi piešķirtas zemes. Talsu pagasta Talsu muižā, Liepājas apriņķī: Muceniekam Andrejam 31,60 pūrvietas, Muižniekam Jēkabam 30, Grasdiņam Jēkabam 33,64, Mizēnam Jānim 34, Jeknevicam Jēkabam 34,52, Buzem Jānim 31,04, Tauriņ Annai 31, Pētersonam Jānim 31,92, Pētersonam Fricim 30,66, Ziemelim Matīsam 30,66, Štālam Ģirtam 30,44, Plūcējam Andrejam 32,68, Ozolam Jānim 31,4, Dienavam Fricim 32,74, Vecvagaram Indriķim 30,04, Plocim Jānim 35,6, Baronam Ģirtam 31,3, Sermolim Jukumam 32,94, Muižniekam Pēterim 31,32, Mizēnam Jānim 36,88, Krūma Mārtiņam 33,56, Formanim Ernestam 30,64, Minzniekam Jorenam 38,64 pūrvietas.

No Tāšiem. Pagājušo nedēļu vietējā policija izdarīja kratīšanas Tāšu Akmeņkrogā pie rentnieka Kunca, kur atrada kandžas dedzināmo aparātu un 1 vācu šauteni ar patronām, kurus Kuncs atzina par savu piederumu. Bet otrā dienā ieradās 2 virsnieki, kas tur divas dienas lieliski žūpojuši, un paskaidroja, ka šauteni tie aizmirsuši. Lieta nodota izmeklēšanas tiesnesim.

4.novembrī, Latvijas Sargs, Nr.251

Grobiņas pilsēta lūgusi tai pievienot Iļģu Birzes muižu, Jautājums vēl neizšķirts, jo Grobiņai jau pieder plaša zemes teritorija. Arī Birzu muižu sadalīs 10 pūrvietu gabalos augļu dārziem.

10.novembrī, Liepājas Avīze, Nr.168

Liepājā, Grobiņā un apkārtnē vakarrīt uzsniga bieza sniega kārta un iestājies labs ragavu ceļš.

12.novembrī, Strādnieku Avīze, Nr.261

Ugunsgrēki uz laukiem.

Naktī no 29.uz 30.oktobri izcēlās ugunsgrēks Liepājas apriņķī, Talsu pagastā, Seimu mājās, lopu stallī, piederoša Emīlijai Strādniek. Uguns cēlusies no dienestnieku neuzmanīgas apiešanās ar uguni, lopus barojot. Minētais lopu stallis bija apdrošināts Liepājas apriņķa Savstarpējā Ugunsapdrošināšanas biedrībā par 15000 rbļ., bet viņā atrodoša lopu barība, inventārs un lopi nebija apdrošināti, no kuriem daļa sadega apmēram 70000 rbļ. kopvērtībā.

2.novembrī plkst. 12 dienā nodega Jāņa Kumpena rija, atrodoša Liepājas apriņķī, Gaviezes pagastā, Kugula mājās. Uguns cēlusies pa kulšanas laiku. Rija bija apdrošināta Liepājas apriņķa Savstarpējā Ugunsapdrošināšanas biedrībā par 10000 rbļ. Raža apmēram uz 400000 rbļ. vērtībā nebija apdrošināta. Kuļgarnitūras īpašniekam zaudējumi, pie neapdrošinātas kuļmašīnas ap 100000 rbļ. lielumā. Lokomobile, pateicoties klātesošo strādnieku un kaimiņu pūlēm, ar dažiem bojājumiem tika izglābta.

1.novembrī izcēlās ugunsgrēks Strutta mājās, Talsu pagastā, Liepājas apriņķī. Uguns cēlusies no Liepājas-Aizputes dzelzceļa vilciena lokomotīves dzirkstelēm, kurš plkst. 9 tur garām gājis. Ēkas, līdz ar tanīs atrodošos inventāru, nebija apdrošinātas. Zaudējumi apmēram 400000 rbļ. lielumā.

17.novembrī, Liepājas Avīze, Nr.174

Trūcīgu bērnu nogādāšana apriņķa bērnu patversmē. Liepājas apriņķa valde izziņojuse pagastu izpildu komitejām, ka trešdien, 23.novembrī pulksten 12 dienā ir nolikta bērnu nogādāšana un savešana apriņķa bērnu patversmē, Iļģu muižā, Grobiņas pagastā. Bērni jāatved uz patversmi ar vajadzīgām drēbēm, apaviem un veļu.

18.novembrī, Latvis, Nr.67

Grobiņas pilsēta izteikusi vēlēšanos, likvidēt zemes ierīcības komiteju, kā lieku un nevajadzīgu. Uz pilsētas valdes lūguma tad arī centrālā zemes ierīcības komiteja pēc protokola Nr.297 nolēmusi, likvidēt minēto pilsētas zemes ierīcības komiteju un paziņojusi iekšlietu ministrijai, ka Grobiņā šāda komiteja nav no jauna vēlama.

7.decembrī, Valdības Vēstnesis, Nr.277

16.decembrī, Strādnieku Avīze, Nr.289

Grobiņa. Šausmīga slepkavība. Mums ziņo no Grobiņas par sekošu šausmīgu divu personu nogalināšanu uz Bārtas lielceļa. Trešdien pēc pusdienas, ap pulksten 5 uz Bārtas lielceļa, 15 verstes attālu no Grobiņas ceļagājēji atrada ratus, kuros atklājās šausmīgs skats. Ratos sēdus sēdēja nogalināts kāds jauns vīrietis, kura seja bija briesmīgi sakropļota. Nelaimīgajam ratos pie kājām atradās nogalināts, tāpat ar sakropļotu seju, kāds otris vīrietis ap 26-28 gadus vecs. Abiem drēbes bij vaļā un kā domājams, tie tikuši aplaupīti. Abus nogalinātos neizdevās uzzīmēt. Vēro, ka tie esot divi Grobiņas ebreji - miesnieki, kuri aizvakar izbraukuši no Grobiņas uzpirkt lopus. Uz nozieguma vietu izbrauca apriņķa policija ievadīt izmeklēšanu.

Kā "Libausche Zeitung" ziņo, abi noslepkavotie esot Liepājas miesnieki Kanters un Mechaniks.

22.decembrī, Latvis, Nr.95

Pilsoņu uzvara Grobiņā

Grobiņā ievēlēti 18.decembrī no pilsoņu listēm 10 un sociālistiskām listēm 5 domnieki, proti: 2 sociāldemokrāti, 6 no zemnieku savienības, 1 no darba partijas, 3 kreisie bezpartejiskie un 3 bezpartejiski pilsoņi.

1922

31.janvārī, Strādnieku Avīze, Nr.24

Decembrī dārdzība pieaugusi tikai 8 pilsētās, visvairāk Grobiņā, par 8,09%, un Aizputē, par 8.54%.

1.februārī, Latvju Sports, Nr.3

Sports Grobiņā

Agrāk Grobiņā ar sportu neviens nenodarbojās un sports bij visiem svešs. Uz sportistiem grobiņnieki skatijās kā uz kādam augstākām būtnēm, par kādām pašiem nav iespējams palikt. Bet tagad ari Grobiņas jauneklis ir iestājies sportistu rindās un rāda, un rādīs vēl uz priekšu, ko viņš spēj. 

lerosinājumu šinī lietā deva Liepājas sporta biedribās „Olimpija” sarīkotās sacīkstēs riteņbraukšanā un vieglatlētikā 1920. gada augusta mēnesī šejienes Iļģu mežā. īsi pēc tam, grobiņnieki sapulcējās plaši pazīstamā sportista Atmata jun. vadībā un mēģināja noskriet jau izmērītās distances un vingrinājās lēkšanā. Runāja ari par sporta biedribās dibināšanas vajadzibu, bet tāļak netika. 

Tā tas ari būtu palicis, ja pa Lieldienām 1921. g. nebūtu še nodibināta Latvijas Jaunatnes Savienibas Grobiņas organizācija, pie kuras drīz nodibinājās sporta sekcija. Visi sporta mīļotāji iestājās šinī 

sekcijā, bet drīz jau daži visai spējigi sportisti izstājās — tie bija galējie reliģiozā fanātismā iegrimušie sektanti — baptisti... Tas pats iemesls ari atturēja dažu no iestāšanās. Ir ari daži vecāki, kuri neatļauj saviem bērniem nodarboties ar sportu, uzskatīdami to par „grēku" un baidīdamies "ka viņu dvēseles nepazūd". Tāpat ari daži vecāki neatļauj piedalīties sacīkstēs, sacīdami, ka nevajagot ļaužu priekšā "ķēmoties un ākstīties". Viss tas rāda, ka sports vēl Grobiņā maz pazīstams un izplatits. Pagaidām sporta sekcijā ir apm. 15 aktivu biedru. 

Biedriba nu bija; nu vajadzēja gādāt par turpmāko. Priekš treniņa nonomāja Iļģu mežā atrodošos „Diž-Turaida priedienu", kurš ir apm. 110 - 120 metrus garš un 15—25 metru plats un no trijām pusēm ieslēgts ar biezu mežu. No minētā laukuma līdz Grobiņas pilsētai ir vairāk kā verste. Jaunajiem sportistiem talkā nāca veci un norūdīti sportisti: Ādolfs Atmats sen. un Alfrēds Atmats jun., kuri izpalīdzēja gan ar sporta rīkiem, gan ari ar padomu un sporta sekcijā darbojās kā instruktori. Pēc mazas sagatavošanās Grobiņas sportisti sarīkoja pirmo sacīksti „Grobiņas pilskalnā" (ar godalgām) un pēc tam rekordu sacīksti „Diž-Turaida priedienā" (bez godalgām). Grūts bija šis pirmais darbs, bet celmi šinī laukā ir jau izlausti un par to ir jāizsaka atzinība Grobiņas pirmiem celmlaužiem. Abi sporta laukumi, kā tādi, bija pilnīgi nederigi sacīkstēm. Sevišķi grūta bija skriešana. Abas sacīkstes vadija Latvijas boksa meistars un daudzpusīgais vieglatlēts K.Vītiņa kgs. Beigās, kā ilustrāciju, pievedīšu Grobiņas pirmos rekordus. Viņi nav ievērojami, bet viņi rāda grobiņnieku pirmo soli un tāpēc tas ir piedodami. Viņi būtu bijuši ari labāki, bet, kā jau minēju, stipri traucēja sporta laukuma trūkums, un bez tam tika sarīkota pieccīņa, kurā labākie sportisti uz atsevišķiem numuriem nemaz nepiedalījās.

Rezultāti ir šādi:

• Skriešanā. 

60 m. Voge, 7,9 zek.,

100 m. Atmats jun., 12,8 zek.,

 400 m. Atmats jun., 1 min. 4,4 zek.,

 800 m. Fītiņš, 2 min. 55 zek., 

1500 m. Gutmans, 5 min. 12,8 zek., 

3000 m. Baumans, 11 min. 20 z.

• Lekšanā. 

Tālškriešanā no vietas Atmats jun., 2 m. 70 cm., Tāļlekšanā ar ieskriešanos Lauberts, 5 m. 35 cm., augstlekšanā no vietas Atmats jun. 1 m. 20 cm., augstlekšanā ar ieskriešanos Voge un Liepiņš 1 m. 42,5 cm., Trīslēcienā Atmats jun., 10 m. 41 cm.

• Mešanā. Disks, Voge, 27 m. 84 cm., lode Fitiņš, 7 m. 67 cm., šķēps Atmats jun. 29 m. 35 cm

Ar to nobeidzas vasaras sezona.

Ziemas sezona, atkal kā jau pirmo gadu, iesākās ļoti vēlu -- 16. decembrī. Sinī dienā tika pārvesti no Liepājas svari priekš smagatletikas. Svari ir ļoti labi un glīti izstrādāti un atstāj sportistam patīkamu iespaidu. Pēc dažu mēnešu treniņa ir nodomāts sarīkot sacīksti svaru celšanā. No rudeņa jau grobiņnieki ved sarunas par madrača iegādāšanu priekš laušanās. Vēl nekas nav panākts; — iemesls tam ir — telpu trūkums sacīkstēm un pārmērīga dārdziba. Angļu bokss ir atradis Grobiņā tikai vienu piekritēju. Vingrošana uz stangu, riņķiem un līdztekām pilnigi neiespējama viņu trūkumu dēļ un, galvenais, zemo griestu dēļ treniņa zālē un uz skatuves. Tiktāļ šoreiz par stāvokli Grobiņā. 

Novēlu grobiņniekiem nepiekust, bet turpināt tādā pašā garā ari uz priekšu. 

J. Atlants.

3.februārī, Strādnieku Avīze, Nr.27

Attiecībā uz Liepājas apriņķi Centrālās zemes ierīcības komiteja taisījuse šādus lēmumus: Gaviezes zivju dīķus, ap 100ha, atdot apriņķa valdei; Iļģu muižas dzirnavas Puriņam īpašumā; Tāšu augļu dārzu īpašumā J.Slokam. [...]

8.februārī, Strādnieku Avīze, Nr.31

Vienas istabas dzīvoklis ar ķēķi, bez apsildīšanas un apgaismošanas decembrī caurmērā maksāja Liepājā 148 rubļus (4.6% no vietējo vienkāršā darba strādnieku mēnešalgas), Grobiņā 100 rbļ. (4%)

22.februārī, Strādnieku Avīze, Nr.43

Vispārīgi ņemot mūsu vecajā Grobiņā iet gandrīz tāpat, kā jau gājis. Tās pašas ballītes ik svētdienas, bet tagad gan viņu rīkotāji pastāvīgi "iegāžas", tas laikam tāpēc, ka publika nepaspēj izlasīt visu to afišu daudzumu, no kurām jau Grobiņas nami tīri raibi palikuši.

24.februārī, Strādnieku Avīze, Nr.45

Iekšlietu ministrija apstiprinājusi pilsētu budžetus 1922.gadam: Tukumam - 6508339 rubļi, Dobelei - 423000 rbļ. un Grobiņai - 340000 rbļ. Visi budžeti sastādīti bez iztrūkuma.

25.februārī, Strādnieku Avīze, Nr.46

Grobiņa. Solīt sola, bet nedod. Tā gandrīz visi Grobiņas pagasta piederīgie kareivji tagad saka, jo zeme tika solīta, bet kad nu pienāca piešķiršanas laiks, tad netika dota. 19.februārī ieradās Grobiņas pagasta namā no apriņķa zemes piešķīrēju kungi. Bet kareivjiem piešķīra kaut ko negaidītu:  zemes vietā zaudējumus. Jo kam nebij vēl iegādāts viss vajadzīgais inventārs, tiem netika piešķirta zeme. Un pa daļai iegādātais inventārs tagad ir jāpārdod par puscenu. Nelīdzēja aizrādījumi, ka tiklīdz būs piešķirta zeme, tiks viss iegādāts. Jo dzīvo inventāru kareivjiem iepriekš iegādāt un izmitināt par ziemu nebija iespējams. Tāds pats liktenis ķēra arī 1905.gadā politiski cietušos, jo nelīdzēja liecinieku apliecības ar parakstiem uz zemes pieprasītāja listes, ka ir politiski cietušais un ir dalību ņēmis 1905.gada kustībā, ka viņas dēļ cietis utt.

Jānāk pie slēdziena, ka būtu bijis ļoti labi, ja 1905.gadā, kad bija sadursmes ar kazaku un soda ekspedīcijas pulciņiem, kad būtu no viņiem apliecība ņemta, ka tāds un tāds ar viņiem kāvies. Vai tas un tamlīdzīgi gadījumi ir iespējami pierādīt ar dokumentiem? Ar lieciniekiem gan, bet, par nožēlošanu, tiem nepiegriež vērību.

12.martā, Strādnieku Avīze, Nr.58

Grobiņa. Strādnieku Avīzes 3.marta numurā kāds J.K. žēlojas par Latvijas mežu ārkārtējo postīšanu un izteic šaubas, vai tikai tās 300 kubikasis malkas un 2000 baļķi, kuri it kā tiekot cirsti priekš Grobiņas, arī priekš pēdējas esot, jo ap šo mantu stipri vien raujoties dažādi tirgotāji. Varu šaubas izklaidēt: malku un baļķus saņem tirgotāji, par ko pilsēta no viņiem dabū 50 rbļ. par katru malkas asi un 1 rbl. par kvadrātpēdu baļķu.

14.martā, Strādnieku Avīze, Nr.59

Grobiņa. 5.martā šeit kristīgie noturēja masu sapulci. Bija ieradušies divi "brāļi", kuri tad visādi ņēmās noķengāt sociāldemokrātus, bet nekādu piekrišanu neiemantoja. Jāatzīmē, ka kristīgo nacionālā savienība stingri ievēro tradicionālo likumu: kur krogs, tur baznīca, jeb otrādi. Arī tagad sapulce bija sasaukta - taisni viesnīcā.

Aizrādījums. Liepājas apriņķa zemes izrentēšanas komisija šī gada 25.martā izbrauks uz Gaviezes pagastu un izdarīs minētā pagasta zemju izrentēšanu uz 1922./1923. saimniecības gadu.

Augšminētā dienā tiek uzaicināti pagasta priekšstāvji piedalīties pie zemju izrentēšanas, kā arī visas ieinteresētās personas un zemes pieprasītāji. Zemes pieprasītājiem jābūt līdz inventāra apliecības, apliecinātas no 2 inventāra spējīgām personām. Kara vīriem jāuzrāda apliecības par kara dienestā nodienēto laiku.

Zemes pārrentēšana netiks pielaista.

15.martā, Latvju Sports, Nr.6

Slidas. Latviešu Jaunatnes Savienības Grobiņas organizācija sarīkoja svētdien, 19.februārī 1922.g. plkst. 3 dienā lielas internas slidskrējēju sacīkstes uz vietējā pils dīķa. Piedalījās 18 slidskrējēji no dažādām sporta biedrībām: vietējās organizācijas, sp. b. „Krauze", Liep. nod., Valsts Liepājas Vidusskolas un Valsts Liepājas Technikuma. Sacīkstes dienā laiks bija labs, lai gan visu priekšpusdienu sniga, bet iepriekšējās dienas putenis padarija ledu ļoti grumbuļainu, līdzigu arumiem, kas Joti traucēja sacīkstes. Rezultāti uzskatami par apmierinošiem, jo sacīkstēs laboti Liepājas rekordi.

500 mtr. uz vienkāršām slidām, piedalījās 15 dalībnieki. (Liepājas rekords s 1 m. 15,4 z. — Piebalgs). Labāko laiku uzrādīja Ķepars (V. L. Vidus skola) 1 m. 14,5 sek. 2. Baumans (L. J. S. Grob. org.) 1:16. 3. Piebalgs („Krauze") 1:17,5; (krita).

1500 mtr. uz vienkāršām slidām. Piedalījās 14 slidskrējēji. (Liepājas rekords: 4 m. 31,2z. — Piebalgs). 1. Piebalgs („Krauze«) 4:12; 2. Ķepars (V. L. V.) 4:13,6; 3. Baumans (L.J. S. Grob. org.) 4:19,8.

3000 m. uz norvēģu slidām. 3 dalībnieki. 1. un vešanas godalgu ieguva Ķivils (V. L. V.) 7:58,4; 2. Nazincevs (V. L. V.) 8:28,4. Grobiņnieki sacīkstēs, kā mazāk trenējušies, ieņēma tik divas vietas. 

17.martā, Strādnieku Avīze, Nr.62

Talsu pagasts (Liepājas apr.). Revīzija. Uz dažu sūdzību pamata par pārmērīgiem nodokļiem, apriņķa valde izdarīja pagastā revīziju. Atzīts, ka pieci valdes locekļi priekš nelielā pagasta (1500 iedzīvotāju) ir par daudz un iznāk par dārgu. Neskatoties uz lielo valdes locekļu skaitu, viņi tomēr nav mēģinājuši piedzīt pagājušā gada nodokļu parādus. Nodokļu grāmata vesta nolaidīgi un no tās nav redzams, cik šādu parādu ir, bet valde jau steigusies sastādīt papildu budžetu, uzliekot pagasta vajadzībām pa 15 rbļ. no pūrvietas. Nekārtībā atrasta arī kases grāmata. Pagasta darbvedim uzdots nekavējoši savest grāmatas kārtībā.

21.martā, Strādnieku Avīze, Nr.65

No Gaviezes. Vietējā Bibliotēkas biedrība sarīko 25.martā š.g. Gaviezes skolas namā teātri. Uzvedīs Viļa Bergmaņa 4 cēlienu drāmu "Negaisa stāsts". Sākums izrīkojumam plkst. 8 vakarā. Pēc teātra deja pie ragu mūzikas, kurai beigas plkst. 5 rītā. Skaidrs atlikums priekš jauniegūtā  biedrības nama remonta.

No 9.-15.aprīlim š.g. tiek sarīkoti turpat, Gaviezes skolas namā, lauksaimniecības kursi: par lopkopību, pļavkopību un dārzkopību. Kursu maksa: saimniekiem 20 rbļ. par dienu, jaunsaimniekiem un bezzemniekiem 10 rbļ. par dienu. Lektori no Rīgas Latv. Laukstr. Ekon. sabiedrības. Starp citiem, uzaicināts arī doc. Ansona kungs. Kursos pieteikties var: Gaviezes skolas namā pie bibliotekāra katru dienu; un kursu sākšanās dienā pie kases.

31.martā, Latvju Sports, Nr.7

Smagatletika. 

Grobiņa. 19. febr. notika lielas internas sacīkstes svaru celšanā. lepriekšējās sacīkstes notika piektdien, 17. febr. 1922. g. Aiz dažādiem techniskiem iemesliem vajadzēja to dienu noturēt 4 numurus: abrocigu spiešanu, vienrocigu grūšanu, abrocigu un vienrocigu raušanu Tāpēc ari rezultāti sacīkstē bija mazāki nekā uz treniņa, jo sacīkste, vilkdamās no 7— 12 vakarā, ļoti nogurdināja sportistus. 19. februārī uz skatuves notika divrociga grūšana. Sevišķi labus rezultātus sacīkstē uzrādīja A t m a t s jun. (paša svars 160 m. kopzumā uzceldams 802 mārc, ar kuriem viņš būtu varējis ieņemt 2. vietu 11. Latvijas olimp. sacīkstēs. Atmats jun. ievērojami uzlaboja gandrīz visus Liepājas rekordus vieglā svarā. Rezultāti vienrocigā raušanā, vienrocigā grūšanā, abrocigā raušanā, abrocigā spiešanā un abrocigā grūšanā sekoši:

Vieglā svarā: 1. Atmats jun. 125, 150, 160, 157, 210; 2. Lauberts 110, 110, 145, 150, 175; 3. Voge 100, 130, 135, 129, 175

Vidējā svarā: 1. Atmats sen. 140, 165, 180, 170, 230; 2. Liepiņš 110, 130, 155, 153, 185; 3. Bušmans 100, 120, 135, 140, 175.

Smagā svarā: 1. Elzbergs 110, 135, 155, 163, 215; 2. Kalniņš 120, 125, 165, 145, 190.

Šīs ir pirmās sacīkstes Grobiņā un tāpēc, es domāju, nebūs lieki, ja es atzīmešu publikas izturēšanos. Publika nezinaja, kā izrādīt savu piekrišanu un sajūsmu, rūtis trīcēja no aplausiem un gaiss dārdeja no saucieniem. Tas, zināms, uztrauc un uzbudina cēlājus, bet šinī sacīkstē publika bija līdzīga romiešiem — gladiatoru sacīkstēs jeb spāniešu — vēršu kaujās. J. Atlants. 

5.aprīlī, Valdības Vēstnesis, Nr.78

25.aprīlī, Strādnieku Avīze, Nr.91

Grobiņas Pilsētas valde paziņo, ka šogad, ebreju Lieldienas svētku dēļ, Grobiņas pilsētas Gada tirgus tiek pārcelts uz 26., 27. un 28.aprīli 1922.g.

12.maijā, Strādnieku Avīze, Nr.105

No Grobiņas. Nelikumības vēlēšanās. Kaut gan pēc likuma vēlētāju sarakstiem vajadzēja būt izliktiem pagasta namā visiem pieejamā vietā priekš ieskatīšanās, pie mums saraksts gulēja kancelejā uz galda, tā kā to redzēt varēja tikai tas, kuram bij pietiekoši daudz laika gaidīt, kamēr kancelejas durvis tiks atslēgtas. Tas man un vairākiem citiem nebija pa spēkam, tā kā es un no mūsu trīs mājām vien 14 cilvēki zaudēja savas vēlēšanu tiesības! Ja tas tā noticis arī ar citiem, tad tiesības būs zaudējuši vairāk simts strādnieku. Kad nāca kandidātu uzstādīšana, saimnieks saņem ziņu, saimnieks arī aizbrauc, bet kalpa cilvēki nedabū zināt nekā, tā kā pie kandidātu uzstādīšanas no apmēram 1000 strādniekiem ierodas tikai kādi 50! Vai tas ir ciešams?

18.maijā, Strādnieku Avīze, Nr.110

Mednieku ievērībai. Talsu un apkārtnes mednieku biedrība sākot no 20. līdz 28.maijam sarīko plēsīgu putnu, kā: vārnu, pūču, vanagu un žagatu iznīcināšanas medības. Medībās var piedalīties arī nebiedri, ja tiem ir medības apliecības. Personai, kura uzrādīs vislielāko daudzumu nošautu plēsīgu putnu, tiks izsniegta vērtīga godalga. Viens vanags, kā arī viena pūce tiks ieskaitīta kā 10 nošautas vārnas un viena žagata kā 3 vārnas. Par galveno medības rajonu nozīmēts Liepājas ezers un Grobiņas Mācītāja priediens. Mednieki tiek lūgti sestdien, 20.maijā ar pēcpusdienas vilcienu izbraukt uz Grobiņu un noturēt medības augšā minētā priedienā. No nošautiem putniem kā pierādījumu jānogriež kājas un 28.maijā, plkst. 8 vakarā jāierodas pie kaļķu cepļa laivas piestātnes, kur tiks izsniegta minētā godalga. Ja kādam no dalībniekiem nebūtu iespēja personīgi ierasties uzrādītā vietā, tad var caur otru personu piesūtīt medījuma rezultātus.

Talsu un apkārtnes mednieku biedrības priekšsēdētājs: T.Karlsons

3.jūnijā, Sociāldemokrāts, Nr.123

Grobiņa. Strīds dēļ neatsavināmās daļas. Zemkopības ministrija, pēc vietējā valsts zemju inspektora atzinuma un aizrādījumiem, ar savu pagājušā gada 12.oktobra lēmumu piešķīra kā neatsavināmo daļu Iļģu muižas bijušā īpašnieka Offenberga mantiniekam, grāfam Keizerlingam, Biržu pusmuižā ap 225 pūrvietas ar attiecīgām ēkām. Ierādītā zeme saietās ar Grobiņas pilsētas robežām un pilsēta šo gabalu gribēja iegūt ģimeņu dārziņu ierīkošanai, bet ēkas slimnīcas un nespējnieku patversmes vajadzībām. Ministrija pilsētas lūgumu neievēroja. Pilsētas valde iesniedz par to senātam sūdzību un to 31.maijā tiesas sēdē aizstāvēja pilsētas galva Kārkliņš. Senāts ministrijas lēmumu par Biržu ierādīšanu Keizerlingam atcēla, uzdodot taisīt šinī jautājumā jaunu lēmumu.

15.jūnijā, Latvju Sports, Nr.12

Grobiņa. Otros Vasaras svētkos, 5. jūnijā, Latviešu Jaunatnes Savienibas Grobiņas organizācija sarīkoja pirmās vieglatlētikas sacīkstes šinī sezonā. Sacīkšu rezultāti, pateicoties skaistajam laikam, uzskatami par apmierinošiem: pavisam uzlaboti 7 Grobiņas rekordi. Sacīkstēs bija manāmi dažādi trūkumi, kā pie tiesnešiem tā ari pie dalībniekiem, bet cerēsim, ka tie ar laiku tiks novērsti. Sacīkstēs sasniegti sekosi rezultāti:

a) augstlēkšana ar ieskriešanos 1. godalgu ieguva Voge, pārlekdams 1, 52 mtr., ar ko viņš pārlaboja veco Grobiņas rekordu par 9,5 cm. 2. Liepiņš — 1.49 m., 3. Atmats sen. — 1,45 m.

b) Trīscīņā iesācējiem 1. godalgu ieguva V. Kalniņš ar sekošiem rezultātiem: 4 punkti (tāļlēkšana ar ieskriešanos, 4,70 m., lodes grūšana : 9,49 m. — jauns Grobiņas rekords, 400 mtr. skriešana: 61,4 zek. — jauns Grobiņas rekords). 2. Brūns J. ar 7 punktiem (4,95 m. — 7.11 m. — 63,8 z.) 3. Elsbergs — 11 punkti (4,31 m. — 9,05 m. — III.),

c) Trīsciņā. 1. Atmats sen. — 4 punkti (100 mtr. skriešana: 13,3 zek., šķēpa sviešana; 36,34 mtr. — jauns Grobiņas rekords, trīssoļlēciens : 10,67 mtr. — jauns Grobiņas rekords). 2. Atmats jun. — 5 punkti (100 mtr. skriešana: 12,6 — jauns Grobiņas rekords, šķēpa sviešana: 30,47 mtr., trīssoļu lēciens: 10,53 mtr. 3) Brūns J. — 9 punkti (13,3 zek. — 23 mtr. — 10,09 mtr.).

d) 5000 mtr. skriešanā 1. pie mērķa pienāca Dūcmans — 18 min. 36 zek. — uzstādīdams pirmo Grobiņas rekordu. 2. Elsbergs — 18 min. 38 zek. 3 J. Inķis — 20 min. 15 zek.

Sacīkstes ļoti izveicīgi vadija Valsts Liepājas Vidusskolas fiziskās audzināšanas skolotājs Vāvera kgs. J. Atlants.

19.jūnijā, Valdības Vēstnesis, Nr.134

1.jūlijā, Liepājas Avīze, Nr.142

Bruņots uzbrukums. Bruņotas bandas atsevišķi locekļi, neskatoties uz policijas spertiem soļiem viņu vajāšanai, turpina savus laupīšanas darbus Liepājas apkartnē.

Tā svētdien, 25.jūnijā uz Grobiņas miesnieku Brenneri, kurš brauca no Durbes miestiņa uz Grobiņu, naktī ap 11-12 pie Buka meža uz Talsu pagasta ceļa 2 reizes izšauts. Pirmā lode nogājusi zirgam priekšā un otrā Brennerim aiz muguras, jo pēc pirmā šāviena zirgs iztrūcies un parāvies ar joni uz priekšu, tā ka otrā lode tad arī aizgājusi braucējam jau aiz muguras. Pateicoties straujam zirgam Brenneris izglābies no drošas nāves.

10.jūlijā, Tautas Balss, Nr.149

Grobiņa. Latvieši kā paunu tirgotāji. Agrākos laikos pa Kurzemi staigāja apkārt ar preču paunām tikai žīdi, aiznesdami gan manufaktūru, gan dažādas sīkas preces ne tikai uz lauku tirgiem, bet arī katrā sētā, iedami nedēļu no nedēļas apkārt un tikai šabu vakaros atgriezdamies uz pāris dienām atpakaļ savās pastāvīgās dzīves vietās - Kurzemes vai leišu miestos, vai pilsētiņās. Tagad, kur ar Latvijas un Lietavas nodibināšanos par patstāvīgām valstīm, robeža starp abējām slēgta, tā ka no leišiem paunu žīdi nevar vairs ienākt un apkārtstaigātāju paunenieku skaits Kurzemē tā tad palicis mazāks, žīdu vietā pa daļai nu stājušies pašu latviešu sīktirgotāji, sirodami ar preču paunām pa lauku tirgiem un pārdodami tur dažādas sīkas preces. Šādu paunenieku starp Grobiņas latviešiem vien ir lielāks skaits. Tie klīst ar savām paunām pa visu Kurzemi, apmeklēdami ne tikai gada tirgus, bet daudz vietās arī nedēļas tirgus, kur tādi tiek noturēti. Tā pagājušās nedēļas pirmdienā šādus paunu nesējus redzēju Vaiņodas tirgū, bet vakarā tie ņēma paunas sev uz muguras un steidzās uz dzelzceļa staciju, lai brauktu uz Auci, kur nākošā dienā bija tirgus. Savu nodarbošanos ar šādu veikalu latviešu paunenieki izskaidro ar to, ka atgriezdamies no Krievijas, atraduši savu iedzīvi izpostītu, tāpēc nu tagad jārauga kā citādi pelnīties. Viņi gan esot ierīkojuši Grobiņā savas bodeles, bet tās maz atmetot. Tamdēļ tur atstājot sievas un bērnus, lai tirgojas pa mājām, bet paši ar paunām uz muguras dodoties uz zemēm.

25.jūlijā, Latvijas Sargs, Nr.162

Grobiņa. Vēsturisks karogs un veclaiku dokumenti. Pilsētas valdē, sevišķā senlaiku ozolkoka kastītē, ar dzelzs apkalumiem, glabājas kādreizējās apriņķa pilsētas Grobiņas vecais pilsētas karogs no 1779.gada, ar bijušā Kurzemes hercoga Bīrona vapeni un uzrakstiem latīņu un vācu valodās, kā arī uz Grobiņas pilsētu attiecošies papīri, sākot no 1719.gada. Vai šīs vēsturiskās piemiņas, viņu drošākai uzglabāšanai, nebūtu labāk jāievieto valsts vēsturiskā arhīvā, mūsu vēsturnieka Krugera-Krodznieka pārziņā? Grobiņas pilsēta, varbūt, varētu apmierināties ar dokumentu norakstiem.

30.jūlijā, Strādnieku Avīze, Nr.167

Grobiņa. Piepeša nāve. Vavovska traktiera iebraucamās sētas stedelē piepeši nomira 67 gadus vecais Grobiņas iedzīvotājs L. Nāves cēlonis pārmērīga alkohola lietošana.

30.jūlijā, Svētdienas Rīts, Nr.31

Jaunatvērtā svētdienas skola, kura darbojas neilgu laiciņu, Jāņa dienā svinēja bērnu svētkus, kurus kuplināja draudzes mācītājs Vīkberga kgs ar dedzīgu runu, uzaicinādams draudzi pabalstīt šo svētīgo darbu. Draudzes koris pušķoja svētks Krūmakalna kunga vadībā. Svētki bija pulcinājuši neretu daudzumu apmeklētājus, lai noklausītos visa šī darba augļus. Lai Dievs svētī labo pasākumu! J.M

17.augustā, Libausche Zeitung, Nr.182

Skolas nama būvniecība Grobiņā. Grobiņa, mūsu kaimiņpilsēta, citu piemērotu vietu trūkuma dēļ, ir ierīkojusi savu pamatskolu policijas namā, kur arī atrodas apriņķa 2.iecirkņa kanceleja. Tā kā skolai nevēlams kaimiņš ir cietums, pilsēta nolēmusi būvēt savu skolas namu, un lūdz iedzīvotājus brīvprātīgi ziedot tā celšanai.

17.augustā, Jaunais Rīts, Nr.3

Ministru prezidents Liepājā. [...] Plkst. 7 ministru prezidents [Z.Meierovics] aizbrauca uz Grobiņu, kur apskatīja policijas un pilsētas valdi, pārrunādams viņu vajadzības. Pēc tam apmeklēja Liepājas apriņķa bērnu patversmi "Iļģu muižā", kurā atrodas 47 bāra bērni.

1.septembrī, Latvju Sports, Nr.18

GROBIŅA. 

Latv. Jaun. Sav. Grobiņas organizācija svinēja svētdien, 13. augustā, gada pastāvēšanas svētkus, sarīkojot internas sacīkstes vieglatlētikā. Grobiņnieki jau īsālaika sprīdī ir guvuši teicamus panākumus: ņemot dalību sp. b. „Olimpija” sacīkstēs, grobiņnieki ir ieņēmuši pirmās vietas trīscīņās un dabūjuši ari atsevišķos numuros godalgas, tā pārspēdami liepājniekus un konkurēdami ar ridzeniekiem. Žēl, kā grobiņnieki nevar aizbraukt tikai uz Rigu, — to viņiem neatjauj materiālie apstākļi. 

Sacīkstē sasniegti sekosi rezultāti: 

Olimpiskā pieccīņā (tāļlekšana ar ieskriešanos, šķēpa sviešana, 200 mtr. skriešana, diska sviešana un 1500 mtr. skriešanā:

1. Kalniņš ar 9 punktiem: 5,12 mtr., 30,11 mt., 25.6zek. 31,64 mtr. (jauns Grobiņas rekords), 5 min. 11,2 zek. (rekords). 

2. Atmans jun. ar 10 punktiem: 5,29; 28,30; 25,2 (rek.), 25,51; 5.12,4. 

3. Atmats sen. ar 11 punktiem: 5,26; 36,39; 26; 31,13; 5.41,2. 

Lodes grūšanā:

1. Atmats sen 10,74 mtr. (jauns Grobiņas rekords); 2. Kalniņš 10,70; 3. Atmats jun. 9,56. 

100 mtr. skr.: 1. Kalniņš 12,4 zek. (rek.); 2. Voge 12,6; 3. Atmats jun. 12.8. 

3000 mtr skr.: 1. Ducmans 10 min. 56,4 zek. (jauus Grob. rek.) 2. Baumans 11-20,2; 3. J. Iņķis. 11-33. 

No Grobiņniekiem ieveribu pelna Vilis Kalniņš, lai mēs pie viņa tuvāki apstātos. Būdams tikai 19 gadus vecs un vienu vasaru nodarbojoties ar sportu, Kalniņš guvis ievērojamus panākumus. Kalniņam ir milzu spēks, bet nav technikas, jo ar techniku neviens nepiedzimst, bet tā rodas caur ilgu treniņu. (Ari sukatnieks disku nosvieda pirmā gadā 12 metrus). Sevišķi jāatzīmē Kalniņa lielais gibas spēks, un tanī ziņā viņš ir nostādams pārējiem sportistiem par priekšzīmi. Viņš nekad nelielas, bet saka, to un to es sasniegšu, jeb: tur un tur es ņemšu pirmo vietu. Saprotams, daudzi smīn par viņa vārdiem, bet atnāk sacīkste, un Kalniņš pierāda, ka ir turējis savus vārdus, un citiem atliek tikai pabrīnities.  J. Atlants.

16.septembrī, Liepājas Avīze, Nr.208

Liepājas-Grobiņas šosejas nodokļa iekasēšanas tiesības iznomātas vairāksolīšanā līdzšinējam muitas nama arendatoram Tīlim par 480000 rbļ. Pagājušā gadā muitas nams tika no tā paša Tīla nosolīts par 475000 rbļ.

27.septembrī, Strādnieku Avīze, Nr.217

Grobiņa. Neģēļu iebrukums. Grobiņas pagastā, Buka meža ciemā, Pūča mājās pulkst. pus 8 vakarā iegājuši trīs nepazīstami vīrieši, apbruņojušies ar revolveriem. Svešie vīrieši prasīja, lai uzrādot kareivjus, kuri esot noslēpušies viņu mājā. Kad atbildēja, ka tādi neesot, tad vīrieši uzsaukuši, ka mājas no ārienes aplēģerētas un iedzīvotāji arestēti. Iebrucēji apjautājās arī pēc saimnieka. Pēc tam visus mājas iedzīvotājus, ap 12 personas, sadzina saimes ēdamā istabā. Saimniece sāka kliegt pēc palīdzības. Viņas dēls, Kārlis Pūce, kurš pašreiz ganīja zirgus, steidzās palīgā ar šauteni un izšāvis dažus šāvienus. Ļaundari pēc tam aizmuka.

3.oktobrī, Liepājas Avīze, Nr.222

Grobiņa. Nelaimes gadījums. Piektdien, 28.septembrī, 8 vakarā Grobiņas Sileniekos pēc beigtas kulšanas, kādā saimniecībā tvaika katlu tūlīt gribēja aizgādāt uz Puze mājām. Vedot katlu pa mīksto ceļu tas izrādījās par smagu, un vadītājs Niedre gribēja izlaist iz katla ūdeni uz ceļa. Zirgi tika apturēti. Niedre, neievērodams 40 m. lielo tvaika spiedienu, attaisīja krānu. No lielā trokšņa, kas cēlās sutam izplūstot, - satrūkās zirgi un sāka skriet. Gaviezes pagasta saimnieku T. zirgi parāva gar zemi, un smagā tvaika katla ritens pārgāja nelaimīgajam pār galvu un krūtīm. T. bija uz vietas pagalam. Lieta nodota izmeklēšanas tiesnesim.

Tautas sapulces. Svētdien, 1.oktobrī Grobiņā tika noturētas 3 tautas sapulces, las pie mums nekad nebija pieredzēts. Pirmo sapulci sasauca plkst. 10 rītā Zemnieku Savienība, kuras delegāts ieradās tikai ap 12-tiem. Otrā sapulce bij sasaukta plkst. 1 no kreisajiem sociāldemokrātiem un trešā - plkst. 3 no kristīgiem nacionālistiem. Pirmās divas sapulces bij vāji apmeklētas, turpretīm kristīgo nacionālistu sapulcē bij ieradies reti liels klausītāju skaits, kuri ar lielu uzmanību noklausījās Dr.Sandera kunga paskaidrojumus par vēlēšanām. Kā jau tas bieži mēdz būt - uz šo sapulci bij ieradušies arī sociāldemokrātu vadoņi, lai trokšņojot izjauktu lielo sapulci. Pirmo reizi man nācās redzēt sociāldemokrātu kandidātu Lejiņu, kurš arvienu publikā mēģināja sacelt troksni, bet kas tomēr viņam neizdevās. Te nu grobiņniekiem bij izdevība pašiem pārliecināties, kādi "pašpuikas" ir trešā listē par kandidātiem. Lai nu katris vēlētājs ir apzinīgs: ko sēs - to pļaus!

6.oktobrī, Strādnieku Avīze, Nr.225

Grobiņa. Nelaimes gadījums. Pagājušo nedēļu, pārvedot kuļmašīnu, 38 gadus vecais Gaviezes pagasta piederīgais Jēkabs Tomužs, lai atvieglotu smago mašīnu, sāka izlaist no katla sakarsēto ūdeni. No tvaika šņākšanas zirgi iztrūkās un sāka trakot. Tomužs pakļuva zem mašīnas riteņiem un uz vietas tika nogalināts.

12.oktobrī, Strādnieku Avīze, Nr.230

Grobiņa. Otrdien braucot pa Grobiņas šoseju, Grobiņas pagasta piederīgais 70 gadu vecais Jānis Pabērzs aiz neuzmanības nobraucis garām tiltam un rati ar braucēju iegāzās grāvī. Pabērzs pakļuva zem ratiem un iekrita 1 pēdu dziļā ūdenī. Kad garām braucēji pamanīja nelaimi un izvilka ratus no grāvja, vecis bija jau nomiris.

14.oktobrī, Strādnieku Avīze, Nr.232

Kaļķu ceplis pie Grobiņas "Lielā akmeņa", agrākais barona Manteifeļa īpašums, pārgājis latvieša Ansona rokās. Liepājā stāvēja kaļķu jautājums diezgan ass, jo tuvākie cepļi atrodas Nīgrandē un Saldū.

Tagad ar cepļa atjaunošanu būs dabūjami lētāki kaļķi tepat Liepājas tuvumā un ja ceplis dabūs atļauju izlietot šaursliežu pievedceļu, kurš iet gar pašu cepli un beidzas pie kara darbnīcām, tad kaļķi būs sevišķi lēti.

Liepājā pašlaik prasa par kaļķiem 50 rubļus un vairāk par pudu, bet Grobiņas ceplis tādus varēs dot par 40 procentiem lētāki - uz vietas.

Minētie kaļķi, lai gan tumšāki, ir tomēr stipri saistoši un līdzinās Romana cementam, tā kā par to ieinteresējās savā laikā ārzemnieki un veda ar bijušo īpašnieku sarunas dēļ cementa fabrikas būves.

No lielākām būvēm ar šo kaļķi Liepājā ir minama Vācu baznīca uz Lielās ielas, kuras pārbūvei tika ņemts Kapsētes kaļķis, kā viens no izturīgākiem.

9.novembrī, Liepājas Avīze, Nr.253

Grobiņa

Šī pilsēta jau sen bēdīgi slavena caur savu „lielisko” ielu bruģi. Visi, kam caur Grobiņas garajām ielām jābrauc uz Liepāju vai nu citur kur, tiek kā uz „ērgļa spārniem” pa šīm ievērojamām ielām kā aijāt izaijāti. Par to jau, protams, nekas, ja dažs labs braucējs tiek tā „samaisīts”, ka viņš mājās nespēj gandrīz vai no ratiem izkāpt un viņam dažas dienas pēc ceļojuma caur Grobiņu mierīgi jāatpūšas gultā.

Nezin, kad nāks tā brīnumu diena, kad Grobiņas pilsētas tēvi sāks reiz domāt par Grobiņas ielu uzlabošanu. Šīs pilsētas slikto un netīro ielu pēc viņa arī nevar uzplaukt. Nevienam labākam un lielākam tirgotājam še nav patīkami nomesties un tirgoties. Rudeņos, kad caur Grobiņu notiek vislielākā kustība, laucinieki ne labprāt grib kāpt šejienes „samta” mīkstajos dubļos. Tāpēc visi savus iepirkumus taisa Liepājā un ne Grobiņā, kaut arī šeit dažas mantas varētu iepirkt lētāki, nekā Liepājā.

Cerēsim, ka tie, kam tā vara, arī reiz šīs nebūšanas novērsīs.

13.novembrī, Pirmdienas Rīts, Nr.46

Grobiņas pagasta saimniekiem jau piesūtītas ienākuma nodokļa listes, pēc kurām, saimnieki ir tā sakot pa krietnam aplikti ar nodokli par ienākumiem, kuri pāri minimuma ienākumu 60000 rubļiem. Jau vairāk reizes aizrādīts, ka no zemnieka plēš vismaz trīs ādas. Pagasta nodoklis, apriņķa nodoklis, valsts nodoklis, tad ceļu klaušas, "kungu" vadāšanas klaušas utt., kas savukārt ierēķinot nodokli iztaisa prāvas summas. Kā interesants fakts jāatzīmē, ka liela daļa no saimniekiem arī Grobiņas pagastā vasarā meklēja naudu ar ko samaksāt algas gājējiem. To varēs apliecināt katra no mūsu naudas iestādēm. Tā tad skaidri redzams, ka tagadējos apstākļos pie zemajām produktu cenām, dārgā darba spēka, nav iespējams no zemkopības kaut ko atlicināt. Tā tad zemniekiem šimbrīžam nekādua tlikumu nav, zemnieki-saimnieki dzīvo kalpa dzīvi un ja ar ieņēmuma nodokli apliek saimnieku, tad kalpam arī tāds jāmaksā.

14.novembrī, Sociāldemokrāts, Nr.257

Grobiņā ielas lielā nekārtībā. Rudeņos ārkārtīgi dubļi un laucinieki tāpēc iepirkties brauc labāki uz Liepāju, kaut arī še dažas mantas varētu iepirkt lētaki.

19.decembrī, Kurzemes Vēstnesis, Nr.1

No Grobiņas. Ar katru dienu vairāk, noskaidrojas, ka lopkopība paliks par redzamāko lauksaimniecības nozari. Labības un citu zemkopības ražojumu cenas pastāvīgi slīd uz leju, tāpēc tīrumos un pļavās ražotās bagātības ar lopkopību jāpārvērš tādos produktos, kā: pienā, sviestā, sieros un t.t., kurus tirgus vairāk pieprasa un dārgāki samaksā. Šinī virzienā arī gaviezieši nosprauduši savu mērķi nodibināt kopmoderniecību. Svētdien, 10.decembrī, šejienes biedrības namā tika noturēts no instruktora J.Dreimaņa priekšlasījums par kopmoderniecībām un viņu nozīmi. Pēc tam tika parakstīti statūti jaundibināmai kopmoderniecībai un pierakstīti biedri, kuri pieteicās pāri par 20. No Centrālās zemes ierīcības komitejas kopmoderniecības ierīkošanai jau piešķirts Gaviezes muižas vecais brūzis ar pagrabu. Labas sekmes jaunai biedrībai!

1923

3.janvārī, Kurzemes Vēstnesis, Nr.1 

Jaunas pagastu robežas 

Liepājas apriņķa padome savā 21.decembra sēdē izšķīra vairākas pagastu robežu noapaļošanas lietas un uz atsevišķu zemnieku māju lūgumiem ieinteresētiem par labu. Šādi lēmumi līdz ar likuma spēkā nākšanu par pagasta robežu noapaļošanu ir devuši ierosinājumus par robežu pārcelšanu un piemērošanu labākai un ērtākai iedzīvotāju satiksmei pagasta pašvaldības robežās. Ka tagadējās vecās robežas ir daudz pagastos ačgārnas un nevēlamas, kas lieki apgrūtina iedzīvotājus, tas ir nenoliedzama patiesība. Sevišķi skolu sasniegšanā dažas tagadējo pagastu daļas un ciemi, pat veseli pagasti, ir par visam nevēlamā stāvoklī. 

Tā nupat radies ierosinājums dibināt Grobiņas apkārtnē jaunu pagastu, no Rolavas, Iļģu, Kapsēdas, Bukmeža un Tosmares ciemiem, dienvidos Ālandas upi kā dabisku robežu un ziemeļos taisnā virzienā no Maz-Rolavas uz Kapsēdas muižu un Tosmares ezeru, kura centrs varētu būt Iļģu Biržu muiža. Šī jaunā pagasta robežās vismaz būtu ap 10000 pūrvietas derīgas, apstrādājamas zemes un spētu nest visas pagastam pienācīgas nastas. 

Tagad augšminētās atsevišķās pagastu daļas savu pagastu skolas pie labākās gribas nevar apmeklēt attāluma un slikto ceļu dēļ, bet sūta bērnus Grobiņas pilsētas skolā, caur ko apriņķim ar Grobiņas pilsētu negribot rodas berzēšanās skolu uzturēšanā. Tāpat tas minētiem ciemiem ir ar citām pagasta labierīcībām, piemēram pasta korespondences tiek aizvestas garām uz pagastu 6-7 verstes projām un dažu labu reizi nav laikā sasniedzamas. 

Skatoties no iedzīvotāju parocības un ērtības viedokļa šādam ierosinājumam tiešām būtu jāpiekrīt, ja tikai pie ierosinājuma realizēšanas neceļās nevienprātība un mums pazīstamas partiju ķildas. Bet visgrūtākais jautājums laikam būs pagasta ēku jautājums, pie kura vai tik neapstāsies visa pagasta dibināšana? Labas sekmes! 

5.janvārī, Latvijas Vēstnesis, Nr.4 

Grobiņa. Par policijas kārtībnieka tiesībām ieņemt domnieka amatu, šaubījās pilsētas valde. Bet nupat saņemts iekšlietu ministrijas paskaidrojums, ka pastāvošie likumi neaizliedz policijas darbiniekiem būt arī par pilsētas domniekiem. 

7.janvārī, Svētdienas Rīts, Nr.2 

Grobiņas baznīcas jubileja 

Mūsu draudzes dzīvē 31.oktobris pagājušā gadā bij reti svinīgs brīdis. Svinējām ticības atjaunošanas svētkos savas garīgās mātes 100 gadu piemiņas dienu. Dievkalpošanu sāka mūsu mācītājs Vīkbergs, Dievu slavēdams un sirsnīgi draudzi sveicinādams, un cēla draudzei priekšā plašas un ļoti interesantas ziņas no Grobiņas baznīcas 100 gadu vēstures, kam visa lielā draudze noklausījās ar retu uzmanību. Ziņas beidza runātājs ar vārdiem: 

Prom gājuši daudz gari gadi, 

Kur visas dienas nobeidzas, 

Ar viņiem tēvi, draugi, radi, 

Kas pirmoreiz te pulcējās, 

Bet stipri stāv šis Dieva nams, 

Un tēva darbs mums pieminams. 

Tad draudzes mācītājs, pamatodamies uz Lūkas ev. 5:4-5, lika savai draudzei pie sirds: nepadoties jubileju svinot kādām nenoteiktām jūtām, bet ievērot labi tā balsi, kas ir baznīcas kungs un galva, doties uz augšu un izmest savus tīklus, kā lomu velkam. Dodies uz augšu, baznīcas padome, izmetiet savus tīklus, jūs, mācītāji un skolotāji! Dodies uz augšu, Grobiņas draudze, tad tu būsi Kristus draudze! 

Dienvidu-Durbes draudzes mācītājs Siecēns turēja altāra runu, turēdamies pie Dāvida dziesmas 46:1-5. Ziemeļu-Durbes draudzes mācītājs Derne teica svētku sprediķi, pamatodamies uz vēst. Romiešiem 8:31. 

Bet visdziļāk draudzes sirds tapa aizgrābta, kad vietējais mācītājs no altāra noturēja četrkārtīgu lūgšanu: par evanģēliski luterisko baznīcu, par mūsu valdību un dzimteni, par mūsu bērniem un par mūsu sirmgalvjiem, un kad pēc katras lūgšanas draudze nodziedāja zīmīgu pantiņu. 

Nevaru vēl atstāt neminētu, ka svinīgo dievkalpošanu pušķoja draudzes un svētdienas skolas bērnu kori, ērģelnieku Krūmkalna un Mitenieka vadībā. 

Šī diena paliks neaizmirsta Grobiņas draudzes ticīgo sirdīs. 

20.janvārī, Liepājas Avīze, Nr.15 

Grobiņa. Strīda sekas. Pagājušo sestdienu Iļģu Gūžu māju saimnieks Šenberģis bija Grobiņā B. kafejnīcā ar savu paziņu Sūnaitu sanācis stiprā vārdu maiņā, kura pārgājusi spēka lietošanā. Rezultāts bijis tas, ka Šenberģis cīņā pastiepis zarnas tik nelaimīgi, ka bijis jāatgādā Liepājā iekš klīnikas, kur tas pēc 4 dienām nomira. 

27.janvārī, Kopdarbība, Nr.4 

Grobiņa. Šinī klusajā tirdznieciskā ziņā pilsētiņā 1920.gada maijā iesāka darboties Grobiņas un Apkārtnes Patērētāju Biedrība "Kooperatīvs". Biedrība apvienojusi 227 biedrus ar 743 ģimenes locekļiem. Neskatoties uz to, ka biedrība atrodas tik tuvu pie Liepājas, kur vairums vietējo iedzīvotāju - kā dārznieki un apkārtnes zemkopji pārdod savus ražojumus un izdara galvenos iepirkumus, tā tomēr attīstījusi rosīgu tirdzniecību. Sekošie skaitļi norāda biedrības tirdznieciskās darbības panākumus. 

Gadi	Preču apgrozījums rubļos	Bruto peļņa % no apgrozījuma	Tirdzniecības izdevumi % no apgrozījuma	Tīrs atlikums
				Procenti no apgrozījuma	Kopsumma
1920.g. par 8 mēnešiem	797740.-	9,8	6,7	3,1	24510.-
1921.g. pa visu laiku	2038310.-	10,6	7	3,6	71892.-
1922.g. par 6 mēnešiem	874080.-	10,8	8,4	2,4	20857.-

Neskatoties uz cenu krišanos, pagājušā gada pirmā pusē faktiski pārdots par dažiem tūkstošiem rubļu vairāk kā iepriekšējā gada pirmā pusē. Apgrozījums sevišķi ievērojami pieaudzis pagājušā gada pēdējos mēnešos. 

Brutto peļņas procenta pieaugšana izskaidrojama vienīgi ar to apstākli, ka biedrība apgādā tikai labi noejošas preces, caur ko preces gulējušas veikalā caurmērā 22 dienas un pirmā pusgadā preces apgrozītas 8,3 reizes. 

Biedrības finansiālais stāvoklis ļoti labs. Biedrības pašas nedalāmie kapitāli iztaisa ap 25% no visiem biedrības rīcībā esošiem kapitāliem. Biedru pajas un viņu noguldījumi aizņem 38% no visiem biedrības līdzekļiem. Pārējie kapitāli ir vietējie aizņēmumi. Pilsētas valde ir aizdevusi 38000 rbļ. un krāj-aizdevu kase - 46000 rbļ. Patērētāju biedrība mantojusi iedzīvotājos ar savu darbību plašu uzticību, kura izteicas prāvos noguldījumu piedāvājumos. Bet biedrība nevar uzsūkt visus šos noguldījumus, jo neatrod tiem nodarbošanos. Biedrības veikals atrodas pārāk tuvu pie liela tirdznieciska centra, lai varētu cerēt uz lielu preču apgrozījumu. Tāpēc biedrība uzskatāma par vienīgo visā Lejas-Kurzemē, kura nevar tirdzniecībā nodarbināt visus savus kapitālus. Lai nodarbinātu svabados kapitālus, valde projektē organizēt kartupeļu pārstrādāšanu. 

Ar saviem līdzekļiem biedrība veicinājusi arī vietējos kulturālos pasākumus. Tā no pirmā darbības gada tīra atlikuma biedrība ziedojusi lauksaimniecības biedrības bibliotēkai 5% un no otra gada atlikuma - 2%. Arī pilsētas pamatskolas bibliotēkai ziedots 2%. Abos iepriekšējos darbības gados atskaitīts kulturāliem mērķiem 17% no visa atlikuma. 

Abos gados biedriem atmaksāts ap 3,5% uz iepirkumiem ietaupījums, kuru kopsumma līdzinājas 33210 rubļiem. 

Bet vēl nekas nav darīts biedru kooperatīvas apziņas padziļināšanai. Cerams, ka valde spers soļus, lai noskaidrotu biedriem kooperatīva mērķus un darbības nozīmi, ieinteresējot viņus uz dzīvāku līdzdalību ar iepirkumiem. 

Grobiņas Krāj-Aizdevu kase dibināta 1889.gadā. Kases darbība bij pārtraukta no 1915.g. maija līdz oktobrim. Kases mantas un vērtības gan tika evakuētas uz Krieviju, kuras vēl nav atdabūtas, bet kasei zaudējumu no tā necēlās, jo par tikpat lielu summu tā bij parādā Krievijas valsts kasei. Galvenās grāmatas bij uzglabātas un tāpēc jau 1915.g. oktobrī (vācu okupācijas laikā) kases darbība tika atjaunota. Kase ir pārreģistrēta un apvieno 347 biedrus, kuru dalības nauda sniedzas pie 20000 rubļu. Noguldījumu ienāk daudz un kase cenšas apmierināt apkārtnes iedzīvotāju vajadzības. Pagājušā gadā kase aizdevusi jaunsaimniekiem 15 zirgu iegūšanai. 

Grobiņas Lauksaimnieku Krāj-Aizdevu Sabiedrība dibināta gadus 4 pirms kara. Karš sabiedrības darbību pārtrauca. 1919.gadā gan atveda atpakaļ no Vidzemes grāmatas un vērtības un darbība atjaunojās, bet tā nav vēl diez cik rosīga. Biedru nav daudz. Tos attura tas, ka agrāk ik uz 1000 aizņēmuma bij jāiemaksā 100 rubļu biedru naudas. 

Grobiņas Lauksaimnieku Biedrība dibināta 1898.gadā. Darbība attīstīta plaša un rosīga. Noorganizēta vaislas stacija, iegādāta kuļgarnitūra un uzstādīts gaters. Pagājušā gada septembrī biedrība sarīkoja lauksaimniecības izstādi. Tiek sarīkoti arī priekšlasījumi par dažādiem lauksaimniecības jautājumiem. Uzkrāta diezgan plaša bibliotēka. Biedrībai pašai ir savs mūra nams, kurā atrodas patērētāju biedrība. 

No 1878.gada darbojas vēl Grobiņas Brīvprātīgo Ugunsdzēsēju Biedrība, kura apvieno 140 biedru. Zaļumu balles un teātra izrādes tiek sarīkotas 3-4 reizes gadā. 

Lielu kulturālu darbu veic Latvju Jaunatnes Savienības Grobiņas nodaļa, kura nodibinājās 1921.gadā. Organizācija pulcinājusi ap sevi 154 biedrus. Pie nodaļas noorganizētas sekošas sekcijas: izglītības, dramatiskā un sporta. Koris nodibināts ļoti nesen. Priekšlasījumi, kā arī jautājumu un izskaidrojumu vakari notiek bieži. Radies pat projekts sarīkot vispārizglītojošus vakara kursus. Nodaļas bibliotēkā ir ap 350 vērtīgu sējumu. Dotas arī teātra izrādes un muzikāli-vokāli koncerti. 

8.februārī, Kurzemes Vēstnesis, Nr.30 

Noķerts graudu zaglis. Beidzamā laikā Grobiņas dzirnavās dažiem malējiem bij sācis nozust pa maisam graudu, tā ka melderis dabūjis graudu nolicējiem samaksāt trūkstošos. Lai zagļus noķertu, melderis izsolīja uzrādītājam izmaksāt zināmu summu naudā. Tagad izrādās, ka tas līdzējis un zaglis noķerts tai brīdī, kad patlaban gribēja nozagto maisu aizstiept uz pilsētu pircējam, kuru mums Grobiņā netrūkst. Zaglis nodots policijai un ir kāds Grobiņas pagasta namelnieks. 

Latv.Jaun.Sav. Grobiņas organizācija sarīko sestdien, 10.februārī šī gada Grobiņas Lauks. Biedrības zālē biedru vakaru. Biedrus un viesus laipni lūdz ierasties. Ieeja pret labprātīgiem ziedojumiem. 

11.februārī, Svētdienas Rīts, Nr.7 

Lēmums Nr.187, 1923.gada 1.februārī 

No šī gada 3.aprīļa atsvabināt mācītāju Viekbergu, saskaņā ar viņa lūgumu, no Grobiņas draudžu mācītāja amata un viņam atļaut pieņemt mācītāja vietu Talsu vācu draudzē. 

Baznīcas Virsvaldes prezidents bīskaps K.Irbe 

Darbveža vietas izpildītājs K.Bauman 

15.februārī, Kurzemes Vēstnesis, Nr.36 

Grobiņa. Sodīts tirgotājs. Liepājas muitas ierēdņi, izdarot Grobiņā Blumberga manufaktūr un koloniāl veikalā revīziju atrada neplombētas preces, par ko muitas valde Blumbergu sodīja administratīvi ar 5600 rbļ. lielu sodu. 

22.februārī, Laukstrādnieks, Nr.8 

Vienkārša strādnieka vidējā dienas alga Latvijā pagājušā gada otrā pusē pēc pilsētas valžu ziņām bij sekoša: Rīgā (pēc uzņēmēju ziņām) 108.5 rbļ., [...] Liepājā 86.7, Grobiņā 80, Aizputē 103, caurmērā Kurzemē 104. [Saskaņā ar šo rakstu, zemāka alga nekā Grobiņā visā Latvijā bija tikai Smiltenē - 76 rbļ. dienā] 

14.martā, Kurzemes Vēstnesis, Nr.58 

Gripa. Grobiņas pamatskolā saslimuši ar gripu 50 skolnieki un trīs skolotāji. Lai slimība neizplatītos tālāk, skolu nodomāts nākošās dienās slēgt. 

10.aprīlī, Kurzemes Vēstnesis, Nr.77 

Kurzemes Muzeja Biedrības darbinieki, sestdien, 7.aprīlī sarīkoja ekskursiju uz Grobiņu, Kapsētu un Mātrām ar nolūku iepazīties ar dažām vēsturiskām vietām un iegūt noderīgus priekšmetus muzejam. Grobiņas pilsētas valdē glabājas vecs pilsoņu gvardes karogs no 1779.g., amatnieku cunftes noteikumi no hercoga Jēkaba laikiem (1651.g.) un citi vēsturiski dokumenti. 

Muzeja priekšstāvji lūguši Grobiņas pilsētas valdei nodot minētos priekšmetus K.M.Biedrības muzejam. Lūgumu cels priekšā pilsētas domes izlemšanai. 

Mātrās ekskursanti atraduši seno laiku mītni un ieguvuši no turienes vērtīgus muzeja priekšmetus, kā bronza rotas lietas, neapstrādātu dzintaru un izrotātus zvirgzdaiņo trauku gabalus. 

Līdzīga tipa priekšmeti, izņemot dzintaru, atrasti savā laikā Aizkrauklē pie Daugavas, kurus vācu arheologi pieskaita 10.-12.gadu simtenim. 

Mātrās priekšmeti atrasti virs zemes augstajā senā jūras krastā, un domājams, ka zeme te slēpj vēl daudz vēsturiskas lietas, kas gaida zinātnisku izpētīšanu. 

13.aprīlī, Valdības Vēstnesis, Nr.76 

Saistošie noteikumi ugunsgrēka gadījumos Grobiņas pilsētā. 

(Pieņemti domes sēdē 3. martā 1923. g un apstiprināti no pašvaldības departamenta ar rakstu no 31. marta š. g. zem Nr.103640.) 

1) Ugunsgrēka gadījumos katra iedzīvotāja pienākums sniegt savu palīdzību pie uguns apkarošanas. 

2) Namu īpašniekiem vai viņu vietniekiem tiek uzlikts par pienākumu turēt gatavībā lielāku ūdens trauku (mucu, toveri, baļļu un t. t.) un vienu spaini (vēlams arī ķeksis vai trepe) kurus pie ugunsgrēka neliegt izlietot. 

3) Visiem zirgu īpašniekiem tiek uzlikts par pienākumu pēc pirmā signāla: taures pūšanas, nekavējoši ierasties ar zirgiem un aizjūgiem ugunsdzēsēju stacijā priekš ūdens piegādāšanas un dzēšamo rīku novešanai ugunsgrēka vietā. 

4) Pirmie trīs zirga īpašnieki, kuri ierodas ugunsdzēsēju stacijā, saņem atlīdzību no pilsētas valdes sekošā kārtā: pirmais 75 rbļ., otrais — 50 rbļ. un trešais — 25 rbļ. 

5) No ūdens vešanas tiek atsvabināti nespēcīgi zirgi uz pilsētas valdes apliecību pamata. 

6) Ugunsdzēšanai vajadzīgais ūdens bez atlīdzības ņemams no visām pilsētā atrodošām akām, pumpjiem un citiem ūdens krājumiem. 

7) Visi vīrieši no 16 līdz 60 gediem, kuri ieradušies ugunsgrēka vietā, tiek padoti ugunsdzēsēju priekšniecības rīcībai. 

8) No ugunsdzēšanas darbiem tiek atsvabinātas slimīgas personas uz ārsta apliecību pamata. 

9} Šo noteikumu pārkāpējus sauks pie atbildības uz soda likuma pamata. 

10) Šie noteikumi nāk spēkā divu nedēļu laikā pēc viņu izsludināšanas "Valdības Vēstnesī". 

Grobiņā, 3. martā 1923. g. Grobiņas pilsētas valde 

17.aprīlī, Kurzemes Vēstnesis, Nr.83 

Iekšlietu ministrija apstiprinājusi starp citu sekošas pagasta dalīšanas un robežu pārgrozīšanas lietas: 

Liepājas apriņķī. No Medzes pagasta pievienotas Talsu pagastam Pūru mājas un Vanaga būda. No Talsu pagasta pievienotas Tadaiķu pagastam Kūma, Gausena, Brenča, Aļļa, Aušķa un Mežģirta mājas. No Grobiņas pagasta pievienots Medzes pagastam Šķēdes ciems ar Anuza, Tenca, Novadnieka, Lingas, Namiķa, Kubila un Plaskas mājām līdz ar šo māju 4 nameļnieku saimniecībām. No Gaviezas pagasta Bārtas pagastam Knipupes mežsargmājas. 

18.aprīlī, Valdības vēstnesis, Nr.80 

Liepājas apgabaltiesa, saskaņā ar savu lēmumu 15.martā 1923.g. uz Andrēja Kārkliņa lūgumu uz civ.proc.lik. 2083. un 2084.panta pamata uzaicina obligācijas turētāju, kuras izdotas 1) par 1000 rbļ. un 2) par 750 rbļ. 1) uz Eduarda Groša vārda un 2) uz Friča Andrēja d. Zundmaņa vārda un 1) 16.janvārī 1899.g. zem žurn. Nr.69 un 2) 17.oktobrī 1912.gadā zem žurn. Nr.1631 nostiprinātas uz Andrējam Pētera d. Kārkliņam piederošās nekustamās mantas Grobiņā zem kreposta Nr.54, - sešu mēnešu laikā, skaitot no sludinājuma iespiešanas dienas, ierasties tiesā līdzņemot minēto obligāciju. 

Pie kam tiek aizrādīts, ka pēc minētā termiņa notecēšanas, arī obligācijas turētāja neierašanās gadījumā, parādus atzīs par samaksātiem, piešķirot lūdzējam tiesību pieprasīt parāda izdzēšanu iz zemesgrāmatām. 

27.aprīlī, Kurzemes Vēstnesis, Nr.92 

No visām pilsētām iedzīvotāju mazināšanos pēdējo 2 gadu laikā uzrāda tikai Liepājas kaimiņiene Grobiņa. Šeit pēdējos 2 gados iedzīvotāji mazinājušies no 1394 uz 1285 1922.gadā. 

6.maijā, Kurzemes Vēstnesis, Nr.99 

Pirmā maija svētki Liepājas apriņķī. 1.maijā, Satversmes Sapulces sanākšanas dienā, Liepājas apriņķī notika parādes un svētku gājieni. 

Grobiņā svētku parāde sākās plkst. 5 pēc pusdienas un to noturēja aizsardzībnieku kājniekiem, jātniekiem un brīvprātīgiem ugunsdzēsējiem, gājienā piedalījās pilsētas dome un ap 500 iedzīvotāju no vietējām organizācijām. 

17.maijā, Valdības Vēstnesis, Nr.103 

18.maijā, Valdības Vēstnesis, Nr.104 

18.maijā, Kurzemes Vēstnesis, Nr.108 

Grobiņa. Bērnu svētki. Kā zināms, otrajā Vasaras svētku dienā, 21.maijā, Grobiņas abos pilskalnos tiek sarīkoti bērnu svētki. Pirmais ierosinājums bērnu svētku lietā nāca no Grobiņas pagasta pamatskolas, kuras pedagoģiskā padome uzaicināja piedalīties sarīkojumos svētkos visas apkārtējās pamatskolas, bet diemžēl uz šo aicinājumu atsaucās tikai Grobiņas pilsētas Iļģu bērnu pamatskola, Durbes pagasta un Gavieznes-Sustas pamatskolas, tāpēc arī šie svētki nevarēs būt tik plaši, kā tas sākumā bija domāts. Tomēr arī šie pirmie Grobiņas bērnu svētki ir solis uz priekšu mūsu novecojušās tradīcijās sastingušajā skolu dzīvē un, cerams, nākošā gadā piedalīšanās bērnu svētku sarīkošanā būs jo dzīva. 

Tā kā viss svētku tīrais atlikums nolemts piedalošos skolu skolnieku labā, tad vietējās un apkārtnes publikas kupla piedalīšanās šinīs svētkos jo vēlama. 

14.jūnijā, Kurzemes Vēstnesis, Nr.129 

Grobiņa. Rets vecums. Grobiņas stacijā pie ceļu ministra Kondrata dzīvo viņa sievas tēvs Kristaps Skreģis, kurš sasniedzis sava mūža 107. gadu. Vecais vīrs vēl diezgan spirgts tā miesīgi, kā garīgi. 

Latv.Jaun.Sav. Grobiņas organizācija sarīko 10.jūnijā divgadējus pastāvēšanas svētkus un vieglatlētikas sezonas atklāšanu ar lielām vēl nebijušām sacīkstēm uz godalgām. Sacīkstes solās būt ļoti interesantas, jo notiks divas trīs-cīņas izumoru (šķēpu mešanā, tāllēkšanā ar ieskriešanos, un 100 metru skrējienā) senioriem (lodes grūšanā, augstlekšanā ar ieskriešanos un 100 metru skrējienā) un beidzot kopīgi tāllēkšanā ar ieskriešanos. Senioriem cīņa būs ļoti nopietna, jo notiks sacensība uz pirmo godalgu. Sacīkstes sāksies plkst. 1 dienā Dižturaida priedienā un tāpēc būtu ļoti vēlama visu sporta mīļotāju piedalīšanās Grobiņas sportistu pulkā. Pēc sacīkstēm - deja. Pēc tam pulkst. 9 vakarā Grobiņas Lauksaimniecības biedrības zālē muzikāli-vokāli-dramatisks vakars, kurā izpildīs Čehova joku lugas 1 cēlienā: "Jubileja" un "Žoržeņka". Deklamācijas, kora dziesmas un dejas. 

21.jūnijā, Liepājas Avīze, Nr.135 

Grobiņa. Sports, pateicoties Jaunatnes Savienības vietējās nodaļas rosīgai darbībai, ieņem jau redzamu vietu mūsu lauku jaunatnes sabiedriskā dzīvē. Lieli nopelni sporta izplatīšanai Grobiņas jaunatnes starpā nenoliedzami pieder sportsmeņiem brāļiem Atmatiem, kuri ar savu piemēru spējuši aizraut labu daļu no jaunatnes spēkiem, kuri citādi būtu varbūt padoti seklu izpriecu tieksmei, kā to diemžēl, vēl tagad tomēr redzam pie viena vai otra no mūsu jaunekļiem. Sports netikvien dod labu un stipru veselību caur spēka un izturības attīstīšanu, bet pasargā un glābj mūs no seklām baudu kārēm, kā alkohola lietošanas, izpriecām, smēķēšanas u.t.t. 

Ka sports gājis Grobiņā milzu soļiem uz priekšu, to pierādīja starp citu arī Savienības sarīkotās sezonas atklāšanas sacīkstes 17.jūnijā Dižturaidas birzē, kur piedalījās kādi 20 Savienības sportsmeņi. Sacīkstu rezultāti sekošie: 

Trīscīņa junioriem (kam vēl nav nekādas godalgas) 100 mtr., šķēps un tāļlēkšana ar ieskriešanos: 

1) Buivits 5 punkti (13,2 sek.; 31,47 m; 5,02 m) 

2) Pans 6 punkti (13,6 sek.; 36,33 m; 4,92 m) 

3) Bušmans 7 punkti (13,8 sek.; 31,46 m; 4,95 m) 

Trīscīņa senioriem (100 mtr., lode un augstlēkšana ar ieskriešanos): 

1) Kalniņš 5 punkti (12,4 sek.; 9,87 m; 1,46 m) 

2) Robinsons 6 punkti (13,2 sek.; 9,55 m; 1,56 m) 

3) Baumans 8 punkti (12,8 sek.; 8,18 m; 1,46 m) 

Tāļlēkšana ar ieskriešanos (atsevišķs numurs): 

1. Robinsons - 5,54 m; 

2. Kalniņš - 5,47 m; 

3. Lauberts - 5,47 m. 

Pēdējie sasniegumi it sevišķi labi, ja ievēro to apstākli, ka šā gada aukstais laiks dod maz izdevības trenēties. Jāatzīmē, ka visi trīs sasniegumi jau labi tālu atstājuši pakaļ pērngadējos sasniegumus (5,35 m, kas līdz šim skaitījās par Grobiņas rekordu). Varam novēlēt tikai nepagurt tāļākā tik pat centīgā un rosīgā darbībā visiem jauniem sportsmeņiem. 

27.jūnijā, Kurzemes Vēstnesis, Nr.138 

Kurzemes Muzeja Biedrības muzejam ziedojuši: [...] Bille un Minna Walter Mātrās - zvaigžņotu cimdu, vācu kareivja kasku, ērkuli un 2 bronzas gredzenus. J.Sudmalis - pakavveidīgu bronzas sakti neapstrādātu dzintara gabalu un zvirgzdaiņo trauku atšķilas, atrastus Kalnmaļu pilskalnā Mātrās. [...] Grobiņas Pilsētas valde - lādi 1772.g., karogu no hercoga Pētera laikiem (1779.g.), 2 kases grāmatas 1779.g. un 1774.g., Napoleona pavēles 1812.g., Grobiņas amatnieku cunftes noteikumus 1659.g., 1789.g. un 1798.g., vēstules, protokolus un dažādus citus dokumentus. J.Ķeiris Grobiņā - 2 metāla naudas un sakti. Skolniece Oša Grobiņā - metāla naudas gabalu. 

30.jūnijā, Liepājas Avīze, Nr.141 

Grobiņa. Iz sabiedriskās dzīves. Grobiņā pastāv jau 23.gadu nodibinātā "Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība", kura priekš kara bija sava uzdevuma augstumā, jo tad ar lielāko interesi piedalījās tā vietējie namu īpašnieki, kā arī no pārējiem pilsoņiem, piemēram, apriņķa valdes ierēdņi utt. Biedrībai ir no agrākiem laikiem caur izrīkojumiem un labprātīgiem ziedojumiem iegādāts labi ievērojams inventārs un ugunsdzēšami rīki, kuri vēl šodien atrodas labā kārtībā, bet par nožēlošanu trūkst biedru veicinātāju, jo atlikusi ir tikai saujiņa biedru, tā ka biedrība stāv tuvu likvidācijai. Pastāvīgi biedrība sarīkoja katru gadu Jāņu vakarā savus gada svētkus, ar svētku programmu un uguņošanu uz vecā pilskalna, kas, protams, deva katru reizi savu daļu peļņas priekš biedrības līdzekļiem. Arī šogad biedrība gribēja sarīkot tādu pašu vakaru un iesniedza lūgumu pilsētas valdei dēļ attiecīgas atļaujas, bet pilsētas valde to neatvēlēja un pat uz priekšu dzird, ka atvēli biedrībai nedošot priekš izrīkojumiem uz pilskalna. Tāda pilsētas valdes rīcība ir nosodāma. Pavisam nesaprotami, ka šādai nepieciešamai iestādei strādā pretim: to pienāktos gan pabalstīt un viņas intereses ievērot, jo vairākos ugunsgrēka gadījumos biedrība ir pierādījusi savu nepieciešamību tā pilsētā, kā apkārtnē. 

1.jūlijā, Liepājas Avīze, Nr.142 

Grobiņa. Nevajadzīga ārstu maiņa. Līdz šim laikam Liepājas apriņķa bērnu patversmi Iļģos apkalpoja Grobiņā iedzīvojošais dakteris Rubinšteins. Tagad Liepājas apriņķa valde atlaidusi Rubinšteinu un pieņēmusi Liepājas apriņķa ārstu Dr.Mauriņu viņa vietā. 

Nebūtu mums ko iebilst, ja caur šo ārstu maiņu neceltos lielas neērtības, jo Dr.Mauriņš ir runājams tikai līdz plkst. 8 rītā un pēc plkst. 8 vakarā, turpretim Rubinšteins bija pieejams katrā brīdī. Kas var dot garantiju, ka bērni saslims tikai nakts laikā un dienā ārsta palīdzība nebūs vajadzīga? Dr.Rubinšteins ir centīgs un saprātīgs ārsts; kāpēc viņš atlaists no minētās vietas, nav lāgi saprotams. 

8.jūlijā, Strādnieku Avīze, Nr.148 

Grobiņas pilsētas Valde paziņo, ka 1903.gadā dzimušo pilsoņu, Latvijas pavalstnieku, reģistrācija tiek izvesta pilsētas valdes telpās, saskaņā ar Galvenā štāba organizācijas - mobilizācijas daļas rīkojumu, līdz 1.septembrim š.g. 

10.jūlijā, Kurzemes Vēstnesis, Nr.149 

Grobiņas pilsētas dzimtsarakstu nodaļā 1923.gadā līdz 1.jūlijam reģistrēti 48 dzimuši, no tiem 22 meitenes, 25 zēni un 1 nedzīvs dzimis; miruši 33, no tiem 14 sievietes un 19 vīrieši, pie laulības noslēgšanas pieteikušies 22 pāri, reģistrētas 32 laulības, no kurām 30 noslēgtas pie garīdznieka un 2 dzimtsarakstu nodaļā. 

13.jūlijā, Kurzemes Vēstnesis, Nr.152

Grobiņa skolu ziņā nostādīta ļoti slikti. Vienīgā pamatskola telpu trūkuma dēļ spiesta mitināties vairākās vietās, pilnīgi nederīgās telpās. Pie tam augstākās klases atrodas kopā ar policijas iecirkni vienā namā, kura sētā ir cietuma nams. Saprotams, ka šie bērni dabū redzēt dažnedažādus skatus, kas nekādā ziņā nav pielaižams. Neskatoties uz visām pūlēm, telpas pilsētā nav citur atrodamas,jeb izmaksātu milzu summas. Pašlaik pilsētai gan būtu izdevīgi ierīkot skolu pusversti attālā Biržu muižas centrā, pārbūvējot dažas ēkas.

Cerams, ka centru piešķirs pilsētai, tad ēku pārbūvei skolas vajadzībām varētu izprasīt valdības pabalstu. Varbūt, ka apriņķis arī būs piepalīdzīgs.

Tā ka šis jautājums, it īpaši mums, bērnu vecākiem, ļoti svarīgs, tad ceru ka arī citi izteikies šinī jautājumā.
Kāds bērnu vecāks.

21.jūlijā, Latvijas Vēstnesis, Nr.157 

Mīklaina slepkavība 

18.jūlijā Grobiņas pagastā mežmalā atrada nogalinātu 13 gadus veco Veru Kavalier. Meitinei pie kakla bij mazs ievainojums. Ap kaklu bij stipra aukla, kuras gals karājās ozola zarā. Netālu no līķa atrada atvērtu "Fausta" traģēdiju. Vecāki pieminētā dienā, plkst. 8 no rīta sūtījuši meiteni apskatīt zirgu, kurš ganījies meža malā. Līķim rokas bij saliktas uz krūtīm, bet ārsts un izmeklēšanas tiesnesis varas darbu pazīmes pie meitenes neatrada. Pagasta aizsargi pārmeklēja mežu, bet nekā aizdomīga neatrada. 

2.augustā, Jaunais Rīts, Nr.31 

Grobiņā 12.augustā Tautas svētki. Runās viceministrs Celmiņa kungs. 

Plkst. 11 dienā Rajonu Padomes sēde, pie kuras ņems dalību valdes locekļi un delegāti no visām Rajona nodaļām, plkst. 1 dienā Tautas sapulce pils mūros, plkst. 3 pēc pusdienas gājiens no pilskalna uz zaļumu vietu ar mūziku un karogiem. 

4.augustā, Liepājas Avīze, Nr.171 

Grobiņas pilsētas aizsargu nodaļa sarīko svētdien, 5.augustā š.g., Grobiņas mācītāju muižas priedienā lielas sacīkstes uz godalgām. 1) 800 metru skrējiens ar šautenēm Grobiņas aizsardzniekiem (3 godalgas), 2) Šķēpa mešana visiem kopīgi (1 Bataljona aizsardzniekiem 3 godalgas), 3) Kājbumbu sacīsktes starp Grobiņas Latv.Jaun.Sav. kājbumbu komandu un Gaviezes aizsargu nodaļas kājbumbu komandu. Pēc sacīkstēm gājiens mūzikas pavadībā uz Grobiņas vēsturisko pilskalnu, kur notiks grandiozi zaļumu svētki. 

8.augustā, Zemkopis, Nr.32 

Gavieznes lopkopibas pārraugbiedriba 1921-22. gadā. Gavieznes-Grobiņas lopkopibas pārraugbiedriba nodibinājās 1921. gadā, 1. augustā, piedalotes 17 saimniecibam. 

Biedribas mērķis ieaudzet ražīgus un veseligus lopus, piegriežot visvairāk vēribas piena tauku saturam, un lopu baribas izmantošanas spējam. Biedriba ieaudzē tīrasiņu latviešu sugas sarkanraibos lopus un dažās saimniecibās atrodas ari] zilie un melnie latviešu sugas lopi, tomēr pārsvars ir sarkanraibiem. Pēdējā laikā ierīkota vaislas buļļu stacija ar labu sarkanraibu vaislas bulli „Brūnausi". 

Pirmā gada pārskats ir noslēgts par 11 saimniecibam. Caurmērā, no biedribas viseem lopiem, govs gadā ir izdevusi 4686 mārc. piena ar 3,75 proc. tauku satura, kas iztaisa 175,73 mārc. piena tauku. Uz 100 mārc. stērkelvērtibu ražoti 139 m. piena un 5,09 m. tīru piena tauku. Stops piena caurmērā uz visām biedribas saimniecibam ražots par 8 rub. 18 kap. 

No pārraudzibas biedribas visām govim ciltsgrāmatā nāk ierakstamas 15 govis. Ja pārraudzibas biedribas skaitļus salīdzina, tad vislētaki piena taukus uz 100 m. stērķeļu vērtibu ir ražojušas Saļļu, Lipšņu, Šukteru un Brediķu saimniecibas. Būtu vēl jāatzīmē, ka 1921./1922. gads priekš lopkopjiem jāuzskata par ļoti sliktu, jo nebija labi paauguse lopbariba, tomēr ar panākumiem, kā pirmā pārraudzibas gadā, beedri var būt apmierinati. 

Ar prieku jāmin, ka visās saimniecibās diezgan lielā mērā izēdina eļļas raušus, jo tie sava olbaltuma satura ziņā iznāk vislētākā spēkbariba, jo saimniecibu lopu barībā vienmēr sajūtams olbaltuma trūkums. No raušiem visvairāk izēdināti linu, tad kokos un sezama rauši. 

Gavieznes-Grobiņas lopkopības pārraudzibas biedriba pēc kara pirmā atjaunoja savu darbibu Lejas-Kurzemē. Tai sekoja Aizputes, Kazdangas, Nīcas, Sieksātes un citas biedribas. Jācer, ka biedriba pēc nedaudz gadiem sasniegs un pat pārspēs tās ražas, kādas pirms kara bija sasniegušas labākās lopkopibas pārraudzibas biedribas Latvijā. 1913./1914. gadā Seces pārraudzibas biedribā bija sasniegta caurmēra raža: 6272 m. piena ar 4,17 proc. tauku satura. Jāsaka, ka Seces lopkopibas pārraudzibas biedriba bija viena no labākajām biedribam. Seces biedribā bija tīri vietejie sarkanraibie lopi, un šinī biedribā bija lopiem visaugstākais tauku saturs pienā. Tamdēļ gaviezniekiem jāsprauž par mērķi sasniegt divu-triju gadu laikā augstāk minētās ražas. 

Lejas-Kurzemē, kur lopkopibā vēl neizkopta, Gavieznes lopkopibas pārraudzibas biedriba ir sasnieguse augstākās ražas. Būtu ļoti vēlams, ka vietejie instruktori nāktu atklātibā ar lopkopibas pārraudzibas iznākumiem, jo tad mums nevajadzētu norādit uz ārzemju skaitļiem, bet jau varētu rīkoties paši uz saviem lopiem, uz savām saimniecibam. 

Ļoti žēl, ka mums to skaitļu tik maz, jo par 1921./1922. gadu Lejas-Kurzemē pārskatu ir noslēgušas tikai trīs biedribas. Gaveezneeki grib būt nevien lopu turētāji, bet grib pārvērsties ari par apzinigiem lopu audzetajiem, jo viņi iegādajuši vērtigos sarkanraibos stacijas buļļus, nodibinājuši Lejas-Kurzemes sarkanraibo lobu audzētāju biedribu u. t. t. Uz to jānovēl labas sekmes! 

24.augustā, Liepājas Avīze, Nr.188 

Grobiņa. Mūsu pilsētas tēvi ir lepni uz to, ka Grobiņa pieder pie tām retajām pilsētām Latvijā, kurām nav parādu. Tāda lepnība patiesi dibināta, ja ievērojam, ka daudzas pilsētas kaujas ar deficītiem un to segšanai izlūdzas valdības pabalstus. Bet ja tāda taupība notiek uz labierīcību rēķina, tad, diezin, vai tā būs slavējama. Tā piemēram mūsu divas ielas (vairāk mums viņu nav) un sevišķi trotuāri neatrodas nekādā teicamā stāvoklī, un tas vien jau daudz ko nozīmē. Ja nu vēl ņemam vērā, ka mūsu bāreņi neapgādāti tekā pa ielām, un ka nav nevienas ietaisas, kur darba cilvēks varētu atsvabināties no savas miesas netīrumiem, tad, gribot negribot, jāatzīst, ka pilsētas tēvu lielā taupība nevietā. Cerēsim, ka šo trūkumu novēršanai tiks kautkas darīts. 

26.augustā, Strādnieku Avīze, Nr.190 

Grobiņa. Šis un tas. Mēs grobiņnieki esam lieli "garīgu" iestādījumu cienītāji: uz mūsu vienīgās ielas var eksistēt bez maz ducis "garīgu" dzērienu tirgotavu. Viņas uzturēt mums palīdz, protams, arī apkārtējie laucinieki, jo nekur taču nabaga lauksaimnieks nevar tik pamatīgi izraudāties par grūtajiem laikiem, lielajām strādnieku algām u.t.t., kā krogā. 

Priekš saviem biedriem mūsu mīļā māte Zemnieku savienība pašos Grobiņas vārtos nosēdinājusi savu "klubu"; arī mūsu aizsargu nodaļa tādu nesen iekortelēja atkal otros Grobiņas vārtos. Tā nu mēs esam no "garīgas" kultūras aplēģerēti! Zaļumsvētku virpulis mūs pārņēmis tāds, ka daži jau izsakās, ka mūsu vecais pilskalns ilgi vairs neizturēs, tikšot iedancots zemē. Pils mūri jau stipri saplaisājuši. Pagājušo pavasari viens gabals no tiem nogāzās, kurš bija spējīgs nosist simtiem dejotāju, ja tādi tur būtu atradušies. 

Ap Grobiņu pašlaik tiek būvēti savādi torņi jeb "ķīķīzeri", kā saka, priekš zemes apaļošanas. Vai zeme caur viņiem tiks apaļāka, to rādīs nākotne; pagaidām ir zināms tikai tas, ka nabagās Grobiņas budžetā izdevumi caur viņu būvi palielinājās par vairāk desmit tūkstošiem rubļu. 

Pirmo uzbūvēto "ķīķīzeri" pērkons saspēra. Stāsta, ka šo Dieva sodību esot izsaukušas "Biržu" muižas zemes rentētāju vaimanas, jo uz minēto zemi ir uzlikti visi izdevumi, kas saistīti ar šo "ķīķīzeru" būvi. 

3.septembrī, Pirmdienas Rīts, Nr.49 

Grobiņai savā laikā piešķīra Biržu muižas centru priekš skolas vajadzībām. Tagad caur Grobiņas pilsētas galvas gādību atvēlēti no valsts līdzekļiem 300000 rbļ.priekš skolas ierīkošanas. 

5.septembrī, Liepājas Avīze, Nr.198 

Grobiņas pilsētas aizsargu nodaļa uzaicina vietējos kājbumbas spēlētājus, kuri vēlas ņemt dalību Grobiņas pilsētas aizsargu nodaļas kājbumbu komandā, ierasties svētdien, 9.septembrī šinī gadā plkst. 3.30 dienā Grobiņas pilskalnā uz kopēju apspriedi un komandas sastādīšanu, tai pašā dienā notiks arī pirmais treniņš. 

Grobiņas pilsētas aizsargu nodaļas priekšpalīgs Robinsons. 

9.septembrī, Liepājas Avīze, Nr.202 

Grobiņa. Šī gada sakņu un augļu raža nav visai teicama. Dažiem dārzniekiem šogad jācieš lieli zaudējumi, jo bija iesējuši lielu pulku gurķu, ieguldīdami prāvu kapitālu, bet nekas nav paaudzis. 

22.septembrī, Dienas Lapa, Nr.19 

Grobiņa. Bagāta kāršu licēja. Nesen atpakaļ te nomira vecīte Bergmane, kura nodarbojās ar kāršu likšanu un zīlēšanu un dzīvoja tik nabadzīgi, ka tai nebij ne krekla mugurā. Bet pēc viņas nāves dzīvoklī dažādās kastītēs atrada mazvērtīgās krievu un vācu papīrnaudas, zelta un sudraba naudu par apmēram 25 tūkstošiem rubļu. 

Skolotāju vēlēšanas II pakāpes pamatskolā un pirmskolā notika 18.septembrī. Pieteicās 6 kandidāti, no kuriem ievēlēja II pakāpes pamatskolā Bušvechteru un Knocha jaunkundzi pirmskolā. 

27.septembrī, Jaunais Rīts, Nr.39 

Grobiņas gada tirgus šogad bija nolikts uz 26.,27. un 28.septembri. Laiks un slapjie ceļi kavē lauceniekus braukt uz tirgu un tādēļ tirgus plašums nepārsniegs pagājušo gadu tirgus. 

2.oktobrī, Latvijas Vēstnesis, Nr.219 

Grobiņas lauksaimniecības biedrības jubileja 

Jau 25 gadi darbojās šī rosīgā biedrība, kurai lieli nopelni lauksaimnieku biedrošanā un izglītības izplatīšanā. Tai pašai savs nams Grobiņā, ar ērtām telpām. Šī gada 29. un 30.septembrī biedrība atskatījās uz pavadītiem 25 gadiem, sarīkojot kuplus jubilejas svētkus ar lauksaimniecības izstādi. Svinības atklāja biedrības priekšnieks G.Kinstlers ar uzrunu, pēc tam orķestra pavadībā nodziedāja valsts himnu. Biedrību sumināja no zemkopības ministrijas G.Delle, lausaimniecības žurnāla "Zemkopis", Piensaimniecības un Lopkopības žurnāla un Latvijas Lauks. Ekonomiskās Sabiedrības (LLES) vārdā R.Linde, L.L. centrālbiedrības - agronoms J.Klugis, Latvijas biškopības centrālbiedrības un Kurzemes centrālbiedrības vārdā Akermans u.c. Svētku smaguma punkts bija izstāde. Slikto ražas ievākšanas darbu dēļ izstāde šogad nav tik bagāta kā iepriekšējo gadu. Lopkopības nodaļā izstādīti 14 zirgi, 12 govslopi un 2 kuiļi. Govju ražas ļoti augstas. Vairākām govīm gada izslaukums pāri par 3000 stopu ar 400 mārciņām sviesta. Zirgi visvairāk vidēji smagi, vietējo valsts ērzeļu pēcnācēji. Abi izstādītie kuiļi ievesti no Anglijas. Ar piensaimniecības ražojumiem izstādē reprezentējās 2 koppienotavas un piensaimnieku centrālbiedrība. Lopkopības nodaļas godalgās izdalīja 16200 rbļ. Šo naudu deva LLES, lauksiamniecības d-ts un Grobiņas lauksaimniecības biedrība. Pavisam piespriestas 11 1.godalgas, 6 - 2.godalgas, 4 - 3.godalgas, un 4 - 4.godalgas. Turpretīm lauksaimniecības un dārzkopības nodaļā godalgās izdalīts 12100 rbļ. Šīs summas deva Latvijas biškopības centrālbiedrība un LL centrālbiedrība. Šinī nodaļā piesprieda: 4 - 1., 4 - 2. un 3 - 3.godalgas. 

Pa izstādes laiku speciālisti lasīja lekcijas un deva paskaidrojumus par izstādītiem priekšmetiem. Pēc godalgu izsludināšanas izstādes viesiem sarīkoja mielastu. Vakarā biedrības namā notika teātra izrāde un saviesīga dzīve. Novēlam gaviļniecei centīgi darboties turpmāk. 

2.oktobrī, Latvis, Nr.612 

Grobiņas lauksaimniecības biedrības izstāde un 25 gadu jubileja 

29. un 30.septembrī Grobiņas lauksaimniecības biedrība svinēja 25 gadu jubileju un rīkoja izstādi-apskati. Pirmā dienā izstādītāju bija maz, jo lauksaimnieki stipri aizņemti ar ražas novākšanu, bet svētdienas eksponentu skaits uzskatāms par apmierinošu. Svētkus atklāja biedrības priekšnieks Kinstlers, apskatīdams biedrības 25 gadu darbību. 

Jubilārus apsveica no lauksaimniecības departamenta G.Delle, LL centrālbiedrības agronoms J.Ķeņģis, uzsvērdams Grobiņas biedrības nozīmi pie lauksaimnieku pašapziņas un kopdarbības veicināšanas. Novēl biedrībai turpmākā darbībā izsargāties no politikas un uzturēt agronomiskās palīdzības vienības principu. No LLES apsveic R.Linde, no Biškopības centrālbiedrības - Akermans, Liepājas apriņķa valdes agronomiskās nodaļas agronoms Garoza, Līgutes lauksaimniecības skolas agronoms Skreja. Pēc izstādījumu godalgošanas agronoms J.Ķeņģis runāja par lauksaimniecības ienesības pacelšanu. Vakarā bija sarīkots goda mielasts. Godalgas piešķīra sekošām saimniecībām: Līgutu izmēģinājumu stacijai - LL centrālbiedrības 2.šķiras goda diploms, jaunsaimniekam E.Zviedris Bunkas Laidās 700 rbļ., Kārlim Puže par sakņu kultūru 1000 rbļ., Jānim Freimanim Skrundās par zaļmēslošanu un sakņkopību 1500 rbļ., Jānim Andersonam Šukteros par sakņkopību 1500 rbļ., Andrejam Grāverim par saknēm un priekšzīmīgu vircas izmantošanu 1500 rbļ., M.Muzikantam par saknēm un skābbarību 1000 rbļ., jaunsaimniekam J.Elsbergam par sakņkopību 1000 rbļ., G.Sakovskim Rolavas muižā par cīņu ar kaitēkļiem 700 rbļ., J.Leigutam par biškopību 1000 rbļ., K.Sūnaitim Mālu mājās par biškopību 1500 rbļ., Brolim Jaunlašos 700 rbļ.; Grobiņas lauksaimniecības biedrības rakstus piešķīra: T.Gentem - Spiļos, jaunsaimniekam J.Elsbergam, Alisei Knoch - Grobiņā, Jānim Šalme, E.Dadzim, Freimanim, Līgutu lauksaimniecības skolai, P.Reiteram - Iļģu muižā. Par govīm J.Eglītim Lipšņos, K.Bruzulim - Komsmuižā, J.Grinvaldam - Jukumos, K.Skabem - Gaviezes skolā, Gaviezes piensaimniecības sabiedrībai, Medzes piens. sabiedrībai, par sieriem, J.Zālem - Brezniekos - par ķēvi, J.Strutenam - Dančos par ķēvi par 1000 rbļ. katram, J.Stucem - L.Dančos par govi, M.Muzikantam Salās par govi, J.Lankovskam Anužos par govi un bulli, A.Greijeram par ērzeli, K.Skubbem Skubos par ērzeli, J.Eglītim Lipšņos par ķēvi par 600 rbļ.; Grobiņas lauksaimniecības biedrības atzinības rakstus par lopiem un zirgiem: A.Greijeram Rumuļos, J.Freimanim Skrundās, J.Gronvaldam, A.Grāverim Pureņos, J.Andersonam Šukteros, J.Grīnvaldam un Latvijas Piensaimnieku centrālai savienībai par piensaimniecības veicināšanu 1.godalgu - Grobiņas lauksaimniecības biedrības atzinības diploms. 

2.oktobrī, Liepājas Avīze, Nr.221 

Grobiņa. Tirgus atskaņas. Grobiņas gada tirgus norisinājās pie mums bez kādiem lielākiem traucējumiem, izņemot gadījumu, kur kādi zirgu tirgotāji, pārs žīdu un čigānu, saplūcās. Tirgu apmeklētaja publika bija ļoti plaša. Jāpiezīmē, ka žūpības ziņā tirgus bija priekšzīmīgāks par pagājušiem gadiem, jo piedzērušu sastopami bija ļoti maz. Vērība vairāk tika piegriezta ēšanai. Visi ēdami produkti tika patērēti līdz pēdējam. 

18.oktobrī, Jaunais Rīts, Nr.42 

Pagastu daļu pievienošana. Pērkones pagasts atrodas dienvidus pusē Liepājai, bet viena daļa - tā sauktā Šķēde - ir aiz kara ostas, tādēļ tuvāku un parocīgāki Medzes pagastam. Tas pats ir ar daļu no Grobiņas pagasta, tādēļ uz pašvaldību departamenta rīkojumu, minētās pagastu daļas pievienos Medzei. 

8.novembrī, Strādnieku Avīze, Nr.252 

Grobiņa. Vietējā pilsētas pamatskolā tiks atklāta papildu skola 12.novembrī, plkst. 7 vakarā. Tiek uzaicināti visi, kas nav beiguši pamatskolas kursu, piedalīties pie mācībām papildu skolā. Pieteikties var katru dienu, no 8.-12.novembrim, pie pamatskolas pārziņa. 

9.novembrī, Dienas Lapa, Nr.59 

Grobiņas pagasts. Skolu lietas. Grobiņas pagasts ir otrs lielākais Liepājas apriņķī, bet skolu ziņā tas pavisam nepietiekoši apgādāts. Viņā ir tikai divas skolas: tā sauktā Grobiņas pagasta skola, Grobiņas pilsētas tuvumā, un Porupes skola, kurās mācās ap 200 skolēni, lai gan pagastā reģistrēti apmēram 500 skolas gados esošu bērnu. Pieņemot pat, ka daļa bērnu apmeklē Liepājas vai tuvākās apkārtnes skolas, tomēr bez šaubām paliek vēl prāvs skaits mazo pilsoņu, kuri aug bez skolas izglītības. Nevar teikt, ka grobiņnieki izturētos vienaldzīgi pret šo nenormālo parādību. Viņu priekšstāvji nav taupījuši pūļu, lai pagasta vajadzībām dabūtu daļu no Iļģu muižas centra, un tur kādā ēkā ierīkotu skolu. Tagadējais skolas nams nekādā ziņā neattaisno šo laiku prasības. Skolas galdi vecās sistēmas, bērnu guļamistabas mazas un zemas, nama jumtā ierīkotas, ar šaurām, stāvām trepēm. Trūkst arī mazgājamu istabu. Skolas pārzinim divas istabas, abām skolotājām katrai pa skabūzim ar dabisku ventilāciju, t.i. ar šķībām sienām, un visiem skolotājiem kopējs ķēķis un kopējas pieliekamās telpas. Tikai pašā pēdējā laikā skolas uzlabošanai piegriezta drusku vērība, pateicoties tagadējā pagasta valdes priekšsēdētāja Ozola enerģijai. Runā, ka esot pasūtīti jauni, pedagoģiskām prasībām piemēroti skolas galdi un iegādātas gultas lažu vietā. Līdzšinējais skolas pārzinis Spuriņš aizgāja uz Ogri. Viņa vietā ievēlēja Zundi no Aizputes Padures, bet skolu valde liedzas to apstiprināt. Tagad skolā strādā apriņķa rezerves skolotājs Pūpēdis. 

15.novembrī, Liepājas Avīze, Nr.258 

Grobiņa. Pilsētas skaistuma postīšana. Grobiņas pilskalns ir viena no vecām vēsturiskām vietām, kura atliekas ziņkārīgie nāk aplūkot no tāliem apgabaliem. Pilskalns ir apaudzis ar veciem, skaistiem kokiem, zem kuriem vasaras karstā laikā katrs atrod patīkamu pavēni. Agrākā pilsētas galvas Rozenberga laikā tika dēstīti vairāki jauni kociņi. Tie tagad ir izauguši par lieliem kokiem. Starp citiem kokiem aug arī berzi, kļavas, oši. Tagadējie pilsētas iedzīvotāji šo krāšņumu un vienīgo pilsētas lepnumu sāk izpostīt, nocirzdami kokus. Pilskalnam blakus atrodošos vecos kapos jau nocirsti vairāki koki priekš kurināmā materiāla. Vai tiešām Grobiņas pilsētas priekšniecība ir tik vienaldzīga, ka pielaiž katru cirvja īpašnieku iznīcināt pilsētas skaistumu? 

24.novembrī, Liepājas Avīze, Nr.266 

Grobiņa. Lietus sekas. Nerimstošais lietus šinī rudenī nodara daudz posta un nelaimes, visvairāk laucinieki cieš no pārmērīgiem plūdiem. Ziemas sējumi vairākās vietās stāv zem ūdens. Dažiem lauciniekiem vēl kartupeļi mirkst druvā. Lauku ceļi ir pārlieku izmirkuši; daudz ceļi satiksmei nav vairs lietojami. Vairākās mājās par parastiem ceļiem vairs nevar ieiet, vajag meklēt kur nebūt no citas puses iekļūt. Laucinieki saka, ka tādu slapju rudeni neesot piedzīvojuši. Ja tas vēl tā turpināsies, tad sagaidāms vēl jo lielāks posts. 

Sakarā ar sliktiem ceļiem un pastāvīgo lietu, laucinieki maz iebrauc pilsētā, kādēļ arī Liepājas tirgi ir patukši. Tāpēc ievesto laucinieku produktu cenas top ar katru dienu augstākas. It īpaši siena un malkas cenas ceļas. Par birkavu āboliņa prasa vairāk kā 1000 rbļ. 

7.decembrī, Liepājas Avīze, Nr.277 

Grobiņas baznīcā svētdien, 9.decembrī š.g., pēc bērnu dievkalpošanas pulkst. 2 dienā tiek sarīkots garīgs koncerts par labu Grobiņas mācītāja nodegušās dzīvojamās ēkas uzbūvēšanai. Piedalīsies Liepājas Sv.Annas baznīcas koris, soprana solo dziedātāja Valdovska jaunkundze un Liepājas mācītājs Dr. V.Sandera kungs ar garīgu runu. Liepājas Sv.Annas baznīcas koris sastāv no 60 labi iemācītiem dziedātājiem brīvmākslinieka Tursa kunga vadībā. Koris ir guvis lielu piekrišanu un atzinību garīgos koncertos Nīcā, Cīravā u.c. 

Tā ka programma sastāv no 17 ievērojamiem numuriem un koncerta ienākums ir paredzēts cēlam mērķim, ieteicams grobiņniekiem un apkārtnes iedzīvotājiem šo koncertu apmeklēt jo kuplā skaitā. Ieeja pret labprātīgiem ziedojumiem. 

18.decembrī, Dienas Lapa, Nr.92 

Liepājas, Grobiņas un citu apgabalu sīksaimnieku lieta Saeimā 

Saeimas kopsēdē 14.decembrī deputāts Kr.Bachmanis, demokrātiskā centra, Jaunzemnieku un Latgales frakciju vārdā iesniedza Saeimai sekošu priekšlikumu: "Saeima uzdod valdībai izstrādāt un iesniegt Saeimai likumprojekta par kopganību lietošanas un dalīšanas regulēšanu." Deputāts Kr.Bachmanis savā runā starp citu aizrādīja: 

"Ir vēl citu kopganību kategorija, kuru lietošanas tiesības pamatojas uz atsevišķiem aktiem, kas saista vairākas liel- un sīkrūpniecības. Šādas kopganības pēdējā laikā ir par iemeslu dažādiem sarežģījumiem ganību lietotāju attiecībās. Lielsaimnieki prasa, lai kopganības tūliņ dala un lai piešķir viņiem proporcionāli lielākās daļas. Sīksaimnieki turpretīm grib palikt pie ganību kopīgas lietošanas, jeb ja dala, tad prasīt, lai piešķir viņiem no ganībām tādus piegriezumus, kas viņu sīksaimniecības pielīdzinātu agrārās reformas jaunsaimniecībām. Sīksaimnieki no Liepājas apgabala aizrāda, kā uz piemēru, ka viņiem uz 60 dzimtām pie tādas dalīšanas grib piešķirt tikai 18 1/2 pūravietas ganību, bet lielsaimnieki prasa visu pārējo lielo ganību daļu. Tādā ziņā sīksaimnieki paliktu bez lopiem un būt spiesti iznīcināt savas saimniecības; līdz ar to viņi kristu pilnīgā postā. Tādēļ sīksaimnieki sauc, lai steidzas viņiem palīgā, izdot sevišķu likumu, kas dala kopganības, tā ka sīksaimniekiem piešķir vajadzīgos zemes gabalus, lai paplašinātu viņu saimniecības. Liepājas, Grobiņas un arī citos apgabalos ir vairāki simti tādu sīksaimnieku, kuriem jāiznīkst, ja viņiem atņem kopganības un ja viņi vairs nevar turēt lopus. Tādu sīksaimniecību iznīcināšanu pielaist nevar. Tas būtu pret valsts interesēm." 

Priekšlikumu Saeima vienbalsīgi pieņēma. 

19.decembrī, Latvijas Vēstnesis, Nr.285

Svetki Grobiņā

16.decembrī Grobiņā svinēja Liepājas apriņķa policijas un priekšnieka 5 gadu darbības un kritušā policijas kārtībnieka pieminekļa atklāšanas svētkus. Pilsētiņa greznota valsts karogiem un vītnēm. Bija ieradušies daudz pārstāvju un viesu. Policijas kārtībnieki sapulcināti no visa Liepājas apriņķa, kurus apsveica apriņķa priekšnieks Tilgals, izceļot Liepājas apriņķa policiju par paraugu tautas un tēvijas mīlestībā, varonībā un pašaizliedzībā. Pateicies policijas kārtībniekiem, iecirkņu priekšniekiem un darbiniekiem, priekšnieks uzsauca strādāt ar tādu pašu krietnību un nesavtību par tautu un valsti, kā līdz šim.

Pulksten pusvienos dienā bīskaps Irbe noturēja vietējā baznīcā svinīgu dievkalpošanu un iesvētīja apriņķa policijas jauno karogu. Dievnams pārpildīts baznīcēniem. Svinībās piedalās arī valdības un pašvaldības iestāžu priekšstāvji. - Pēc dievkalpojuma administratīvā departamenta vadītājs Ieva pieņēma policijas parādi un pasniedza apriņķa priekšniekam jauno policijas karogu, kā atzinības un pateicības zīmi no Liepājas apriņķa iedzīvotājiem. Apriņķa priekšnieks Tilgals pateicas par karogu  un nodod svinīgu solījumu to godam turēt. Sudraba naglas karoga kātā iesit pa kārtai Ieva, Sakss, Tilgals, pulkvedis Kūķis, Šteinerts u.c. Pēc tam administratīvā departamenta vadītājs Ieva policiju apsveica no Iekšlietu ministrijas, Liepājas garnizona priekšnieks pulkvedis Kūķis, Aizputes apriņķa priekšnieks Jučmenčuks un Liepājas prefekts Šteinerts.

Pēc svinīgās parādes, svinīgā gājienā ar jauno karogu, vainagiem un kara orķestri priekšgalā visi devās uz netālo Iļģu kapsētu atklāt pieminekli cīņā ar laupītājiem kritušam policijas kārtībniekam Jānim Silavam. Gājienu pavada liels ļaužu pulks. Pieminekli atklāja un iesvētīja bīskaps Irbe. Apriņķa priekšnieks Tilgals noņem aizsegu un jūsmīgos vārdos iztēlo kritušā nopelnus. Piemineklis ir no laukakmeņa ar uzrakstu "Še dus Tēva mierā Grobiņas pilsētas policijas kārtībnieks Jānis Silavs, kritis 1920.g. 19.februārī" un apakšā: "Par dzimtenes mieru un svētību mirt ir augstākā dzimtenes ķīla".

Administratīvā departamenta vadītājs Ieva pušķo varoņa kapu ar košu vainagu no Iekšlietu ministrijas.

Kurzemes divīzijas vārdā pulkvedis Kūķis ziedo vainaga vietā nelaiķa meitiņas audzināšanai 5000 rubļu. Nelaiķa godinātāji pušķo kapu vaiņagiem.

Pēc svinībām "Liepājas" viesnīcā sarīkoja viesiem un visiem policijas kārtībniekiem koppusdienas, kurās sevišķi vēl cildināja Liepājas apriņķa priekšnieka Tilgala diženību un lielos nopelnus visu 5 gadu laikā, izceļot šo dienu arī par viņa policijas dienesta 6 gadu darbības gaviļdienu. Atzinība, kādu viņam parādīja, izplūda ovācijās un policijas kārtībnieki nēsāja viņu pa koši pušķotām svētku telpām, jausmīgi gavilējot un ilgu mūžu novēlot. Telegrāfiski sveicināja: valsts un ministru prezidenti, Saeimas priekšsēdētājs, Saeimas loceklis K.Ulmanis, visi apriņķu priekšnieki un viņu palīgi, pilsētu prefekti un viņu palīgi, Liepājas apgabaltiesas priekšsēdētājs, politiskās apsardzības priekšnieka palīgs, Francijas konsuls, tiesu palātas priekšsēdētājs A.Kviesis, Rīgas un Jelgavas kriminālpolicijas priekšnieki, Anglijas konsuls un daudz citi. Tilgals pateicās viesiem un policijas kārtībniekiem par svētku kuplināšanu. Vakarā sarīkoja koncertu, kuru izpildīja Jansona kundze (soprāns) un Liepājas operas mākslinieki: Helene Zink (mecosoprāns), R.Bārs (tenors), G.Neimanis (bass), E.Bersinskis (violontčello) un R.Vanags (klavieres). Koncerts bija stipri apmeklēts. Koncertam sekoja viesīga sadzīve.

23.decembrī, Dienas Lapa, Nr.97 

Grobiņa. Sodīts pagasta valdes loceklis. Liepājas apgabaltiesa 22.decembrī tiesāja 37 gadus veco Grobiņas pagasta Miķeli Lūku, kurš bij apvainots, ka būdams par Grobiņas pagasta valdes locekli piesavinājies 1.jūnijā 1921.g. no pagasta naudas pret kvīti viņam uzticētos malkas cirtēju algu izmaksām, 750 rbļ. Lūks naudu neizmaksājis, bet paturējis sev. Tiesa sodīja Lūku ar 1 gadu cietumā. 

29.decembrī, Latvis, Nr.684 

Pieminekļa atklāšana Iļģu kapos (pie Grobiņas) Liepājas apriņķa policijas kārtībniekam Jānim Sīlavam, kuru laupītāji nošāva 19.februārī 1920.gadā. 

Priekšā stāv: Iekšlietu ministrijas administratīvā departamenta direktors J.Ieva, Liepājas apriņķa priekšnieks Fr.V.Tilgals, Liepājas garnizona priekšnieks pulkvedis Kūķis. 

29.decembrī, Liepājas Avīze, Nr.293 

Grobiņa. Ziemsvētku vakarā, 25.decembrī, tika noturēta Grobiņas baznīcā liturģiska dievkalpošana ar eglīti. Bez bērnu kora dievkalpošanu kuplināja vēl vietējais dziedāšanas koris, skolotāja Krūmkalna vadībā, ar labi nodziedātām vairākām dziesmām. Dievkalpošanu vadīja mācītājs Černajs no Liepājas. Baznīca bija labi apgaismota ar elektrību svecēm un eglītes gaismu. Dievkalpojums bija kupli apmeklēts.

1924

11.janvārī, Liepājas Avīze, Nr.9

Grobiņa. Sniega putens jau vairākas dienas uzturas mūsu apkārtnē. Ceļi galīgi aizpūsti. Derētu parūpēties, ka vismaz šoseja tiktu no sniega kupenām notīrīta.

12.janvārī, Jaunā Balss, Nr.2

Kāds nezināms kuršu katķisms

Līdz šim par pimo latviešu luterāņu grāmatu turēja 1596.gadā iespiesto un Dobeles mācītāja Rivija tulkoto mazo katķsimu. Tagad, kā mums ziņo, rakstniekam A.Švābem, kurš Vācijā apmeklējis vairākus muzejus, meklējot pēc kulturāli-vēsturiskiem materiāliem, kas attiecas uz mūsu senatni, izdevies uziet Karalauču valsts arhīvā, atzīmi, ka maģistrs Johans Funks 19.jūlijā 1560.gadā, vizitējot Grobiņas baznīcu, kur atradis kuršu valodā sarakstītu katķismu līdz ar luterāņu deivkalpojuma ceremonijām. Tā tad jau vismaz 25 gadus pirms drukātā katķisma Kurzemes baznīcās, vēl vācu ordeņa laikos, bij  norakstos pazīstami daži garīgie raksti latvju valodā. Diemžēl pašu katķismu līdz šim nav izdevies atrast.

12.janvārī, Dienas Lapa, Nr.10

Malkas trūkums. Visai nevēlama parādība mūsu saimnieciskā dzīvē ir tā, ka pašvaldības iestādes var iegūt kurināmo materiālu tikai konkurences ceļā. Sekas no tam ir tās, ka koku tirgotāji visas pārdodamās koku partijas pārsola un pašvaldības iestādes paliek bešā. Tā izgājis arī Grobiņas pilsētas valdei, kura gribēja dabūt malku savām vajadzībām, bet nevarēdama sacensties ar Liepājas koku tirgotājiem, viņa tagad bez malkas, salst ir pate, salst ir skolēni un skolotāji. Konsekvence skaidra: pērc malku no koku tirgotājiem un maksā, cik viņi prasa!

14.janvārī, Nedēļa, Nr.1

Liepājas policijas 5 gadu jubilejas svētki Grobiņā - parāde.

Liepājas apriņķa policijas darbinieki 1918-1923

27.februārī, Strādnieku Avīze, Nr.48

Grobiņa. Krājkases sapulce. Še pastāv divas krāj- un aizdevu kases, kuras darbojās diezgan sekmīgi. Vecākā no viņām ir tā sauktā pilsētas un apkārtnes krāj-aizdevu kase, kas pastāv jau 40 gadus. šai kasei pirms kara bij biedru paja 25 rubļi zelta valūtā. Tagad šī summa pārvērtusies pavisam niecīgā - 50 santīmos, kādēļ katrā ziņā steidzoši būtu pajas summa noliekama kaut cik pietiekoši lielāka. Tādā gadījumā vajadzīgs sanākt pusei no biedru skaita - 130 biedriem. Tādēļ nu ieteicams kases biedriem sanākt uz pilnu biedru sapulci, kura nolikta uz 27.februāri, plkst. 2 pēc pusdienas Grobiņas pilsētas valdes telpās.

5.martā, Latvijas Sargs, Nr.54

Pulkveža Kūķa ceļojums no Liepājas uz dzimteni

Grobiņa. Viss stacijas perons pārpildīts no sapulcējušiemies pilsoņiem. Brašie tautas dēli - aizsargi ieņēmuši peronu, nostādamies parādes iekārtā.

Aizsargu nodaļas priekšnieks Sloka īsos, bet sirsnīgos vārdos apsveic pulkvedi Kūķi, un pateicas par to nacionālo audzināšanas veidu, ar kādu ir tikuši audzināti tagadējie aizsargi, bijušie karavīri - Kurzemes divīzijā. Pērkoņdimdošiem urrā saucieniem un skaļiem aplausiem pavadīts, pulkvedis Kūķis tiek uz rokām ienests vagonā.

Pie šī skata vēl atliek piezīmēt, ka bez dažādām apsveikšanas runām no pilsoniski un valstiski domājošo organizāciju priekšstāvjiem, kāda pilsone - ar skaistu dzīvu puķu buķeti sajūsmas aizrauta, lauku sieviešu vārdā sacīja: "Cienījamais pulkveža kungs! Lauku sieviešu vārdā man ir tas gods (še asaras pārtrauca viņas runu un pēc ilgāka starpbrīža viņa turpināja). Augsti godātais kungs! Lauku sieviešu vārdā es Jums pasniedzu šās puķītes, novēlēdama Jums visu labāko nākotnē. Atvainojos, ka sajūsmas dēļ es esmu ļoti vāja delegāte - kā sava uzdevuma izpildītāja. Tomēr mūsu sirsnīgais un lielais paldievs par visu to, ko Jūs esiet darījuši Latvijas labā!"

Pulkvedi Kūķi Grobiņas stacijā sagaida aizsargu goda sardze. Foto: Krūskops, 1924.g.

6.martā, Strādnieku Avīze, Nr.55

Apsveicams pasākums

Uz jaunā apriņķa priekšnieka ierosinājuma tiek ievilkta jauna telefona līnija, savienojot Grobiņu ar Šķēdi un Medzi. Minētās līnijas izbūvei līdzekļi tiek atlaisti no Iekšlietu ministrijas rīcībā atrodošām summām aizsargu nodaļu vajadzībām.

Lielu svētību Grobiņas-Šķēdes-Medzes telefona līnija atnesīs arī vietējiem iedzīvotājiem un it sevišķi zvejniekiem, jo tā atvieglos palīdzības sniegšanu viņiem nelaimes gadījumos uz jūras. Līnija noderēs arī robežaizsardzības darbiniekiem, kuri tagad nekādi nevar sazināties ar citiem robežaizsardzības vadiem, kas nelabvēlīgi atsaucās uz kontrabandas apkarošanu.

14.martā, Ilustrets Žurnals, Nr.11

Grobiņas pilsētas aizsargu nodaļas aktīvie dalībnieki viņas 1 gada pastāvēšanas svētkos. x - Liepājas aizsargu pulka 1.bataljona komandieris Sloka; xx - Grobiņas pilsētas aizsargu nodaļas priekšnieks Pūris.

20.martā, Mūzikas Nedēļa, Nr.12

Iz latvju muzikalās dzīves vēstures. 

Jurjānu Andreja ievērojumi, latvju tautas mūzikas materiālus krājot.  Sestdienā, 10. augustā, devāmies uz Grobiņu, kur teica esam dažas vecas māmiņas lielas dziedātājas, un muzikantus kas protot spēlēt vecas dejas. Grobiņā nonākuši, atradām viesmīlīgu pajumti mācītāja Veides namā. Vakarā uzrakstījām no Smerļa māmuliņas (pie Grobiņas) priekšā dziedātas 12 tautas meldijas un Steinberga tēva uz vijolēm priekšā spēlētas 5 dejas. Sevišķi ievērojamas un retas ir Smerļa mātes dziesmas, viena gaviļu meldija, lelošana, bet it īpaši vairāk bēru dziesmas un bēru rotaļas, kādu man līdz šim vēl nebija laimējies dzirdēt. Smerļa māte jo sīki zināja izskaidrot senās bēru ierašas līdz ar dziesmām un rotaļām, kas tiek lietotas no miršanas stundas, kamēr līķis apbēdīts un bēres nosvinētas. Pirmā vakarā dziedot vairāk bēdīgas dziesmas par p.: „Raudimis, raudimis, šis vakariņis" u. t. t., vaj arī „Tumsiņāi dienas gaidu", vaj arī „Mēs bijām div' māsiņas", kāmēr vāķu vakarā rotājot ap līķi, dziedādami jautrākas dziesmas, p. p. „Man māmiņa noaudusi, dancojamu ķedelīt", vaj arī „Ai tu linu ormanit", jeb „E, vai, e vai letaurīti", „Ko mēs labu stādīsim" un citas rotaļas. Pilnīgus šo dziesmu un rotaļu tekstus, kā ari pašas bēru ierašas Smerļa tēvs laipni apsolījās no savas māmuliņas uzrakstīt, aprakstīt un man piesūtīt. Vēlam vakaram esot, nepaspējām še uzrakstīt visas meldijas, īpaši deju meldijas, kālab apsolījāmies vēl nākošu dienu turp noiet. Svētdienā, 11. augustā, no rīta cēlušies, aizgājām uz tuvējām Pēteru mājām, kur teica esam lielu dziedātāju māmuliņu. Tā kā patlaban 'sākās dievvārdu laiks, māmuliņu bij ļoti grūti piedabūt pie dziedāšanas. Ar lielām mokām dabūjām no viņas noklausīties divas kūmu dziesmu variantus. „Es padīti dīdīdama, Puķu dūru azotē", tad nāburgu danci iz divām pusēm un jo daiļu rotaļu (kuru arī bērēs izdarot): „Parād mazais balodīti, Kā sēj magonītes" u. t. t. Uz šejieni it sevišķi bijām atnākuši taī nolūkā, māmuliņu uzaicināt, lai mums līdz nāk uz Smerļa māti un dod mums iespēju noklausīties kāzu apdziedāšanās dziesmas ar teicēju, locitāju un vilcējām. Daudzkārtīgiem lūgumiem beidzot viņa paklausīja un atnāca līdz uz Smerla māti, kur tad arī uzrakstījām divus apdziedāšanās meldiju variantus un vēl trīs citas dziesmas. Bez tam še vēl uzrakstījām no Steinberga tēva dažas dejas meldijas un aplūkojām viņa sitamo mūzikas rīku sietiņu, kas, lai gan paša taisīts, līdzinājās gandrīz pazīstamam citu tautu tamburiņam, krievu "6y6eнь".

3.aprīlī, Sociāldemokrāts, Nr.78

Cietumā apcietināts. Dubeņu cietumā 29.martā apcietināts Grobiņas pagasta loceklis Jānis Bingners, kuram pierādīts, ka tas 1919.gada maijā noslepkavojis Gaviezes mežā kādu Pēteri Ķeparu. Atzīmējams, ka pēdējos gados Liepājas apriņķī izdarītas vairākas slepkavības, kuras palikušas neatklātas, bet aizdomas krīt uz Bingneru.

4.aprīlī, Policijas Vēstnesis, Nr.28

Apcietināts slepkava. 29.martā Dubeņu ciemā apcietināts pie Grobiņas pagasta piederīgais, 29 gadus vecais Jānis Bingers, kurš 1919.gada maija mēnesī Gaviezes mežā bij noslepkavojis Pēteri Ķeparu. Toreiz noziegums palika neatklāts. Pēdējos gados Liepājas apriņķī ir izdarītas vairākas slepkavības, kuras arī nav tikušas atklātas. Domājams, ka Bingers arī šīs būs izdarījis.

26.aprīlī, Liepājas Avīze, Nr.94

Kara saimniecības Liepājas noliktava paziņo, iepirkšanas komisijas priekšpostenis uz Liepājas-Grobiņas šosejas uz Saules muižas ceļa krustojuma ar 1.maiju 1924.g. tiek likvidēts un vina funkcijas pārnestas uz pieņemšanas punktu - Kara ostā, 2.gr. 41.māju (iebraukšana gar Saules muižu un Kara ostas darbnīcām).

Lauksaimnieku 1.labuma ražojumu iepirkšana uz līdzšinējiem noteikumiem tiks nepārtraukti turpināta darba dienās no plkst. 8 rītā līdz plkst. 4 pēc pusdienas.

1.maijā, Ugunsdzēsējs, Nr.5

Grobiņā. "Kultūras veicināšana". Dome nolēma atlaist izpriecas nodokli no ugunsdzēsēju sarīkotiem 3 vakariem ar to noteikumu, ka viņiem 23.jūnijā jāsarīko "mākslīga uguņošana" ar brīvu ieeju.

7.maijā, Strādnieku Avīze, Nr.102

Grobiņas Lauksaimniecības biedrība sasauc 18.maijā 1924.g., plkst. 2 pēc pusdienas otrreizēju pilnu biedru sapulci. Dienas kārtībā:

1) Pilnvaras izdošana nama pirkšanas lietā no Billes un Pētera Lējējiem Grobiņā, Lielā ielā nr.19, hip. 81;

2) Priekšnieka vēlēšanas jautājums;

3) Dažādi jautājumi.

Sapulce, uz statūtu pamata, pilntiesīga, neskatoties uz biedru skaitu.

9.maijā, Policijas Vēstnesis, Nr.37

Aizsargi būvē telefona līniju. Liepājas apriņķa aizsargu pulks sagatavo stabus telefona līnijai Grobiņa-Medze, 11 kilometru garumā, kuru cerams drīzumā aizsargu pašu spēkiem ievilkt. Vajadzīgā telefona drāts jau nopirkta, tāpat arī aparāti un stabi.

Satversmes Sapulces piemiņas svētki Grobiņā. 1.maijā Grobiņas pilsētai svētku izskats. Visi nami greznoti valsts karogiem. Saulaina, īsti pavasara diena. Kaut gan pūš vēl aukstais ziemelis, tomēr silti saules stari vēsta, ka pavasars iestājies. Jau no agra rīta aizsargi gan pa vienam, gan pulciņos plūst uz Grobiņu, lai piedalītos aizsargu bataljona parādē. Iet arī pilsoņi, lai noskatītos parādē. Parādē ņem dalību gandrīz viss 1. aizsargu bataljons, jātnieku nodaļa un velosipēdistu rota. Parādi komandē 1. bataljona komandiers atvaļinātais kapteinis Sloka, pieņem Liepājas apriņķa aizsargu pulka komandiers Liepājas apriņķa priekšnieks Legzdiņš. Savā uzrunā apriņķa priekšnieks apsveic visus klātesošos, izsaka, kas Latvijas valsts uzbūves darbā jau panākts un kas vēl būtu jāpanāk, norāda uz šās dienas nozīmi. Beigās apriņķa priekšnieks pateicās aizsargiem par parādi un uzaicina tos, būt arī uz priekšu par spēcīgu atbalstu valdībai valsts iekšējās drošības darbā.

13.maijā, Latvis, Nr.792

Liepājas apriņķa aizsargu pulka gada un karoga pasniegšanas svētkus svinēs 22.jūnijā Grobiņas pilsētā. Pasniegtais karogs vienā pusē būs zaļš ar mazo valsts ģerboni, otrā pusē zils ar jūras, jūras krasta, kāpu, priežu meža, uzlēcošas saules, bruņota aizsarga un bākas zīmējumu. Līdzekļus karoga pagatavošanai vāc aizsargi, apriņķa valde un pilsoņi. Karogs izmaksās 60000 rbļ.

17.maijā, Strādnieku Avīze, Nr.111

Grobiņa. Liepājas apriņķa skolotāju arodnieciskā biedrība 11.maijā atklāja Grobiņā, Lauksaimniecības biedrības telpās apriņķa skolu skolēnu darbu izstādi, kurā piedalās 20 apriņķa pamatskolu skolēni. Izstāde atvērta katru dienu no plkst. 2 pēc pusdienas līdz 7 vakarā. 18.maijā Grobiņas pilskalnā bērnu svētki. Tīrs atlikums no izstādes un svētkiem - kino aparāta iegūšanai apriņķa skolām.

18.maijā, Sociāldemokrāts, Nr.112

Izsniegtas atļaujas autosatiksmes ierīkošanai Lūsim - starp Liepāju un Grobiņu 2 reizes dienā.

22.maijā, Strādnieku Avīze, Nr.115

Bargs pērkoņa negaiss. Pagājušo piektdienu pāri Grobiņas pilsētai gāja bargs pērkoņa negaiss ar lietus gāzi. Pērkons iespēra pilsētā divās dzīvojamās mājās. Kādā mājā iespēra zibens pa skursteni un caur plīti ieskrēja Neiperta dzīvoklī, kur trīs personas notriecis pie zemes un apdullinājis. Kādā citā mājā zibens iespēris pa logu dzīvoklī un tik smagi satriecis divus iedzīvotājus, ka vakar vēl gulējuši uz gultas slimi. Grobiņas apkārtnē no spēriena aizdedzies šķūnis un nodedzis līdz pamatam.

24.maijā, Mazais Strādnieks, Nr.24

Autobusu satiksmi no Liepājas uz Grobiņu, kara ostu un Bernātiem nodomājusi ierīkot kāda privāta sabiedrība. Pilsētas valde savu principiālo piekrišanu jau devusi. Brauciens līdz Grobiņai maksāšot 30 rbļ.

15.jūnijā, Ekonomists, Nr.12

17.jūnijā, Stradnieku Avīze, Nr.134

Rolavas ķieģeļnīca. Kā mums ziņo, tad plaši pazīstamā Rolavas ķieģeļnīca pie Grobiņas, pēc ilggadīga caur karu izsaukta pārtraukuma, pašlaik ir atkal atjaunojusi savu darbību.

Tā kā minētā ķieģeļnīca ir ļoti tuvu Liepājai - pie Liepājas-Aizputes pieveddzelzsceļa stacijas"Rolava" - viņai kā tas ir bijis agrāk, var būt priekš Liepājas būvdarbības arī turpmāk no liela svara.

2.jūlijā, Latvijas Sargs, Nr.145

Izglītības ministrija, saziņā ar finansu ministriju, piešķīrusi sekošus pabalstus skolām: [...] Grobiņas pilsētas skolas jaunbūvei - 6000 ls. Šie līdzekļi sadalīti sakarā ar pieņemto valsts budžetu skolu pabalstiem.

9.jūlijā, Strādnieku Avīze, Nr.151

Liepājas-Grobiņas šosejas remonts

Liepājas-Grobiņas šoseja patlaban tiek remontēta. Katru dienu strādā divas mašīnas un vairāki strādnieki. Ja šosejas remonta darbi turpināsies tikpat gausi, tad šosejas lielākā daļa paliks atkal neizlabota un rudenī laucinieki lauzīs atkal savus ratus.

24.jūlijā, Nedēļa, Nr.30

LJS Grobiņas organizācijas sacīkšu dalībnieces, 8.jūnijā šinī gadā, Grobiņas mācītāja muižas priedienā, sakarā ar sieviešu sporta sekcijas noorganizēšanu.

29.jūlijā, Strādnieku Avīze, Nr.168

Ugunsgrēks Rolavas ķieģeļu ceplī. Sestdienas vakarā plkst. pus 7 no Grobiņas ziņoja, ka Rolavas ķieģeļu ceplī izcēlies ugunsgrēks. Liepājas brīvprātīgie ugunsdzēsēji ar vienu tvaika šļūteni devās tūlīt ceļā. Kad viņi ieradās, dega jau vairāki ķieģeļu cepļa šķūņi. Pie ugunsaprobežošanas ņēma dalību visi ķieģeļu cepļa strādnieki un apkārtējo māju iedzīvotāji. Astoņi šķūņi nodega līdz pamatam. Uguns cēlonis nezināms. Līdz ar šķūņa nodegšanu, lielāks skaits strādnieku palika bez darba. Liepājas ugunsdzēsēji atgriezās Liepājā vēlu naktī.

13.augustā, Valdības Vēstnesis, Nr.181

Liepājas apgabaltiesas reģistrācijas nodaļa uz civ.proc. likuma 1460.panta pamata paziņo, ka ar viņas šā gada 24.jūlija lēmumu reģistrētā Grobiņas lauksaimniecības mašīnu koplietošanas biedrība "Raža" ir ievesta kooperatīvu sabiedrību un viņu savienību reģistra I. daļā.

Valdes sēdeklis atrodas Grobiņas pag., Liepājas apriņķī.

Liepājā, 30.jūlijā 1924.g.

20.augustā, Latvijas Sargs, Nr.187

Talsi. Noslīcis zēns. Ālandes upē peldoties noslīcis 7 gadus vecais Rudolfs Bērznieks no Grobiņas. Slīkoni gan drīz izvilka no ūdens, bet atdzīvināt neizdevās.

25.augustā, Jaunais Rīts, Nr.68

Pa Kurzemes ārēm. Atstājot tukšo bezmērķu pilsētas dzīvi, kaut arī uz laiciņu, nezināms un neaptverams spēks velk mūs doties dzimtenes ārēs, lai redzētu kā cīnās tas tautas loceklītis, no kura atkarājas valsts un tautas labklājība. Netik vien to lai redzētu, bet lai ieelpotu lauku skaidro gaisu, lai skatītu birztalas un lauku gleznas, lai redzētu visu to, kas mūsu dzimtenē ir skaists un daiļš.

Agri no rīta sedlojām savus dzelzs kumeliņus, lai uz to mugurām dotos plašajā dabā. Laiks sevišķi jauks. Vieglais miglas plīvurīts, kurš aizsedza saulei zelta starus, pamazām izklīst un saulīte apzelto katru stādiņu, katru puķīti.

Līdz Grobiņai ceļš ir vienmuļīgs, šur tur ieķērcas pa vārnai. Lieli un mazi dodas no pilsētas svaigajā gaisā, lai gan vēl "Meža priekā" pa agri. Mazi zēni apbruņojušies ar makšķerēm iet savus lomus vilkt. Lai gan jau attālināmies no Liepājas vairāk verstis, tomēr no lauku dzīves maz sajūt. Nav svaigas lauku tautas. Darba vīrs tas pats nodzērušais Liepājas strādnieks. Arī lauku meičas nav redzamas, bet redz tādas Liepājas mamzeles ar riņķiem ausīs un pēc prūšu laiku parauga apaļi apsietu lakatu.

Nav lauku dzīves, lauku veselīgā gara. Arī pats lauksaimnieks drīzāk līdzinājas pilsētas uzņēmējam. Te iegājis lauku mājā neredzēti senās latviešu viesmīlības. Visa laipnība atkarājas no rubuļa, kuru tu saimniekam par saņemto samaksā. Grobiņu gan derētu nosaukt par gurķu un kāpostu pilsētu. Visapkārt pilsētai plaši dārzi daudz pūrvietu lielumā. Šis ir Liepājas sakņu rezervuārs. Senāk gurķus audzēja tikai Abrams un Joska, tagad sāk iemanīties arī mūsu ļaudis. Tā Brūns, Freimans un Voge katru dienu pieved Liepājai skaistu skaistās saknes. Bet ir arī vēl citi jaunāki uzņēmēji, kuri nepaliek vecākajiem pakaļā. Tā mēs redzam uz Liepājas tirgus ievestus skaisti noaugušus tomātus jau ap Jāņu laiku. Šie tomāti maksā gan 160 rbļ. mārciņā, bet viņi mums ir un gardēdis var ar tiem pēc patikšanas pamieloties.

Netrūkst arī jaunsaimnieku, kuri sāk audzēt saknes. Tā Iļģu muižas Bastka jaunsaimniecība dod Liepājai katru dienu pa vezumam sakņu un kāpostu. Patlaban uz Liepājas tirgus pienākušas 59 jaunas sakņu saimniecības, kas dod mums cerību, ka arī mūsu lauksaimnieki sāk saprast ko nozīmē sakņu audzināšana.

1.septembrī, Jaunais Rīts, Nr.70

Dzīvokļu vidējās cenas Latvijas pilsētās un miestos. 1 istabas dzīvoklis ar virtuvi maksāja jūlijā: Ainažos 2 ls, Grobiņā 3 ls, [...] Durbē 4ls, Rīgā 7 ls, Aizputē, Liepājā 8 ls [...] Ludzā 13 ls, un Rēzeknē 15 ls.

12.septembrī, Nedēļa, Nr.37

LJS Grobiņas organizācijas pirmo eksterno sacīkšu dalībnieki Grobiņas mācītāja muižas sporta laukumā.

Sportistu gājiens caur Grobiņu ar orķestri priekšgalā uz sporta laukumu.

1.oktobrī, Strādnieku Avīze, Nr.223

Grobiņa. Pateicoties enerģiskai pilsētas valdes un domes rīcībai, ir izdevies saņemt no valdības aizņēmumu Ls 16000 priekš skolas uzbūves. Skola ir nodomāta uzbūvēt Biržu pusmuižā, kura atrodās sāņus no pilsētas ceturtdaļverstes attālumā, skaistā vietā un stāv augstāki par pilsētu. Savā laikā tur bij ierādīta bijušam muižas īpašniekam neatsavināmā daļa, bet saskaņā ar pilsētas valdes protestu - sūdzību Senātā, neatsavināmās daļas ierādīšana bijušam muižas īpašniekam Biržu pusmuižā ir atcelta un domājams, ka Biržu muižas centrs tiks piešķirts pilsētas vajadzībām un ir jau dota atļauja no vietējā apriņķa valsts zemju inspektora ēkas būvēt skolas vajadzībām.

Bet neskatoties uz visu augšā sacīto ir starp pilsoņiem arī tādi elementi, kuriem izglītības jautājums nemaz nerūp un kuri ved aģitāciju starp pilsoņiem, ka skola neesot būvējama Biržu pusmuižā, bet kaut kādā vietā pilsētā, kādēļ jāatpērk kāda žīda nams.

Visu šo aģitāciju tie dibina uz to, ka Biržu pusmuiža atrodoties tālu no pilsētas (1/4 versti), skolēniem rudeņos un pavasaros būšot jābrien pa trešās šķiras ceļiem utt.

Visi šie iebildumi drīzāk nosaucami par muļķībām un tomēr tie rakstiski ar dažiem pavadoņiem, novesti uz Izglītības ministriju!

Iedomas, ka par no valsts aizdoto naudu būtu jāatbild namsaimniekam, ir pavisam smieklīgas, jo katram zināms, ka pilsēta par to ir ieķīlājusi "Kadiķnieku" zemi.

Visu šo elementu aģitācija ne uz ko nav pamatota un kā dzird, tad lieta grozoties ap dažu personu "iespaidošanu". Cerēsim, ka nākošās vēlēšanās vēlētāji pratīs šos vīrus novērtēt. X

1.oktobrī, Ugunsdzēsējs, Nr.10

Grobiņas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība. Dibināta 1903.gadā. Valdes un komandējošais sastāvs 1924.gadā.

Valdes sastāvs:

Priekšnieks: M.Laimiņš

Priekšnieka biedrs: J.Strauss

Sekretārs: J.Vecvagars

Kasiera vietas izpildītājs: M.Laimiņš

Mantzinis: J.Vecvagars

Valdes locekļi: L.Neuperts, K.Tauriņš, A.Biezais

Komandējošais sastāvs:

Virsnieks: P.Neuperts

Brandmeisters: J.Borislavs

II.nodaļnieks: A.Biezis

III.nodaļnieks: K.Tauriņš

Revīzijas komisija: K.Puriņš, M.Veids, K.Tālbergs

4.oktobrī, Strādnieku Avīze, Nr.226

Grobiņa. Atsaucoties uz X kunga ziņojumu Jūsu godātā laikrakstā nr.223 Grobiņas jaunbūvējamās skolas nama lietā, vēlos aizrādīt lietas patiesos apstākļus:

Grobiņas pilsētas valde, saņemdama no valdības Ls 16000 pabalstu, nolēmusi būvēt skolas namu Grobiņas Biržu muižā, par ko starp iedzīvotājiem radies liels sašutums. Lieta negrozās vis, kā ziņots, ap dažu personu "iespaidošanu", bet no iedzīvotājiem sūtīta delegācija uz Rīgu ar 146 iedzīvotājiem parakstu protestu. Biržu muižas zeme nav vēl galīgi pilsētam piešķirta un atrodās 3 pēdas zemākā līmenī no pilsētas, kapēc vedošie ceļi uz to, pavasaros un rudeņos top pilnīgi neizbrienami, kapēc bērniem nekādā ziņā nebūs iespējams aizbrist uz 1/2 verstes attāļo skolu. Neskatoties uz visiem protestiem, būvkomisija drudžaini steidz piegādāt ķieģeļus būvei, jo tie paši arī uzņēmuši materiālu piegādāšanu. Piegādātie ķieģeļi ir mazvērtīgi, un par to izturību paši "ieinteresētie" šaubās. Visdīvainākais šinī lietā ir tas, ka būvkomisija ir arī darbu uzņēmēja un - revīzijas komisija, kapēc nav brīnums, ka Grobiņas iedzīvotāji pie laika meklē glābiņu pie augstākām instancēm. Tas der ievērot! XX

6.oktobrī, Jaunais Rīts, Nr.80

Grobiņas tirgū Vilhelms Puļķis un Eduards Valgemuts, izdzēruši alu un brandavu, nav sasituši glāzes, kā mūsu senči to darīja, bet vienkārši glāzes nozaguši. Par tādu praktisku padarīšanu abiem būs jātupj tuptūzī. Arī šepte!

10.oktobrī, Strādnieku Avīze, Nr.231

Grobiņa. Sakarā ar rakstu Grobiņas jaunbūvējamās skolas lietā, kas ievietots šā laikraksta 226.numurā, kāds XX kungs aizrāda, ka "lielu neapmierinātību" no "lielākās daļas" Grobiņas iedzīvotāju puses rada skolas būve Biržu muižā!

Man gribētos jautāt XX kungam, ko viņš sauc par lielāko daļu, ja no 1200 iedzīvotājiem lūgumu sūdzību parakstījuši tikai 146 cilvēki. Man liekās, ka še nu XX kungs vai nu nevar saprast "kas ir vairākums", jeb cenšas sniegt presē nepareizas ziņas.

Ka Biržu pusmuiža atrodās no pilsētas robežām tikai 1/4 versti var katris pārliecināties pie mērnieka-topografa, kas pašlaik izved Biržu muižas uzmērīšanu.

Pilnīgi nepareizs apgalvojums no XX kunga arī tas, itkā Biržu pusmuiža atrastos purvainā vietā un stāvot 3 pēdas zemāk par pilsētu. Pēc mērnieka-topografa norādījumiem muiža atrodas vienādā augstumā ar pilsētu, t.i. 22,2m.

Ceļi uz jaunbūvējamo skolu ir labi, tie tikai nograntējami un šinī darbā vajadzēs arī XX kungam talkā nākt.

Viss XX kunga paskaidrojums ir pilnīgi nepareizs un tendenciozs.

Grobiņas pilsētas domes solis ir vairāk kā apsveicams jo sākusi jau izvest izbūves darbus pie jaunā gaismas tempļa.

Vispār šinī lietā būtu vēlams dzirdēt atklātībai pašas pilsētas valdes domas.

18.oktobrī, Rīgas Ziņas, Nr.1

Piekrāpies laupītājs

Vakar vakarā uz Grobiņas-Gaviezas lielceļa, pie Kauču kalna, ar revolveri bruņojies laupītājs uzbruka lauciniekam Robertam Lankam un atņēma naudas maku. Laupītājs steidzīgi nozuda. Makā naudas nebij, jo laucinieks to bij iedevis paglabāt kādai sievietei.

22.oktobrī, Latvijas Vēstnesis, Nr.241

Dažu pagastu paplašināšana

Liepājas apriņķa likvidācijas valde nolēmusi ar nākošā budžeta gada sākumu, 1.aprīli, pievienot Lieģu-Aisteres pagasta apmēram 20 pūrvietu lielo Bušatu zemes gabalu Durbes pagastam, un Grobiņas pagasta Iļģu muižas Akšeļa, Rašmaņa un Vēža piegriezumus 22ha kopplatībā - Gaviezes pagastam, bet Gaviezes pagasta Sustas muižas Znotēna, Balcera un Leiguda piegriezumus 25ha kopplatībā pievienot Tadaiķu pagastam.

25.oktobrī, Nedēļa, Nr.47

LJS Grobiņas organizācijas brīvo kustību dalībnieču grupa. Vingrošana brīvā dabā.

2.novembrī, Latvijas Sargs, Nr.250

Nāve zem vezuma. Vardaļu māju īpašnieks 64 gadu vecais A.Inne braucis uz mājām stipri iereibušā stāvoklī ar mēslu vezumu. Puskilometri no Grobiņas Inne iebraucis grāvī, pie kam vezums tam uzgāzies virsū. Vēlāk Inne izvilkts noslāpis.

7.novembrī, Balss, Nr.6

Kapliču apzadzēja apcietināšana. Medzes pagastā apcietināts pagastā dzīvojošais Jānis Grantiņš, kurš naktī uz 23.oktobri Grobiņas pagasta Iļģu kapsētā uzlauzis Ofenberga ģimenes kapliču un attaisījis 3 cinkotus zārkus. Grantiņš savā noziegumā atzinies un paskaidrojis, ka gribējis atrast vērts lietas, bet no ļaudīm izbiedēts un iesākto "darbu" nepabeidzis.

8.novembrī, Latvija, Nr.84

Policijas suns nozieguma atklāšanas darbā. Liepājas apriņķa priekšnieks Legzdiņš ir iegādājis reti gudru policijas suni, kurš īsā laikā Liepājas apriņķī ir atklājis vairākus noziegumus. Tā ar minētā suņa palīdzību atklāts noziegums uz Iļģu kapiem, kur barona Offenberga kapličā bij uzlauzti trīs cinka zārki, un zārki izvandīti. Noziedznieki bij meklējuši pēc vērtslietām. Pie kapenēm kāds no noziedzniekiem bij ievainojies, ko liecināja nopilējušās asinis. Nozieguma vietā atvests Liepājas apriņķa policijas suns, kurš apošņāja noziedznieku pēdas un tad pa pēdām novedis policistus uz 10 verstis attālām Gobzemju mājām, kur piestājies klāt kādam Grantiņam. Policists uz vietas Grantiņu nopratināja, bet tas liedzās. Grantiņu izģērbjot tiešām atrada, ka tas ievainojis kāju. Tālāk tas vairs neliedzās, bet vaļsirdīgi atzinās pastrādātā noziegumā. Priekš dažiem gadiem tas kalpojis Grobiņas baznīcā par sargu, tur tas dabūjis zināt, ka pirms 80 gadiem apbēdītiem baroniem zārkos atrodoties dažādi dārgi priekšmeti. Lai tiktu pie bagātības, tas nolēmis viens pats aplaupīt kapličas. Paņēmis laternu un dažus dzelzs laužamos tas devies naktī uz kapsētu, uzlauzis trīs zārkus, bet neko neatradis, tas gatavojies uzlauzt jau ceturto zārku, kad tanī pat brīdī uz lielceļa izdzirdis braucam un trokšņojam, tas sabaidījies un aizbēdzis. Kāju tas ievainojis zārkus uzlaužot. Laupītājs ievietos Liepājas cietumā un iesākta izmeklēšana. Noziedzniekam draud bārgs sods.

11.novembrī, Strādnieku Avīze, Nr.257

Sarkans karogs naktī no 7. uz 8.novembri bijis izkārts uz Liepājas-Grobiņas šosejas, kā arī komunistu proklamācijas izkaisītas Liepājas pilsētā. Sakarā ar to apcietināts kāds Volkovs.

13.novembrī, Jaunais Rīts, Nr.91

Šī gada 24.oktobrī Grobiņas pagastā uz Bates ceļa tika atrastas 10 eksemplāri komunistu proklamācijas ar uzrakstiem "Cīņa" un "Komunists". Vainīgie proklamāciju izmētāšanā netika pienākti. Izziņa nodota Politiskās pārvaldes Liepājas rajona pārzinim.

15.novembrī, Ekonomists, Nr.22

23.novembrī, Latvijas Sargs, Nr.267

Ministru kabinets savā pēdējā sēdē piešķīris 80200 ls lielu aizdevumu dažādām pašvaldību vajadzībām. No minētās summas [...] 1200 ls piešķirti Liepājas apriņķa Grobiņas policijas telpu remontam.

24.novembrī, Jaunais Rīts, Nr.94

Liepājas apriņķa aizsargu pulka 1.bataljona svinības 18.novembrī Grobiņā. Jau no rīta agrumā redzami aizsargi, kuri pulcējas Grobiņā, laiks gan ne visai labvēlīgs, jo brīžam līst lietus; no bataljona divām rotām uzdots izvest parādi Grobiņā, bet trešai - Durbē. Plkst. 3 pēc pusdienas pie Grobiņas baznīcas sapulcējās aizsargi. Pirmā bataljona komandiers Sloka apsveic aizsargus, pēc tam tos uzrunā:

"Attēlojot mūsu valsts izveidošanos un attīstīšanos 6 gadu laikā, jāaizrāda arī ka reizē ar valsts saimniecisko attīstību arī jāgriež liela vērība valsts aizsardzībai, ko godam veic mūsu kara vīri un ka tas arī jāveic mūsu aizsargiem.

Katram aizsargam jābūt apzinīgam un stipram tēvijas mīļotājam. Aizsargu starpā jāvalda vienprātībai, jo tad arī mums no neviena ienaidnieka nebūs jābīstās un arī tas būs viegli pārvarams."

Pēc pabeigtas runas aizsargi noiet parādes gājienā. Vakarā pilsēta krāšņi iluminēta.

2.decembrī, Strādnieku Avīze, Nr.274

Grobiņa. Pilsētas domes vēlēšanas Grobiņā notiks 6. un 7.decembrī. Sakarā ar to, ļaužu prāti stipri sakustināti un notiek asa vēlēšanu cīņa. Līdzšinējie saimnieki ar pilsētas galvu Kārkliņu priekšgalā sagādājuši sev pretiniekus visās iedzīvotāju šķirās un veltīgi kāds iztapīgs skribents pūlas "Jaunajā Rītā" ieteikt Kārkliņu kā nepārspējamu "speci", kuram uzticību taisās dāvāt visas iedzīvotāju šķiras, jo viņš esot uzcēlis jaunu glītu skolas namu. Šis skolas nams, kurš, blakus minot, nav nemaz vēl uzcelts, bet drīzāk iegāzts dumbrājā, ir arī aģitācijas kodols. Skolas nama pirmā stāva sienas ir celtas četri ķieģeļu biezas, tā tad īsts cietoksnis. Nams tiek celts Biržu muižā, gabalu ārpus pilsētas, un skolniekiem nāksies ņemt pamatīgas dubļu vannas pirms tie nokļūs gaismas templī. Bet kas par to! Skolas pārzinim iepaticies dzīvot "ārpus pilsētas mūriem" un tagadējiem pilsētas saimniekiem arī būs bijis savs aprēķins... Skolas nama celšana aprīs lielus pilsētas līdzekļus, jo - padomājat tikai! - četrus ķieģeļus biezas sienas, un bez tam, vēlēšanām tuvojoties, pilsētas tēvi izrāda drudžainu steigu, likdami pievest pa rudens staignajiem ceļiem būvmateriālus, un protams, maksādami par to dubultas cenas. Strādnieku pārstāvjiem domē kungi aizbāzuši mutes ar to, ka dažus pieņēmuši par grants vedējiem. Ir arī citi iemesli, kāpēc iedzīvotāji nostājušies asā opozīcijā pret tagadējiem domniekiem: uz 2 spaiņiem kartupeļu, 1 spaini sakņu tiek dots 2 stopiņi piena un ar šo zupu nespējnieki skalo savus vēderus rītos, pusdienā un vakarā. Par citām ļaunām parādībām šoreiz neminēsim.

Cīņā pret tagadējiem pilsētas tēviem iziet pilsoņu liste nr.2 un strādnieku liste nr.3. Abas šīs grupas bij sasaukušas svētdien masu sapulci, uz kuru bij uzaicināts J.Dreifelds no Liepājas. Pārpildītā zāle ar lielu uzmanību sekoja Dreifelda runai, kurš tagadējo saimniekotāju rīcību vispusīgi apskatīja un ieteica āžus par dārzniekiem turpmāk necelt.

Jāpiezīmē, ka vietējais policijas priekšnieks sākumā negribēja ļaut Dreifeldam runāt, bet vēlāk atkal prasīja, lai sapulces sasaucējs ņem Dreifelda vārdu, jo neesot atļauts dzīt aģitāciju. Tas nu protams nenotika, jo ne visiem ir tāds prāts, kā policijas priekšniekam, kurš ar likumu par sapulcēm liekas būt visai nepietiekoši pazīstams.

Grobiņnieki, vēlat sev cienīgus, un nesavtīgus domniekus! Strādnieki, balsojat par listi nr.3, bet pilsoņi - par listi nr.2!

4.decembrī, Jaunais Rīts, Nr.97

Grobiņas pilsoņi. Esiet modrīgi 6. un 7.decembrī pie pilsētas domes vēlēšanām. Neklausaties uz daudzajiem solījumiem, kas daudz sola tas nedomā kaut ko dot, bet tikai grib jūs pievilt, lai tiktu domē ievēlēti. Sargaties no sociālistiem, tie visur iztukšo kases.

Grobiņas pilsētas domes vēlēšanas būs 6. un 7.decembrī, kādēļ Liepājas "Strādnieku Avīze", kā jau parasts ņem uz grauda tagadējo pilsētas domi ar pilsētas galvu priekšgalā. Pagājušā svētdienā Liepājas sociālisti pat Čomi nosūtījuši uz Grobiņu, kurš tad arī ņēmies ar putām uz lūpām. Nabagiem dodot uz 2 spaņiem kartupeļu 1 spani sakņu. Un visbriesmīgākais grēks esot tas, ka jauno skolu darinot ar 4 ķieģeļu bieziem mūriem un vēl ārpus Grobiņas turpat Biržu muižā.

Tiešām jābrīnās par sociālistu bezkaunību. Kas lietu pazīst, tam jāliecina, ka Grobiņas nabagi daudz labāku pārtiku dabūn ne kā Liepājas, kur sociālisti saimnieko. Un ja skolas namu ceļ Biržu muižā un nevis piesmirdušajā Grobiņā, par to katris bērnu draugs tikai var priecāties. Liekās, ka to arī sapratīs Grobiņas iedzīvotāji un pie vēlēšanām vēlēs tos vīrus, kuri ir pierādījuši savas spējas saimniecībā. Grobiņa ir vienīgā pilsēta Latvijā, kura netaisa aizņēmumus. Kas zīmējās uz Čomi, tad šis kungs ir vairāk speciālists iemešanā, nekā saimniecībā. Tādēļ gan nepatīkami pievilsies tie, kuri klausīs šā sociālista pravieša mācību.

Grobiņnieki! Neļaujaties no Čomiem un viņa biedriem pievilties. Ja nāks sociālisti un Nr.2 listes pie stūres, tad vilks iedzīvotājiem ar nodokļiem ādas nost, tāpat kā Liepājā.

Sargaties no lētticības!

Grobiņa. Piektdien, 5.decembrī plkst. 6 pēc pusdienas Grobiņas Lauksaimniecības zālē notiks masu sapulce.

Tiks paskaidrots par pilsētas domes vēlēšanām, kā arī apgaismota tagadējā domes darbība, sevišķi jaunbūvētās skolas lietā. No Liepājas runās Haralds Eldgasts.

8.decembrī, Jaunais Rīts, Nr.98

Grobiņas pilsētā, Lielā ielā nr.67 Kristapam Pentam no aizslēgtas kūts, izlaužot kūts loga restes nozagtas 6 zosis kopvērtībā Ls40. Nozagtās zosis turpat pie kūts nokautas un tad aiznestas. Spriežot pēc pēdām ļaundari bijuši 2 personas un pēdas noved uz Liepājas-Aizputes dzelzsceļa līniju, tālāk pēdas nebija saredzamas. Meklētot pēc ļaundariem un nozagtām zosīm, tika izdarītas vairākas kratīšanas pie aizdomīgam personām, bet līdz šim nebija noteiktu panākumu. Izziņa un meklēšana pēc ļaundariem tiek turpināta.

11.decembrī, Latvis, Nr.967

Pilsoņu uzvara Grobiņā

Grobiņas pilsētas domes vēlēšanās 7.decembrī ievēlēti 12 pilsoņi un tikai 3 sociāldemokrāti, lai gan pēdējie ļoti dūšīgi aģitēja par savu listi.

11.decembrī, Jaunais Rīts, Nr.99

Grobiņas vēlēšanas devušas sekošus iznākumus. Liste nr.1 namsaimnieki un zemturi - 259; nr.2 sociālisti - 130. Liste nr.3 - apvienoti pilsoņi - 249, liste nr.4 strādnieki un namsaimnieki - 11. Tā tad atkal mums ir norādījums, ka pat Grobiņā sociālisti izbira cauri tāpat kā pagastos, jo pēc nr.1 namsaimniekiem 6 kandidāti, nr.2 sociālisti tikai 3, no nr.3 - 5 un no nr.4 - 1. Ja pilsoņos valdīs daudzmaz prāts, un tie neskaldīsies, tad Grobiņā noteicēji būs pilsoņi.

Grobiņas domes vēlēšanās no 800 vēlētājiem piedalījušies 738. Tālāk mums jāmācās no šīm vēlēšanām, cik ļaunu iespaidu dara tāda pilsoņu skaldīšanās, un kā dažādo listu stādītāji mazāk panāca nekā, ja tie būtu kopā gājuši. Turpmāki tas tā nedrīkst būt.

13.decembrī, Kopdarbība, Nr.50

Grobiņas un Apkārtnes Patērētāju Biedrība "Kooperatīvs" darbojas jau no 1920.gada un apvieno 210 biedru. Kaut gan biedrība atrodas tikai 10 verstis no Liepājas, uz kurieni brauc ikviens biedrības darbības rajonā ietilpstošs zemkopis ar saviem ražojumiem, tomēr biedrības tirdznieciskā darbība ievērojami attīstījusies. Kā norisinājusies biedrības vispārējā attīstības gaita, redzams no šādiem skaitļiem.

Līdz 1.novembrim pārdots preču par 2410718 rbļ., t.i. par 520988 rbļ. vairāk kā pagājušā gada pirmos 10 mēnešos. No aprīļa mēneša darbojas nodaļa, kuras preču apgrozījums svārstās mēnesī ap 75000 rbļ. (nodaļas vadītājs saņem 5 procentus no pārdotām precēm un pats dod telpas un veikala iekārtu).

Preces aizvien pārdotas ar mērenu uzcenojumu: pagājušā gadā pelnīts uz pārdotām precēm 10,2 procenti un šī gada pirmā pusē - 10%. Biedrība pārdod preces par Liepājas tirdzniecības cenām.

No tirdzniecības ietaupīts visā darbības laikā tīrs atlikums 214042 rbļ. No šīs summas atmaksāts biedriem 64978 rbļ. un ziedots dažādiem vispārderīgiem mērķiem 16872 rbļ. Uz iepirkumiem savienībā biedrība saņēmusi prēmijas 14148 rbļ.

Kaut gan uz 1.jūliju biedrības pašas līdzekļi sedza 30% no visiem biedrības rīcībā esošiem kapitāliem, bet biedru dalības nauda vēl ir zema: iemaksātas pajas iznāk caurmērā ap 156 rbļ. uz biedru. Pilsētiņā vēl darbojas 13 privāttirgotāji. Lai biedrība varētu atbrīvot iedzīvotājus no privāttirgotāju pakalpojumiem, biedriem jānāk pretim biedrībai ar papildu pajām un noguldījumiem. Paaugstināma arī papildu atbildība.

Ražīgu darbu attīstījusi Grobiņas Lauksaimniecības biedrība. Ik gadus rīko pļaujas svētkus ar ražu apskati un priekšlasījumus par lauksaimniecības jautājumiem.

Grobiņas Krāj-Aizdevu Sabiedrība apvieno 296 biedru ar mantas stāvokli pie 900000 rbļ. Aizdevumi izsniegti par 800000 rbļ.

Sevišķi rosīgi darbojas Latvju Jaunatnes Savienības Grobiņas organizācija, kurā dzīvu dalību ņem vietējie skolotāji. Biedru 210. Pie biedrības ir dramatiskā, izglītības un sporta sekcijas. Patlaban dibinājas atturības (sātības) sekcija. Iegādāta bibliotēka un noorganizēts ragu orķestrs. Bieži tiek rīkotas arī teātra izrādes.

16.decembrī, Latvijas Vēstnesis, Nr.286

Grobiņa. Nelikumības pilsētas domnieku vēlēšanās. Liepājas apriņķa priekšnieks pārbaudot vietējās pilsētas domnieku vēlēšanas materiālus, konstatējis, ka vēlēšanās balsu skaitīšana nav izdarīta saskaņā ar instrukcijām un nepareizi aprēķināts domnieku skaits. Ievērojot to, visi vēlēšanu materiāli nodoti Liepājas apgabaltiesas administratīvai nodaļai.

20.decembrī, Balss, Nr.42

Grobiņa ir visvecākā Liepājas apriņķa pilsēta. Jau 1245.gadā ordenis nodibinājis pili, lai aizsargātu robežas no leišiem. Ap 1300.gadu pie pils mūriem nodibinājās miestiņš, kurš 1695.gadā jau dabūja pilsētas tiesības. Grobiņā 16. gadu simtenī atvērta pirmā skola Kurzemē. Savā laikā Grobiņa bij ziedoša pilsēta, kurai bij pat sava osta Baltijas jūrā. Bet biežie kari pilsētu stipri izpostīja. Tā 1794.gadā pie Grobiņas sakauti poļu dumpinieki, 1812.gadā pilsētu ieņēma franču-prūšu kara pulki, 1915.gadā to ieņēma vācu kara spēks un 1919.gada beigās, Bermonta dēkas laikā pie pilsētas notika sevišķi niknas kaujas. Ķeizars Pāvils dāvājis pilsētai ūdens dzirnavas, kuras tagad iznomātas privātai personai. Dzirnavās ierīkota arī elektriskā stacija pilsētas apgaismošanai. Šogad pagāja 260 gadu kopš hercogs Jēkabs cēlis luterāņu baznīcu, kurā vēl tagad notiek dievkalpošana. Vēl tagad redzamas arī diženās pils drupas uz dzirnavu ezera stāvā krasta. Liepājai uzplaukstot, karos nopostītā pilsēta arvien vairāk panīka. Latvijas valsts laikā no Grobiņas pārcēlās uz Liepāju arī apriņķa pārvalde ar visām iestādēm un no tā laika pilsēta galīgi zaudēja savu agrāko nozīmi. Tagad pilsētiņā 192 dzīvojamās ēkas un tikai viena 2 kilometrus gara iela. Iedzīvotāju ap 1600, no kuriem vairums nodarbojās ar dārzniecību Liepājas tirgiem. Pilsētiņā 13 privāttirgotavas.

Klusā pilsētiņā sabiedriskā dzīve diezgan rosīga. Visvecākā no biedrībām Brīvprātīgā ugunsdzēsēju biedrība, kura dibināta 1878.gadā. Pašreiz ap 150 biedru. No 1889.gada darbojas Krāj-Aizdevu Sabiedrība, kura apvienojusi 296 biedru. Sabiedrības mantas stāvoklis sniedzas tuvu pie miljona rubļu. Zemkopjiem un amatniekiem izsniegti aizdevumi ap 800000 rbļ. Noguldījumi ienāk maz.

Lauksaimniecības biedrība darbojas no 1898.gada. Iegādāts gaters un kuļgarnitūra, ierīkota vaislas stacija un uzkrāta paplaša bibliotēka. Katru gadu biedrība rīko pļaujas svētkus - lauksaimniecības ražu apskates. Bieži notiek arī priekšlasījumi. Biedrībai pieder mūra nams. No pirmskara darbojas arī lauksiamnieku Krāj-Aizdevu Sabiedrība, kura karā pārtraukto darbību atjaunoja 1919.gadā.

No 1920.gada sākuma darbojas Grobiņas un Apkārtnes Patērētāju Biedrība "Kooperatīvs", kura apvienojusi 215 biedru. Biedrības mantas stāvoklis pārsniedz 600000 rubļu. Tirdznieciskā darbība izvērtusies plaši: biedrībai divi veikali, kuri godam veic pilsētiņā cenu regulēšanas lomu. Savā darbības laikā biedrība ietaupījusi pircējiem atlikuma veidā 203400 rbļ., no kuras summas atmaksāts biedriem 64978 rbļ. un ziedots dažādiem vispārderīgiem un sabiedriski-kulturāliem mērķiem 39716 rbļ.

Visrosīgāku darbību attīstījusi Latvju Jaunatnes Savienības organizācija, kura darbojas jau no 1921.gada un pulcinājusi uz kulturālu darbu 210 biedru. Sevišķi dzīvu dalību organizācijā ņem vietējie skolotāji. Pie organizācijas darbojas sekošas sekcijas: izglītības, dramatiskā un sporta. Patlaban dibina vēl sātības sekciju. Noorganizēts arī labs ragu orķestrs. Agrāk darbojās vēl dziedātāju koris. Pie organizācijas plaša bibliotēka, kuru izmanto ne tikai pilsētas, bet arī apkārtnes iedzīvotāji. Šī ir vienīgā organizācija, kuras darbinieki sarīko teātra izrādes un dažādus izrīkojumus.

22.decembrī, Jaunā Balss, Nr.51-52

Grobiņa. Saviļņojumu mūsu mazajā pilsētiņā ienesa 6. un 7.decembra pilsētas domes vēlēšanas. Ievēlēti no pilsoņu listēm 12 domnieku un no sociāldemokrātu listes 3 domnieki. Grobiņā balstiesīgu pilsoņu skaitās apmēram 800 personas un uz šīm 800 balstiesīgām personām "strādā" 8 krogi. Vietējā jaunatne redzēdama visu to šausmīgo postu, kādu atnes alkohola pārmērīgā lietošana un vēlēdamās reiz izklīdināt tos tumšos alkohola tvaiku mākoņus, kādos tīta Grobiņa, 7.decembrī bija sarīkojusi referātu par alkohola kaitīgumu un par atturības kustību Latvijā. Kā lektori bija uzaicināti Latvijas pretalkohola biedrības Liepājas nodaļas lektori: P.Sabuls, un K.Grāmatnieks, kuri tad vispusīgi ar mulāžu un dažādu eksperimentu palīdzību, klātesošos iepazīstināja ar alkohola nāvējošo iespaidu uz cilvēka organismu, uz ģimenes un valsts dzīvi. Referāts bija ļoti saistošs, mums, grobiņniekiem, kaut kas jauns un nedzirdēts. Pēc referāta Grobiņā nodibināja Latvijas pretalkohola biedrības nodaļu. Pagaidu valdē ievēlēja 5 personas ar vietējo sabiedrisko darbinieku A.Reķi priekšgalā. Nodaļā iestājās, dodami svinīgu solījumu nelietot alkoholiskus dzērienus un nepacienāt arī citus ar tiem, jau 38 personas, pa lielākai daļai vietējie sportisti un skolotāji. Tā kā pie mums žūpība ir ļoti izplatīta, tad pretalkohola biedrībai šeit plašs un ērkšķains darba lauks. Labas sekmes jauniem atturībniekiem cīņā par gaišāku Latvijas valsts nākotni!

25.decembrī, Balss, Nr.46

Jaunas autosatiskmes līnijas - starp Medzes un Kapsēdas muižām, Grobiņu un Liepāju, Reņģes staciju, Ezeri un Annas krogu drīzumā atklās autosatiksmi.

1925

5.janvārī, Jaunais Rīts, Nr.2

Grobiņā par pilsētas galvu ievēlēts Jānis Pūre un par biedri Jānis Leiguts. Novēlam sekmes nopietnā darbā.

9.janvārī, Jaunais Rīts, Nr.4

Grobiņa. Grobiņa atrasdamās 10 verstis no Liepājas, ir tā sakot pēdējā priekšpilsēta jeb ja tā šimbrīžam nav, tad tas nākotnē var notikt, to liecina jaunās ēkas un dārzniecības šosejas malā, kuras jau pavirzījušās veselu versti uz Liepājas pusi. Ievērojot lielo sakņu pieprasījumu uz Liepājas tirgiem, lielākā daļa iedzīvotāju pārtiek no dārzkopības, un blakus tam no lopkopības.

Pēdējās vēlēšanās uzvaru guva pilsoņi. Tikai par nožēlošanu pie valdes vēlēšanām pilsoņi saskaldījās, un ilggadējā pilsētas galvas vietā ievēlēja Pūre kungu. Pūra kungs sabiedrībā nav pazīstams un liekās, ka arī nav nekā strādājis, kādēļ par viņa spējām mēs maz varam ko teikt. Kārkliņa kungs, kā Grobiņas pilsētas galva, bija savā vietā un salīdzinot Grobiņas saimniecību ar Liepājas saimniecību, gan būtu jāsaka, ka Kārkliņa kungs ir priekšzīmīgs saimnieks bijis, pie kura gan grobiņniekiem vajadzēja stingrāki pieturēties. Ne katrreiz jaunas slotas tīri mēž, un vieglprātība kādreiz dārgi maksā.

9.janvārī, Policijas Vēstnesis, Nr.3

Liepājas apriņķis. Decembra mēnesī notikuši 28 kriminālrakstura noziegumi, no kuriem atklāti 19. 6.un 7.decembrī notika Grobiņas pilsētas domnieku vēlēšanas. Vēlēšanās no 800 iedzīvotājiem piedalījās 738, t.i. 92,25%, un vēlēšanās piedalījās 4 listes: namsaimnieku, no kuras ievēlēti 6 domnieki; strādnieku - ievēlēti 3; apvienoto pilsoņu - ievēlēti 5 un pilsoniska-arodnieciska - ievēlēti 1. Pārbaudot rezultātus, konstatēja ka vēlēšanas komisija aprēķinājusi ievēlētos domes locekļus pēc nodotu kandidātu sarakstu skaita, bet ne pēc talonu skaita, kā tas paredzēts likumā. Sakarā ar to no kandidātu saraksta Nr.1 viens loceklis ievēlēts domē vairāk, bet no kandidātu saraksta Nr.4 viens mazāk, kā pēc, pamatojoties uz nolikuma 27.panta. Liepājas apriņķa priekšnieks iesniedza Liepājas Apgabaltiesā protestu. Ar Liepājas Apgabaltiesas 19.decembra lēmumu, sastādītais izvēlēto domnieku saraksts atcelts un uzdots vēlēšanas komisijai aprēķināt un sastādīt ievēlēto domnieku skaitu no katra saraksta saskaņā ar domnieku vēlēšanas noteikumiem.

21.janvārī, Strādnieku Avīze, Nr.16

Grobiņas pilsētas dome nolēmusi griezties pie satiksmes ministrijas ar lūgumu virzīt jaunbūvējamo dzelzsceļu caur Grobiņu uz Durbi un Saldu.

21.janvārī, Mazais Strādnieks, Nr.14

Liepājas-Jelgavas platsliežu dzelzsceļa būvei tika iecelta sevišķa komisija, kura nobeiguse līnijas projekta izstrādāšanu. Pēc šī projekta jaunais ceļš atdalīsies no tagadējā normāldzelzsceļa krustojuma ziemeļos, ies gar Aizputes dzelzsceļa ziemeļu malu līdz Grobiņas austruma galam, kur krustosies ar Aizputes dzelzsceļu un no turienes taisnā līnijā uz Durbi un Skrundu līdz Ventai [...].

Grobiņas, Durbes [...] piestātnes cels šo pilsētu ziemeļos.

23.janvārī, Mazais Strādnieks, Nr.16

Paziņoju, ka esmu atjaunojis bijušo Ed.Fītiņa manufaktūras un sīku preču veikalu Grobiņā, paša namā. M.Fītiņš.

28.janvārī, Jaunais Rīts, Nr.12

Zemnieku svētki Grobiņā

Svētdien 25.janvārī sarīkoja ļoti plašus zemnieku svētkus, kuri izdevās spīdoši.

Tūliņ svētdien no rīta Liepājā ar Rīgas vilcienu atbrauca Saeimas loceklis Goldmaņa kungs ar kundzi, kurus stacijā sagaida un noved uz Latviešu biedrības namu Zemnieku Savienības Liepājas nodaļas priekšstāvji. Pēc brokastīm Goldmaņa kungs automobilī dodās uz Grobiņu. Nāk plkst. 10 Liepājas publika plūst uz Aizputes staciju, jo katrs grib tikt uz zemnieku svētkiem, kur jautrības nekad netrūkst. Priekš publikas bij norīkots speciāls svētku vilciens, kas noveda uz Grobiņu. Bez tam darbojās automobiļi, kuri pārpalikušo publiku nogādā uz Grobiņu.

Grobiņas baznīcā sākās jau svinīga dievkalpošana, pie kuras bij klāt Goldmaņa kungs. Pēc dievkalpošanas visi dodās uz pilskalnu, kur ir izraudzīta vieta priekš tautas sapulces. Vesela ļaužu jūra sagaida deputāta kungu un vēl arvien nāk klāt jaunas rindas.

Publika reprezentējas no visām paaudzēm. Vecas, sirmas, salīkušas zem rūpju nastas māmiņas, sirmgalvji, zaļoksnēji spēka vīri un jaunatne ir ieradušies. Tas mums norāda, kā zemniecība ir spēks kas izpaužas ar nelokāmu gribu.

Vecie mūri un pilskalns, liekās, it kā brīnītos par šo ļaužu jūru.

Sapulci atklāj Goldmaņa kungs, uzaicina nodziedāt latvju himnu. Atskan braši tautas himna, un liekās, ka mūri iedrebētos no tautas skaņām, sarautos mazāki un gribētu nozust aiz kauna, kā viņiem kas reiz biedējuši visus ļaudis, ir nu nevarīgi jānoskatās, kā sapulcējas brīva tauta viņas verdzinātāju pilskalnā, lai smeltos no sapulces sev jaunu spēku priekš saimnieciskās un politiskās dzīves. Arī laiks ļoti labi raksturo mūsu patreizējo politisko stāvokli. Ir apmācies un bieza migla visapkārt. Tā arī mūsu valstij patlaban draud briesmas, no kreisās puses. Pret vakaru laiks noskaidrojas un naktī mirdz zvaigznes. Arī mūsu valsts vadīta turpmāk no zemniecības, mūsu valsts vienīgā pamata, sasniegs saules dienas.

Goldmaņa kungs savā izsmeļošā runā plaši pierādīja, sociāldemokrātu un pārējo līdzskrējēju priekš zemniekiem, tā tad arī priekš valsts, kaitīgo darbību Saeimā.

Pēc runas beigām, var redzēt, ka katrs no sapulces vietas aiziet ar skaidrību, aiziet ar mierīgu sirdi un ir pilnīgi pārliecināts par ko viņam jābalso nākošās Saeimas vēlēšanās.

Pēc tautas sapulces Goldmaņa kungs un publika, ar orķestri priekšgalā, dodas uz klubu, kur sarīkots bazars. Visāda vērtīga manta tiek izlozēta un rīkotājiem un ziedotājiem jāizsaka liela pateicība; te mēs redzam, ko visu var sasniegt kopējiem spēkiem. Plkst. 6 sākas koncerts. Programmu izpilda labi noskaņots Zemnieku Savienības Liepājas nodaļas koris Ūdra kunga vadībā un 1.pulka orķestris, ar teicami izpildītiem mūzikas gabaliem. Pēc koncerta sākas dejošana, kur mūsu jaunatne raujas nenogurstoši. Pilnas bija visas trīs zāles un muzikantiem bija ko svīst, jo publika vienmēr sauca pēc dejām. Sevišķi patīkama bija staigāšana no vienas zāles uz otru, kas ienesa jautrību. Izrīkojumā katris kautko priekš sevis atrod. Nāk pāri pusnaktij, sāk atkal darboties auto, aizvesdams daļu svētku dalībnieku uz mājām. Beidzot plkst. 5 noiet pārpildītais svētku vilciens uz Liepāju, bet tomēr, daļa publikas paliek vēl klubā, lai brauktu ar nākošo vilcienu. Visi apmierināti ar zemnieka svētkiem un jāvēlas, ka tādus arī turpmāk sarīkotu.

21.februārī, Latvis, Nr.1023

Grobiņā uzturas liels daudzums no cietumiem atsvabināto un zem policijas uzraudzības nodoto personu. Bet tā kā pilsētā un viņas tuvākā apkārtnē nav uzņēmumu, ne arī lielāku saimniecību, kas varētu nodarbināt algotu darba spēku, tie patvarīgi apmeklē Liepāju, kura no Grobiņas tikai 10 km atstatu un pastrādā noziegumus. [Piezīme: Liepāja un Rīga bija vienīgās teritorijas Latvijā, kurās varēja aizliegt uzturēties iepriekš tiesātiem iedzīvotājiem. Arī Grobiņas pilsēta pieteicās uz šādas vietas statusu, balstoties uz tās tuvumu Liepājai un problēmām, ko tas rada - A.S.]

22.februārī, Latvijas Kareivis, Nr.43

Grobiņa. Pašnāvības mēģinājums. Grobiņas pagasta iedzīvotājs Andrejs Eglīts bija aizgājis pie Grobiņas aizsargu nodaļas aizsarga Friča Starosta un lūdza, lai nākot tam nošaujot suni. Aizsargs negāja. Bet Eglīts, izlietodams brīdi, kad aizsargs pagriezies sānis, paķēris pie sienas uzkārto šauteni, lai nošautu pats sevi. Aizsargs ļauno nodomu pamanīja, metās šauteni Eglītim atņemt, bet pašnāvniekam tomēr izdevās izšaut un sevi viegli ievainot zodā. Pašnāvības iemesls nezināms.

25.februārī, Māras Vēstnesis, Nr.8

Nolemts būvēt jaunu dzelzsceļa līniju starp Liepāju un Rīgu. Jaunā dzelzsceļa virziens no Jelgavas līdz Skrundai ir noteikts no Saeimas, turpretim Liepājas-Skrundas virzienā ir vairāk projektu. Pirmais būtu: Liepāja-Grobiņa-Durbe-Ilmāja-Kalvene-Rudbārži-Skrunda; otrais: Liepāja-Aizpute-Skrunda; trešais: Liepāja-Dubeņi-Gavieze-Tadaiķi-Krote-Tāšu Padure-Skrunda.

26.februārī, Latvijas Sargs, Nr.46

Grobiņas pilsētas galva griezās pie ministru kabineta ar lūgumu atļaut sarīkot mantu lotereju par 40000 Ls, kuri ienākumi paredzēti skolas ēkas būvei. Kabinets principā atzinis, ka pašvaldībām nevar atļaut lotereju sarīkošanu, kādēļ lūgums noraidīts.

26.februārī, Latvijas Kareivis, Nr.46

Grobiņa. Šejienes vecākā krāj-aizdevu kase, kas jau darbojās no 1880. gada, ari pa vācu okupācijas laiku nepārtrauca savu darbību. Pirms kara viņas apgrozījumi sniedzās līdz 200 tūkstoš rubļiem zeltā, uzrādot tīru peļņu 1914. gadā 2977 zelta rubļu. Līdz ar valūtas pārgrozījumiem sašļuka ari kases naudas līdzekļi, kuru bija 30.000 r. zeltā, uz tik pat daudz latv. rubļiem un apgrozījums, protams, līdz ar to pamazinājās simtkārtīgi. Vēlēdamies kases stāvokli uzlabot valde sasauc kases biedru pilnu sapulci 26. febr. plkst. 2 pēc pusd. Grobiņas pilsētas namā. Tā kā, uz dienas kārtības visai svarīgas lietas ,tad uzaicina visus kases biedrus ierasties jo pilnā skaitā un nepalikt vienaldzīgiem, lai atkal, kā tas bija pagājušā gadā, sapulces lēmums par statūtu pārgrozīšanu nebūtu bez panākumiem.

27.februārī, Jaunais Rīts, Nr.25

Tulkojums no Lietuvas policijas vēstneša - žurnāla nr.1, kurš iznāk Kauņā

Liepājas apriņķa policijas gada svētki. 1924.gadā, 14.decembrī notikušos Liepājas apriņķa policijas (Latvijā) gada svētkos, pateicoties apriņķa priekšnieka Legzdiņa kunga laipnībai biju uzaicināts arī es piedalīties.

Minētā dienā plkst. 8 rītā ierados Liepājā, kur stacijā mani sagaidīja apriņķa priekšnieks Legzdiņa kungs. Legzdiņa kungs uzaicināja mani pie sevis mājās un paskaidroja, ka svētki notiks Grobiņā, bijušā apriņķa pilsētā uz kurieni vilciens aties tikai plkst. 11.

Grobiņa maza, klusa, bet tīra pilsētiņa. Tūliņ redzams, ka gatavojās uz svētkiem: pilsēta greznota karogiem un daži namu pat ar puķēm. No Liepājas ieradušās daudzas personas, starp viņām augstākas amata personas un iestāžu pārvaldnieki.

Pret baznīcu uz laukuma nostājušies apriņķa policijas rota. Visi veci piedzīvojuši policijas darbinieki.

Apriņķa priekšnieks apsveic policistus un uzaicina kopīgi nofotografēties.

Uzņēmumu izdara vietējās vecās pils drupās, kura kādreiz piederējusi vācu baroniem.

Pēc nofotografēšanas policijas rota pieņem karogu, kuru savā laikā tai dāvājusi apriņķu sabiedrība pēc kam vietējā baznīcā notiek dievkalpošana, kurā garīgo ceremoniju izdara jauns simpātisks mācītājs.

Pēc dievkalpojuma notiek parāde; parādi vada priekšnieka palīgs Auniņš, bet pieņem apriņķa priekšnieks un ieradušās citas amata personas.

Apriņķa priekšnieks saka apsveikšanas runu. Apsveicu arī es. Orķestris spēlē Lietuvas himnu.

"Liepājas viesnīcā" sarīkots svētku mielasts, kurā piedalās visi policijas darbinieki, augstākās amata personas un daudz viesu. Mielasta laikā spēlē orķestris un tiek turētas daudzas apsveikšanas runas.

Savā runā lietaviski atzīmēju draudzīgās attiecības starp kaimiņa policiju un izteicu vēlēšanos, ka tās paliktu arī turpmāk tādas.

Pēc mielasta notika svētku balle, kura vilkās līdz vēlai naktij.

Otrā dienā tiku uzaicināts pie apriņķa valdes priekšsēdētāja Saksa kunga.

Plkst. 16 vakarā atstāju Liepāju, kavēdamies atmiņās par gūtiem labiem iespaidiem.

Misiurevičius, Kretingas apriņķa priekšnieks.

25.martā, Strādnieku Avīze, Nr.68

Liepājas apriņķī slēgtas degvīna pārdotavas.  Līdz ar jauno alkohola ievešanas likumu no vakardienas slēgtas Durbē, Grobiņā, Rucavā, Dunikā un Nīcā reibinošu dzērienu pārdotavas, kuras bija vienās telpās ar koloniālveikaliem.

Talsi (Liepājas apr.). Uztraukums. Pagājušā gada rudenī apriņķa zemes ierīcības mērnieks kopā ar Talsu pagasta valdi stājās pie šī pagasta agrākās Grobiņas mācītāja muižas - kura līdzi daudz citām muižām pārgājusi valsts īpašumā - sadalīšanas projekta sastādīšanas. Pēc šī projekta muiža tiek sadalīta dažās 15 vai vairāk pūrvietu lielās saimniecībās, dažām dārzu saimniecībām, bez tam neatsavināms gabals Grobiņas latviešu luterāņu draudzei, grantsbedres ceļu labošanai, 1 gabals sporta laukumam un 3 gabali Grobiņas pilsētas pierobežojošos mazturīgu namnieku apmierināšanai.

Projekts no mērnieka izstrādāts un no pagasta valdes atzīts par lietderīgu; turpretīm veselu jeremiādi [termins, ar ko apzīmē lielu žēlošanos par to, cik viss ir slikti - nosaukums nāk no Bībeles pravieša Jeremijas raudu dziesmām - A.S] tas sacēlis mūsu svētuļos, pastardienas gaidītājos un citos liekuļos; tie bezgala uztraukušies par to, ka dažas pūrvietas zemes tiek sadalītas starp mācītāju muižas zemei pierobežojošamies Grobiņas pilsētas nomales sīkajiem namniekiem. Ar minēto dažu pūrvietu zaudēšanu baznīcai piešķirtais gabals iznāk stipri lielāks [vai tik nebija jābūt "mazāks"? - A.S] un tas nu ir tas, kas viņas praviešos sacēlis tādu uztraukumu. Daži no tiem, kā dzird, griezušies pie pagasta valdes, lai tā tak vēl beidzamā brīdī apdomājoties un mēģinot kaut ko "darīt".

Šiem pērminderiem un ķeseļu vīriem vienu par visām reizēm vajadzētu iegaumēt to, ka ir zuduši Latvijā tie laiki, kad trekno mācītājmuižu pagrabos satecēja nabago sieciņi, cāļi un citi labumi. Tie vairs neatgriezīsies; mums ir iestādes, kuras jūsu cienīgtēvus padarījušas pilnīgi liekus un jūs variet pateikties valdībai par to, kas jums kā liekēžiem tiek atmests.

28.martā, Rīgas Ziņas, Nr.71

Revīzija pilsētas valdē. Grobiņas pilsētas valdi revidēja pašvaldības departamenta nodaļas vadītājs R.Kelle. Konstatēta agrākās valdes nolaidīga saimniekošana un trūkumi darbvedībā. Pusceltā skolas ēka, pārvēršot vecu kūti par skolu, būšot jānoplēš. Zaudējumi caur to ap miljonu rubļu.

15.aprīlī, Rīgas Ziņas, Nr.82

Šoseju un zemes ceļu valde, sakarā ar iesniegtiem lūgumiem, izdos jaunas atļaujas autosatiksmes uzturēšanai uz sekošām līnijām: [...] P.Skradem starp Medzes-Kapsēdas muižām un Grobiņu-Liepāju.

24.aprīlī, Sociāldemokrāts, Nr.90

Skola lopu kūtī.

Grobiņas pilsētas valdei piešķirts 800000 rbļ. pabalsta skolas nama būvei. Pilsētas valde izraudzījās kādu vecu lopu kūti un sāka to pārbūvēt skolas vajadzībām. Izrādījās, ka no kūts der tikai pamati un galu sienas. Koku materiālam bez torgiem pilsētas valde nopirka Iļģu muižā kādu puspuvušu šķūni. Ar saņemto pabalstu ēku uzcēla līdz otrā stāva logu virsmai. Darbu turpināšanai pieprasīti jauni kredīti. Pilsētas centrā ir lielāks neaizņemts laukums, kuru varēja izlietot skolas ēkas celšanai, bet pilsētas valde iedomājas sevi gudrāku un ķeras pie vecām lopu kūtīm ārpus pilsētas.

25.aprīlī, Rīgas Ziņas, Nr.91

Kalifu un Samanīdu monētas Latvijā

Latvijā vairākkārtīgi uzieti Arābijas naudas gabali, kuri norāda, ka mūsu dzimtene priekš vāciešu ienākšanas stāvējusi ar Arābiju tirdznieciskā sakarā. Par vienu tādu, lai gan nelielu atradumu pagājušā gadā runāja visā Latvijā. Bet tādi atradumi laiku pa laikam novēroti arī senākā pagātnē. Šķirstīdams Kurzemes "Literatūras un mākslas biedrības" gada pārskatu no 1821.gada, nejauši atdūros uz kādu tamlīdzīga atraduma aprakstu.

Minētā grāmatā 395.lpp. lasam: "Maija mēnesī 1796.gadā kāds dzirnavnieks Bleiferts [Johann Gotlob Bleyferth - dzimis ap 1751.gadu, dzirnavnieks, Grobiņas valsts dzirnavu arendators, 3.ģildes pilsonis - A.S] atrada Grobiņas tuvumā valstij piederošā zemē ap 100 arābu sudraba naudas gabalu un 1 stieni lieta sudraba. Tā kā manta bij atrasta kroņa zemē, tad to nodeva Jelgavas kamervaldei. 10.jūlijā 1796.gadā atradums tika Jelgavā pārdots vairāksolīšanā, un to nopirka kāds žīds, kurš krājuma lielāko daļu pārdeva tālāk kādam Jelgavas zelta kalējam pārkausēšanai. No pēdējā daži numismātikas cienītāji nopirka kādas 20 monētas un izglāba tās no pārkausēšanas. Divas no šīm monētām nonāca uz Parīzi, kur par tām kāds lietpratējs de Sasī deva paskaidrojumus. Abas monētas cēlušās Abasīdu kalifu laikā. Uzraksti monētām latīņu valodā. Pirmai monētai priekšpusē lasāms:

Non est Deus nisi

Deus unus, cui

socius non est,

jeb latviski: nav Dieva, kā viens Dievs, kam nav līdzīga (biedra).

Uz monētas kants stāv gada skaitlis, kurš pēc kristīto rēķina rāda 766.gadu pēc Kristus. Ieraksts otrā pusē tāpat latīņu valodā ir garāks un latviski tulkots skan: "Muhameds ir Allah sūtnis, kas viņu sūtījis uz īsto vadību un patiesības reliģiju, lai viņš to paceļ pār visām reliģijām, lai arī daudzdievnieki tai nezin kā pretotos."

Tālāk seko citu monētu apraksti no dažādiem lietpratējiem. Monētas kaltas dažādos laikos un dažādās vietās. Minēti tiek gadi 766., 812., 902., 934.pēc Kr. No vietām var atzīmēt Bagdādi, Samarkandu, Eš-Šahu u.c. Par monētu tālāko likteni trūkst ziņu.

Rob. Bērziņš

28.aprīlī, Rīgas Ziņas, Nr.93

Dzīve Grobiņā. Tagad Grobiņā ap 190 dzīvojamo ēku ar apmēram 1600 iedzīvotājiem, no kuriem vairums nodarbojas ar dārzniecību. Sabiedriskā dzīve pilsētiņā tomēr rosīga. Darbojas brīvprātīgā ugunsdzēsēju biedrība, krājaizdevu sabiedrība, lauksaimniecības biedrība, "Kooperatīvs". Visrosīgāko darbību attīsta Latvju Jaunatnes savienība, kura pulcinājusi uz kulturālu darbu ap 210 biedru. Pie organizācijas darbojas izglītības, dramatiskā un sporta sekcijas. Savienībai ir savs orķestrs un bibliotēka.

4.maijā, Jaunais Rīts, Nr.52

Grobiņa. Ar skolas būvi pilsētai neveicas. Būve uzsākta ar valsts pabalstu (6000 Ls) un aizdevumu (10000 Ls), bet būves turpināšanai aptrūcis līdzekļu. Valsts kontroles ierēdņi pārbaudījuši darbus un norēķinus, pie kam izrādījies, ka ne izraudzītā vieta, ne izvestie darbi un iegādātie materiāli neapmierina valsts kontroli. Tādēļ nolemts nevis izsniegt jaunu aizdevumu, bet ierosināt jautājumu par izsniegto summu atprasīšanu.

5.maijā, Valdības Vēstnesis, Nr.98

Salstošie noteikumi par tirgošanās laiku Grobiņas pilsētā, pieņemti domes sēdē 1925. g. 21. martā, un apstiprināti no pašvaldības departamenta ar rakstu 2. aprili 1925. g. ar Nr.102635.

1) Ziemas svētku, Lieldienu un Vasarsvētku pirmā dienā visiem tirdzniecības uzņēmumiem jābūt slēgtiem visu dienu.

2) Dažāda veida tirgotavas, izņemot tālāku uzrādītas, var atvērt darbdienās no pulkst. 7 rītā līdz pulkst. 10 vakarā, bet svētdienās un svētku dienas, jābūt slēgtām visu dienu.

3) Viesnīcu, traktieru, klubu un biedrību bufetes ar reibinošiem dzērieniem var atvērt likumā par žūpības apkarošanu paredzētā laikā, izsludināts "Valdības Vēstnesī" 24. decembrī 1924. g. Nr.293, § 1, p. 1.

4) Vīna tirgotavas promnešanai var atvērt tikai darbdienās no pulksten 9 rīta līdz pulksten 7 vakarā, bet slēdzamas likumā par žūpības apkarošanu paredzētās dienās, izslud. "Valdibas Vēstnesī" 24. decembrī 1924. g. Nr.293, § 1, p. 1.

5) Maiznīcas un pārtikas preču veikalus var atvērt darbdienās no pulksten 7 rīta līdz pulksten 10 vakarā, bet svētdienās un svētku dienās var atvērt maiznīcas no pulksten 7 rītā līdz pulksten 9 rītā, bet pārtikas preču veikaliem jābūt slēgtiem visu dienu.

6) Kafejnīcas un konditorejas var atvērt, kā darbdienās, tā svētdienās un svētku dienās, no pulkst. 7 rītā līdz pulksten 10 vakarā.

7) Bārddziņu veikalus var atvērt kā darbdienās, tā svētdienās un svētku dienās no pulkst. 7 rītā līdz pulkst. 10 vakarā,

8) Ēdienu namus un tējnīcas, bez reibinošiem dzērieniem, var atvērt darbdienās no pulksten 7 rītā līdz pulksten 10 vakarā, bet svētdienās un svētku dienās no pulkst. 7 rītā, līdz 10 rītā, un no pulkst. 2 pēc pusdienas līdz pulkst. 10 vakarā.

9) Šie noteikumi neattiecas uz aptiekam, iebraucamam vietām, mēbelētām istabām, viesnīcām, (izņemot viesnīcu buletes) un dzelzsceļu bufetēm, kuras pieejamas ceļotajiem pēc vajadzības.

10) Attiecoties uz strādniekiem pie atļautā tirgošanās laika, jāievēro likums par darba laiku.

11) Uzraudzība par šo noteikumu ievērošanu piekrīt vietējai policijai un pilsētas valdei.

12) Vainīgos par šo noteikumu neievērošanu sauks pie atbildības uz soda likuma pamata.

13) Šie noteikumi nāk spēkā 14 dienu laikā pēc viņu publicēšanas "Vald. Vēstnesī".

Pilsētas valde

1.jūnijā, Latvijas Biškopis, Nr.6

Grobiņas un apkārtnes biškopju ievērībai. Grobiņas lauksaimniecības biedrība, lai veicinātu pareizas konstrukcijas un mēru Dodan-Blatta stropu izplatīšanu savas darbības rajonā, ir izgatavojusi stropa paraugus (normālā, mātes un novērojamā), kurus interesanti var katrā laikā apskatīt Grobiņā, Lielā ielā 19. Bez tam biedrība izsniedz lietošanai medsviedi un uzņemās dažādu biškopības piederumu un mākslīgu šūnu pasūtīšanu.

8.jūnijā, Rīgas Ziņas, Nr.124

Liepāja. Par Grobiņas šosejas lietošanu pilsēta no senlaikiem ņēma maksu, kas deva zināmus ienākumus kā šīs šosejas, tā citu ceļu un ielu labošanai. Nākot spēkā jaunajam likumam par zemes ceļiem, šoseju un zemes ceļu valde aizliedza šo maksu ņemt, kā likumā neparedzētu un pārtrauca tās iekasēšanu.

11.jūnijā, Tautas Druva, Nr.6

Grobiņā ievēlēts vācu mācītājs

7.jūnijā Grobiņā notika ev.lut. draudzes gana vēlēšanas. Uzstādīti bija 2 kandidāti: mācītājs Ville no Dundagas, pēc tautības vācietis, un cand. Lūsis, latvietis.

Baznīcas padome ar 3 balsu vairākumu ievēlēja Villi, noraidot jaunā enerģiskā Lūša kandidatūru.

13.jūnijā, Sociāldemokrāts, Nr.129

Grobiņas policija aizturējusi kādu kontrabandistu Plinsu, kurš izrādījies par ļoti viltīgu. Viņa viltība sastāvējusi iekš tam, ka pie viņa atrasta speciāli uzšūta veste, kurā var veikli, bez aizdomām, pārvadāt nelielākas dažāda veida kontrabandas preces.

10.jūlijā, Jaunais Rīts, Nr.79

Grobiņa. Pie mums sports diezgan lielos apmēros attīstās. Svētdien, 5.jūlijā sarīkoja Latvijas Zemnieku Savienība eksternas sacīkstes vieglatlētikā, kur piedalījās arī sportisti no Liepājas. Lielā mērā izpildītājus traucēja pastāvīgais lietus, kurš arī ļoti lielā mērā bij vainīgs pie vēl samērā vājiem rezultātiem.

12.jūlijā, Tautas Druva, Nr.30

Grobiņas paplašināšana. Pilsētas paplašināšanas projektu sāk izstrādāt. Mērniecības daļas inženiers uz vietas ievāc ziņas par pieprasītiem apbūves gabaliem, ģimenes dārziņiem, piegriezumiem utt. Gaidot jauno Liepājas-Glūdas dzelzsceļu, radusies dzīva interese par turpmākām jaunbūvēm.

7.augustā, Jaunais Rīts, Nr.91

Liepājas-Grobiņas šosejā nodomāts nākošās dienās izdarīt remontdarbus uz apmēram 3 km gara ceļa gabala.

Pie minētiem darbiem nodarbinās tikko iegādātu motordzinēju akmeņdrupinātāju, kurš strādā ar lielu troksni, kamdēļ, lai izbēgtu no nelaimes gadījumiem, kuri var celties no zirgu baidīšanās, tad nodomāts šoseju slēgt priekš lauceniekiem pa remonta laiku.

14.augustā, Policijas Vēstnesis, Nr.62

Desmitnieku klaušas pagastos

Mūsu pašvaldības likumi vairs neparedz agrākos desmitnieku amatus pagastos. Vai rākas pagastu pašvaldības tomēr vēlējušās šos amutus atjaunot un uzlikt kā klaušas zemes lietotājiem. Liepājas apriņķa Grobiņas pagasta valde likusi priekšā ari Grobiņas pilsētai uzņemties pagasta desmitnieka pienākumus, jo pilsēta nomā zemi pagasta robežās. Sakarā ar pieprasījumu Iekšlietu ministrijas pašvaldības departamentam pēdējais paskaidroja, ka līdzīgas klaušas, ja ari tādas pielaistu, nav uzliekamas zemei, juridiskam personām un dažādām Iestādēm , kādēļ Grobiņas pilsētai tādas nav jāuzņemas. Personīgas klausās var uzlikt tikai fiziskām personām un pagastam tiesiba tādas uzlikt tikai pagasta robežās dzīvojošām personām.

3.septembrī, Strādnieku Avīze, Nr.196

Grobiņa. Pilsētas pamatskolas visās zemākās klasēs mācība sāksies 8.septembra dienā, plkst. 9 no rīta. Jaunu skolēnu pieņemšana 7.septembrī plkst. 9 rītā līdz 2 pēc pusdienas. Pie iestāšanās skolā jāpienes vecuma, baku potēšanas zīmes un pēdējā skolas liecība.

Skolas pārzinis: Krūmkalns

16.septembrī, Strādnieku Avīze, Nr.207

Grobiņa. Bīstams nams. Šīs nedēļas sākumā ieradās pilsētā pašvaldību departamenta nodaļas vadītājs R.Ķelle noskaidrot jautājumu par pārtraukto skolas būvi. Izrādījās pēc lietpratēju-inženieru atzinuma, ka uz tagadējiem pamatiem un uzceltā pirmā stāva nav iespējams celt projektēto otro stāvu un tā tad ēka skolai neder. Bez tam jaunbūvei daudz trūkumu, kurus novēršot ceļas lieli zaudējumi. Valsts izsniegusi jau 16000 Ls, kas viss izlietots nelietderīgi, kādēļ būvdarbi pārtraukti jau gandrīz gadu atpakaļ un uzceltos mūrus bojā lietus. Lai glābtu, kas vēl glābjams, sasauktā ārkārtējā sēdē dome nolēma ēkai otru stāvu necelt, steigšus uzlikt jumtu un ierīkot jaunajā ēkā skolotājiem dzīvokļus.

Savāda viesnīca. Nesen atpakaļ man gadījās būt Grobiņā, kādā izrīkojumā. Pēc izrīkojuma gribēju pārgulēt "Liepājas" viesnīcā, bet man par lielu izbrīnēšanos netiku ielaists un stingri norāts, lai netraucējot nakts mieru. Interesanti būtu zināt, kādam nolūkam šī viesnīca tiek turēta, ja viņā netiek ielaisti ceļotāji.

18.septembrī, Svētdienas Rīts, Nr.37

Grobiņas ev.lut. latviešu draudze uzaicina mācītājus pieteikties pie Grobiņas ev.lut. baznīcas valdes ar teoloģisku izglītību līdz 1.novembram š.g. Grobiņā, pilsētas valdes telpās, vēlams būtu rakstiski.

19.septembrī, Latvijas Sargs, Nr.210

Liepāja. Apkārtnes ceļi šosēti. Patlaban tika pieņemta Liepājas-Grobiņas šoseja, kura tagad savesta labākā kārtībā. Vēl no šīs šosejas palicis neizlabots tikai 1 km, skaitot no Grobiņas, kuru veiks nākamā gadā. Izlabota arī Liepājas-Šķēdes šoseja un patlaban tiek strādāts arī pie Liepājas-Palangas šosejas izbūves, kuru galīgi līdz Bernātiem pabeigs nākamā gadā.

23.septembrī, Jaunais Rīts, Nr.113

Grobiņa. Skolu lietas. Grobiņas pagasta valde bij lūgusi apriņķa valdi atvēlēt telpas pagasta pamatskolai Iļģu muižas pilī. Ievērojot, ka Grobiņas pagastā nav skolai piemērotu telpu, apriņķa valde ievēroja lūgumu un atvēlēja Iļģu pilī 2 klases, 2 skolotāju dzīvokļus un skolnieku gulēšanai istabas. Ar to mūsu pamatskola nodrošināta pret bērnu vārdzināšanu nepiemērotās telpās.

7.oktobrī, Jaunais Rīts, Nr.124

Grobiņa. Taisni tagad, kur pašreiz lauciniekiem visbiežāk jāapmeklē pilsēta, iesākta šosejas labošana starp Liepāju un Grobiņu. Zemniekiem ar vezumiem un jābrauc 3-4 km riņķī gar Bātes pusstaciju par apmēram pēdu un vairāk dziļu smilti. Vai tie, kas devuši šo rīkojumu ir redzējuši un var iedomāties, kāds izskatās, lietainam laikam pastāvot, apbraucamais ceļš? Nekad, kamēr visi ļaudis atminēties spēj, nav pa šosejas labošanas laiku dzīti braucēji riņķī pa Bātes ceļu. Vai nevarēja šosejas remontu izdarīt vasaras vidū, maija, jūnija un jūlija mēnešos, kad šoseja bij svabada gandrīz no katra braucēja, sevišķi laucinieka, kas toreiz pļāva un krāva un ne sapņot nesapņoja ka viņam sviedriem sapūlētos ražojumus nāksies novest uz pilsētu ar vēl lielākiem sviedriem un mokām. Bez tam darbus uz šosejas sāk ap 8 rītā un beidz ap 4-5 vakarā. Ja jau nav iespējams strādāt no gaismas līdz gaismai, lai darbu ātrāk beigtu, vai tad vismaz no darba brīvā laikā nebija iespējams atļaut braukt pa šoseju? Kaut šīs rindiņas atrastu dzirdīgas ausis!

17.oktobrī, Latvijas Vēstnesis, Nr.234

Grobiņa. Nolaidība skolas būvē. Pašvaldības departaments izdarījis izziņu pilsētas pamatskolas būves lietā, atradis, ka jaunceļamā skolas ēka būvēta nolaidīgi, izlietojot nederīgus materiālus, pie kam būvdarbu uzraudzītāji un materiāla iegādātāji, bijušais Grobiņas pilsētas galva A.Kārkliņš, viņa biedrs J.Ģībietis, un būvkomisijas loceklis J.Lūsis nav iesnieguši iekšlietu ministrijas būvvaldes noteikumus par jaunbūvēm, no kam pilsētai cēlušies zaudējumi. Minētās personas sauc pie atbildības.

7.novembrī, Ugunsdzēsējs, Nr.11

Naktī uz 6.novembri Grobiņas pagasta Brēdiķu māju saimniekam Andrejam Pušam nodega liels labības šķūnis ar 100 vezumiem salmu, pļaujmašina un zirgu grābekli. Zaudējumi nodarīti par 8000 ls. — Ugunsgrēka milzīgā blāzma bija sapulcinājusi cietušā saimnieka kaimiņus, kas darbīgi palīdzēja ierobežot uguni, Dzēšanas laikā dzēsēju starpā atradās kāds nevienam nepazīstams vīrietis, kura mati un drēbes bija aplipuši salmiem un pelavām. Nepazīstamo apcietināja un tas uzdevās par Vērpi, bet patiesībā tas izrādījās par Aleksi Hofmani. Viņš nakti gan pavadījis šķūnī, bet uguni neesot pielicis. Pie apcietinātā atrada dažādus mūķizerus un tāpēc pastāv aizdomas, ka viņš aizdedzinājis šķūni, lai ugunsgrēka laikā, kamēr visi mājnieki aizsteigušies nelaimes vietā, izlaupitu māju. Hofmani to pašu nakti noveda Grobiņas aresta telpās, bet naktī tas bija izlauzis durvis un aizbēdzis. Bēglim sadzina pēdas līdz Liepājai, kur to atrada pie viņa māsas. Izziņā noskaidrots, ka Hofmanis 27. sept. patvaļīgi aizbēdzis no 9. Rēzeknes kājnieku pulka un nav vairs atgriezies. Visu šo laiku H. blandījies apkārt, pārtiekot ar zādzībās iegūtiem līdzēkļiem. H. apcietināts un nogādāts Liepājas cietumā.

11.novembrī, Jaunais Rīts, Nr.139

Grobiņas pag. Mūsu pagasta māja patlaban atrodas pie pašas Grobiņas, tā kā attālākiem pagasta novadiem līdz sasniedz to jāmēro līdz 13 verstis. Tā kā arī skolas nams atrodas blakus pagasta namam, skolēniem grūti nokļūt kājām uz skolu. Daļa no attāļākiem pagasta iedzīvotājiem vēlējās, lai skolas namu būvētu jaunu un attālākajā pagasta galā, bet mūsu pagasta noteicošie gari lietu izlēmuši citādi. Tā ka skolas nama telpas ir nepietiekošas, tad nolēma pagasta valdi pārcelt uz Iļģu muižu un pagasta valdes namu nodot priekš skolas. Tādā kārtā, attālākiem pagasta iedzīvotājiem jāmēro būs līdz pagasta valdei 18 verstis jeb turp un atpakaļ 36 verstis, vesels dienas gājiens. Būtu gan pie reizes jārēķinās arī ar laika nokavēšanu, bet vai Kadiķniekam gar to kāda daļa? "Darbs nav zaķis".

12.novembrī, Strādnieku Avīze, Nr.253

Grobiņa. Skolas paplašināšana. Pagasta padome bija nākusi pie slēdziena, ka pašreizējās skolas telpas ir par šaurām un tās ir paplašināmas, atvēlot skolai pagasta valdes telpas un valdi pārceļot uz Iļģu muižu.

Grobiņnieki bija tā uztraukušies par padomes lēmumu, ka iesniedza kādus četrus protesta lūgumus. Lieta nonāca apriņķa likvidācijas valdē, kura padomes lēmumu apstiprināja un iesniegtos lūgumus noraidīja.

22.novembrī, Latvijas Sargs, Nr.263

Aizvakar caur Rīgu uz Grobiņu aizveda bijušā galvenā štāba priekšnieka Bermondta uzbrukuma laikā atvaļinātā pulkveža Addieņa atdzisušās miesas apbedīšanai. Pulkvedis Addiens dienu iepriekš nomira Cēsu sanatorijā, kur viņš ārstējās. [Piezīme: pulkvedis Zamuels Addienis dzimis 1864.gada 15.janvārī. Dienējis Krievijas armijā, Pirmā pasaules kara sākumā 1914.g. 20.augustā kaujā pie Gumbinenes kritis vācu gūstā, kur sabijis visu kara laiku. Latvijas armijā dienestu sācis 1919.gada 29.martā kā Latvijas aizmugures apsardzības priekšnieks. 11.augustā iecelts par galvenā štāba priekšnieku, par kuru viņš sabija līdz 1920.g. 31.maijam. Šai laikā viņš bija par locekli komisijā likumprojekta izstrādāšanai par lauku kara stāvokli un karaspēka iekārtu un pārvaldību, kā arī vairākkārt izpildīja apsardzības ministra biedra pienākumus. 1922.gada 7.oktobrī atvaļinājies no dienesta. Z.Addienis apglabāts Medzes pagastā 30.novembrī - A.S]

10.decembrī, Latvijas Sargs, Nr.278

Grobiņa. Pilsētu paplašinās. Sakarā ar Jelgavas-Liepājas jauno dzelzsceļa būvi, Grobiņas pilsētā radusies dzīva interese uz būvniecību. Pilsētu projektē paplašināt un patlaban uz vietām jau tiek ievāktas ziņas un materiāli šī projekta izvešanai dzīvē.

18.decembrī, Policijas Vēstnesis, Nr.98

Liepājas apriņķa policijas gada svētki, Grobiņā, 13. decembrī. Laiks sevišķi patīkams, ir uzsnidzis sniegs un viegls sals. Jau no agra rīta ļaudis plūst uz agrāko apriņķa pilsētu, Grobiņu, kur Liepājas apriņķa policijas rota un policijas darbinieki svin gada svētkus. Svētkos ņem dalibu visi pagastu un pilsētu policijas darbinieki, kā ari daļa no robežpolicijas ierēdņiem. Plkst. pus 12 zem rotas karoga sanāk visi policijas darbinieki uz baznīcas laukuma. Vietējā baznīcā mācītājs Sieciņš notura svētku dievkalpojumu. Baznīca ļaužu pilna. Pēc dievkalpojuma ērģeļu un Liepājas kājnieku pulka orķestra pavadībā visi nodzied: "Dievs svēti Latviju". Plkst. 13 sākas policijas rotas parāde, kuru pieņem Liepājas apriņķa priekšnieks Legzdiņš. Pēdējais griežas pie saviem darba biedriem ar uzrunu, aizrādīdams, ka atkal veikts liels un grūts darbs, kura darītāji bija policijas darbinieki, valsts drošības un kārtības sargi. Viņi ir aizstāvējusi visus pilsoņus, kā ari mūsu valsts kārtību un iekārtu pret visiem noziedzīgiem elementiem un šinī svarīgā darbā ir vadījušies no pareiziem taisnības un likumības principiem, kādēļ ari svinot šos gada svētkus, ir liels prieks atzīmēt policijas darbinieku darbības sekmes, viņu lielo centību un lielo pašuzupurēšanos mūsu valsts, mūsu tēvijas labā. Uzaicinādams policijas darbiniekus ari turpmāk visur uzstāties kā īstiem valsts drošības un kārtības sargiem, runātājs atgādina, ka priekšzīmīgs dzīves veids un priekšzīmīga uzstāšanās esot tie galvenie līdzekļi, ar kuriem policijas darbiniekiem būs iespējams pat vistumšākās masās ieaudzināt to apziņu, ka policijas darbinieki ir tas mūsu valsts iekšējais spēks, kas sargā līdzpilsoņu mantu, dzīvību un ari brīvību.
Pēc parādes notika kopmielasts, kur policijas darbiniekus apsveica Liepājas apriņķa likv. valdes priekšsēdētājs Sakss, Liepājas Apgabaltiesas prokurors Gūtmans, Liepājas prefekts Šteinerts, Pol. pārv. Liepājas nod. pr-ks, Liepājas apr. pr-ks un citi.

21.decembrī, Jaunais Rīts, Nr.156

Grobiņas pag. Brūžu mājās izcēlās ugunsgrēks, no kura nodega minēto māju īpašniekam J.Lagzdiņam labības šķūnis un līdz ar to sadega apmēram 170 birkavu salmu vērtībā Ls 1300. Nodegušais šķūnis un salmi apdrošināti nebija un zaudējumi Lagzdiņam cēlušies Ls 4300. Reizē ar šķūni sadega arī J.Lagzdiņam, J.Krauklim un M.Freimanim piederošais tvaika kuļmašīnas pašgājēja kūlējs, kurš no īpašniekiem apdrošināts 1.Latvijas Transport sabiedrībā par Ls 8000, bet kura vērtību īpašnieki uzdod Ls 10000, katls arī apdrošināts par 8000.

1926

9.janvārī, Latvis, Nr.1281

Grobiņas un Gaviezes pagastu iedzīvotāji lūdz ierīkot uz jaunā Liepājas-Glūdas dzelzceļa staciju vai pieturas punktu Iļģu muižā pie Grobiņas ceļa, jo tur satek divi šķiru ceļi, pa kuriem notiek dzīva kustība.

10.februārī, Latvija, Nr.6

Cilvēki-pusmežoņi

Policija uzgāja Grobiņas pagastā pussagruvušā Laugaļa mājiņā ģimeni, kura dzīvoja ārkārtīgā trūkumā gluži kaila. Bērni izskatās līdzīgi mežoņiem ar lielām galvām. Tēvs nevienu nelaida iekšā, piedraudēdams ar cirvi. Policija noskaidroja, ka māju apdzīvo Jānis un Marija Reinfeldi ar 5 bērniem, kuri visi pilnīgi pliki. Lielākajam, 11 gadus vecam puikam lupata ap gurniem. Vīrs ietinies zirga ādā, puskails. Istabā riebīga smaka, turpat arī zirgs. Bērni ierušinājušies uz krāsns sabērtos pelnos. Mati negriezti, izspūruši, galvas ārkārtīgas lielas. Ģimene pārtikusi no augiem. Aiz bada bērni novārguši. Divi pat slimi. Māte garā vāja. Tēvs arī nav pie pilna prāta un dzērājs. Logi aizbāzti ar siena maisiem. Trīs bērni nemaz nav kristīti.

19.februārī, Policijas Vēstnesis, Nr.15

Grobiņas pagasta Luča mājas kalpone, 23 g.v. Katrīne Leja, 15.februārī pašnāvības nolūkā iedzērusi kādu nāvīgu šķidrumu, pēc kam lielās mokās mirusi. Pašnāvības cēlonis romantisks.

26.februārī, Jaunais Rīts, Nr.25

Grobiņas draudze ievēlējusi sev par mācītāju Latgales divīzijas mācītāju J.Kundziņu.

Macītāja muižai jau dažus gadus atpakaļ iedalīja vajadzīgo normu zemes, bet dažiem vīriem iepatikusies daļa no mācītāja zemes un, saprotams, pats labākais stūrīts. Draudze sūtīja vairākas reizes uz Rīgu savus pārstāvjus, bet Rīgas kungi vilcinās.

1.martā, Latvijas Apskats, Nr.1

Latvju Jaunatnes Savienības Grobiņas organizācija

Valdes priekšsēdētājs - Alfreds Reķis, zemkopis, sekretārs - Lateivane, skolotāja. Dibināta 1921.gadā no Saeimas deputāta Kr.Bachmaņa. Grobiņā vēl 6 citas biedrības, ar kurām labas attiecības. Organizācija pilnīga vietējās kultūras sabiedriskās dzīves noteicēja. Biedru skaits 148, no tiem 60 sievietes. Pēc sava sastāva biedri sadalās: skolu jaunatne 19, studenti 5, skolotāji 7, laukstrādnieki 17, strādnieki 21, zemturi 43, valsts ierēdņi 5, pašvaldības darbinieki 3, tirgoņi 6, amatnieki 22. Pie organizācijas pastāv: dramatiskā, sporta, izglītības, atturības un mākslas sekcijas. Sarīkoti gadā 20 izrīkojumi, kuros visos programma izpildīta organizācijas spēkiem. Dramatiskā sekcija piedalījusies arī lauksaimnieku biedrības, aizsargu un ugunsdzēsēju izrīkojumos, izpildīdama vakaru programmu. Sporta sekcijā smagatlētikā darbojas 16, vieglatlētikā 14 dalībnieku. Sieviešu grupu vada skolotāja J.Jēgere. Traucē organizācijas darbību līdzekļu un telpu trūkums. Haralds Eldgasts nolasījis referātu par "Mūsu jaunatne". Inventāra kopvērtība Ls 1910, kas iegādāts pašu spēkiem. Bibliotēkā 700 grāmatas par Ls 960. No Kultūras fonda saņemtas 500 grāmatas un papildinātas par Ls 320. Nepieciešams tautas nams, kuru varētu izbūvēt ar 2000 latu ārēju pabalstu.

9.martā, Saldus Ārēs, Nr.8

Brīnišķi no nāves izglābies

28.februārī no Liepājas uz Rīgu ejošais pasažieru vilciens Bātes stacijas tuvumā pārsteidza uz šoseju braucošo 16 gadu veco Pūri no Grobiņas. Notika sadursme, pārbijies zēns pieķērās lokomotīves buferam un palika uz viņa sēdot. Vilciens paspēja noiet prāvu gabalu, iekams to mašīnists apturēja. Par lielu brīnumu zēns bija palicis vesels. Rati bija sadragāti, bet zirgs pat neievainots.

12.martā, Strādnieku Avīze, Nr.57

Parakstu vākšana 6-klasīgās pamatskolas noārdīšanas lietā

Pagājušo nedēļu pilsētas valde uzveda parakstu vākšanu starp pilsētas iedzīvotājiem, kuri labprātīgi bezmaksas piedalītos pusbūvētās skolas noārdīšanā. Ar vienu šāvienu trāpīti 2 zaķi. Aiz kulisēm izdarīta iedzīvotāju nobalsošana, bet atklātības priekšā vervēts bez maksas darba spēks. Mērķis – nobalsošana; līdzeklis bez maksas darba spēks. Lai ar to bez maksas noārdīšanu, kā ar to noārdīšanu, iesākt jau iesākts, par galā izvešanu dievs gādās. Tas galvenais tie balsi. Stādīs tos priekšā Rīgas kungiem: - lūdz iedzīvotāji gatavi pat uz saviem pleciem to namu pārnest no tās „nolādētās” vietas uz jauku, veselīgu vietu, dodat tik, kungi, atļauju mums to darīt.

Esot parakstītas apmēram kādas 130 strādnieku un 70 zirdzinieku dienas. Parakstu vākšanu pilsētas valde bez domes ziņas uzticējusi skolas ārdīšanā ieinteresētiem uzticības vīriem, tā izdarot stipru spiedienu uz masām. Paraksta vāķēji, nevarēdami pilsētā diezin cik lielu atbalstu sadabūt, ir griezušies pie apkārtējiem pagastu zemniekiem, lai arī pēdējie piedalītos pie noārdīšanas darbiem un dodot savus parakstus, cik dienas varēšot nākt. Pilsētas lielākais iedzīvotāju vairākums ir pret skolas noārdīšanu, kas izrādās pie tagadējās parakstīšanas. Zemnieki! Jūs atbrauksiet mums skolu noārdīt, kas mums to uzcels? Vai jūs uzņemsiet tos zaudējumus uz saviem pleciem, kuri caur skolas noārdīšanu celsies?

Šoreiz jūs esiet parakstījuši viltotu vekseli.

Biedri strādnieki! Grobiņas pagasts patlaban organizē 6-klasīgu pamatskolu un ja pilsēta ar nākošu mācības gadu negādās skolai piemērotas telpas, tad 5. un 6.klases tiks pārceltas no pilsētas uz pagastu. Ko tas nozīmē priekš skolnieka, kurš nobeidzis 4.klasi? Ja pagasta skolā telpas būs – varēs skolu turpināt, ja telpas nebūs, tupēs viņš aizkrāsnē. Pirmām kārtām pagasts rūpēsies par savu pilsoņu bērniem.

Turīgie Grobiņas pilsoņi savus bērnus sūtīs Liepājā skolā – vai strādniekiem ar tas iespējams. Mūsu skola ir apdraudēta. Iesniedzat protestus attiecīgām iestādēm. Aizstāvat savu skolu! Jūs labi zinat, cik labi ir tam, kam ir zināšanas un cik grūti ir tam, kam viņu nav. Katrs padoms jāprasa no otra un ne katru reizi dabun to īsto.

Grobiņas strādniek! Dažs labs no tevis ir arī parakstījis to viltoto vekseli. Aizgājušā vasarā, pilsētas dome sasauca namsaimnieku sapulci pārrunāt par pusbūvētās skolas likteni. Tevi no tur izstūma ārā. Tavs paraksts, tavs darbs ir vajadzīgs, bet tavs prāts ne. Pat tavi pārstāvji, teikšu tev klusi, lai citi to nedzird, esot saukuši tevi par „būdu” kas troksni taisot. To tev būs ievērot.

18.martā, Strādnieku Avīze, Nr.62

Kā strādā Grobiņas pagasta valdes vīri

Grobiņas muižas zeme jau no pirms kara gadiem tiek izrentēta mazākos gabalos dažādām personām, starp kurām ir arī kāda Līze Trinīt. Neskatoties uz to, ka minētā kādu zemes gabaliņu rentējusi nepārtraukti jau no pirms kara gadiem, pagājušā gadā viņai zeme vairs netika izrentēta, lai gan pārējie rentnieki palika savās vietās. Lieta skaidra – minēto zemes gabaliņu kā vienu no labākiem, bija iekārojis pagasta valdes priekšnieks F. un to izrentējis sev, neskatoties uz celtiem protestiem. Šinīs dienās Trinīt ar lūgumu griezās pie pagasta valdes izrentēt agrāk nomāto zemes gabaliņu uz tekošo gadu, pieprasot norakstus par pagasta valdes jeb padomes lēmumiem par zemes atsavināšanu, uz ko tagad Grobiņas pagasta valde atbild sekošiem vārdiem:

Pagasta valde lūdz paziņot Līzei Trinīt zem paraksta, ka viņas lūgums, dēļ Grobiņas muižas fonda Nr.50 izrentēšanas viņai, noraidīts, tamdēļ, ka rentnieks Fidleris fondu apsējis ar rudziem.

Skaista lieta un tikpat skaista atbilde! Varu piezīmēt, ka jau vairākas sūdzības ir iesniegtas par šiem varas vīriem, bet rezultātu nav, un viņu lielā apetīte nemazinājās. Vai tiešām attiecīgās nevarētu nopietnāku vērību piegriezt nabadzīgu sieviņu sūdzībām par šo vīru nekaunīgām rīcībām.

19.martā, Jaunais Rīts, N.34

Bitners no Grobiņas sūdzās, ka skolas laiks lauksaimniekiem esot par daudz garš, jāgādā par grozījumu skolu likumā, lai var iet bērni ganos. Tāpat arī par daudz sodus uzliekot. Skolās jāmāca lauksaimniecība. No mūsu skolām „siseņi” vien iznāk.

9.aprīlī, Jaunais Rīts, Nr.42

Grobiņas baznīcā svētdien, 11.aprīlī plkst. 10 no rīta dievkalpojums, mācītājs J.Kundziņš. Draudzes zālē plkst. 2 pēc pusdienas bērnu svētdienas skolas dievkalpojums. Draudzes jaunatnes pulciņam svētdien, plkst. 7 vakarā draudzes zālē garīga stunda.

Katru ceturtdienu un sestdienu, plkst. 7 vakarā, Grobiņas baznīcā garīga stunda. Pie draudzes bērnu svētdienas skolas atklāta bezmaksas bibliotēka bērniem.

Draudzes kancleja, kura atrodas Grobiņas pilsētas valdes namā, atvērta katru ceturtdien, piektdien un sestdien no plkst. 10 līdz 5 pēc pusdienas.

11.aprīlī, Balss, Nr.79

Starp Liepāju-Nīcu-Grobiņu atklāta autosatiksme. Par braucienu līdz Grobiņai ņem 25 rubļu no personas.

27.aprīlī, Rīgas Ziņas Apvienotas ar Latvju Vēstnesi, Nr.92

Kontrabandistu automobils Nr.1527

Par noslēpumaino kontrabandas atradumu Grobiņā papildus ziņo: Naktī uz 23.aprīli, Grobiņā, uz Augustes muižas lauku ceļa policija atrada dubļos nosviestas 6 skārda kannas ar apmēram 60 litru kontrabandas spirta. Neilgi pēc tam pilsētiņā, Engeļa degvīna tirgotavas tuvumā, aizturēts kādam Mitrevicam no Liepājas, piederošs vieglais pasažieru automobils Nr.1527, kurā atradušies šofers A.Šlisers un kāds Ad.Kronlaks. Īsi pirms automobiļa aizturēšanas redzēts, ka no viņa izkāpis kāds nepazīstams vīrietis, kurš tumsā nozudis. Izrādījies, ka minētais auto ap pulksten 12 naktī iebraucis Grobiņā no Liepājas puses, un viņā bez minētā šofera un Kronlaka braucis kāds līdz šim vēl neuzzināts vīrietis. Aiz Grobiņas, uz Augustes muižas ceļa, auto pieturējis un no viņa izmestas minētās spirta kannas; tad auto apgriezies un braucis atpakaļ uz Lielo ielu, kur to aizturēja. Izkratot Kronlaku, pie tā atrada pasta kvītes par nosūtītu uz Vāciju spirt-rūpniekiem naudu un telegramu spirta piegādāšanai šurp.

Automobils ar kontrabandas spirtu nodots muitas valdei, un lietu enerģiski izmeklē.

27.aprīlī, Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.7

Grobiņa. Pabalsts čigānam. Pilsētas apgādību prasīja čigāns Brezdanskis, jo nevarot vairs sevi uzturēt ar zirgu mainīšanu. Dome piešķīra viņam pabalstu – Ls 1 mēnesī.

Mērniecības darbus šovasar izdarīs pilsētai rezervētā Biržu muižā. Dome pieņēma zemes sadalīšanas projektu, paredzot, starp citu, 1 ha tirgus laukumam un vajadzīgo platību brīvkapiem.

29.aprīlī, Balss, Nr.94

Grobiņa. Atlaists sods par bērnu atraušanos no skolas.

Pilsētas dome atlaida mazturīgiem vecākiem soda naudu par bērnu atraušanos no skolas. Apriņķa valdes skolu nodaļa pret to protestēja, bet pašvaldības departaments atzina soda atlaišanas iemeslus par dibinātiem.

2.maijā, Svētdienas Rīts, Nr.18

Grobiņa. Ar jaunā mācītāja J.Kundziņa (no Rēzeknes) atnākšanu, Grobiņas draudzes dzīvē ir sākusēs it kā jauna dzīvība. Baznīcu tagad ļaudis labi apmeklē. Parastās svētdienās, neskatoties vienu otru reizi uz nelabvēlīgiem laika apstākļiem, baznīcu pilda līdz pēdējai vietai dievlūdzēji. Svētku dienās turpretim ir lieli ļaužu pieplūdumi.

Arī jaunatnes darbā ir nācis ierosinājums. Jaundibinātā jaunatnes pulciņā ir jau pāri par 60 biedru. Kārtīgi tiek turētas svētvakara lūgšanas stundas, kur ļaudis atkal kuplā skaitā dodas sestdienas vakarā uz dievnamu.

Lielā piektdienā mācītājs bija parūpējies par garīgu koncertu. Bez vietējā kora piedalījās no Rīgas dziedātājs K.Rozenberga kungs ar savām dziesmām un konservatorijas audzēknis P.Ozoliņš (vijole). Neskatoties uz ļoti zemo ieejas maksu (25 un 10 rbļ.), koncerts deva skaidru atlikumu vairāk kā 12000 rbļ.

Daudz Dieva svētības jaunajam mācītājam un lai Dievs vienmēr vada viņu pēc sava prāta.

8.maijā, Strādnieku Avīze, Nr.101

Laipnai ievērībai! Paziņoju, ka esmu savas vēja dzirnavas Grobiņā pārvērtis par motordzirnavām, kuras arī esmu apgādājis ar jaunlaiku mašīnām. Blakus rupjai malšanai, pieņemu arī bīdelēšanu uz valčiem, katrā daudzumā un katrā laikā, kā arī dažādas zortes nosijātu miltu izstrādāšanu, miežu pārstrādāšanu grūbās un putraimos.

Arī jumta skaidas izgatavoju. Turpat pārdodams grūbgaņģis ar mākslīgu akmeni.

Ar cienību, E.Skudra, dzirnavu īpašnieks.

13.maijā, Strādnieku Avīze, Nr.105

Grobiņas un apkārtnes Mednieku biedrība sarīko šā gada 15.maijā plkst. 5 pēc pusdienas Grobiņas mācītāju priedienā vārnu medības. Biedrības valde uzaicina savus biedrus jo kuplā skaitā ņemt dalību minētās medībās. Labākiem šāvējiem, kuri uzrādīs lielāku nošautu vārnu skaitu, tiks izsniegtas godalgas 1., 2. un 3.šķiras.

27.maijā, Strādnieku Avīze, Nr.114

Paziņojums. Daru zinamu braucējiem, sevišķi lauciniekiem, ka sākot no 1.jūnija 1926.g. Liepajas-Grobiņas šoseja no 9. kilometra līdz Grobiņai kapitāla remonta dēļ tiks slēgta. Apbraukšana varēs notikt, nogriežoties no šosejas pie bijušā Baltā kroga uz ceļu, kas iziet uz Grobiņas-Ventspils ceļu pie Iļģu kapiem, jeb arī nogriežoties pie dzelzsceļa krustojuma gar Battes muižu uz Grobiņu un otrādi.

Liepājā, 26.maijā, 1926.g.

28.maijā, Laukstrādnieks, Nr.21

Upē iekritis autobuss

1.Vasarsvētkos uz Liepājas-Grobiņas šosejas Brumberga autobuss, braucot bez pasažieriem, pilnā sparā ieskrēja Alandes upes tilta margās, kuras pārlauza. Autobuss mezdams kūleni iekrita upē. Kasiere Brumberg un šofers, kurš bija piedzēries, brīnišķīgā kārtā izglābās.

1.jūnijā, Latvis, Nr.1393

Šoseju un zemesceļu valde atvēlējusi uzturēt autosatiksmi starp Liepāju un Grobiņu Šlomam un Blumbergam.

4.jūnijā, Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.17

Grobiņa

Nespējīgas amatpersonas. Izbijusē dome ievēlēja par dzimtsarakstu nodaļas pārzini toreizējo pilsētas galvu A.Kārkliņu un par viņa vietnieku tā palīgu J.Ģībieti. Tagadējā dome nolēma viņu vietā likt tagadējo pilsētas galvu J.Pūri un J.Leigutu, kaut gan Kārkliņš un Ģībiets no amata neatteicās. Miertiesnesis jaunos dzimtsarakstu nodaļas vadītājus neapstiprināja, un lieta nonāca Tieslietu ministrijā. Pēdējā atrodot, ka jaunie vadītāji nav spējīgi izpildīt tiem domātos amatus, atzina miertiesneša rīcību par pareizu un atstāja tāļāk amatā Kārkliņu un Ģibieti.

Apvaino savu darbinieku. Pilsētas valde iesniegusi Liepājas apgabaltiesas prokuroram sūdzību, ka bijušais pilsētas galva A.Kārkliņš piesavinājies telefona aparātu, ko pircis pilsētas vajadzībām un samaksājis ar pilsētas naudu. Lietā uzsākta izmeklēšana.

Zemes maiņa. Dome pieņēma projektu par Kadiķnieku ciema zemes apmaiņu pret valsts zemes fonda zemi Biržu muižā, kura ietilpst jaunprojektējamās pilsētas robežās, kamēr „Kadiķnieku ciems” atrodas vairāk kilometru atstatu no pilsētas.

30.jūnijā, Strādnieku Avīze, Nr.140

[...] Pēc soda izciešanas bijušiem noziedzniekiem aizliegts uzturēties Liepājā, un viņi apmetas galvenā kārtā Grobiņā. Tā kā lauksaimnieki atturas pieņemt šos cilvēkus pie darba, un Grobiņā tāds arī nav atrodams, tad bieži no bada spiesti tie ierodas Liepājā un pastrādā jaunus noziegumus. Tādēļ Kurzemes patronāta biedrībai vajadzētu gādāt par kādu darbu priekš šiem dzīves pabērniem un it sevišķi izcietušiem pārmācības nama sodu.

5.jūlijā, Valdības Vēstnesis, Nr.144

Grobiņas Krāj- un Aizdevu kase uzaicina visas personas, kas priekš kara noguldījušas šinī kasē naudu, izņemt šos noguldījumus sešu mēnešu laikā, skaitot no izsludināšanas dienas, jo pēc šī termiņa nauda augļus nenesīs.

Tāpat arī uzaicina tos kases biedrus, kuriem nav pilnas pajas, izņemt savas nepilnās pajas, kuras dividendes nepelna.

30.jūlijā, Latvijas Sargs, Nr.166

Grobiņa. Meitenes traģiska nāve. Peldoties Ālavas (sic) upē noslīka 15 g.v. Elizabete Peter.

1.augustā, Strādnieku Avīze, Nr.168

Sludinājums

Grobiņas pagasta valde uzaicina amatniekus, kuri vēlētos uzņemties namdara, galdnieka, mūrnieka, podnieka un krāsotāja darbus pie Grobiņas pagasta skolu ēku pārbūves, ierasties 4.augustā 1926.g., plkst. 5 pēc pusdienas, Grobiņas pagasta bijušā pagasta mājā (pie Grobiņas pilsētas) uz mazāksolīšanu. Solīšana sāksies no 496 lati 72 santīmu darba algas.

Nosolītājam jāiemaksā no nosolītās summas 10% drošības nauda, jeb drošu galvotāju. Tuvāki noteikumi ieskatāmi katru dienu pagasta valdē, Iļģu muižā.

Sludinājums

Grobiņas pilsētas valde izdos mazāksolītājiem pamatskolas jaunbūves darbus 11.augustā š.g., plkst pus 11 no rīta, valdes kancelejas telpās. Ar tuvākiem noteikumiem, projektu un darbu aprakstu uzņēmēji var iepazīties katru dienu no plkst. 9-2 dienā, turpat. Izsolē paredzēta drošības nauda Ls 7000, vai Latvijas Bankas garantija par tādu pašu summu.

4.augustā, Strādnieku Avīze, Nr.170

Liepājas-Glūdas dzelzceļa būve

Jaunā Liepājas-Glūdas dzelzceļa būvi turpinās pēc tagad galīgi pieņemta projekta no Ventas gar Rudbāržiem-Valtaiķiem-Kalveni-Drogu-Padoni-Vārvu-Altoviti un Grobiņu līdz Bātei, kur jaunais ceļš piesliesies pie tagadējā lielā Liepājas dzelzceļa. Jaunais ceļš krustos Durbes purvu starp Durbes mācītāja muižu un Vārvu, 3 kilometri uz dienvidiem no Durbes pilsētas. Grobiņas stacija projektēta Grobiņas dzirnavu dīķa dienvidos. Tagad pieņemtam ceļa virzienam dota priekšroka pret līniju, kas vesta gar pašu Durbi, tādēļ, ka pie šī virziena iespējams iztikt bez tilta pār Durbes purvu. Bez tam arī jaunā līnija būs arī par 700 metriem īsāka par līniju gar Durbi. Jaunās līnijas visu augstākā vieta pacelsies Rudbāržos pa 70 metriem virs jūras līmeņa. Šī vieta būs noderīga sanatorijām. Jauno ceļu līdzekļu trūkumu dēļ sāks taisīt tikai 1927.gada pavasarī un nodos lietošanā, ja nerasies neparedzēti šķēršļi, 1928.gadā.

20.augustā, Rīgas Ziņas Apvienotas ar Latvijas Vēstnesi, Nr.185

Izrakts cilvēka ģindenis

Grobiņas Maz-Turaida mājās, rokot granti, nedziļi zem aramās virskārtas, atrasts ģindenis. Galvas kauss nav satrūdējis, kamēr citus kaulus grants stipri bojājusi. Cik vērojams no zobiem, tad apraktais ir bijis jauns cilvēks. Ģindenis nodots Grobiņas policijai, izmeklēšana uzsākta.

23.augustā, Jaunais Rīts, Nr.93

Grobiņas pilsētas 6-klasīgā pamatskolā mācības sāksies 1.septembrī š.g. visās klasēs. Pārbaudījumi un jaunu skolēnu pieņemšana 30.,31.augustā plkst. 10 no rīta.

1.septembrī, Ugunsdzēsējs, Nr.9

Liepājas apgabaltiesa sodīja 46 g. veco Grobiņas pagasta Jāni Leigutu ar visu tiesību zaudēšanu un ieslodzīšanu pārmācības namā uz 3 gadiem. Notiesātais pagājušā gada 15.decembrī Grobiņas pagasta Bušu mājās nodedzinājis J.Legzdiņam labības šķūni. Sadega 80 vezumi salmu un dažādas lauksaimniecības lietas, bet dedzinātājam Leigutam labības kūlējs, kurš bija augsti apdrošināts.

15.septembrī, Ekonomists, Nr.18

22.septembrī, Zemkopis, Nr.38

Dārzkopība un biškopība Ventspils izstādē no š.g. 22.-25.augustam

[...] Biškopības nodaļā daudz mazāk izstādījumu, nekā dārzkopības. Taču daži no tiem ļoti pamācoši, piemēram, Biškopības Centrālbiedrības Grobiņas mācības dravas. Tur izdarīts izmēģinājums ar dažādiem bišu barības augiem, kā zilo un balto pūķgalvi, griķiem, facelijām, boragu, rezedu un citiem. Mācības drava ierīkota 1925.gadā Grobiņas lauksaimniecības biedrības dārzā ar vienu spietu. Vairākas bišu saimes pērnajā gadā nebijis iespējams iegādāt. 1926.gadā iegādātas no jauna 4 saimes, kuras pavasarī dabīgi un mākslīgi pavairojušās uz 9 saimēm.

Šinī nodaļā godalgas ieguva: [...] Grobiņas mācības drava – Zemkopības ministrijas lielo bronzas medali par medu un medus augu izmēģinājumiem un šīs mācības dravas vadītājs, R.Akermanis – naudas godalgu 30 latus.

27.septembrī, Jaunais Rīts, Nr.98

Pamatakmeni Grobiņas pamatskolai iesvētīja pagājušo ceturtdien. Ar to Grobiņas pilsētai atrisinas sasāpējušais skolas telpu jautājums. Būvi vada inženieris Kerps pēc inženiera K.Vinkmaņa izstrādāta projekta.

28.septembrī, Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.49

Pagasta desmitnieka amats nav uzliekams pilsētas valdei

Grobiņas pilsēta nomā pagasta robežās Biržumuižas zemi. Tādēļ pagasta valde prasīja, lai pilsētas valde izpildītu arī pagasta desmitnieka pienākumus līdzīgi citiem zemes lietotājiem pagastā. Prasību atbalstīja arī Liepājas apriņķa valde. Turpretī pašvaldības departaments paskaidroja, ka desmitnieka pienākumi, ja tos uzliktu kā klaušas, uzskatāmi par personīgām klaušām un trūkst jebkāda pamata pieņemt, ka šīs klaušas uzliekamas zemei, respektīvi tās nomniekam vai īpašniekam. Personīgas klaušas nav uzliekamas iestādei (pilsētas valdei) vai juridiskai personai, bet tikai fiziskai personai, pie kam pagasta pašvaldībai tiesības uzlikt šādas klaušas tikai personām, kas dzīvo pagasta robežās. Ņemot šo vērā, trūkst likumīga pamata uzlikt Grobiņas pilsētas valdei desmitnieka pienākumus Grobiņas pagastā, kaut arī pilsēta nomā pagasta robežās zemi.

1.oktobrī, Ekonomists, Nr.19

9.oktobrī, Rīgas Ziņas Apvienotas ar Latvju Vēstnesi, Nr.228

Pļaujas svētki Grobiņā

Vietējā lauksaimniecības biedrība ikgadus rīko pļaujas svētkus. Arī šogad 3.oktobrī tādi bij sarīkoti. Tie bij divdesmit astotie. Pļaujas svētkos bij ražas apskate, uz kurieni arī bij atbraukuši priekšstāvji no Latvijas Lauksaimniecības Ekon.Sab. - J.Plaudis, Latvijas Lauksaimniecības centrālbiedrības - J.Rozītis un Latvijas Biškopības centrālbiedrības - R.Akermanis, kuri piedalījās ekspertīzē. Izstādījumu šogad bij mazāk kā pērngad.

Godalgoja 19 eksponātus. 1.šķiras naudas godalgas (20 ls) piesprieda: Jēkabam Elsbergam, jaunsaimniekam Tāšu Rolavas pagastā par lopbarības saknēm, Jēkabam Gūtmanim, Grobiņas pagasta Stebu krogā par to pašu, Andrejam Ķirstim, Grobiņas pagastā, arī par saknēm. 2.šķiras naudas godalgu (15 ls) piesprieda Ansim Kleicim, Grobiņas pagasta Iļģu muižā un J.Kleicim, Grobiņas Limbiņu Silos par saknēm, Latv. Lauks. Ekon. Sab. 1.šķiras diplomu ieguva Jānis Freimanis, Grobiņas Skrundās par lopbarības saknēm. Tādu pašu LL centrālbiedrības diplomu dabūja Ernests Dadzis Grobiņā par rūpniecības saknēm, Latv. Lauks. Ekon. Sab. dāvāto sudraba saktu piesprieda Olgai Freiman par sieriem. Biškopības centrālbiedrības 1.šķiras diplomus piesprieda: Fricim Robinsonam Grobiņā, Miķelim Muzikantam Gaviezas Salās un K.Freimanim Grobiņā; visiem tiem par medu. Grobiņas lauksaimniecības biedrības 1.šķiras diplomu dabūja Šalme Grobiņā par augļu kociņiem. J.Mackaram Grobiņā piesprieda dāvāto gaļas mašīnu, bet M.Muzikantam Gaviezas Salās augļu sulas spiedi.

P.Pauzers Grobiņā par augļu kociņiem dabūja 2.šķiras Grobiņas lauksaimniecības biedrības diplomu.

Ražas apskates laikā LLES dārzkopības speciālists J.Plaudis noturēja priekšlasījumu par saknēm, bet Latvijas Biškopības centrālbiedrības instruktors R.Akermanis - par bišu ieziemošanu. Apskati grobiņieši čakli apmeklēja.

16.oktobrī, Brīvā Tēvija, Nr.14

Jauns aizsargu pulciņš nodibinājies Grobiņā, kuru svētdien, 17.oktobrī atklās.

18.oktobrī, Jaunais Rīts, Nr.101

Grobiņa. Vakar ieveda Grobiņas Ev.lut. draudzē mācītāju Kundziņu. Ievešanas dievkalpojumā ņēma dalību vairāki mācītāji no Grobiņas apkārtējām draudzēm un no Rīgas.

Grobiņas aizsardžu pulciņa atklāšanas svētkus vakar svinēja Grobiņā. Atklāšanas svētku ceremonija sākās Grobiņas baznīcā. Pēc svinīgā dievkalpojuma, aizsardžu svētki turpinājās Liepājas viesnīcas zālē. Laicīgo atklāšanas daļu izdarīja Liepājas apriņķa priekšnieks garākā runā apsveikdams pulciņu un novēlēdams tām būt savā darba gaitā cienītām "aizsardžu" vārda nesējām. Arī "Jaunais Rīts" redakcijas vārdā pulciņu apsveica redakcijas darbinieks A.Cīruls. Pie mielasta galda pulciņu apsveica vairāki runātāji. Priekšniece aizsardžu pulciņam ir Feldman kundze. Šim brīžam pulciņā skaitas ap 40 aizsardzes. Novēlam krietnajām aizsardzēm un viņu priekšniecei Feldman kundzei daudz sekmes pulciņa organizēšanā.

26.oktobrī, Brīvā Tēvija, Nr.22

Grobiņa. Pilsētas zemju nomnieki aiz nezināšanas nav iesnieguši zemes pieprasījumus. Tas pats sakāms par parējām mazākām pilsētām un miestiem. Iesniegšanu apgrūtina arī tas, ka pieprasījuma listes zemkopības ministrija neizsūta pašvaldībām, bet pašiem nomniekiem jārūpējas par viņu apgādāšanu no Rīgas. Iesniegšanas termiņš pagarināts līdz 1.decembrim š.g. un tie, kas vēl nav darījuši, var iesniegt listes vai lūgumrakstus.

31.oktobrī, Latvijas Sargs, Nr.246

Policijas iestāžu samazināšana

Starpresoru komisija, caurskatot iekšlietu ministrijas administratīvā departamenta 1927/1928.g. budžetu, apvienojusi sekošus policijas iecirkņus: [...] Liepājas apriņķī likividēja I iecirkni Grobiņā, pievienojot to pie II iecirkņa Liepājā, pie kam strīpoja 5 ierēdņus.

2.novembrī, Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.59

Nevēlams rekords

Pastāvošie noteikumi nosaka, ka pilsētu valdēm jāiesniedz domes apspriešanai nākamā gada budžets jau līdz 1.oktobrim. Bet Grobiņas pilsētas dome tikai 22.oktobrī apsprieda un galīgi pieņēma šī gada budžetu, pēc kura vajadzēja sākt saimniekot jau 1926.gada 1.janvārī. Tā tad Grobiņas pilsētas tēvi novēlojuši budžeta pieņemšanu par veselu gadu un saimniekojuši 10 mēnešus bez budžeta. Neko teikt, arī rekords, kaut gan ļoti nevēlams!

8.novembrī, Jaunais Rīts, Nr.104

Nāve uz ceļa

Grobiņas Grundmaņa māju īpašnieku 68 gadus veco Kristu Grundmani 30.oktobrī atrada uz Liepājas un Grobiņas šosejas bez dzīvības zīmēm. Apriņķa ārsts konstatējis, ka Grundmans miris no smadzeņu triekas.

17.novembrī, Strādnieku Avīze, Nr.260

Grobiņas pagasta 6-klasīgās pamatskolas padome, lai rastu līdzekļus mācības līdzekļu iegādāšanai un trūcīgo skolēnu pabalstam, sarīko Grobiņas lauksaimniecības biedrības zālē 18.novembrī bazaru, teātri un deju. Trūcīgo skolēnu ir liels daudzums. Daļa jau tiek apgādāta ar grāmatām un rakstāmām lietām, bet vēl lielāks daudzums ir to, kuri trūkuma dēļ nevar skolu apmeklēt. Trūkst arī mācības līdzekļi. Padome ir cerībās, ka visi kultūras draugi pabalstīs cēlo pasākumu gan ar ziedojumiem, gan arī apmeklējot izrīkojumu. 18.novembrī tapa valsts – lai top arī skola gaišāka, un skolēni tiek apgādāti. Tādēļ pabalstiet savu skolu, jo kāda būs mūsu skola, tādi būs nākotnes pilsoņi.

25.novembrī, Brīvā Tēvija, Nr.47

Simulēta laupīšana

Iļģu muižas jaunsaimnieks Freibergs vedis uz mājām dakstiņus. Pa ceļam iegriezies Grobiņā, kur krietni iedzēruši. Tikko izbraukuši cauri Grobiņai, Freibergam ar biedriem degvīna dēļ iznākusi ķilda un sākuši kauties, pie kam nosvieduši Freibergu no vezuma. Lielceļa dubļos tas novārtījies, ka ne pazīt. Ieradies Grobiņā tas ziņojis, ka aplaupīts. Drīz noskaidrojās, ka Freibergs maldina policiju. Freibergu sauc pie atbildības.

1.decembrī, Kopdarbība, Nr.12

Grobiņas un apkārtnes Patērētāju biedrība „Kooperatīvs” darbojas no 1920.gada maija. Sakarā ar apriņķa pašvaldības iestāžu pārcelšanos uz Liepāju, Grobiņa palikusi klusa. Pat iedzīvotāju skaits samazinājies. Grobiņa atrodas tikai ap 10 kilometru no Liepājas, kur lielais vairums Grobiņas un apkārtnes iedzīvotāju – dārzkopji un zemkopji – pārdod savus ražojumus un izdara galvenos iepirkumus. Pilsētiņā darbojas 8 privāttirgotavas. Neskatoties uz visu to, biedrība attīstījusi samērā rosīgu darbību. Pēdējos gados straujš nav bijis biedrības tirdznieciskās darbības pieaugums, bet ja ņemam vērā, ka biedrības darbības rajons ir samērā aprobežots, tad jāatzīst, ka biedrības veikalu darbinieki ir strādājuši apmierinoši. Kā darbojusies biedrība pēdējos 3 gados, redzams no sekošiem skaitļiem.

Biedrības darbība katru gadu noslēgusies ar tīru atlikumu, un visā savā darbības laikā biedrība iekrājusi tīru atlikumu Ls 5423. Katru gadu biedrība atmaksājusi saviem biedriem uz iepirkumiem prēmijas. Visos 6 gados kopā atmaksāts biedriem uz iepirkumiem Ls 2130. Sabiedriski-kulturāliem mērķiem ziedots Ls 823 (skolai un bibliotēkai).

Šī gada sākumā biedrības preču apgrozījums drusku samazinājies, (par 6.5%) samērā ar iepriekšējā gada pirmajiem mēnešiem. Tas pa daļai izskaidrojams ar to, ka biedrību centās „iesturmēt” neliela grupa biedru, kuri pauda par biedrību dažādas valodas, caur ko daži pircēji atturējās biedrībā iepirkties.

Ap 54% no visiem iepirkumiem biedrība izdarījusi ZS „Konsums” Liepājas filiālē. Uz iepirkumiem savienībā biedrība saņēmusi prēmijas Ls 983. Biedrības darbības panākumi būtu vēl labāki, ja biedrība iepirktu visas vajadzīgās preces tikai savienībā: iepirkumi privātās firmās cenu ziņā bijuši gaužām neizdevīgi. Biedrības intereses prasa, lai preces tiktu iepirktas kooperatīvu savienībā. Par biedrības neveiksmēm ir atbildīga valde, un cenu ziņā neizdevīgi iepirktās preces ir viens no neveiksmes cēloņiem.

Biedrības finansiālais stāvoklis drusku pasliktinājies: 1924.gadā biedrības pašas kapitāli (biedru pajas un biedrības nedalāmie kapitāli) aizņēma 34% no bilances, bet 1925.gadā – 28%. Tas ir tāpēc, ka bilance pieaugusi uz svešu kapitālu rēķina. Agrākos gados biedrībai bij līdzekļu pārpalikums, bet tagad apgrozības līdzekļu trūkums, jo atvērti 2 veikali un preces izdotas uz parāda ap Ls 1500. Biedru paja vēl aizvien ir tikai 2 latu. Lai stiprinātu biedrības finansiālo stāvokli, paja būtu paaugstināma vismaz uz Ls 10.

Biedrības preču apgrozījums nevar vairs visai strauji pieaugt, jo pārāk tuvu ir Liepāja, bet ja preces tiks iepirktas kooperatīvu savienībā, un ja valde rūpēsies par biedrības finansiālā stāvokļa nostiprināšanu, paaugstinot paju, iekasējot vecos parādus, un vērību piegriezīs arī kooperācijas propagandai, tad biedrības darbības panākumi būs apmierinoši.

Pilsētiņā darbojas vēl sekošas biedrības. No 1889.gada – krāj-aizdevu kase, kura patlaban apvieno pāri par 500 biedru. No 1910.gada darbojas krāj-aizdevu sabiedrība pie lauksaimniecības biedribas. Plašu darbību attīstījusi lauksaimniecības biedrība, kura dibināta 1898.gadā. Katru gadu biedrība rīko lauksaimniecības izstādes – ražu apskates un notur vairākus priekšlasījumus par dažādiem lauksaimniecības dienas jautājumiem. Iegādāta kuļgarnitūra, uzstādīts gaters, ierīkota vaislas stacija un iekrāta plaša bibliotēka. Biedrībai pieder plašs mūra nams ar zāli un skatuvi izrīkojumiem. No 1878.gada darbojas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība, kura apvieno ap 150 biedru. Biedrība rīko teātra izrādes un balles. Kulturālā laukā rosīgākā ir Latvju Jaunatnes Savienības Grobiņas organizācija, kura noorganizējusi izglītības, dramatisko un sporta sekciju. Iegādāta bibliotēka un nodibināts dziedātāju koris. Bieži tiek rīkoti priekšlasījumi un jautājumu vakari.

17.decembrī, Strādnieku Avīze, Nr.285

Žūpotavu skaits Grobiņā un Durbē

Uz nākošo gadu izdotas koncesijas Grobiņā 2 traktieriem un 4 biedrību bufetēm tirgošanai ar reibinošiem dzērieniem, un Durbē 1 traktierim un 2 vīna tirgotavām.

31.decembrī, Valdības Vēstnesis, Nr.295

Rezolucija Nr.71

Grozot savu šī gada 15.decembra rezolūciju Nr.66, Liepājas apriņķa priekšnieka I iecirkņa palīgam, Grobiņā, Aleksandram Šenbergam piešķiru kārtējo atvaļinājumu uz 4 nedēļām, skaitot no 1927.gada 1.janvāra un pēc atvaļinājuma izbeigšanās, atlaižu viņu no amata civildienesta likuma 37.panta kārtībā, skaitot no 1927.gada 29.janvāra izmaksājot algu par trim mēnešiem uz priekšu.

Rīgā, 1926.gada 30.decembrī. Nr.13264

Iekšlietu ministris M.Skujenieks

Administratīvā departamenta direktors Šlosbergs.

1927

1.janvārī, Latvijas Biškopis, Nr.1

Latvijas Biškopības Centrālbiedrības Grobiņas mācības drava.

3.janvārī, Jaunais Rīts, Nr.1

Liepājas apriņķa zemes ierīcības komiteja 1927.gada 4.janvārī caurskatīs sekošas lietas: [...]

7) Grobiņas pilsētas zemju (hipotekas nr.132) apmaiņas projekts ar Iļģu muižas, Biržu pusmuižas Valsts fonda zemi (hipotekas nr.141-1.reg.).

8) Grobiņas pilsētas, Reķa Katrinas zemes gabala (hipotekas nr.8) apmaiņas projekts ar Iļģu muižas Biržu pusmuižas valsts fonda zemi (hipotekas nr.101-1.reg.).

9) Tāšu pagasta, Māliņu māju (hipotekas nr.814-II.reg.) robežu regulēšanas projekts ar Grobiņas mācītāja muižas valsts fonda zemi (hipotekas nr.22-1.r.).

10) Grobiņas pagasta, Rītiņu māju (hipotekas nr.1596-III.r.) robežu regulēšanas projekts ar Iļģu muižas, Biržu pusmuižas valsts fonda zemi (hipotekas nr.101-I.reg.).

11) Grobiņas pagasta, Leču mājās (hipotekas nr.84) .) robežu regulēšanas projekts ar Iļģu muižas, Biržu pusmuižas valsts fonda zemi (hipotekas nr.101-I.reg.).

12) Grobiņas pilsētas, Davidova Jozefa zemes gabala (hipotekas nr.84) .) robežu regulēšanas projekts ar Iļģu muižas, Biržu pusmuižas valsts fonda zemi (hipotekas nr.101-I.reg.).

13) Grobiņas pagasta Sūnaišu māju zemes gabals, atdalīts no Kunkuļu mājām, .) robežu regulēšanas projekts ar Iļģu muižas, Biržu pusmuižas valsts fonda zemi (hipotekas nr.101-I.reg.).

14) Grobiņas pilsētai rezervēto valsts fonda zemju sadalīšanas projektu.

26.janvārī, Sociāldemokrāts, Nr.20

Pilsēta tumsā. Iekšlietu ministrijas būvvalde noliegusi darboties Grobiņas pilsdīķa ūdensdzirnavām, jo neesot ievēroti attiecīgi būvnoteikumi. Dzirnavas ražojušas arī elektrisko strāvu pilsētas ielu un namu apgaismošanai un ar viņu darbības pārtraukšanu pilsēta paliek tumsā.

2.februārī, Latvijas Kareivis, Nr.25

Grobiņa. Vai var izslēgt domnieku? Grobiņas pilsētas dome bija nolēmusi izslēgt domnieku – revīzijas komisijas priekšsēdētāju un bijušo pilsētas galvu A.Kārkliņu, bet pašvaldības departaments paskaidrojis, ka lēmums revidējams, jo izslēgt kādu domnieku varētu tikai pēc tiesas sprieduma, ar kuru tam būtu atņemtas vēlēšanu tiesības. Ja pret apvainoto domnieku celta kriminālizmeklēšana, tad to var pagaidām atsvabināt no ieņemamā amata (šinī gadījumā revīzijas komisijas priekšsēdētāja amata), bet ar to viņam nav ņemta tiesība piedalīties domes sēdēs kā domniekam.

18.februārī, Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.87

Iekšlietu ministrijas būvvalde apstiprinājusi sekošu jaunbūvju projektus: [...] Grobiņas pilsētas ūdensdzirnavām.

22.februārī, Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.88

Nevar vai negrib vienoties?

Grobiņas pilsēta ir iesākusi celt 6-klasu pamatskolas namu. Arī Grobiņas pagasts domā darīt to pašu; kāpēc pašvaldību departaments un apriņķa valde ieteica pilsētai un pagastam vienoties un celt kopīgu skolu, jo Grobiņas pagasts atrodas pie pilsētas. Pagasta padome tomēr atzinusi, ka vienošanās neesot vēlama, jo nevarot cerēt, ka pilsēta uzsākto būvi kādreiz pabeigšot (?) un tādēļ pagasts atteicies celt kopīgu skolas namu.

Dārgas pusdienas

Pagājušā gadā revidējot Grobiņas pilsētas valdes darbību pašvaldību departaments aizrādījis domei uz Ls 92.50, kuri izmaksāti no pilsētas kases par 1.maija svētkos sarīkotām pusdienām. Tagad, pilsētas dome, ņemot vērā, ka „pusdienām” nav bijis nekas kopējs ar pilsētas pašvaldības vajadzībām, bet mielastā piedalījušies policija un aizsargi paši maksājuši par pusdienām, nolēma atprasīt no bijušā pilsētas galvas A.Kārkliņa Ls 92.50, ko tas par pusdienām nepareizi izmaksājis.

9.martā, Latvijas Sargs, Nr.55

Liepājas-Jelgavas dzelzceļam patlaban pabeigti darbi pie līnijas nospraušanas no Grobiņas līdz Bātei – pēdējā iecirknī. Šinī daļā patlaban jau sāk pievest arī attiecīgus būvmateriālus.

21.martā, Brīvā Tēvija, Nr.140

Nāve zem vilciena

Grobiņas pagastā 33 gadus vecais jaunsaimnieks Jēkabs Deglavs dzērumā gājis pa dzelzceļa sliedēm, kamēr paguris un apgūlies. Drīz vien nācis pasažieru vilciens. Mašīnists gulētāju pamanījis, bet vairs nepaspējis apturēt vilcienu. Nelaimīgam nobraukta galva un sakropļots ķermenis.

22.martā, Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.96

Neizprotama rīcība

Būvvalde atradusi, ka tilti pie Grobiņas ūdensdzirnavām nav vairs droši satiksmei un uzdevusi noliegt pār tiem satiksmi, lai novērstu varbūtējus nelaimes gadījumus. Grobiņas pilsētas dome nolēma ceļu neslēgt, jo dzirnavu rentnieks Šķirbsts uzņemoties atbildību (?) par tiltu izturību līdz remontam vajadzīgo būvmateriālu piegādāšanai. Tā tad dome dzirnavnieka "atbildību" novērtējusi augstāk par būvvaldes lietpratēju atzinumu, kaut gan šādai atbildībai varbūtējas nelaimes gadījumā nav nekādas nozīmes.

Grobiņas pilskalnā noliedz izrīkojumus

Grobiņas pilsētas dome uz mācītāja Kundziņa lūgumu, nolēma pilskalnu izrīkojumiem vairs neiznomāt, izņemot Jāņu vakaru. Pilskalna tuvumā atrodas kapi un baznīca, un izrīkojumi traucējuši pilsoņu garīgo dzīvi. Turpmāk jaukais pilskalns paliks tikai kā iedzīvotāju atpūtas un pastaigāšanās vieta.

25.martā, Sociāldemokrāts, Nr.68

Deramdienas Kurzemē un Rīgā

Kurzemē jau sākusies laukstrādnieku līgšana. Tā no Grobiņas ziņo, ka algas priekš smagā darba samērā zemas. Puišiem, ieskaitot vosas citas nodevas, dod 30-45 Ls mēnesī, meitām – 15-18 Ls; ganiem – ne vairāk kā 150 Ls par visu vasaru. Vispār derētāji izturas nogaidoši un cerē uz „lētajiem Latgales un Lietuvas strādniekiem”. Sevišķi grūti vietu atrast ģimenes cilvēkiem, it īpaši, ja ir vairāki mazi bērni. Visumā strādnieku stāvoklis grūts. [...]

2.aprīlī, Latvijas Kareivis, Nr.75

Grobiņa. Pašnāvība. Pagājušo nedēļu iebrauca no Kuldīgas Liepājā zvērināta advokāta palīgs Eņģels, 49 gadus vecs. Dažas dienas uzturējies Liepājā pie paziņām, tad otrdienas vakaru Liepājā noīrējis auto un ar kādu jaunkundzi aizbraucis uz Grobiņu, kur apmeties Grobiņas viesnīcā. Jaunava pēc laiciņa aizbrauca atpakaļ uz Liepāju, bet Eņģels lika viesnīcas kalponei vakarā ap plkst.8 to uzmodināt, braukšot ar vilcienu uz Aizputi. Vakarā noteiktā laikā kalpone gājusi advokātu modināt, bet durvis bija aizslēgtas no iekšpuses. Pēc ilgas un stipras klauvēšanas atbilde tomēr nenāca. Durvis atvēra policijas klātbūtnē. Istabā atklājās drūms skats: gultā bez dzīvības gulēja Eņģels, noplūdis asinīm. Uz grīdas blakus gultai revolvers. Uz galda atstāta zīmīte. Eņģels lūdz, lai nevienu nevaino viņa pašnāvībā.

3.aprīlī, Latvijas Sargs, Nr.76

Grobiņa. Nošāvušos advokāta Engelmaņa līķi vakar apbedīja Grobiņas kapsētā. Pie līķa apskates kabatās atrasts kokaīns. Viņa portfelī atrada vairāk tiesājamo lietas.

8.aprīlī, Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.101

Grobiņas pilsētas dome nolēmusi lūgt tieslietu ministri pārcelt Liepājas apriņķa lauku iecirkņa miertiesnesi Bērziņu uz citu iecirkni, vai arī Grobiņas pilsētas lietas nodot cita miertiesneša iztiesāšanai.

17.aprīlī, Latvijas Kareivis, Nr.86

Grobiņa. Nāve tvanā. Grobiņas Kundziņa mājās otrdienas vakaru strādnieki 22 gadus vecais Valentins Jašims un 23 gadus vecais Jānis Knēve pārnākuši no darba iekurinājuši krāsni ar akmeņoglēm un likušies gulēt. Trešdienas rītā plkst. 5 kalpone gāja ērbeģī puišus modināt un atrada istabu pilnu ar tvanu, bet abi vīrieši gulēja bez samaņas ar vājām dzīvības zīmēm. Izsauca Grobiņas ārstu Evaldsonu un apriņķa ārstu Mauriņu, kuri pielietoja visus atdzīvināšanas līdzekļus. Jašims turpat uz vietas, nenācis pie samaņas, nomira. Knēvi aizveda uz pilsētas slimnīcu, bet ir ļoti maz cerību uz izveseļošanos.

22.aprīlī, Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.103

Sūdzas par skolotājiem. J.Kalots iesniedzis Grobiņas pilsētas domei sūdzību, ka pamatskolas skolotāji, sevišķi skolotāja Pērkone, pielietojot pret viņa dēlu Nikolaju nepielaižamus un „necilvēcīgus” sodus. Viņš ziemas aukstumā izraidīts no skolas telpām un varējis saaukstēties. Dome uzdeva skolu komisijai lietu izmeklēt un ziņot domei.

28.aprīlī, Strādnieku Avīze, Nr.93

Grobiņas pilsētas valdes telpās, pirmdien, 2.maijā tiks izdarīta Biržu muižas un mācītāja muižas valsts fonda ieskaitīto zemju piešķiršana, minēto zemju pieprasītājiem.

12.maijā, Strādnieku Avīze, Nr.105

10.maijā šī gadā miris mūsu darba biedrs, Grobiņas pagasta padomes un valdes loceklis Ernests Šidlers. Viņu piemiņā paturēs Grobiņas pagasta valdes darbinieki un pagasta padome.

14.maijā, Strādnieku Avīze, Nr.107

Drausmīgs atradums pļavā. Grobiņas pagasta ziņnesis novēroja, ka uz pļavas, no kuras tikko ūdens krities, ap kādu melnu priekšmetu kaujas kraukļi un suņi. Ziņnesis atrada pļavā mironi ar izknābtām acīm un iekšējiem orgāniem. Kājas un rokas bij apgrauztas. Spriežot pēc miroņa izskata, tas bijis nenormāls cilvēks. Nagi ārkārtīgi gari, drēbes uzģērbtas ar oderi uz āru. Domājams, nelaimīgais ir kādas nabagu patversmes iemītnieks, kurš nakti izbēdzis un noslīcis pārplūdušā pļavā.

15.maijā, Sociāldemokrāts, Nr.108

Purvā noslīcis. Grobiņas pagasta Stoķu māju tuvumā purvā atrasts pussatrūdējuša vīrieša līķis. Nelaimīgais uzzīmēts par [47 gadus veco] Benediktu Šimanski no Liepājas, kurš pagājušā rudenī, dzīvodams ārkārtīgi trūcīgos apstākļos un ciezdams badu, palicis nenormāls un pēkšņi mīklainā kārtā nozudis. Domājams, ka viņš iemaldījies purvā un noslīcis.

18.maijā, Strādnieku Avīze, Nr.110

Krāpšana. Tāšu pagastā Rautuļu māju saimnieks Andrejs Avots bij pieņēmis pie grāvju rakšanas Jāni Treilību, iedzīvojošu Grobiņā, Lielā ielā 77, un Jāni Drulli, iedzīvojošu Grobiņā, Lielā ielā 53. Kad Treilībs un Drullis pieprasījuši lielāku maksu, tas tos atlaidis, pie kam par nostrādātu darbu vienu daļu samaksājis naudā, un par 185 rubļiem izdevis ar zīmuli rakstītu kvīti, kuru naudu lai tie saņem no Jukuma Kalniņa, Grobiņā. Kad pēc dažām dienām Avots saticis Kalniņu un gribējis tam atdot naudu, izrādījies, ka Treilībs un Drullis no Kalniņa saņēmuši 1850 rubļus. Uz kvītes pie skaitļa 185 bijusi pierakstīta klāt 0 un Kalniņš tiem arī šo summu izmaksājis. Treilībs un Drulle nodoti tiesai par krāpšanu un kvītes viltošanu.

24.maijā, Krievijas Cīņa, nr.59

Ietaupa uz skolu rēķina

Liepājas apriņķa skolu valde nolēmusi, sākot ar nākamo mācības gadu, slēgt Grobiņas pagasta Dorupes skolu, Rucavas pagasta Brušvitu skolu un Nīcas pagasta Otaņķu skolā atlaist vienu skolotāju. Iemeslis – līdzekļu trūkums.

1.jūnijā, Strādnieku Avīze, Nr.121

Lielākas zādzības atklāšana

Jazepam Davidovam, Grobiņā, Lielā ielā 15, pusotra gada laikā sistemātiskā kārtā no vīna veikala izzagts spirts un degvīns par apmēram 100000 rubļiem. Lai gan zādzība bij manīta jau agrāk, bet zagļiem nevarēja tik drīz nākt uz pēdām. Turpinot enerģiski zagļu meklēšanu apriņķa policijai izdevās zagli notvert tanī brīdī, kad tā nesa ārā no Davidova veikala vairākas spirta un degvīna pudeles. Zagle ieraudzīdama tai sekojošus policistus, iesvieda pudeles grāvī un dažas sasita. Par zagli izrādījās kāda Marija Jāņa meita Gansen, iedzīvojoša Grobiņā, Lielā ielā 15, tā paša Davidova namā. Zādzībā tā atzinusies un paskaidrojusi, ka apmēram priekš pusotra gada tā nozagusi Davidova vīna veikala atslēgas, pēc kuru parauga likusi izgatavot vēl otras, lai nozušanas gadījumā tai nebūtu „darbība” jāpārtrauc. Tā sistemātiski ņēmusi no veikala spirtu un degvīnu, kuru pārdevusi Liepājā, dažādās iebraucamās sētās, Ķērstas Engel tējnīcā uz Veco tirgu 4 un Grotupa vīnu tirgotavā, Vecā Jūrmalas ielā 7. Spirtu tā pārdevusi par 200 rbļ. un degvīnu par 100 rbļ. pudeli. Gansen apcietināta un ievietota Liepājas cietumā izmeklēšanas tiesneša rīcībā.

3.jūnijā, Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.114

„Riteņkrodzniece” ar zagtu degvīnu

30.maijā Grobiņā apcietināta Marija Gansen, kura 1 ½ gadu laikā sistemātiski zagusi degvīnu Jozefa Davidova vīntirgotavā. Pavisam nozagts degvīna par Ls 2000. Zagto „šņabi” Gansen pārdevusi Liepājas iebraucamās sētās.

4.jūnijā, Brīvā Tēvija, Nr.200

Attaisnots pilsētas galva

Grobiņas pilsētas domē apsprieda jautājumu par domnieka Kārkliņa izslēgšanu no domnieku skaita, jo pret viņu bija ierosināta krimināllieta. Pilsētas galvas J.Pūra izteicienus Kārkliņš bija uzskatījis par apvainojošiem un galvu iesūdzēja. Tiesa tomēr bija citos ieskatos un Pūru attaisnoja.

10.jūnijā, Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.115

Pensija piešķirta bijušajam Liepājas apriņķa priekšnieka 1.iecirkņa palīgam Grobiņā Aleksandram Šēnbergam. Šēnbergs nokalpojis Latvijā policijas dienestā 8 gadus un dienesta laikā zaudējis darba spējas, bez tam Šēnbergs bijušajā Krievijas valsts dienestā nokalpojis 23 ½ gadus.

19.jūnijā, Latvijas Sargs, Nr.135

Šofers apgāzis auto. Aizvakar caur Grobiņas pilsētu ar 4 pasažieriem drāzās lielā ātrumā automobils, kuru vadīja iereibis šofers Fr.Rasmus. Strauji iegriežoties kādā ieliņā šoferam no rokas izslīdēja stūre un automobils apgāzās. Pasažieri un šofers dabūja stiprus belzienus, bet mašīna stipri dragāta.

14.jūlijā, Strādnieku Avīze, Nr.153

Žūpības apkarošanas likuma pārkāpšana. Izdarot kontroli kādā svētdienā Grobiņas „Liepājas viesnīcas” dārzā policijas uzraugs atradis pie kāda galdiņa dažus vīriešus un uz galda vēl neattaisītu valsts spirta pudeli. Pie galda sēdošie Pēteris un Antons Lipiņi paskaidrojuši, ka tie spirtu nopirkuši no viesnīcas īpašnieka Feldmaņa.

P. un A.Lipiņus un Feldmani sauc pie atbildības par žūpības apkarošanas likuma pārkāpšanu.

23.jūlijā, Valdības Vēstnesis, Nr.160

Grobiņas pilsētas 6-klasīgai pamatskolai vajadzīgs skolas pārzinis, vēlams būtu muzikāls cilvēks. Pieteikties rakstiski Grobiņas pilsētas valdē līdz šī gada 6.augustam, vai ierasties personīgi 6.augustā, pulksten 8 vakarā, uz pilsētas domes sēdi.

Grobiņas pilsētas valde

23.jūlijā, Pēdējā Brīdī, Nr.114

72 gadus vecais Grobiņas nespējnieks Šnepis braucis caur Kapsētas pļavu ratos, pie kam ratiem aizķeroties uz nelīdzena un celmaina ceļa – tas izkritis no tiem un ar galvu atsities pret kādu celmu un uz vietas bijis beigts.

26.jūlijā, Strādnieku Avīze, Nr.163

Par kārtības un miera traucēšanu apriņķa policija sauc pie atbildības Liepājas-Glūdas dzelzceļa strādniekus Kalistnotu, Načotkinu, Denigu, Biruļinu un Vasiliju Karpovu, kā arī Grobiņas pilsētas iedzīvotājus Andreju Eglīti, Kārli Eņģeli un Andreju Vārtnieku kuri Grobiņā savstarpēji kāvušies, saceldami veselu „karu”.

2.augustā, Latvijas Kareivis, Nr.169

Grobiņa. Noslīcis zēns. Grobiņas sudmalu dīķī piektdien peldējās vairāki zēni. 10 gadus vecais Jēkabs Kārkliņš pēkšņi sāka grimt. Nelaimes vietā piesteidzās sudmalu ļaudis, bet zēnu glābt neizdevās. Pēc stundas slīkoni izvilka no ūdeņa, bet visi atdzīvināšanas mēģinājumi palikuši bez sekmēm.

2.augustā, Strādnieku Avīze, Nr.169

Grobiņa. Vai nederētu attiecīgām iestādēm griezt uz to vērību? Ejot no Bates puses nav iespējams ietikt Grobiņā, jo Grobiņas dzirnavas rentnieks noārdījis dīķa dambi un nav atradis par vajadzīgu uzlikt tiltam pat godīgus dēļus, vai uzlikt pagaidu margas. Tagad ejot pa tiltu, nerunājot par braucējiem, kuriem ar kaklu pa galvu jālaižas iekšā Grobiņas upē, kājniekiem ar dzīvības briesmām jābalansē pār nevienādiem pāris dēļiem, kuriem sakustoties var iegāzties bezdibenī un nosisties. Jājautā, ko dara tie kungi, kam par kārtīgu satiksmi jārūpējas?

3.augustā, Rigasche Rundschau, Nr.170

Grobiņas pilsdrupas apdraudētas. Grobiņas pilskalns ar saviem zaļajiem apstādījumiem veido parku, par kuru dažas citas pilsētas varētu Grobiņu apskaust. Diemžēl Grobiņa, kā raksta „Libausche Zeitung”, negādā par savu pilsdrupu saglabāšanu. Lieli akmeņi ir jau krituši, un ir bažas par veselu sienu sagrūšanu. Vai nebūtu laiks Pieminekļu aizsardzības iestādei šo jautājumu risināt.

5.augustā, Latvijas Kareivis, Nr.172

Grobiņa. Varonīgi dzērāji. Brāļi Alfreds un Valfrīds Kalniņi, Kārlis Burga un Jānis Knēve pilsētas robežās iereibušā stāvoklī noplēsuši vairākus lauku ceļa tiltus. Pie ūdens dzirnavu pārbūvējamā slūžu tilta tie sasvieduši upē mūrnieku kaļķu kastes un tukšās cementa mucas. Dūšīgos vīrus sauks pie atbildības par huliganismu.

12.augustā, Atpūta, Nr.145

Ernesta Rolava piemiņai

18.augustā paiet 20 gadi, kad uz bijušās vācu muižniecības ierosinājumu bez tiesas nogalināja vienu no pirmiem mūsu valstiskās neatkarības karotājiem – Ernestu Rolavu.

Vieta Grobiņas-Bātes lielceļa malā, kur Rolavu nošāva

Add captionGrobiņas Limbiķu kapu stūris, kur Rolavs aprakts

15.augustā, Jaunais Rīts, Nr.33

Grobiņa. Jauns skolas pārzinis. Pilsētas dome piespieda veco skolas pārzini aiziet pensijā un 6.augustā viņa vietā ievēlēja līdzšinējo Grobiņas pagasta skolotāju Kārli Deideri.

21.augustā, Strādnieku Avīze, Nr.186

Grobiņa. Vietējā pilsētas 6-klasīgā pamatskolā mācības sāksies 1.septembrī plkst. 9 rītā. Jaunu skolēnu uzņemšanu sākot ar 25.augustu katru dienu plkst. 10 no rīta lūdz plkst. 12 dienā. Pārbaudījumi 30. un 31.augustā plkst.10 no rīta. Jaunus skolēnus var pieteikt pie pārziņa J.Krūmkalna viņa dzīvoklī līdz 26.augustam, vēlāk, sākot ar 29.augustu, - skolas telpās, pilsnamā, otrajā stāvā. Skolas pārzinis.

23.augustā, Darbs, Nr.94

Sodīts pilsētas galva

Grobiņas pilsētas galva Jānis Pūre pilsētas valdes sēdē lietojis nepieklājīgus un apvainojošus izteicienus pret bijušo pilsētas galvu Andreju Kārkliņu un to visa valdes sastāva klātbūtnē nolamājis. Viņš izteicies, ka Kārkliņš nodzēris 5000 rbļ. pilsētas naudas, ejot netīrumu bedrēs tērēt u.t.t. Kārkliņš par to Pūri iesūdzēja miertiesā un tā piesprieda 1 mēnesi cietumsoda. Pūre lietu pārsūdzēja apgabaltiesā, kur to caurskatīja piektdien 19.augustā un miertiesneša spriedumu apstiprināja.

26.augustā, Strādnieku Avīze, Nr.190

Sports

Uz Grobiņu svētdien, 28.augustā izbrauks daži biedri no SSS Liepājas nodaļas dibināt SSS nodaļu Grobiņā. Apkartnes jaunieši, kas vēlētos piedalīties, tiek uzaicināti ierasties Grobiņā, plkst. 12 dienā.

5.septembrī, Jaunais Rīts, Nr.36

Smagi ievainots. Uz Liepājas-Grobiņas šosejas, labojot telefona līniju, stabā uzlīdis kāds strādnieks, aptēst staba galu. Viņam ievajadzējies atslēgu. Cirvi atstājis vados un palūdzis zemē stāvošo Aleksandru Freimani atslēgu uzmest augšā. Atslēga ķērusi vadus, tie sakustējušies un cirvis kritis zemē, bet tik nelaimīgi, ka uzkritis Freimanim uz galvas. Cietušais smagi ievainots, nogādāts Liepājas pilsētas slimnīcā.

8.septembrī, Brīvās Zemes Ilustrētais Pielikums, Nr.33

Gaviezes-Grobiņas lopkopības ekskursijas dalībnieki (skatīt „Zemes Spēks” Nr.18). Ekskursijas vadītājs O.Tarziers (x), biedrības priekšnieks K.Skube (xx).

10.septembrī, Strādnieku Avīze, Nr.203

Sajaukti rēķini. Grobiņas pilsētas policijas nodaļas uzraugs atradis Tāšu pagastā pie Otto Šariņa sienā noglabātu  degvīna tecināmo aparātu un pudeli ar iztecinātu degvīnu. Šarins aparātu iegādājies, lai pēc rudzu izkulšanas varētu sākt brūvēt, bet policija tam visu prieku izjaukusi.

21.septembrī, Pēdējā Brīdī, Nr.165

Pirmā arāju sacīkste Lejaskurzemē

Svētdien, 18.septembrī Lejaskurzemes lauksaimnieki sanāca uz Latvijas Lauksaimniecības Centrālbiedrības agronomijas biroja sarīkoto šinī apgabalā pirmo arāju sacīksti – J.Andersona saimniecībā Gaviezes Šukteros. Lietainā laika dēļ uz sacīksti bij ieradusies tikai puse agrāk pieteikušos arāju (20). Lai gan darba apstākļi bija samērā nelabvēlīgi, dalībnieki vagas izara vienu taisnāku par otru. Interesanti, ka deviņiem sacīkstes dalībniekiem bij arkli ar kultūras tipa vērstuvēm ZON un vienam ar pusskrūves vērstuvi SP. Tas liecina, ka šinī apgabalā lauksaimnieki jau sapratuši labāku arklu lielo nozīmi.

Pirmās godalgas Ls 40 izpelnījās laukstrādnieki Vilis Cerberis Gaviezes Šukteros, Ernests Grundmanis Durbes Morķos, Jānis Jansons Tāšu Āpās un Miķelis Laukuts Gaviezes Šukteros; Zemkopības ministrijas 1.šķiras atzinības rakstu vecsaimnieks Andrejs Grāvers Grobiņas Puranos.

Nāve baznīcā. Ārkārtējs gadījums noticis svētdien, 18.septembrī Grobiņas baznīcā. Liepājas-Aizputes šaursliežu dzelzceļa pārzinis inženiers G.Rimans, atrazdamies kā kāzu viesis dzelzceļa ēku pārziņa Bergmaņa laulāšanas ceremonijā Grobiņas baznīcā, piepeši sajutās slikti un nokrita baznīcā bez dzīvības zīmēm.

Izsauca Liepājas apriņķa ārstu Dr. Mauriņu, kas konstatēja nāvi caur sirdstrieku. Nelaiķis bij ļoti iemīļots un cienīts. Atzīmējams, ka apmēram 2 gadus atpakaļ tāpat ar sirdstrieku nomira Rimaņa brālis – Liepājas stacijas priekšnieks.

27.septembrī, Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.145

Žūpošana un kaušanās Grobiņas gada tirgū

No 21. līdz 23.septembrim Grobiņā noturētā gada tirgū notikuši vairāki kautiņi, jo lietainā laika dēļ tirdzinieki vairāk uzturējušies telpās un arī vairāk dzēruši. Lielāku kautiņu tirgus laukumā likvidēja policija kopā ar aizsargiem. Otra lielāka izkaušanās notika Feldmaņa viesnīcas sētā, pēc kam dzēruma izgulēšanai arestā ievietoja Ķeizeru, Iņņu, Jansonu, Reini, Treilonu, Ģelzi un Bukovski. Kautiņā piedalījušies arī 2 Liepājas cietuma uzraugi: Treilons un Abergs, kuri nodoti priekšniecībai. Aresta telpās ievietotie dauzoņas, policijas kārtībnieka Pura un aizsargu Zariņa un Stārosta nolaidību dēļ, uzsākuši par jaunu dzeršanu un kaušanos. Par to kārtībnieks Purs no dienesta atlaists, un arī aizsargi izslēgti no organizācijas. Par nelikumīgu tirgošanos ar reibinošiem dzērieniem un robežpolicijas ierēdņa Ķestera piekukuļošanas mēģinājumu nodots tiesai Liepājas pilsonis Bļeševskis.

30.septembrī, Strādnieku Avīze, Nr.220

Grobiņas gada tirgus atskaņas. Pagājušā nedēļā 22.septembrī no Gaviezes pagasta Skares mājām atbraucis uz Grobiņas gada tirgu Jēkabs Michalovskis. Tirgū tas saticies dažus pazīstamus, ar kuriem iegājis Davidova traktierī, kur izdzēruši 2 pudeles degvīna. Kad pienācis laiks uz mājām braukt, Michalovskis bijis jau apdzēries un nevarējis uz kājām nostāvēt. Pārējie Michalovska draugi to iecēluši ratos un pārveduši mājās, kur izrādījies, ka Michalovskis ir miris, par ko mājinieki ziņojuši policijai.

13.oktobrī, Strādnieku Avīze, Nr.231

Kautiņš latgaliešu starpā. Pagājušā svētdienā, 9.oktobrī Grobiņā izcēlusies kaušanās starp jaunā dzelzceļa strādniekiem-latgaliešiem, pie kam vienam no tiem ar nazi sadurta seja. Par huligānismu sauc pie atbildības kautiņa dalībniekus, 4 strādniekus.

Grobiņa. Augusta beigās Grobiņā tika nodibināta SSS Grobiņas nodaļa, kura īsā laikā paspējusi pulcināt ap sevi vairāk desmit jauniešu, kas pierāda, ka šāda organizācija šeit bijusi vajadzīga. Līdz šim šeit nebij nevienas strādnieciskas organizācijas, kur darba jaunatne varētu pulcēties un pavadīt lietderīgi savu brīvo laiku. Sestdien, 15.oktobrī, plkst.9 vakarā Grobiņas Lauksaimniecības biedrības zālē, nodaļa sarīko savus atklāšanas svētkus. Tiks uzvesta ludziņa „Ģirts Vilks”, bez tam deklamācijas un sporta priekšnesumi, kurus izpildīs Liepājas nodaļas sportisti/-tes.

Tā kā atlikums no minētā izrīkojuma paredzēts sporta rīku iegādāšanai, uzaicinām Grobiņas un apkārtnes publiku apmeklēt minēto izrīkojumu kuplā skaitā un ar to atbalstīt savu jaunatni.

24.oktobrī, Jaunais Rīts, Nr.43

Svētdien, 16.oktobrī pilsētas valdes telpās Grobiņas namīpašnieku biedrība bija sasaukuse pilnu biedru sapulci ar sekošu dienas kārtību:

• nodokļi a) nekustamā īpašuma nodoklis, b) īres likums, c) 18.marta 1920.gada „bagātnieku” nodoklis un d) obligāciju un nekustamā īpašuma atsavināšanas nodoklis.
• Hipoteku bankas aizdevumi;
• Latvijas namīpašnieku politiskais un saimnieciskais stāvoklis;
• Latvijas namīpašnieku kongresa (30. un 31.oktobrī šī gada) delegātu vēlēšanas un dažādi jautājumi.
• Sapulce, kura bija diezgan kupli apmeklēta, par sapulces vadoni ievēlēja Veitu un par protokolistu Pūri.

Par pirmo, otro un trešo dienas kārtības punktiem runāja šinī sapulcē Liepājas namīpašnieku biedrības priekšstāvis P.Sabuls, iepazīstinādams sapulcējušos jo sīki ar jauno nekustamā īpašuma nodokļa likumu un tā piemērošanu dzīvei, kā arī jaunprojektējamo 18.marta 1920.gada „bagātnieku” nodokļa likumprojektu. Jaunprojektējamais likums paredz, ka ar vienreizēju sevišķu nodokli apliekamas visas fiziskās un juridiskās personas un gulošie mantojumi, kuri, būdami 1920.gada 2.aprīlī pilsētu, miestu vai lauku nekustamas mantas īpašnieki, šo mantu apgrūtinošas naudas prasījumus likvidējuši vai var likvidēt, izmantojot 1920.gada 18.marta likumā ar viņa papildinājumiem viņām piešķirtās tiesības parādu dzēšanā. Ņemot par pamatu uzliekamā nodokļa noteikšanai 1.pantā minētās nekustamas mantas ienesīguma vērtību, kura aprēķināta nodokļa izvešanas laikā pēc pastāvošo pilsētu un miestu un lauku nekustamas mantas nodokļu likumiem, nodoklis aprēķināms pilnos latos, pēc sekošas progresīvas tabeles: no ienesīguma vērtības pāri par Ls 2000 līdz Ls 20000 ņemams nodoklis par katru parāda zelta rubli 5 santīmi; no 20000 līdz 40000 – nodoklis 6 santīmi; no 40000 līdz 60000 – nodoklis 7 santīmi; no 60000 līdz 80000 – nodoklis 8 santīmi; no 80000 līdz 100000 nodoklis 9 santīmi; no 100000 līdz 120000 nodoklis 10 santīmi; u.t.t. līdz ienesīguma vērtība pārsniedz Ls 300000 nodoklis ņemams 20 santīmi par katru zelta rubli.

Sapulce noklausījusēs plašo un interesanto P.Sabula ziņojumu, iznesa sekošus, vienbalsīgus lēmumus:

•  nekustamā īpašuma nodokļa lietā lūgt Finansu ministra kungu grozīt izdevumu procentu normas, palielinot tās par 10%;
• īres likuma grozījumu lietā nolemj uzdot kongresa delegātiem aizstāvēt un balsot par no Latvijas namīpašnieku biedrību savienības izstrādāto īres likuma grozījuma projektu, it sevišķi to daļu, kura paredz atsvabināt no reizinātāja visus tos īres objektus, kuru miera laika īres maksa nepārsniedza 15 rubļus mēnesī;
• 18.marta 1920.gada „bagātnieku” nodokļa lietā nolemj uzdot kongresa delegātiem ienest tur priekšlikumu, kurš iziet uz to, lai šāds tik visai netaisns nodoklis un tā likums no likumdevēja iestādes netiktu pieņemts;
•  nekustamā īpašuma atsavināšanas lietā sapulce nolemj uzdot delegātiem aizstāvēt un balsot par pastāvošo licenšu – atļauju kārtības atcelšanu. Kas attiecas uz hipoteku bankas aizdevumiem, tad sapulce atrazdama līdzšinējo bankas valdes rīcību par netaisnu, nolemj lūgt valdību lai Liepājā tiktu atvērta hipotēku bankas nodaļa. Par kongresa delegātiem sapulce vienbalsīgi ievēl biedrības priekšnieku Rumševicu un pilsētas galvu Pūri.

Vispārīgi sapulce nesa ļoti lietišķu raksturu iz kuras bija redzams ka grobiņnieki ir sapratuši savu apdraudēto stāvokli un tāpēc lai jo sekmīgāki aizstāvētu savas intereses, visi grupējās Grobiņas namīpašnieku biedrībā.

29.oktobrī, Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.162

Grobiņā uzraudzības kārtā ievāktas ziņas par jauna skolas nama būvi. Še atzīmējams savādais gadījums, ka pusceltu skolas namu vajadzēja nojaukt, jo lietpratēji atzina darbu un materiālus par nederīgiem un tagadējā dome nebij mierā ar priekšgājējas izraudzīto skolas vietu — uz vecas kūts drupām. Skolu tagad ceļ arī citā vietā, jo pret veco vietu dzirdēti iebildumi, ka tur senāk bieži beigušās aitas un tādēļ šī «liksta» varot piemeklēt ari skolēnus (!? Red. ). 

9.novembrī, Sociāldemokrāts, Nr.253

Drausmīga katastrofa Grobiņā

Aizvakar Grobiņā notika drausmīga nelaime, kurā nonāvēts viens un smagi ievainoti trīs strādnieki. Lietas apstākļi sekoši:

Ores mājās, kokus zāģējot, aiz vēl nenoskaidrotiem iemesliem ar milzīgu troksni eksplodēja tvaika katls. Uz vietas nogalināts strādnieks Fricis Ansons no Liepājas, kura līķis saraustīts gabalos un aizsviests apmēram 20 soļus no nelaimes vietas. Pārējie trīs strādnieki – Žanis Kļava, Jānis Jekste un Miķelis Neibe šausmīgi sakropļoti no spējā trieciena, aizsviesti pa gaisu apmēram 15 soļus. Viņiem saplosītas sejas, rokas un kājas, tā ka uz viņu izveseļošanos nav cerību. Nelaimīgie tūlīt nogādāti Liepājas slimnīcā, kur tiem sniegta iespējamā palīdzība. Liktenīgais katls piederējis Grobiņas lauksaimnieku biedrībai.

Tas bijis galīgi vecs, nekam nederīgs krāms, kuram jau sen bijusi vieta mēslainē. Apkārtnes iedzīvotāji jau sen ar šausmām novērojuši minētās biedrības pārgalvību, laižot darbā katlu, kam visas maliņas bijušas „ķitētas”. Tagad gan biedrības dižvīri esot varen nobijušies, jo lietā ievadīta izmeklēšana. Cik mums zināms, tad šai lietā nākšoties dot atbildību arī dažām stipri augstu stāvošām personām un policijai, kas atļāvušas minētai biedrībai veco katlu nodarbināt.

10.novembrī, Sociāldemokrāts, Nr.254

Vēl par katastrofu Grobiņā

Katastrofā ievainoto strādnieku Jāņa Jekstes un Jāņa Kļavas veselības stāvoklis Liepājas slimnīcā nedaudz uzlabojies. Sevišķi katastrofisks vēl arvienu ir Kļavas stāvoklis, kuram lauztas kājas un viena roka, kā arī kontuzēts viss ķermenis. Tāpat visai smagi ievainojumi Jekstem, kuram ar katla šķembelēm pārsistas kājas un sakropļots viss ķermenis. Izmeklēšanā noskaidrojies, ka katastrofā vainojams mašīnists Zariņš, kurš aizmirsis katlā ieliet ūdeni, kas arī izsaucis nelaimi. Katastrofas brīdī Zariņš atradies katla tuvumā, bet brīnišķīgā kārtā izglābies. Nonāvētā Ansona līķis izdots piederīgiem apglabāšanai.

10.novembrī, Strādnieku Avīze, Nr.254

Vēl par drausmīgo katastrofu Grobiņas pagastā

Par tvaika katla eksploziju Grobiņas pagastā Dorupē mums tuvāki ziņo, ka sprādziens bijis ārkārtēji stipris. No visa katla palikusi pāri tikai krāsns apakšējā daļa. Katla korpuss saplosīts sīkos gabalos un daļas aizsviestas tālu prom. Spara rats arī sadauzīts sīkos gabalos. Mašīnas cilindris nosviests ap 30 asu tālu prom. Mašīnas vadītājs Zariņš notikuma brīdī atradies pie gatera un tā palicis neievainots. Strādnieks Ansons bijis uz vietas beigts un tā līķi vakar pārveda uz Liepāju un nodeva viņa sievai. Uz notikuma vietu vakar izbrauca izmeklēšanas tiesnesis un vairāki eksperti.

Katls bijis ap 50 gadus vecs, bet no fabriku inspekcijas izmēģināts un atļauts to lietot līdz 1929.gadam. Katastrofas cēloni galīgi noskaidros izmeklēšana.

„Kurzemes Vārds” pie šī gadījuma jau „apgādājis” cietušos strādniekus ar ārsta palīdzību, kamēr, cik mums zināms, pirmo palīdzību cietušiem bijis spiests sniegt nelaimes vietā ieradušais šofers Priednieks, jo ārsts notikuma vietā nemaz nav bijis. Līdz šim mums vēl nav izdevies pārbaudīt, cik pamata ir ziņojumam, ka apriņķa ārsts Mauriņš atsacījies uz notikuma vietu izbraukt. Kā mums ziņo, tad nosistā strādnieka Ansona līķis atvests tikai vakar Liepājā, jo izmeklēšanas tiesnesis neesot varējis ātrāk ierasties katastrofas vietā. Šādu parādību par normālu nu gan atzīt nevarēs!

13.novembrī, Strādnieku Avīze, Nr.257

Sakarā ar notikušo katla eksploziju Grobiņas pagastā un mūsu attiecīgo piezīmi Liepājas apriņķa ārsts piesūtījis mums sekošu paskaidrojumu:

„7.novembrī šī gada apmēram ap plkst. pus 3 pēc pusdienas man kāda persona ziņoja pa telefonu, ka Nīcas mežā esot notikusi tvaika katla eksplozija un ka vairāki strādnieki esot ievainoti, pie tam sacīja, ka esot izsaukti no Liepājas automobiļi slimo pārvešanai uz Liepājas slimnīcu. Es atbildēju, ka izbraukšu palīdzību sniegt, ja mani viens no automobiļiem paņem līdzi. Liekot vērā to, ka tas nav noticis, t.i. automobiļi bija bez manis aizbraukuši, tad man nebija iespējams turp laikā notikt. Piezīmēju, ka manā rīcībā nesastāv ātras palīdzības auto, tāpat man nav no valdības atvēlēts īrēt dienesta darīšanām privātautomobiļus.”

28.novembrī, Jaunais Rīts, Nr.48

Grobiņa. Līdz ar sala iestāšanos izbeigti jaunā skolas nama āra darbi. Skolas nams ar savām plašajām un ērtajām telpām būs viens no glītākajiem skolas namiem Grobiņa apkārtnē. Ēkas celšanai daļu līdzekļu apgādāja Grobiņas pilsēta un daļu dod valdība. Mūsu pilsētas galva Pūre kungs ir daudz pūļu pielicis, lai veiktu skolas nama finansēšanu lietu, kā arī lai darbus izdarītu pareizi. Cerēsim, ka grobiņnieki sapratīs Pūre kunga nopelnus un mēs to arī turpmāk redzēsim Grobiņas pilsētas atbildīgajā amatā.

Grobiņas vēlēšanu gaitā jauns nekas nav parādījies. Vēlēšanu listu uzstādītāji ved dzīvu aģitāciju sevišķi pie mazāk attīstītiem pilsoņiem. Daži pat nekautrējas stāstīt par visas zemes vienlīdzīgo sadalīšanu starp iedzīvotājiem. Cik tagad paredzam, tad galvenais vēlētāju pieplūdums grupēsies ap nesen nodibināto namsaimnieku biedrību listē nr.1, pie kuras piedalās Grobiņas pazīstamākie darbinieki. Nākošu svētdien 4.decembrī ir sasaukta masu sapulce, pie kuras ņems dalību vairāki pilsoņi no Liepājas, starp tiem deputāts Annusa kungs. Sapulce notiks Lauksaimniecības biedrības zālē.

2.decembrī, Latvijas Kareivis, Nr.271

Grobiņa. Pilsēta paplašināsies. Centrālā Zemes ierīcības mežu komiteja nolēmusi nodot zemes fondā no Iļģu meža apmēram 70 pūrvietu vasarnīcu apbūves gabaliem. Paredzēti ap 40 tādu gabalu, 1-1.5 pūrvietu lielumā. Tā kā tur jau ir vairāk māju, tad ar jaunajām būvēm izveidosies Grobiņai skaista priekšpilsēta.

2.decembrī, Strādnieku Avīze, Nr.272

Laupīšana uz Grobiņas-Dubeņu lielceļa. Nolaupīti 57000 rubļi

Jānis Vilteris, iedzīvojošs Tāšu pagasta Struju mājās gadu atpakaļ pārdevis savu jaunsaimniecību par 100000 rubļiem. Daļu no naudas patērējis savām vajadzībām, 15000 rubļus aizdevis savam paziņam Jānim Muižniekam, bet 57000 rubļus nodevis savu vecāku glabāšanā. Nesen atpakaļ Vilters nodomājis pirkt lokomobili un paņēmis no vecākiem naudu, ko iemaksāt par to. Savus nodomus tas izstāstījis arī Jānim Muižniekam, kurš tam vēl nebij atdevis aizdotos 15000 rubļus. Vilteris arī uzaicinājis Muižnieku līdz uz Rīgu pie lokomobiles pirkšanas. Vilters norunājis ar Muižnieku šī gada 29.novembrī satikties Grobiņā un no turienes doties uz Dubeņu staciju, lai brauktu uz Rīgu. Minētā vakarā abi satikušies Grobiņā kādā traktierī, kur abi dzēruši degvīnu un pēc tam devušies pa ceļu uz Dubeņiem. Vilters gājis pa priekšu, bet Muižnieks ar velosipēdu rokā nopakaļ, lai ceļš būtu labāki redzams. Ap 3 kilometriem no Grobiņas uz Dubeņu pusi, no ceļmalā atrodošamies grants bedrēm pēkšņi izlēcis kāds maskojies vīrietis, apgaismojis Vilteru sejā, sagrābis to pie krūtīm un nogāzis pie zemes. Norībējis arī šāviens no „pugača” revolvera. Uz Viltera palīgā saucieniem Muižnieks negājis vis tam palīgā, bet atstādams uz vietas revolveru aizbēdzis. Uzbrucējs pa to laiku atrāvis Vilterim kažoku un no žaķetes kabatas izrāvis naudas maku ar 57000 rubļiem, pasi, kara klausības apliecību, citiem dokumentiem un vekseli uz 15000 rubļiem parakstītu no Muižnieka, un citiem dokumentiem. Pusstundu pēc aplaupīšanas notikuma vietā ieradās apriņķa priekšnieks ar savu 1.iecirkņa palīgu un policijas ierēdņiem. Kopā ar vietējiem aizsargiem visu apkārtni tūliņ ielenca, bet nekādus aizdomīgus cilvēkus neatrada.

Noskaidrojies, ka laupīšanu organizējis Jānis Muižnieks, iedzīvojošs Tāšu pagastā Bruča mājās, kurš arī apcietināts un ievietots Liepājas cietumā. Arī tā līdzdalībniekam – īstajam laupītājam – jau ir uz pēdām.

3.decembrī, Pieci Santīmi, Nr.23

Kas ir Grobiņas laupītājs?

Vēl nav izdevies apcietināt un noskaidrot Grobiņas laupītāju, kurš uz Grobiņas-Dubeņu lielceļa nolaupīja Tāšu pagasta piederīgam Jānim Vilteram 57000 rbļ., vekseli par 15000 rbļ. uz Jāņa Muižnieka vārda.

Cietušais Vilters ziņo, ka maskotais laupītājs bijis maza auguma, plecīgs. Cīnoties Vilters norāvis masku no sejas un cepuri. Tomēr laupītāju nav pazinis.

Viltera aplaupīšanu organizējis J.Muižnieks. Tas sarunājis un izstrādājis plānu, pierunājis Vilteru braukt uz Rīgu pirkt lokomobili. Laupītāju nolicis grantsbedrē un tad izredzēto upuri vedis bedrei garām. Muižnieks ir cilvēks ar tumšu pagātni, pasaules kara laikā tas kādu aplaupījis uz lielceļa. Muižnieku ievietoja Liepājas cietumā, līdz šim tas liedzas. Uz aizdomu pamata apcietinātas vairāk personas. Muižnieku nodod apstāklis, ka tas dzinis ejot pa šoseju savu upuri pa priekšu, to piedzirdījis Grobiņas traktierī un kā liels stiprinieks nav palīdzējis Vilteru izpestīt no laupītāja nagiem. Tas Muižnieku nodod.

Ko stāsta aplaupītais Vilters

Apriņķa policija noskaidrojusi, ka noziegumam ir vietējais raksturs un laupīšanu izdarījis kāds vietējais iedzīvotājs saziņā ar J.Viltera ceļa biedri Muižnieku, kas tagad sēd cietumā.

Vilters, tagad pilnīgi atjēdzies no dabūtā sitiena un zin stāstīt, ka tanī brīdī, kad viņam uzbrucis no grantsbedres nepazīstamais laupītājs, viņam no muguras puses sists. Sitējs varējis būt tikai viņa ceļa biedrs Muižnieks. Apriņķa policija Liepājas-Aizputes apriņķa priekšnieka Legzdiņa vadībā turpina lietu izmeklēt un laupītāju cer sagūstīt.

5.decembrī, Jaunais Rīts, Nr.49

Zirgu apkalšanas kursi

Liepājas apriņķa pašvaldību likv. valde sarīko pareizus zirgu apkalšanas kursus sekošās vietās un laikā: [...] Grobiņā svētdien, 18.decembrī.

Grobiņā kursu priekšlasījums notiks minētā dienā plkst.10 no rīta vietējās lauksaimniecības biedrības zālē un kalēju praktiska apmācība un lauksaimniecības pārvaldes instruktora pareizā zirgu apkalšanā tiks noturēta 19.,20.,21. un 22.decembrī vienā no Grobiņas smēdēm. Kalēju pieteikšanos uz kursiem Grobiņā pieņems Grobiņas lauksaimniecības biedrība, kura no kalējiem – kursistiem iekasēs Ls 2 dalības naudas no katra un izsniegs viņiem un citiem ieinteresētiem vajadzīgās ziņas.

Grobiņas pilsētas domes vēlēšanas

Vakar grobiņnieki bija lielā skaitā sanākuši Lauksaimniecības biedrības zālē, lai pārrunātu vēlēšanas, kurām jānotiek nākošu sestdien un svētdien, 10. un 11.decembrī. Sapulci atklāja Bušmaņa kungs. Viņš esot zemes rentnieks un dzīvojot 3 verstis no Grobiņas, tādēļ atzīst par labu, ka tagadējā pilsētas valde ar Pūra kungu priekšgalā skolas namu cēluse pilsētas centrā un nosoda agrākos domniekus, kuri Biržu muižas lopu kūti gribējuši pārvērst par skolas namu. Tāpat viņš nosoda senāko domi, kura izandelējusi pilsētam doto mežu kādam Davidovam par nieka naudu un tagad Grobiņas pilsoņiem grūti dabūt būvkokus un malku. Runātājs atzīst tagadējās domes lietišķo saimniecību sevišķi skolas būves lietā. Skolotājs Bedrs kungs lietišķi apskata Grobiņas skolas lietu, un aizrāda, ka ir nepareizas tās valodas, kuras tagad izplata par jauno skolas namu, it kā tas būtu priekš Grobiņas par lielu. Skolas bērnu skaits ar katru gadu palielinājoties, bez tam paredzams, ka no Grobiņas pagasta piedalīsies daļa skolēnu, tā ka jaunais skolas nams ar 8 klases istabām, ja tas tagad izliktos par lielu, tad tas pēc 25 gadiem būs par mazu, kādēļ ar prieku apsveic tagadējās pilsētas domes darbu, kā lietišķu un tālredzīgu darbu. Sapulcē bija ieradušies, kā viesi no Liepājas, deputāts Annus, P.Sabuls un K.Cīruls. Annusa kungs apskatīja Grobiņas vēlēšanās uzstādītās listes un atzina, ka Grobiņas vēlēšanās nav saredzama krasa politika, bet ka vēlēšanās izgājušās listes ir sastādītas no saimnieciska redzes stāvokļa. Nr.2 un nr.4 gan esot domātas kā opozīcijas listes un jau vairāk noskaņotas kreisajai politikai, kādēļ izsaka savu izbrīnu, ka uz šīm, domātām sociālistu listēm, lielākā daļa lojālu pilsoņu, kuri nekad nedomā ar sociālistiem sēdēt uz viena krēsla. Tā kā listes nr.2 propagandētāji izplatītā proklamācijā izsaka, ka tagadējā skola iebūvēta dīķī, kas ir nepatiesība, tādēļ ietur par šo listi, kā nepatiesības izplatītāju, nebalsot.

P.Sabula kungs apskata Grobiņas apstākļus un salīdzina, ka tie ir labāki nostādīti nekā Liepājā. Grobiņas dome pat budžetu sabalansē bez iztrūkuma, nodokļus nemaz nepaceļot, kas runājot gaišu valodu par tagadējiem Grobiņas saimniekiem. Par skolas namu izsaka glaimojošu patiesību, ka ar tādu skaistu ēku varētu lepoties pat lielas pilsētas. Ieteic balsot par tagadējiem Grobiņas saimniekiem. K.Cīruls runā par pilsoņu panākumiem vēlēšanās un ieteic nākošu sestdienu un svētdienu būt katram savā vietā un nevienam nepalikt nebalsojušam. Pie balsošanas aicināt radus, draugus un kaimiņus, kāzas un kristības atlikt uz nedēļu vēlāk un slimus, nevarīgus pilsoņus nonest pie vēlēšanu urnām. Tad mēs būsim labu daļu no mūsu pilsoņu pienākuma izpildījuši. Pēc sapulces vēl ilgi uz ielas pulciņos pārrunāja par dzirdēto un par vēlēšanām.

7.decembrī, Strādnieku Avīze, Nr.276

Grobiņas iedzīvotājiem tuvojas izšķirošais brīdis

Tuvojoties pilsētas domes vēlēšanām, pašlaik norit jo dzīva aģitācija. Iesniegtas veselas 6 listes, no kurām nopietnāka vērība piegriežama divām: liste Nr.1 ar tagadējiem pilsētas domes locekļiem, kuri pagājušās domes vēlēšanās izgāja ar divi listēm zem strādniecības maskas, bet pie vēlēšanas maskas nometa. Pateicoties tiem tad arī triju gadu laikā tika saimniekots. Pilsēta iedzīta parādos pāri par galvu, ieķīlāti pilsētas īpašumi, skola pārcelta no Biržu muižas uz staignāju aiz pilsētas valdes mājas. Tās būtu svarīgākās lietas. Pilsēta vedusi prāvas, pats pilsētas galva dabūjis 1 mēnesi sēdēt, revīzijas komisija nav tikusi pielaista darboties. Zemes lieta arī izšķirta visracionālāki: šim sauja, tam sauja, man pašam riekšava. Dabūjis katrs savu pēc spējām un vērtības. Cits tikai solījumus. Nespējnieki. Nu tie tik atminami uz vēlēšanām. Tad nāk desas, baltmaize, piens, ar vārdu sakot, Leiputrija. Vēlāku – vai neēdi kad bija, vai neēdīsi kad būs... Vēl daudz ziedu ir tagadējās domes vairākuma trīs gadus vītā vaiņagā, bet par to 8.decembrī pulkstens 6 vakarā Lauksaimniecības zālē. Kas grib dzirdēt, lai aiziet.

Ar listi Nr.2 vienotiem spēkiem iziet organizētā strādniecība. Še apvienoti sociāldemokrāti, mazinieki un mazsaimnieki. Šī liste nenāk ar solījumiem, bet nāk ar noteiktu darba programu. Bez tam uzstādītie kandidāti ir zināmas partijas biedri, padoti partijas disciplīnai. Še pāriešana citā pretējā lēģerī nav iespējama, kamdēļ visu apzinīgo strādnieku un sīkzemnieku pienākums ir balsot par šo listi, lai reiz par visām reizēm darītu galu dažādām nebūšanām pilsētā.

Kā listes Nr.1 piedēklis ir liste Nr.3, kura arī dēvējās par strādnieka listi, bet patiesībā ir listes Nr.1 rezerves. Nav noslēpums, ka daudzi no šīs listes kandidātiem ir strādniecības bēguļi, bet nekādā ziņā viņas aizstāvji, kamdēļ uz šīs listes nav neviena organizēta strādnieka.

Grobiņas iedzīvotāji, gatavojaties uz vēlēšanām! Jūsu liste ir Nr.2.

8.decembrī, Lauku Darbs, Nr.168

„Direktoram” plāni... Grobiņas krāj un aizdevu kase iesūdzējusi savu direktoru Jāni Kraukli par Ls 2555 vekseļu parāda nenomaksu,neskatoties uz to, ka vekselis caur notāru protestēts. Tiesa piesprieda kasei par labu pienākošos sumu līdz ar procentiem.

9.decembrī, Strādnieku Avīze, Nr.278

Jauno pionieru kopa pie 20.p.p. tiks nodibināta svētdien, 11.decembrī pie SSS Grobiņas nodaļas. Uz dibināšanu, kura notiks plkst.2 dienā, Liepājas Viesnīcas telpās, izbrauks Liepājas pionieri. Strādnieku jaunatne, nākotne pieder jums, jūsu vieta ir jaunos pionieros, nevis kautkādās pilsoniskās jaunatnes savienībās, vai skautos, kuru mērķis ir jūs izaudzēt par reakcijas un melnsimtnieku vergiem, tāpēc ierodaties visi minētā laikā uz sapulci un stājaties jauno pionieru rindās!

12.decembrī, Jaunais Rīts, Nr.50

Grobiņas pilsētas domes vēlēšanas notika sestdien un vakar. Vēlēšanās piedalījās no 900 balsstiesīgiem vēlētājiem 769 jeb 86%, kas norāda, ka grobiņnieki ņem aktīvu dalību pilsētas dzīvē. Paredzams, ka lielākos panākumus būs guvušas 1. un 3.listes.

13.decembrī, Strādnieku Avīze, Nr.281

Vēlēšanas Grobiņā 

(Strādnieku Avīzes speciālziņojums)

Sestdien un svētdien Grobiņā notika pilsētas domes vēlēšanas. Pavisam nodotas 768 balsis, kuras pēc sarakstiem sadalās sekoši: liste Nr.1 - 282 balsis, Nr.2 - 245, Nr.3 - 122 balsis, Nr.4 - 39, Nr.5 - 25 un Nr.6 - 55 balsis. Liste Nr.2 un 3 ir strādnieciskas, kuras par abām ieguvušas bez maz pusi no balsīm. Ievēlēto domnieku vārdi noskaidrosies vēlāk. 

15.decembrī, Latvijas Kareivis, Nr.282

Sabraukts kurlmēmais. Aizvakar uz Liepājas-Aizputes dzelzceļlīnijas pie Rolavas stacijas vilciens sabraucis kurlmēmu Grobiņas pilsoni Jēkabu Kubeli. Tas gājis pa sliedēm.

16.decembrī, Aizputes Vēstnesis, Nr.51

Vilciens sabraucis kurlmēmu cilvēku

13.decembrī uz Aizputes-Liepājas dzelzceļa 15 kilometri no Liepājas vilciens sabraucis kurlmēmo J.Kubla no Grobiņas, kurš gājis pa dzelzceļa stigu Aizputes virzienā. Kad mašīnists gājēju ieraudzījis, devis brīdinājuma signālu, bet kurlmēmais to nav ievērojis. Kad vilciens bijis jau apmēram 150 asu attālumā no gājēja, mašīnists vilcienu bremzējis, bet tā kā sliedes bijušas noledojušas un vilciens gājis pilnā gaitā, tad mašīnistam nav bijis iespējams vilcienu apturēt. Pārrauts pa vidu pušu un tam sadragāts galvas kauss, Kublam paliek kurlmēma sieva un divi bērni.

19.decembrī, Jaunais Rīts, Nr.51

Grobiņas pilsētas domes vēlēšanās pēc balsu saskaitīšanas, par ievēlētiem izrādījušies no 1.listes (namīpašnieki): Jānis Pūris, Ernsts Brachmanis un Matīss Fītiņš, ārsts Otto Evaldsons un tirgotājs Arons Miķelsons. No 2.listes: namīpašnieki Andrejs Kārkliņš, Pēteris Lējējs, dzelzceļnieks Pēteris Dome, sīkzemnieks Ernsts Dadzis un tirgotājs Jozefs Davidovs. No 3.listes: ierēdnis Osvalds Fītiņš, strādnieks Jānis Rokpelnis un kurpnieks Evalds Mitenieks. Bez tam no 5.listes ievēlēts zemju rentnieks Ansis Bušmanis un no 6.listes dārzkopis Roberts Ukstiņš.

Tāši. Zemkopju pašdarbība. Vietējie lauksaimnieki saprazdami, ka izeja no grūtā saimnieciskā stāvokļa nav atrodama citādi, kā tikai kopīgā darbā, rosīgi apvienojas kulturālās un saimnieciskās organizācijās. Jau ilgāku laiku šeit sekmīgi darbojas piensaimnieku un lopkopības pārraudzības sabiedrības. Tagad tāšenieki stājušies pie jauna pasākuma. Uz vietējo centīgāko lauksaimnieku ierosinājuma nodibināta Grobiņas apkārtnes sarkanraibo sugas lopu audzētāju biedrība. Kupli apmeklētā biedru-dibinātāju sapulcē 4.decembrī tika ievēlēta biedrības valde un revīzijas komisija un uzņemti vairāki jauni biedri. Sagaidāms, ka tuvākā nākotnē jaundibinātai organizācijai piebiedrosies lauksaimnieki no plašākas apkārtnes. Par biedrības valdes priekšsēdētāju ievēlēts K.Tauriņš, kurš pazīstams kā nopelniem bagāts vietējās sabiedriskās dzīves ierosinātājs.

24.decembrī, Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.176

Grobiņas pagasta Māliņos, neuzmanīgi apejoties ar uguni, nodega Kalniņa labības šķūnis-rija ar dažādām mašīnām un barību, nodarot zaudējumus par vairāk tūkstošiem latu.

Auto satiksmi atļauts uzturēt: [...] 3) starp Liepāju un Grobiņu Jānim Feldmanim, 3 reizes dienā ar „Forda” auto 12 personām, ņemot braukšanas maksu 70 santīmu. Nobrauks no Liepājas plkst. 13, 15 un 17, bet no Grobiņas plkst. 14, 16 un 18.

1928

2.janvārī, Jaunais Rīts, Nr.1

Grobiņas pilsētas valdes vēlēšanas. Piektdien noturēja domes sēdi. Dienas kārtībā pilsētas galvas un valdes vēlēšanas. Uz pilsētas valdes locekļu amatiem uzstāda 5 kandidātus, tagadējo pilsētas galvu Pūri, Ukstiņu, Bušmani, Kārkliņu un Rokpelni. Nodotas balsis: Pūrim 9, Ukstiņam 9, Bušmanim 9, Kārkliņam 6, Rokpelnim 3. Tā tad par ievēlētiem skaitās Pūris, Ukstiņš un Bušmanis. Par pilsētas galvu ievēl Pūri. Novēlam pilsētas galvai kā arī valdes locekļiem rosīgi strādāt Grobiņas uzplaukšanas labā.

Zemes cenas Latvijā, dažos Latvijas apgabalos, piemēram Kurzemē, kritušās. Visumā – tās noturējušās iepriekšējo gadu līmenī. Visaugstākās tās Latgalē, linu rajonos. Tur hektārs maksā 15-20000 rubļu. Vislētākās zemes cenas joprojām uzrāda Lejaskurzeme – Ventspils, Grobiņas, Aizputes apriņķi, kur par hektāru maksā tikai 10000 rubļu.

3.janvārī, Latvijas Kareivis, Nr.2

Grobiņa. Pilsētas dome pirmā sēdē izvēlēja par pilsētas galvu J.Pūri, par galvas biedri R.Ukstiņu, valdes locekli – A.Bušmani. Par domes priekšsēdētāju E.Brachmani, par viņu biedri M.Vītiņu.

5.janvārī, Pēdējā Brīdī, Nr.4

No dzīvokļa izraidīta vājprātīgā

Liepājā pāris dienas atpakaļ uz tirgus laukuma tirdzinieku uzmanību saistījusi kāda nabadzīgi ģērbusies vājprātīga sieviete. Viņu aizturēja un tagad noskaidrojies, ka vājprātīgā ir 74 gadus vecā Margarieta Kaupusch no Grobiņas. Grobiņā viņa ilgus gadus bijusi par kalponi pie kāda saimnieka. Kad tā palikusi bezspēcīga un vājprātīga, laucinieks viņu aizvedis uz Liepāju, palaidis tirgus laukumā, bet pats ātri aizmucis.

10.janvārī, Latvis, Nr.1872

Bīstama kramplauža apcietināšana

Liepājas apkārtnes saimniekus no pagājušā gada oktobra līdz pēdējam laikam terrorizeja kāds pārdrošs zaglis – kramplauzis, kas Gaviezes, Grobiņas, Pērkones un Tadaiķu pagastos izdarījis 12 ielaušanās zādzības. Starp citu, tas naktī uz 31.decembri bija ielauzies Grobiņas pagasta Andersona dzīvojamā ēkā. Mājas īpašnieks Andersons pamanījis, ka zaglis iekļuvis pieliekamās telpās, sācis saukt pēc palīdzības. Saskrējuši gan kaimiņi un aizsargi, bet zaglim izdevies aizbēgt ar slidām pār Liepājas ezeru un iekļūt Liepājā. Visās 12 vietās zādzības bija izdarītas vienādos apstākļos, kādēļ nebija šaubu, ka tās izdarījusi viena un tā pati persona.

Naktī uz 3.janvāri policijai laimējās bīstamo zagli apcietināt. Tas izrādījās par 19 gadus veco Indriķi Kalēju, dzīvojošu Liepājā, Čevkina [tag. Pīlādžu] ielā 7. Daļu no zagtām mantām tas pārdevis, bet daļa atrasta viņa dzīvoklī.

17.janvārī, Latvijas Kareivis, Nr.13

Grobiņa. Mirusi pie kapa. Sava svaiņa bērēs pēkšņi nomira Grobiņas pagasta piederīgā 74 gadus vecā Līze Priedol. Kapsētā tai kļuva nelabi, tā saļima turpat pie svaiņa zārka un nomira. Ārsts kā nāves cēloni konstatēja sirds trieku.

17.janvārī, Strādnieku Avīze, Nr.13

Vēlētāju aktivitāte Grobiņā

Kupli apmeklētā Grobiņas pagasta vēlētāju sapulcē (apmēram 200 cilvēku) referēja Saeimas deputāts biedrs P.Lejiņš par lauku pašvaldību vēlēšanām. Dalībnieki uzstādīja daudzus lietišķus jautājumus, kuri vēl vairāk atmaskoja dažādu „zemnieku ķērēju” no zemnieku savienības un „sīkzemniekiem” un „jaunsaimniekiem”, partiju īstos nolūkus, uzvelt vēl lielākas nastas nemantīgiem zemniekiem, un pildīt šauras mantīgo vecsaimnieku kliķu un savu akciju biedrību un banku kases. Nodibinājās sociāldemokrātu Grobiņas grupa.

18.janvārī, Pēdējā Brīdī, Nr.14

15.Liepājas aizsargu pulka sanitāro kursu izlaidums

Lai Liepājas aizsargu pulka aizsardzes un aizsargi iegūtu nepieciešamās sanitārās un mājturības zināšanas, uz Liepājas apriņķa priekšnieka un aizsargu pulka komandiera Legzdiņa ierosinājumu un Sarkanā krusta laipno pretimnākšanu no 7.-13.janvārim Grobiņā, Feldmaņa kundzes zālē, sarīkoja aizsardžu sanitāros kursus, kurus vadīja priekšniece Feldmaņa kundze.

Sanitārās zināšanas pasniedza Rīgas Sarkanā krusta ārsts Dr.Neimans, bet mājturības – lektore Leiše jaunkundze.

Bez tam zināšanu pasniegšanā dalību ņēma kursu priekšniece Feldmaņa kundze un no komandējošā sastāva 2.rotas komandiers Reķis. Kursus apmeklēja 40 aizsardzes un 4 aizsargi. Vairums aizsardžu ir no Grobiņas pilsētas, Gaviezes, Tāšu, Tadaiķu un Medzes pagastiem.

Uz kursu noslēgumu 13.janvārī ieradās pulka komandiers ar dažiem komandējošā sastāva virsniekiem. Uzrunā Legzdiņš konstatēja aizsargu un aizsardžu lielos nopelnus un pašaizliedzīgo darbību pie miera un valsts iekšējās drošības uzturēšanas. Legzdiņš pateicās aizsardzēm un lektoriem par to lielo darba un tēvijas mīlestību, kas izpaudies sarīkotos kursos.

Tad runāja par aizsardžu nozīmi un viņu uzdevumiem valsts iekšējās aizsardzības darbā no komandējošā sastāva 1.bataljona komandiers un 2.rotas komandiers Reķis, un aizsardžu priekšniece Feldmaņa kundze.

Kā pēdējais runāja lektors Dr.Neimans, pakavēdamies pie tās lielās sirsnības, darba mīlestības un vienprātības, kāda izpaudusies sarīkotos kursos.

Nākošā pavasarī Sarkanais krusts domājot Liepājas aizsardzēm sarīkot vēl plašākus kursus, ar vairāku ārstu piedalīšanos. Kā atzinību par pasniegtām tik nepieciešami vajadzīgām zināšanām aizsardzes pasniedza Dr. Neimanim sudraba kabatas pulksteni.

Pēc noturētām runām, uz kursu priekšnieces aicinājumu, klātesošie sajūsmināti nodzied „Nevis slinkojot un pūstot...”.

Tad viesi un kursu dalībnieki devās pie kopīgi sarīkotā mielasta un lielā sirsnībā, kā viena liela saime dalījās gūtos iespaidos.

x) Aizsargu pulka komandiers Legzdiņš; xx) Sarkanā krusta ārsts Dr.Neimans; xxx) kursu priekšniece Feldmaņa kundze; xxxx) 2.rotas komandiers Reķis

21.janvārī, Latvijas Kareivis, Nr.17

Ugunsgrēks. 17.janvārī linu mīstīšanas laikā izcēlies ugunsgrēks Grobiņas pagasta Māliņa mājas īpašnieka Kalniņa labības šķūnī-rijā (zem viena jumta). Uguni linu mīstītāji pamanījuši tad, kad jau garas liesmas šāvušās pa šķūņa jumtu un pamazām apņēma labības šķūni un riju. Grobiņas pilsētas ugunsdzēsēji, piedaloties apkārtējiem iedzīvotājiem, uguni ierobežoja, neļaujot tai pāriet uz citām ēkām. Labības šķūnis nodega līdz pamatam.

24.janvārī, Strādnieku Avīze, Nr.19

Odzes jau kustas

Īsti brīnumi notiek Grobiņas apkārtnē. Tāšu un Iļģu mežos sastaptas vairāk dzīvas odzes, kas atkusnī jau bija izlīdušas „sildīties”. Odzes diezgan veikli kustas un viņām pieskaroties izrāda savu pretošanos. Tas ir sevišķi rets gadījums, jo odzes ziemā parasti guļ sastingušas, un ap marta mēnesi tikai sāk mosties. Veci ļaudis saka, tas nozīmējot agru pavasari.

31.janvārī, Pēdējā Brīdī, Nr.24

Mācītāja ēkas iesvētīšana Grobiņā

Grobiņā vakar iesvētīja ar draudzes līdzekļiem jauncelto mācītāja dzīvojamo ēku. Šī ēka ir pirmā Latvijā, ko pēc kara, bez pabalsta, cēlusi pate draudze. Ēku sāka celt 1926.gadā un viņa izmaksā tuvu pie miljona rubļu. Nauda tika savākta gan ar ziedojumiem, gan baznīcā no garīgiem koncertiem. Ceremonijā piedalījās vairāki apkārtējo draudžu mācītāji.

3.februārī, Aizputes Vēstnesis, Nr.4

Tāši. Pagasta padome savā 27.janvāra sēdē nolēma iznomāt vietējai dārzkopības pārraudzības biedrībai pagasta sabiedrībai piederošo Tāšu muižas augļu dārzu līdz ar parku. Dārzkopības biedrība apņemas uzkopt pēc izstrādāta plāna galīgi nolaisto parku un dārzu, kurā līdz šim vietējais skolotājs ganīja savas govis.

Tā ka dārzkopības biedrība ir nodomājusi dārzā ierīkot koku skolu, cerēsim, ka minētais nodoms būs par svētību apkārtējiem zemniekiem, kuri varēs līdz šim nolaistos augļu dārzus atjaunot.

Tāši. Vietējie zemturi iesniedza lūgumu Grobiņas pasta-telegrafa kantorim ar 17 parakstiem, lai viņu saimniecībās ievilktu telefonu. Minētais jautājums pagasta iedzīvotājos jau nu bija nobriedis un pēdējie griezās vairāk reizes pie pagasta valdes, lai gādātu, lai tiktu ierīkota Tāšu muižā telefona centrāle. Bet pagasta valdē pastāvīgi atradās persona, kura visādi centās iebaidīt lūdzējus ar lieliem izdevumiem, kā klaušām, dārgo izmaksu pie telefona ievilkšanas. Tagad minētais jautājums ir arī nācis apspriešanā pagasta padomē, kur arī vēl minētā persona visādi centusēs darīt savu iespaidu uz padomi, bet tas nav izdevies, jo pēdējā nolēmusi dot telpas centrāles ierīkošanai, kā arī nodot līdzšinējo līniju sabiedriskā lietošanā. Tā mums sen lolotās cerības varbūt šini vasarā piepildīsies.

18.februārī, Strādnieku Avīze, Nr.40

Lepns skolas nams, darbīga galva, namsaimnieku un strādnieku bloks

Grobiņa. 1926.gada rudenī Grobiņas centīgā pilsētas valde iesāka celt lepnu skolas namu aiz pilsētas valdes mājas staļļiem. Grobiņas paņēmiens: būvēt skolu ja ne uz staļļa virsu, tad staļļu aizmugurē. Agrāk puscelto nojauca, jo tā izrādījās par tāļu, taisnā virzienā, apmēram puskilometru no pilsētas. Jaunais skolas stāvs ar jumtu, griestiem un grīdu ir nosolīts no darba uzņēmējiem par 108000 latiem. Vispārīgi atzīts, kad ēkas stāvu ar jumtu uzceļot esot tikai puse no ēkas uzcelta, tā tad vēl līdz skolas nobeigšanai otrreiz tik naudas būs vajadzīgs. Neskatoties uz visiem valdības pabalstiem, pilsētas māja, kā arī pusceltais skolas nams, ir tagad jau ieķīlāti hipotēku bankā. Kad Liepāja ar savām slavenām ostām tiek uzskatīta par „mirstošu pilsētu”, tad Grobiņu, kas barojas no Liepājas dzīvības sulas, var uzskatīt par mirušu.

Vai mazā pusgruvusē Grobiņa tik dārgu būvi spēs novadīt līdz galam ar visām viņas sekām?

1927.gada 19.oktobrī plkst. 9 pilsētas valdei bij pieteikta revīzija. Revīzijas komisija noteiktā laikā ieradās uz revīziju, atrada noliktas naudas grāmatas ar pasakņiem no 1.janvāra 1927.gada bez attaisnojošiem dokumentiem.

Pilsētas sekretārs paskaidrojis revīzijas komisijai, ka pilsētas galva esot teicis, lai revidējot, viņš no rīta plkst. 7 izgājis mērniekam norādīt administratīvās robežas, drīz pārnākšot, tad jau dabūšot i attaisnojošus dokumentus i kasi. Revīzijas komisija izgaidījusies, līdz plkst. 11, bet ar darbiem apkrautais galva nav ieradies. Nolikto revīziju vajadzēja atstāt un iet mājās. Tas nav noticis pirmo reizi... Par revīzijas komisijas ignorēšanu tūliņ ziņots pašvaldību departamentam, no kura 12.decembrī saņemts paziņojums, ka revīziju varot izdarīt, kurā katrā laikā ar galvas paskaidrojumu, kad pēdējais aizbraucis uz Liepāju steidzīgās darīšanās. 10. un 11.decembrī domes vēlēšanas, bet 12.decembrī saņemts pašvaldību departamenta ziņojums! Tā tad revīzijas komisija no pašvaldību departamenta atbildi saņēmusi pēc mēneša un 20 dienām! Raksturīgs ir tas, ka pilsētas sekretārs revīzijas komisijai ziņoja, ka pilsētas galva aizgājis mērniekam pilsētas administratīvās robežas norādīt un departamenta ziņojums, ka galva aizbraucis uz Liepāju steidzīgās darīšanās.

Jaunizvēlētā dome izvēlēja revīzijas komisiju no namsaimnieku un strādnieku apvienotā bloka, izgāzdami strādnieku un mazzemnieku kandidātus cauri. Baidās no atklātības. Tas met tumšu ēnu pār pilsētas valdes darbību.

19.februārī, Svētdienas Rīts, Nr.8

Svētku diena Grobiņā

Svētdien, 29.janvārī, Grobiņas draudzei bija liela svētku un prieka diena, jo iesvētīja jauncelto mācītāja dzīvojamo ēku. Svētki sākās ar dievkalpojumu baznīcā. Uzrunu un liturģiju noturēja Embotes draudzes mācītājs Freibergs, svētku sprediķi sacīja Liepājas Annas draudzes mācītājs Dr. Sanders un uzsvēra savā runā kristīgās draudzes mīlestības darba lielo nozīmi un uzaicināja katru būt par gaismu savā apkārtnē, lai ļaudis redz labos darbus un godā Tēvu debesīs. Vietējais mācītājs Kundziņš dziļi izjustos vārdos pateicās draudzei par veikto darbu nosaukdams savu draudzi par „mīlestības draudzi” (Jāņa draudzi).

Baznīca bija skaisti greznota, piedalījās draudzes koris, orķestris un dievlūdzēju pārpildītā baznīca.

No dievnama visi devās uz mācītāja muižu, kur izdarīja ēkas iesvētīšanu. Draudzes priekšnieks nodeva jauno celtni mācītājam ar novēlējumu viņā nodzīvot daudz gadus. Pēc iesvētīšanas draudzes padome bija sarīkojusi svētku mielastu, pie kura atskanēja vēl daudz jūsmīgu vārdu un novēlējumu.

Neskatoties uz to, ka mācītājs prāvests J.Kundziņš darbojas Grobiņas draudzē tikai 2 gadus, viņš ir īsā laikā savācis vajadzīgos līdzekļus un uzcelta jauna, skaista mūra ēka, kura izmaksā apmēram 1 miljonu rubļus. Vai šī nav viena no pirmām celtnēm, kuru draudze bez pabalstiem pati ar saviem līdzekļiem uzcēlusi? Pie draudzes darbojas svētdienas skola, jaunatnes savienība, sieviešu biedrība, 2 kori, mūzikas orķestris u.c. Dievkalpojumi tiek nevien noturēti svētdienās baznīcā, bet arī nedēļā draudzes zālē un daudz citās vietās.

Novēlam draudzei un viņas rosīgam mācītājam Dieva svētību.

Dalībnieks

24.februārī, Strādnieku Avīze, Nr.45

Pēc Tarzāna parauga

Grobiņas pagastā, Laugaļu mājās ap 2 kilometri no Grobiņas iedzīvo šo māju īpašnieks Jānis Reinfelds, apmēram 50 gadu vecs, kurš pēc vecāku nāves priekš vairāk gadiem mantoja minētās mājas. Priekš kādiem 18 gadiem Reinfelds apprecējās un laulības kopdzīvē piedzīvoja 5 bērnus. Priekš 2 gadiem sabiedrībai un policijai ienāca ziņas, ka Reinfelda bērni atrodas šausmīgā stāvoklī – tie dzīvo kaili un apsaluši kopā ar lopiem. Bērnus Reinfeldam atņēma un ievietoja patversmē audzināšanai. Drīzi pēc tam arī Reinfelda sieva palika nenormāla un no pagasta sabiedrības tika ievietota ārprātīgo mājā Daugavpilī. No tā laika Reinfelds māju apdzīvo viens pats un ved īstu „tarzanisku” dzīves veidu. Dzīvojamā ēka ir galīgi nolaistā stāvoklī, visi logi viņai ir izdauzīti un stiklu vietā iebāzti maisi ar salmiem. Mājas iekšienē ir šausmīgs skats, jo tā nav tīrīta un slaucīta vairākus gadus un pilna ar dažādiem atkritumiem. Pats saimnieks Reinfelds pa lielākai daļai pavada laiku gulēdams un par mīļāko guļas vietu izraudzījies maizes cepjamo krāsni, pēc kuras iekurināšanas viņš krāsnī guļ kā naktīs tā dienās. Galvu arvien tur ārpus krāsns un tās nolikšanai pie krāsns pietaisījis koka krāģi. Ģērbies Reinfelds ir vienās skrandās un bez krekla. Izejot ārpus mājas Reinfelds lieto vecu lietus mēteli, kurš tam ir vienīgais izejamais apģērba gabals. Pēc ārējās izturēšanās un izskata Reinfelds izrāda pa daļai nenormāla cilvēka pazīmes.

14.martā, Pēdējā Brīdī, Nr.60

Kādi būs Latvijas apriņķu jaunie ģerboņi

Pašvaldības departaments jau pagājušā gada novembrī uzdeva visām apriņķu valdēm izraudzīt  un iesūtīt departamentam apriņķu ģerboņu projektus. Sešas apriņķu valdes paziņojušas, ka uztur spēkā agrāk pieņemtos ģerboņu projektus: [...] Liepājas apriņķis – ar Liepājas un Grobiņas pilsētu ģerboņiem, pār kuriem paceļas liepa ar kroni starp sudrabotu un zilu lauku.

18.martā, Strādnieku Avīze, Nr.64

Grobiņa. Latvijas Sociāldemokrātu Strādnieku Partijas Grobiņas grupa sasauc pilnu biedru sapulci 25.martā šī gada, plkst. 4 pēc pusdienas Grobiņā, Lielā ielā 41. Dienas kārtībā: Jaunu biedru uzņemšana, delegāta vēlēšana uz partijas kongresu, komitejas ziņojumi, turpmākā darbība.

Biedriem ierašanās obligatoriska.

22.martā, Strādnieku Avīze, Nr.67

Grobiņas pagasts. Dažādas blēdības un kukuļņemšanas pie mums jau parasta lieta. Arī mūsu stūrī, pie iļģeniekiem sacēlies zināms uztraukums sakarā ar mūsu mežziņa V. lietu. Visu laiku, kamēr V. ir savā amatā, sabiedrība ar viņa izturēšanos ir visai neapmierināta. V., kurš apdzīvo bijušā Iļģu grāfa Kaizerlinga pili, cenšas uzvesties un izturēties, kā īsts grafs. Cilvēkiem, kuri nāk pēc koka materiāla, vai citās vajadzībās, nebija pat ierādīta telpa, kur uzgaidīt. Tikai pēdējā laikā, kad par šo nebūšanu sāka rakstīt avīzēs, radās uzgaidāmā telpa.

Pie būvkoku un dedzināmās malkas izsniegšanas arī notiek visādas dīvainības. Vecsaimniekiem izsniedza meža materiālus trīs, četras un vairāk reizes, bet citiem, kuri malku izlieto savām vajadzībām, tā nebija dabūnama. Protams, šī laime nesmaida arī visiem vecsaimniekiem, bet tikai tā „kunga izredzētiem”. Mežsargi sūdzas, ka V. nodarbina tos savām vajadzībām. Pamazām jau arī mēs sākam saprast, kādēļ mēs pie koka materiāla un malkas saņemšanas tiekam šķiroti āžos un avīs. Te, laikam, savu lomu spēlē „latiņi”. Tagad par V. kunga darbību ievadīta izmeklēšana. Jācer, ka tā arī tiešām šīs lietas noskaidros visā pilnībā.

24.martā, Strādnieku Avīze, Nr.69

Grobiņa. Dzīvnieku aizsardzība. Svētdien, 25.martā, šinī gadā, plkst. 13, vietējās pilsētas valdes telpās tiks noturēta sapulce, dzīvnieku aizsardzības propagandai. Pēc referāta – biedru uzņemšanaun dažādu uz dzīvnieku aizsardzību attiecošos jautājumu paskaidrošana.

Dzīvnieku aizsardzības jautājums pie mums ir vēl ļoti maz pazīstams un tamdēļ liels daudzums bezjūtīgu un cietsirdīgu cilvēku pat tīši un tikai savu izpriecu dēļ sagādā neaprakstāmas ciešanas mūsu mēmiem draugiem – bez kāda riska tikt par to sodītien. Kaut cik ierobežot šo cietsiržu varmācības un no tām izsargāt mēmos cietējus ir – dzīvnieka aizsardzības biedrības uzdevums un viņas biedru cildens pienākums.

29.martā, Libausche Zeitung, Nr.73

Grobiņas pilsētas pārstāvji ir nonākuši pie vienošanās ar Grobiņas pagastu par Grobiņas pilsētas administratīvajām robežām. Pretim Lubenieku ciemam, pilsētai tiek piešķirti 4 Iļģu meža gabali, 8 zemes gabali no Grobiņas mācītājmuižas, Šmerles saimniecība un 50 Biržu muižas zemes gabalu. Pagastnama un skolas nama pievienošanai pie pilsētas pagasta pārstāvji nepiekrita.

11.aprīlī, Zemkopis, Nr.15

Lejas-Kurzemes lauksaimnieku panākumi lopkopibā. 

Neskatoties uz to, ka pirms kara kurzemnieki Liepājā varēja visus lauksaimniecības ražojumus izdevigi pārdot un tā saņemt labus ienākumus, lopkopibas attīstiba tomēr tur bija vēl gausa, un ne bez iemesla uz Lejas Kurzemi mēdza norādit kā uz lopkopibā tāli iepakaļ palikušu apvidu. Tagad, turpretim, stāvoklis ievērojami mainijies uz labo pusi un šķiet, ka Lejas-Kurzemes lopkopji nonākuši it kā mainītās saimniekošanas lomās, šimbrīžam Lejas-Kurzemē sastopamas jau saimniecibās, kuras nav zemāki vērtējamas, nekā izdaudzinātie ārzemju paraugi. Daudzas zīmes liek vērot, ka kurzemnieki sekmīgi sacenšas uz pirmās vietas iekarošanu mūsu valsts lopkopibā. Neilgi atpakaļ man bij izdevība būt pie Lejas-Kurzemes vairākiem lopkopjiem. leguvu vislabākos iespaidus. Atzīmēšu ari vairākus piemērus:

1. Pūranu saimniecība, Grobiņas pagastā. Ar kadiķiem apaugušā apvidū, netāli no Grobiņas pilsētas, atrodas Andreja Grāvera Pūranu saimniecība. Tai 220 pūrvietas zemes, no kurām 110 pūrv. aramzemes, 70 pūrv. pļavu un 49 pūrv. purva. Zeme līdzena, pa līdakai dajai smilts, sastopama ari smagāka zeme, bet samērā ļoti maz. No pļavām 15 pūrv. atrodas 2 km atstatā strejgabali), kas grūti izmantojams. Saimniecibai vislielākos ienākumus dod lopkopibā, tamdēļ ari zemi izmanto galvenā kārtā lopu baribas ražošanai. Aramzemi apstrādā 6 laukos: 1) rudzi, ar kūts- un mākslīgiem mēsliem, 2) un 3) dābols, 4) sakņaugi, tupeņi, mieži, 5) auzas, mistrs un 0) papuve, aizņemta ar viengadigo dābolu un lēcām (vīķiem). Tā Pūranos, kā ari visās citās saimniecibās, kuras man izdevās apskatit, sevišķi lielu svaru liek uz sakņaugu audzēšanu. Saimniecibās nākušas pde atziņas, ka ar sakņaugiem no zemes izņem visvairāk baribas vielu un uzlabojas zemes audzeliba, tāpat sakņaugi lopkopībā nepieciešams baribas līdzeklis. Lielie sakņaugu lauki atgādina dāņu un zviedru saimniecības. Kāds no šejienes izglītotākiem lauksaimniekiem izteicās, ka pirmie un vislielākie nopelni sakņkopibas ieteikšanā un veicināšanā te bijuši pazīstamam pirmskara lauksaimniecība» rakstniekam Ziemelim, kurš par sakņaugiem un Dānijas lauksaimniecibu sarakstījis vairākas interesantas grāmatas un “Liepajas Atbalsī” sniedza daudzus īsti pamudinošus, populārus rakstus.
Pagājušā gadā Pūranos ar sakņaugiem bija aizņemtas 12 pūrvietas zemes vispārējā lauku kārtibā, no tām 4 pūrv. ar tupeņiem un 8 pūrv. ar burkāniem, bietēm, kāļiem un turnepšiem. Sakņkopibā vislielāko svaru te liek uz zemes iepriekšējo noderigu apstrādāšanu un mēslošanu. Pēc A. Grāvera kga novērojumiem, liela nozīme šinī ziņā esot pareizi ieturētai sējas kārtībai. No māksligiem mēsliem uz pūrvietu dod 1 maisu kālija sals un, skatoties pēc zemes īpašībām, vaj nu 1 maisu tomasmiltu, vaj ari superfosfātu. Bez tam īsi pirms sakņaugu dēstīšanas izlaista vircu, ko tūliņ pasekli iemaisa zemē. Zemes rubināšanu, sakņaugus kopjot, izdara ar zirgu rušinātajiem. — Rupigi skatās, lai rušinašana nenokavētos un tā laikā apkarotu nezāļu izplatišanos, tad citādi atbaidošais sakņaugu ravēšanas darbs esot pavisam niecigs. Pagājušā gadā Pūranos bijušas sevišķi teicamas sakņaugu ražas. Bietes devušas līdz 262 kvintali (1600 pudi) un burkāni līdz 200 kvintali (1200 pudi) sakņu no pūrvietas. Saimniecibās lopi šinī ziemā ļoti bagāti apgādāti ar suligo baribu. Tas dod iespēju izdevīgāki izēdināt dārgos eļļas raušus, vaj citu spēka baribu un tā iegūt daudz un lētu pienu. — Jau trešais gads, kamēr ierīkotas ari treknas māksligās ganības. No tām 18 pūrv. laukos un 12 pūrv. purvā. Ganibām zāle sēta ar 11 dažādu zāļu sēklu maisijumu. Uz ganibām katru pavasari govju mēslu un kurmju rakumu vietas ar grābekļiem izkliedē un katru gadu dod 1 maisu tomasmiltu un Mž maisa kālija sāls uz pūrvietu. Zāle aug labi, tā ka lopi iztiek tikai ar treknām māksligām ganibām vien. Aploku vēl nav, govis gana vaļā. — Ļoti daudz pūļu prasa 49 pūrv. plašais purvs. Meliorācijas darbus tanī iesāka jau 2 gadi atpakaļ. Visus nosausināšanas darbus izdara pēc kulturtechniķa sastādītā meta. Nogrāvotas jau 15 pūrv., no tām 12 pūrv. apsētas ar zāli. Zāle sēta zem auzām. Pagājušā vasarā purvs deva 16,5 kvintali (10 birkavi) sevišķi iaba siena no pūrvietas, pie kam attālu 2 reizes noganīja. Saražotie lielie baribas krājumi dod iespēju uzturēt daudz lopu. Pūranu saimniecibās dzīvais inventārs pastāv no 29 slaucamām govīm, 10 telēm, 1 vaislas buļļa, 5 zirgiem un 39 cūkām. Govslopi visi sarkanraibie. Grūti būs atrast otru ganāmo pulku ar tik labi izlīdzinātu spalvas krāsu, kā še. Labu lopu ieaudzēšanai Pūranos tagad piegriež sevišķu vēribu. Šinī saimniecībā novietots sarkanraibais tīras sugas stacijas bullis LR 151 un teliņi pirkti no labākām Kurzemes ražības „rekordniecēm". Saimniecība piedalās Dorupes lopu pārraudzibas biedrībā un skaitās kā Lejas-Kurzemes sarkanraibo lopu audzētāju biedribas vaislas lopu audzētava. Vēl gan lopu audzēšanas darbs te jauns, tamdēļ ražibas izlīdzināšanā atliek daudz ko vēlēties. Visa ganāmā pulka govs caurmēra gada raža bijusi šāda:

Visas govis labas miesās. Ēdina 2 reizes dienā, pilnigi pēc pārrauga norādītām normām. Kūts sekla, ierīkota jau pirms kara pēc dāņu parauga un ar gaišiem logiem. . Pagājušā gadā saimnieciba par pienu vien ieņēmusi apm. 8000 latu. Bez tam saimniecībai labus ienākumus dod cūkkopība, jo daudz cūkas nodotas bekonam. Ari cūkas ēdina pēc normām, 3 reizes dienā. Pagājušā gadā Pūranos uzcelta priekšzīmīga cūku kūts. Cūku kūts 84 pēdi gara un 34 pēdi plata Kūtij 15 lieli, gaiši logi (50"X37"). Pa kūts vidu iet 5 pēdi plats ceļš. No ceļa uz abām pusēm 10 pēdi gari aizgaldi. Aiz aizgaldiem gar sienu 4 pēdi plats mēslu iztīrīšanas ceļš. Aizgaldi taisiti no tievām dzelzs caurulēm. Kūtij labas vircas notekas, kloaki un plaša vircas krātuve. Ventilācija ietaieita pēc jaunākiem norādījumiem, ar gaisa pievadītajām caurulēm gar griestiem un zem logiem sienās. Neieskaitot pašu darbu, kūts izmaksājusi ap 6000 latu. Ari zirgu spēks saimniecibai ļoti labs. Visi zirgi ardeņu sugas pēcnācēji. Divas skaistas ķēves pagājušās Liepājas apgabala izstādēs godalgotas ar augstākām godalgām — zelta medaļiem. Saimniecibās dzīvojamā māja glīti, var teikt pat grezni ierīkota, mājā tāļrunis un citas ērtības; uz galdiem iaunakie žurnāli un laikraksti. lespaids tāds, ka Pūranos „grūtos laikus" pavisam maz var sajust. Rodas jautājums, kā Grāvera kgs visu to panācis? Uz to viņš pats Jums pastāstīs, ka agrāki viņš Pūranos dzīvojis par rentnieku un tikai 1909. g. tos iepircis par dzimtu ar ļoti maziem līdzekļiem. Tūliņ otrā gada pec iepirkšanas uzcēlis seklo kūti. Saimniekošana ļoti labi sekmējusies. Tagad saimniecibai neesot vairāk nekādu paradu ka 2000 latu meliorācijas un 1000 latu cūku kūts celšanai aizņemtie ilggadīgie aizņēmumi, kas
taču ļoti niecigas suminās, salīdzinot ar vispārējo mājas vērtību un tekošiem ienākumiem. Pagājušā gadā Pūranu saimniecibai Liepājas izstādS piešķīra augstāko godalgu (Grand Prix), bez tam pats A. Gravera kgs pag. vasarā Gaviezes Šukteros sarīkotā arāju sacīkstē par labu aršanu dabūja pirmo godalgu. Te dzirkst Jums pretim īsts dzīves prieks. Viņa darbs vairs nav nasta un viņa saimniecība nav moku vieta; viņu, bez šaubām, var apskaust katrs pārtikušais pilsētnieks. — Vaj tādām nevajadzētu būt visām mūsu lauku mājām?

2. Grobiņas Māliņu saimnieciba. Netālu no Pūraniem, 2 km aiz Grobiņas un 13 km no Liepājas, lielceļa malā atrodas Fr. Kalniņa Māliņi. Ta vidēji liela saimniecība ar 96 pūrvietām zemes, no kurām 66 pūrv. aramzemes, 18 pūrv. pļavu, 3 pūrv. dārza un pārējais krūmāji. Zeme pēc dabas dažāda, tomēr visumā pietiekoši augliga.
Šinī saimniecībā var redzēt teicamus zemes izmantošanas panākumus. Saimniecibās stiprā puse ir lopkopibā, bet labi nokārtota ari sakņ- un dārzkopiba. — Labus ienākumus saimniecība saņēmusi par kāpostiem un citiem dārzājiem. Pagājušā vasarā izaudzēti apm. 340 kvintali (2000 pudi) kāpostu, kas pa lielāko tiesu svaigā veidā pārdoti karaspēka vajadzibām. Ari augļu dārzs pagājušā vasarā devis pāri par 600 latiem ienākuma. Tā kā zeme pietiekoši laba, tad saimniecibā sēj plašākos apmēros ari kviešus, rudzus un citu labibu. Aramzemi apstrādā 8 laukos. No tiem 2 lauki aizņemti ar dābolu, 1 — rudziem, 1 — kviešiem, 1 — auzām, 1 — miežiem un 2 lauki ar dābolu noganīšanai. Papuve aizņemta ar zaļbaribu (vīķauzām), kas dod ļoti lielas baribas ražas un pēc novērojumiem it neko nekaitē ziemāju ražām. Ari lopbaribas sakņaugus Māliņos audzē jau plašos apmēros —uz lauka. Pagājušā vasarā ar sakņaugiem bija aizņemtas 4 pūrv. zemes un tie bija padevušies teicami. Sāktas ierīkot ari ilggadīgās ganibās (zālājs) uz laukiem; tagad ir jau 3 pūrvietas. Māksligās ganibās katru gadu dabū vircas mēslojumu. Ganibu zāles biezais zelmenis ļoti pateicīgs par vircu. Saimniecibās lepnums tomēr lopkopibā. Māliņi piedalās Dorupes lopu pārraudzibas un Lejas- Kurzemes sarkanraibo lopu audzētāju biedribā. Pagājušā vasarā uzcelta priekšzīmiga seklā kūts. Ta ar visām jaunlaiku labierīcībām apgādāta celtne, ka reti kur citur Latvijā tai līdzigu varēs atrast. Kūts celta 25 govīm un 6 zirgiem. Kūts plata, ar betona griestiem un cementa klonu. lerīkotas dāņu mēslu renes, laba vircas noteka un baribas galdi pēc amerikāņu parauga. Logi lieli, tā ka kūts ļoti gaiša. Pie kūts ierīkotas sakņaugu telpas, kur uzreizi var ievest apm. 500 pūru sakņaugu. Tāpat sevišķas telpas spēka barībai un ekseļiem. Virs griestiem paceļas 6 pēdi trempelis (sienu paaugstinājums). Ar to uz kūts augšas iznāk plašas telpas, kas labi noder baribas uzglabāšanai. Sakņaugus un citu baribu pa kūti izvadā pie griestiem pakārtā vagoniņā. Līdz šim vēhnebija pabeigta vircas aka un augša braukšanas tilta būve. Uzbraukšanu ierīko no kūts sāniem, kas atzīstams par pareizāko. Zem tilta ietaisīs piena apstrādāšanas telpas un ledus skapi. Ūdeni kūtī piegādā' ar vēja motoru. Dzirdīšana automātiska. Visa kūts būve līdz šim izmaksājusi, neieskaitot pašu darbu, apm. 9000 lati. — Šķiet, ka tik dārgu saimniecības ēku celšana jāpieskaita izškērdibai, 'bet šinī gadījumā saimniecibā to veikusi ar saviem līdzekļiem, bez kāda aizņēmuma no ārienes. Ja tas iespējams, kamdēļ gan to, neatļauties, jo jaunās kūts ērtības dod iespēju daudz labāki turēt lopus, kas nepaliks bez laba iespaida uz ražības pavairošanos un lopu apkopšanai vajadzēs daudz  mazāk darba spēka, nekā vecās kūtīs, kur nav nekādu noderigu ierīču. Bez tam no svara tas, ka ēka būs pilnigi droša prte uguni un remontu tai nevajadzēs tik drīzi. Ja lopkopība tiešām ir saimniecības galvenais pamats, tad nav pieļaujama skopošanās lopkopibas uzlabošanā. Ari Māliņu saimniecības mērķis — ienesīga lopkopibā, tamdēļ kapitālu ieguldišana lopkopibas uzlabojumos jāatzīst tikai par apsveicamu. Tādas saimniecības mūsu valstij ir tikai par godu. Patlaban nelielā Māliņu saimniecība uztur ganāmo pulku, kas sastāv no 16 slaucamām govīm, 1 buļļa, 2 telēm, 5 zirgiem, 1 kumeļa un 15 cūkām. Lopu audzēšanā noteikti ietur sarkanraibo lopu virzienu. Govis saimniecibai dodot caurmērā 480— 500-lati brutto ienākuma mēnesī. Ari cūkkopība dodot savukārt ienākumus. Sagaidāms, ka šie ienākumi no lopkopibas uz priekšu vēl tikai augs. Jaunais saimnieks lolo ceribas govj skaitu pavairot līdz 30, kas tad ievērojami pavairos ienākumu. Tāds nodoms nav nekāda ilūzija. Paplašinot lopbaribas sakņaugu audzēšanu un mākslīgās ganibās, droši vien tagadējā piena raža divkārtosies. Tad ari citas saimniecibās ēkas, kas tagad kā nepiestāv pie jaunās kūts, varēs sacelt jaunas, varbūt tikpat glītas kā ši celtne. Tad Māliņi būs nevien šaurākās Grobiņas apkārtnes, bet ari visas mūsu valsts lepnums.

Zīm. 1. Pūranu saimniecības sarkanraibais ganāmais pulks 

Zīm. 2. Pūranu cūku kūts ārējais skats 

Zīm. 3. Pūranu cūku kūts iekšējais skats. 

Zīm. 4. Ar zelta medaļiem godalgotas Pūranu ķēves, no kreisās: 1) ķēve Ance, 4 gadi veca, 2) ķēve Ausma, 2 1/2 gadi veca, abas ardeņu krustojumi. 

Zīm. 5. Māliņu saimniecibas modernā govju kūts 

Zīm. 6. Vēja motors ūdens piegādašanai Māliņu saimniecibā. 

3. Gaviezes Šukteri. Ši saimniecība man bija diesgan labi pazīstama jau pirms kara. Pēc kara Šukterus atkal dabūju redzēt tikai neilgi atpakaļ. Jau agrākos laikos Šukteri bija labi iekārtota saimniecība un ari tagad, par spīti visiem pagājušiem briesmu laikiem un patlaban pārdzīvojamai lauksaimniecibas krīzei, te redzams ļoti iepriecinošs paraugs. Nemaz negribas ticēt un izliekas it kā neticama pasaka mājas tēva J. Andersona baigais stāsts, ka viņam, atgriežoties no bēgļu gaitām 1918. g., saimniekošanu vajadzējis iesākt pilnigi no jauna, tikai ar 4 govīm un 3 telitēm, ko viņš no Vidzemes pārvedis sev līdzi. Tagadējais Šukteru saimniecibas iespaids tāds, ka kara un nemieru gadi tiem neka ļauna nav nodarījuši. Mājas dzīve pilna ar vislielāko sparu un visos virzienos izredzes sevišķi apsološas. Ja šimbrīžam Latvijā vēl varetum runāt par „lielgruntniecibām" pēc saimniecibas platibas. tad, bez šaubām, pirmā rindā atrastos ari Šukteri. Šukteri atrodas 14 km no Rolavas dzelzceļa piestātnes, jaukā piekalnē. Saimniecībai 300 pūrv. zemes; no tām aramzemes 130 pūrv., pļavas 37 pūrv. un pārējais kultivētas ganibas. Jāpiezīmē, ka nekultivētu ganibu nemaz te vairs nav. Zeme pēc daba9 visvairāk ar apšu māla apakškārtu. Auglīgas zemes nav pāri par 100 pūrvietām. — Šukteru saimniecibā pieder sparigam un uznēmigam lauksaimniekam Jēkabam Andersonam. Viņš daudz lasa; ari ceļojis pa. Latviju, Igauniju, Somiju, Zviedriju, Dāniju un Vāciju. Saimniekošanas jaunākos panākumus viņš vienmēr centies pielietot darbā un sekot laika garam. Uz viņa galda redzami „Zemkopis", „Latv. Lauksaimnieks", lopkopis un Piensaimnieks" un 2 dienas laikraksti. — Pats Andersons neraujas ne no viena darba. — Bija jau vēls vakars, kad iebraucu Šukteros. Mums nāk pretim putekļiem apputējis laipnais mājas tēvs. — Esot bijis jāstrādā pie mūra darbiem. Kamēr sarunājamies, viņš ātri nomazgājas un nu mums steidzigi jāiet uz kūti. Tur beigusies govju ēdināšana un patlaban norisinās slaukšana. Visas slaucējas uzģērbušas sevišķus tīrus nātna uzvalkus. Slaucēju pulciņā redzama ari mājas māte — Andersona kdze. Abi viņi vienmēr ir kopā ar gājējiem un labi pārredz un zin visus darbu sīkumus, un tā sekmīgi darbi veicas. Šukteru saimniecibas stiprā puse ir lopkopība. Patlaban Šukteros ir 50 govslopi, no kuriem 33 slaucamas govis. No citiem lopiem vēl jāmin 8 zirgi, 16 cūkas un 5 aitas. Šukteri pieder pie labākām Lejas-Kurzemes sarkanraibo lopu audzētavām. Saimniecībai šogad baribas esot bijis tik bagāti, ka iespējams ganāmo pulku pavairot līdz 100 galvām. Tamdēļ tagad ar skubu audzē jaunus lopus un pērk slaucamas govis. — Govis ēdina pēc pārrauga noteiktām normām. Pats J. Andersons ļoti veikli māk rīkoties ar normu salikšanu un pārraudzibas starplaikos pats arvienu izsver pienu un pēc vajadzibas govīm groza baribas devas. Katrur dienu govīm izēdina 650—670 kg (40— 45 pudi) sakņaugu. Atsevišķas govis dabū pa 80, 60, 40 un 20 mārc. sakņu dienā. Viss ganāmais pulks caurmērā uzrāda šādas ražas: 

1924. gadā Šukteros dziļā kūts pārtaisīta par seklo. Baribas galdu un mēslu renes konstruejumos J. Andersons ņēmis kaut ko vidēju starp amerikāņu un dāņu paraugiem. Vaj tas ieteicami un ari lietderigi, par to jautājumu nerunāšu. Tā kā seklo kūti vajadzēja ietaisit vecās dziļās kūts vietā, tad ērtibas tik visai pilnigi nav vēl izdevies sagādāt. Patlaban beidz taisīt milziga apmēra vircas krātuvi. Ta pastāv no divām betona „CLSternām", kas atrodas labi tāli no kūts, piekalnē. Virca notek no kūts uz krātuvi pa 2—3 pēdi dziļi zemē ieraktām resnām, glazētām māla caurulēm. Krātuve tā ierīkota, ka vircu pa caurulēm bez pumpēšanas pa krānu ielaiž mucās izvadašanai pa lauku. Šukteros labi iekārtota ari cūkkopība. Cūkas visas tīras lielās jorkširas sugas, kas cēlušās no importētas cilts mātes Empres of Waren. Šukteros atrodas ari no Anglijas importētais kuilis „Lielskungs", kurš tiešām dižena izskata lops. Patlaban Šukteros ceļ modernu cūku kūti. Tā ka zeme Šukteros nevienāda, tad to apstrādā 2 daļās. Pirmo daļu 7 laukos: 1), 2), 3), 4) dābols, 5) kvieši, 6) saknes un 7) vasarāji. Otrā daļā: 1) un 2) rudzi, 3) zirņi, 4) sakne? 5) vasarāji un 6) dābols. Uz veciem dābola laukiem katru gadu papildus uzsēj pa 15 mārc. dābola sēklu uz pūrvietu. Pag. vasarā, kad raža bija sevišķi branga, ievāca dābola siena 5250 kg (32 birk.), bet caurmērā ievāc ap 3000 kg (18 birk.) siena no pūrvietas. Kūtsmēslus dod ziemājiem un sakņaugiem. Vircu izlaista uz lauka pirms sakņaugu sēšanas. Pag gadā ar sakņaugiem bij aizņemtas 20 pūrvietas. Visvairāk bija kāļi (sprūtes). Saknes neizsēj pārak agri. Uz manu jautājumu, vaj nav jābaidas, ka spradži nopostīs jaunos kāļu asnus, J. Andersons paskaidro, ka viņš tos sējot biezi, pa 4 mārciņām sēklu uz pūrvietu, tad pietiekot tiklab spradžiem, kā augšanai. Saknes sēj ar rindu sējmašinu uz līdzenas zemes, pa 4 rindi uzreizi. Sakņaugiem kūtsmēslus nedod, bet tikai minerālmēslus 100 kg (6 pudi) superfosfāta un 65 kg (4 pudi) kālija sāls uz pūrvietu, tāpat ari vienai daļai vircu. Sakņaugus ar rokām neravē; 1. reizi ar kapļiem izretina un rušina ar zirgu rušinātāju pa divi rindi uzreiasi. Pag. rudenī ievākts 13,000 kg (800 p.) no pūrvietas. Saimniecībā izdariti plaši zemes meliorācijas darbi. Plānu sastādijis kulturtechniķis visai mājas platibai un pēc plāna grāvji izrakti jau lVz kilometra gari. Sākot jau ar 1925. gadu ierīkotas skaistas māksligas ganibas. Šukteros darbina visas modernās lauksaimniecības mašīnas. Te redzama 4 zirgspēku kuļgarnitura, dzirnavas, graudu spiedējs, raušu drupinat'ajs, Akermaņa labibas kaltetava, rindu sējējs, māksligo mēslu izkaisitajs, zāles un labibas pļāvēji, Rud. Zacka 2 lemešu arkli, šķīvju ecēšas, dažādi veltņi, koku apstrādāšanas mašinas, šindeļu ēveles, zāģu gatars un daudzi citi jaunlaiku darba rīki. Patlaban projektē uz attālākiem zemes stūriem ierīkot dzelzs sliedes zirgu trulisiem, ar kuriem rudeņos pārvest sakņaugus un citu smagāku ražu. — Jāatzīmē vēl, ka saimniecibā pāriet uz dakstiņu jumtiem, kas, pēc J. Andersona kga novērojumiem, esot visderīgākie. Bija agra rīta stunda, kad, pēc interesantās sarunās pavadītā vakara un pārgulētās nakts, šķīrāmies no viesmīlīgiem Šukteriem. Mājas tēvs mūs pavadīja taisni pāri māksligo ganibu laukam uz dzelzsceļa piestātni — Rolavu, kas turpat atrodas plašā ielejā. Rīts bija sevišķi jauks. Pāri Šukteru mākligiem zālājiem debess malā arvienu vairāk audās rīta saules zelta stari. — Visu to redzot, sirdi pilda dziļš, ieksķigs prieks. Rodas stipra ticiba, ka saimnieciskā kultūra, tāpat kā ši brīnumjaukā rīta gaisma, dziļi, dziļi iespiedisies katrā mūsu dzimtās zemes stūritī.Tad mūsu valsts būs stipra un mums visiem uzlēks dižena labklājības saule.

19.aprīlī, Kopdarbība, Nr.17

Grobiņa

Vietējā patērētāju biedrība darbojas no 1920.gada. Agrākos gados biedrība bij attīstījusi diezgan plašu darbību, bet 1926.gadā neliela grupa biedru savtīgos nolūkos mēģināja „iesturmēt” biedrību, un tas ienesa visā darbībā pagurumu: biedri sašķēlās divās naidīgās grupās, daļa biedru izstājās, un par biedrību tika laistas pat ļaunas valodas. Apgrozijumam sašaurinoties, biedrība aizvēra otro veikalu. Apgrozījums vēl arvien samazinājas katru gadu. Tā 1926.gadā pārdots preču pāri par Ls 51000, bet 1927.gadā par nepilni Ls 50000. Arī biedru skaits arvien vēl iet mazumā, un patlaban biedrība apvieno 189 biedru, bet agrāk pāri par 200 biedru. Kaut gan apgrozījums ir sašaurinājies, tomēr darbības panākumi ir uzlabojušies: preču krājums samazināts, preces straujāki apgrozītas un tīrs atlikums ietaupīts lielāks, kā agrākos gados. Uz pagājušā gada iepirkumiem biedriem atmaksāts 2,5%. Visā darbības laikā biedrība ietaupījusi pircējiem atlikumu Ls 2792. Katru gadu biedrība ziedo nelielas sumas no tīra atlikuma lauksaimniecības biedrībai bibliotēkas paplašināšanai. Biedrības mantas stāvoklis ir Ls 10960 un biedrības pašas kapitāli aizņem 46%.

28.aprīlī, Strādnieku Avīze, Nr.95

Nekrietna rīcība. Uz Grobiņas šosejas sastādītie jaunie kociņi gar aleju malām no ļaunprātīgiem cilvēkiem tiek aplauzīti. Izrauti tiek arī mieti ap kociņiem. Neģēļus vēl nav izdevies pienākt.

29.aprīlī, Latvijas Kareivis, Nr.96

Aizsargu dzīve

Pārmaiņas aizsargu komandējošā sastāvā. Pai Liepājas aizsargu pulka Kazdangas nod. priekšnieku iecelts Kārlis Prudmins, līdzšinējā Dreimaņa vietā, par Gaviezes nod. grupas komandieri Ernests Beigarts, par vadu komandieriem nod.: Grobiņas pilsētā Kārlis Robinsons, Grobiņas pag. Eduards Krūmiņš, Durbes — Voldemārs Punnenovs, Gaviezes — Jānis šukters , Tadaiķu — Roberts Treide, Vērgaļu — Žanis Vidiņš, Medzes — Jānis Kalnīts, Aisteres — Kārlis Reinholds, Ziemupes — Andrejs Zebergs, Tāšu — Jānis Valts, Rāvas — Fricis Treiguts, Nīcas — Jēkabs Tupesis, Pērkones — Miķelis Dzintarnieks, Dunikas — Kārlis Trankels, Bārtas — Pēteris Brizga, Vecpils — Arturs Freimanis, Rucavas — Miķelis Gigga, Priekules — Vilis Piziks, Virgas — Ernests Skābardis, Gramzdas — Eduards Garozs, Purmsātu — Roberts Hocmanis, Kalētu — Matiss Piziks, Bunkas — Jukums Namnieks, Asītes — Rūdolfs Spinga, Krotes — Jānis Namnieks, Aizviķu — Eduards Ķipsts, Embūtes — Kārlis Zvagulis, Vaiņodes — Godhards Dinvietis, Nīgrandes — Rūdolfs Lukevics, Aizupes — Fricis Zusters, Dzērves — Kārlis Jansons, Dunalkas — Kārlis Grantiņš, Cīravas — Nikolajs Strazdiņš, Alšvangas — Jāzeps Auniņš, Jurkalnes — Ādams Vārpiņš, Ulmales — Kārlis Ādolfi, Sakas — Ansis Nelsons, Apriķu — Fricis Liepiņš, Bases — Fricis Zingbergs, Gudenieku — Fricis Struževskis, Kazdangas — Kārlis Priednieks, Sieksātes — Fricis Zemurbejs, Valtaiķu — Otto Novickis, Lažas — Dāvids Strauss, Nīkrāces — Ernests Pērkons, Rudbāržu — Fricis Eglits, Kalvenes — Pauls Balodis un Klosteres — Kārlis Gulbis. Bs. 

14.maijā, Jaunais Rīts, Nr.20

Tosmare. No Grobiņas uz Tosmari iet ceļš, kurš jālabo Tosmares saimniekiem. Taču novērojama tā savādā parādība, ka taisni visi mazsaimnieki savus ceļa gabalus saved labākā kārtībā, turpretim 4 lielie saimnieki: Ukšu māju, Ķeire-Ezermaļa, Ķeire-Kraukļa un Jaun-Ķeiru māju saimnieki, par savu ceļa labošanu nemaz nedomā. Reiz jau pagastu valde tās sodīja katru ar 5 latiem naudas soda par ceļu nelabošanu, bet tas neko nelīdzēja, jo tikai viens no viņiem pagājušo ziemu uzveda drusciņ granti un salika žagarus, kuri pastāvot pašreiz lielajam dubļu laikam, neatļauj nemaz izbraukt. Vai tiešām pagasta valde nevarētu rūpēties, lai arī šie saimnieki savu ceļa gabalu savestu reiz pilnīgā kārtībā, tāpat kā to dara mazsaimnieki.

Braucējs

1.jūnijā, Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.208

Bijušais Liepājas apriņķa priekšnieka palīgs Šenbergs miris 26.maijā ar sirds trieku, 55 gadus vecs. Nelaiķis sabija par apriņķa priekšnieka palīgu Grobiņā no 1919.gada 1.marta līdz pagājušā gada februārim, kad štatus samazinot viņu, kā zaudējušu darba spējas un izkalpojušu pensiju, atvaļināja no dienesta. Pēc tam Šenbergs visu laiku slimoja ar sirdi. Aizgājēju apraud trūcīgos apstākļos palikusē sieva un 5 nepilngadīgi bērni. Amata pienākumus nelaiķis izpildīja centīgi un priekšzīmīgi. Novēlam viņam saldu dusu.

2.jūnijā, Latvijas Kareivis, Nr.121

Grobiņa. Bijušais Liepājas apriņķa priekšnieka palīgs Al. Šenbergs miris 26.maijā 55 gadu vecumā. Trešdien viņu paglabāja Grobiņas Iļģu kapos. Skaistu vaiņagu nolika Liepājas apriņķa priekšnieks Legzdiņš apriņķa policijas, robežapsardzības un Liepājas aizsargu pulka vārdā.

4.jūnijā, Jaunais Rīts, Nr.23

Rūpniecība Kurzemē 100 gadu atpakaļ

Ap simts gadu atpakaļ Kurzemē bijusi diezgan plaši attīstīta rūpniecība uz laukiem un mazākās pilsētiņās, pie kam, ja neskaita līdzi Liepāju un Ventspili, fabriku un citu rūpniecības uzņēmumu nebūs bijis mazāk, ja tik vēl ne vairāk, kā šobrīd. Bez daudziem ķieģeļu cepļiem un koku zāģētavām, kuras paliks še nepieminētas, bijušas fabrikas arī dažādās citās rūpniecības nozarēs; par dažām no šīm fabrikām te būs pievestas tuvākas ziņas.

Iļģos, netālu no Grobiņas, atradusies lielākā Kurzemes adāmfabrika. Fabrikas vajadzībām mitinātas ap 100 spāniešu aitas, no kuru vilnas gatavoti sevišķi labi izstrādājumi; bez tam, saprotams, apstrādāta arī šejienes aitu vilna. Fabrikā pagatavoti krekli, kamzoļi, deķi, svārki, zeķes un citas adāmpreces, pie kam, kā toreizējos aprakstos lasāms, še izstrādātās preces bijušas nevien lētākas, bet arī labākas par ārzemes fabrikātiem.

Popē atradušās pat veselas divas fabrikas. Viena bijusi papīrfabrika, kur nodarbināti ap 50 strādnieki, otra – krāsu fabrika – atradusies no Popes atstatāk un tur strādājuši 100-150 strādnieku, izgatavodami gadā ap 1300-1500 mucu krāsu, kuras transportētas uz Ventspili, tur lādētas kuģos un vestas uz ārzemēm.

Blīdenē bijusi drēbju, Rentē – ķimikāliju fabrika, Aizputē – tapetu fabrika, pie kam še izgatavotās tapetes bijušas tik labas, ka uz tām bijuši pasūtījumi pat no Pēterburgas un Maskavas.

Grobiņā lielākas fabrikas nav bijis, bet še iedzīvotājiem bijusi atkal sava īpaša nodarbošanās. No toreizējiem Grobiņas aprakstiem dabūnam zināt, ka grobiņnieki, kas tos laikus pa lielākai daļai bijuši žīdu tautības, nodarbojušies gandrīz vienīgi ar cepuru pagatavošanu. Izkārtnes toreiz vēl Grobiņā nebijušas modē un tāpēc katrs cepuru taisītājs izbāzis pa sava dzīvokļa logu garu kārti, kuras galā bijusi piestiprināta cepure, lai citi zinātu, ka viņš tās gatavo. Un nebijis Grobiņā tos laikus nevienas pašas mājas, kur pa kādu logu nebūtu bijusi izbāzta kārts ar cepuri galā, bet bieži bijušas gan sastopamas tādas mājas, kur kārtis bijušas izliktas no divi trīs logiem, tā tad, vienā ēkā dzīvojuši pa 2-3 cepurnieki. Visi Latvijas tirgi tad arī toreiz bijuši pilni ar Grobiņas žīdu gatavotām cepurēm; tāpat arī viņas bijušas redzamas Liepājas un Rīgas veikalos. Kad un kādu iemeslu dēļ cepurnieki Grobiņā savu darbību izbeiguši, nav zināms; laikam tos vēlāk izkonkurējušas fabrikas.

Liepājas biškopju biedrības biedri vakar plkst. 9 no rīta izbrauca uz Grobiņu, lai apriņķa instruktores Lielup jaunkundzes vadībā „kopdravā” izdarītu praktiskus darbus. Grobiņā bija ieradušies apkārtnes lauku biškopji, kādēļ apriņķa mācības dravā noturēja Lielup jaunkundze skaistu un izsmeļošu lekciju par tiem darbiem, kādus biškopības prasa vistuvākā nākotnē. Klausītāju bija ap 60 personas. Pēc lekcijas izdarīja praktisko darbu: šūnu ierāmēšanu un piekausēšanu pie rāmīša. Praktiskos darbus mūsu biškopji veica ļoti apmierinoši.

Darbu nobeidza plkst. 6 vakarā un visi dalībnieki ar dienas panākumiem un piedzīvojumiem devās mājās.

3.jūlijā, Jaunais Rīts, Nr.36

Tautas sapulces vakar bij noliktas reti kuplā skaitā Liepājas apriņķī. Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, partiju aģitatori kļūst arvien dzīvāki un sevišķi cītīgi cenšas apvārdot lauciniekus. Labāki apmeklētas pilsonisko partiju sasauktās sapulces. Tā jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partija vakar noturēja sapulces Paplakā un Gaviezē, kur runāja red. A.Cīrulis un jaunsaimnieks Upmalis. Sapulces bij labi apmeklētas un jaunsaimnieki gūst pārliecību pa kādu ceļu jāiet pie vēlēšanu urnām. Grobiņā Tautas sapulci noturēja A.Bergs, kura tāpat bij labi apmeklēta. Vēlāk Grobiņā notika jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partijas sapulce, kur bij liels ļaužu pieplūdums. Runāja J.Sisenis, kura runu uzņēma ar atsaucību. Tāpat arī Bārtā un Dunikā, kur runāja V.Kārkliņš. Interesanti atzīmēt, ka sanākušie laucenieki ārkārtīgi neapmierināti ar līdzšinējo valsts politikas kursu un katrā ziņā prasa to maiņu. Tāpat arī sarunās ar lauciniekiem, izskan ārkārtīgi liels nemiers pret Rīgas kungiem un nākotnē laucinieki vairāk atbalstīs tieši vietējās kandidatūras. Vājāki apmeklēts ir kreiso sociāldemokrātu tautas sapulces, jo laucinieki vairāk nosveras uz pilsonisko pusi.

Latvijas brīvības cīnītājiem piešķiramo valsts fondu zemju saraksts Liepājas apriņķī

Grobiņas pagastā: Fītiņu muiža – 2 jaunsaimniecības, Iļģu muižas gabals 142 ar „Bērnu birzi” – 2 jaunsaimniecības; Iļģu muižas vasarnīcu rajons pie Grobiņas pilsētas – 40 apbūves gabali.

7.jūlijā, Strādnieku Avīze, Nr.149

Grobiņas Brīvprātīgo Ugunsdzēsēju Biedrība sarīko šī gada 8.jūlijā savus 25 gadu pastāvēšanas svētkus Grobiņas vēsturiskajā pilskalnā, ar plašu programu, kurā ietilpst ugunsdzēsēju manevri, lieliska uguņošana u.t.t.

13.jūlijā, Lejaskurzemes Ziņas, Nr.2

Grobiņa 

"Protestanti". Vairāk kā 5 gadus atpakaļ toreizējā pilsētas valde bij iedomājusies un nolēmuse celt pamatskolas ēku ārpus pilsētas. Darbus iesāka, bet pēc komisijas pārbaudījuma celtni atzina par nedrošu un to nolēma nojaukt. Vecā pilsētas dome par šo darbu un citu iemeslu dēļ krita padomes vēlēšanās galīgi cauri, tā kā palicis tikai viens bijušais domnieks, agrākais pilsētas galva Kārkliņš. Jaunā dome sāka celt jaunu ēku pilsētas centrā, bet naudas trūkuma dēļ to nav bijis iespējams līdz šim nobeigt. Skolas ēkas būve aprēķināta ap 135000 latiem. No valsts piespriests 90000 latu un vēl paredzēts aizņēmums no hipotēku bankas 40000 latu apmērā.

Jautajums nāca š.g. 28.jūnija padomes sēdē. Bijušais pilsētas galva Kārkliņš tad arī sacēlis lielu traci: savervējis sev 3 piekritējus (bijuši 6 kompānijā, bet tie 2 šādai opozīcijai negribējuši piekrist un izstājušies no tās) un pieprasījis vispirms revīzijas komisijas caurskatīšanu. Pēc sēdes beigšanas opozīcija parādīja dumpinieka garu, atstājot to, neparakstījuši sēdes protokolu.

Pilsētas valde un revīzijas komisija tad arī uzaicināja ierasties opozīciju uz revīzijas komisijas sēdi, bet tie to nav atraduši par vajadzīgu. 7.jūlija domes sēdē opozīcija atkal mēģinājuse visādi traucēt domes sēdes gaitu, ienesot ārpus dienas kārtības dažādus priekšlikumus. Kad priekšsēdētājs priekšlikumus noraidīja un deva brīdinājumu netraucēt sēdi, bet turēties pie dienas kārtības, opozīcija sacēluse vēl lielāku traci un piedraudējuši, ka būšot jāatbild (par ko?). Pēc sēdes slēgšanas, lai gan tie ņēmuši dalību visas dienas kārtības izlemšanā, tie atkal atstāj sēdi, neparakstījuši protokolu. Vispār minētie 4 domnieki izplata starp iedzīvotājiem baumas, ka pilsētas tagadējā pašvaldība gāž pilsētu parādos un ka arī naudas lietās tiekot pielaistas ļaunprātības, kaut gan visi četri, kā jau teikts, uzaicināti būt klāt š.g. 6.jūlija revīzijas komisijas sēdē, bet tie atsacījušies. Tā tad taisa brēku, un paši noteikti nezin par ko. Pilsētas valde griezusies pie Iekšlietu ministrijas, ko darīt ar tādiem domniekiem, kuri piedalās sēdēs, bet paši neapzinas savu klātbūtni, atsakoties parakstīt sēdes protokolu.

Tagad valde pieprasījusi no paša departamenta, lai izbrauc komisija, kura pārbaudītu uz vietām pilsētas darbību, un tā izklaidētu domnieku grupas aizdomas dažādās ļaunprātībās.

Pilsetā pilsoņi vairāk izmirst nekā piedzimst, tā šogad piedzimuši 37, bet miruši 47. Cerams, ka turpmākos gados šī kļūda izlabosies, jo pēdējā laikā novērojama liela precēšanās kāre. Tā šī gada jūnija mēnesī laulības ostā iebraukuši 10 pāri.

Baznīcas kora izbraukums. Vietējais baznīcas koris nodomājis tuvākā nākotnē izbraukt uz Aizputi un sniegt tur garīgu kocertu. Izbraukšanas diena nolikta uz 29.jūliju, bet vēl nenoteikti.

Grobiņas pagasta valdes darbība. Pagaidām valde nodarbināta ar saimniecību vērtēšanu, kas diezgan komplicēts darbs. Pagasta valdei nāksies atbrīvot tagadējās telpas, jo tajās paredzēts ierīkot pastu. Nams pieder valstij un priekš kara tanī mitinājies kāds ierēdnis un apriņķa priekšnieks.

Pagasta a apmēram 70 saimniecības cietušas no plūdiem. Sējumi mazāk cieš, bet gan vairāk pļavas, it sevišķi Ķīšnieku un Iļģu miestu apkārtnē. Darbvedis paskaidroja, ka viņa pagastā viss noritot mierīgi un kārtīgi, pagasta iedzīvotāji esot miermīlīgi ļautiņi, bet kad apjautājos par listu skaitu bijušās pašvaldību vēlēšanās, tad izrādījās, ka 8 gabalas gājušas apgrozībā. Te nu tā saprašanās saimnieciskā darba laukā un saticībā!

Bankrotējis grāmatu veikalnieks. Apmēram gadu atpakaļ no Liepājas ieradās kāds I. un atvēra grāmatu un rakstāmlietu veikalu. Kāds faktiski pilsētā nevar pastāvēt. Minētais I. arī pats palīdzējis veikalu novest līdz bankrotam. Tagad 15.jūlijā veikala iekārtu un mantas izūtrupēs par 76 latiem (!).

25 gadu Ugunsdzēsēju biedrības jubileja. Pagājušo svētdien ugunsdzēsēju biedrība nosvinēja 25 gadu pastāvēšanas jubileju. Biedrība dibināta 1903.gadā no pilsoņa Puzila, un tās tagadējais priekšnieks ir Maselsons. Pa visu pastāvēšanas laiku notikuši 125 ugunsgrēki. Svinības sākās baznīcā ar dievkalpojumu, kurā runāja mācītājs Kundziņš, norādīdams un izceldams ugunsdzēsēju nopelnus veiktā darbā, tā aizsargājot savus tuvākos līdzpilsoņus. Plkst. 12 notika ugunsdzēsēju parāde, pēc kuras izdalīja biedrības goda zīmes. Apmeklēja arī dibinātāja kapa vietu, kur nolika vainagu.

Plkst. 5 tika sarīkots kluba telpās goda mielasts, kurā piedalījās iebraukušie delegāti no Aizputes, Liepājas, Dubers un citi. Bija ieradies arī apriņķa priekšnieks Legzdiņš. Svētki noslēdzās ar zaļumu svētkiem pilsdrupās, kur vēl par godu Jāņu dienai tika stādinātas dziesmas, kā arī uz mūriem dega darvotas mucas - jāņugunis. Apmeklēts bija labi un svētki izdevās teicami.

20.jūlijā, Lejaskurzemes Ziņas, Nr.3

Grobiņa

Valsts revīzija pilsētas valdes darbvedībā. 

Vakar ieradās no Iekšlietu Ministrijas valsts ierēdnis un iesāka pārbaudīt pilsētas valdes darbību. Līdz šim nekas kompromitējošs nav atrasts un viss ir pienācīgā kārtībā. Kā zināms revīziju izsauca pilsētas valde, jo daži domnieki bij sacēlušies par tās darbību un izlaiduši baumas ka notiekot ļaunprātības. Izrādās, ka velti sacēluši brēku un apgrūtinājuši darbību. Tagad divi no tiem sēž klāt pie revīzijas un visu novēro. Redzēsim, vai tagad noies tā migla no acīm jeb nē.

Negrib turēt sava ūdens vada kanālu.

Būvējot dzelzceļa līniju gar Grobiņu, tika izrakts kanāls no stacijas caur Grobiņas pilsētu uz upīti, lai notecētu ūdens, kas sakrājies ap staciju. Dzelzceļš tad arī visu šo kanālu tīrīja un padziļināja, bet pēdējā laikā no šī  darba atsakās. Redzot, ka grāvis sāk aizaugt un rada traucējumus ūdens notecēšanai, pilsētas valde griezusies pie dzelzceļa ar atgādinājumu iztīrīt kanālu, bet tā tagad kategoriski atbildējusi, ka to nedarīšot, jo kanāls neatrodoties stacijas rajonā. Atliek pilsētai kanālu netālu no stacijas aizbērt, tad redzēs, ko tad šie darīs.

Šausmīga nāve gaterī.

Tāšu Pūķa jaunsaimniecībā uzstādīts gaters dēļu un planku zāģēšanai. Otrdienas vakaru darbus nobeidzot, 20 g.v. strādnieks Edvards Frizis no Rolavas ķieģeļnīcas saķēra un norāva transmisijas dzensiksnu. Siksnai bija vēl liels spars, un tā aizķēra Frizi, triecot to ar tādu sparu, ka tam pārplēsts vēders un saraustīti iekšējie orgāni. Nelaimīgo atsvabinājā palīgā piesteigušies darba biedri, bet tas nebij vairs glābjams. To atveda uz Grobiņu pie ārsta un tūlīt nogādāja ar auto uz Liepāju, kur tam Pilsētas slimnīcā izdarīja operāciju. Iekšas tomēr bija tik stipri saplosītas, ka pēc dažām stundām vakarrīt Fr. grūtās mokās nomira. Nelaimes gadījumā vainīgs pats Frizis, jo aiz paša neuzmanības par ātri steidzies noņemt siksnu.

Pirmdien, 16.jūlijā, Grobiņā iebraucis Tadaiķu pagasta valdes darbvedis Lūsis. Būdams krietni iereibis, izgājis ārā un iesēdies aiz pārskatīšanās svešos ratos, lai brauktu uz mājām. Pajūga īpašnieks kopā ar vēl dažiem biedriem L. aizvedis mazu gabalu tālāk no [..uba?], kur tad kopīgiem spēkiem izgrūduši no ratiem un ar rungām piekāvuši līdz nesamaņas stāvoklim. Iesvieduši L. grāvī, uzbrucēji aizbraukuši Durbes virzienā. Notikuma aculiecinieki ziņojuši policijai. Grobiņas policijas kārtībnieks ar velosipēdu dzinies kaušļiem pakaļ, tos panācis un aizturējis. Uzbrucēji izrādījušies no Bases pagasta Aizputes apriņķī. Kā galvenais vainīgais izrādījies kāds Vaksmanis.

24.jūlijā, Pēdējā Brīdī, Nr.163

Pilsētu valdēs revizijas turpinās

Sakarā ar iesniegtām sūdzībām un nesaskaņām domē iekšlietu ministrijas vecākais sevišķu uzdevumu ierēdnis J.Cerbulis 19.jūlijā revidēja Grobiņas pilsētas valdi un pārbaudīja jaunceļamās skolas būves rēķinus, bet nekādas ļaunprātības vai nepareizības nekonstatēja.

24.jūlijā, Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.221

Kā saimnieko Grobiņas pilsētas pašvaldība

Iekšlietu ministrijas vecākais sevišķu uzdevumu ierēdnis Cerbulis 19.jūlijā revidējot Grobiņas pilsētas pašvaldību, atrada, ka ieņēmumiem un izdevumiem orderu sistēma nav ievesta un naudu saņem un izmaksā pret kvītēm. Kasē atrasts par Ls 114,06 vairāk naudas, nekā skaitās pēc grāmatām. Grāmatvedība ļoti vienkārša; realizējot pagājušā gada budžetu, nodokļi pēc dažiem paragrāfiem ir ienākuši vairāk nekā paredzēts ieņemt, bet ir arī pārizdevumi. Pilsētas pašvaldībai pieder sekoši nekustamie īpašumi: pilsētas valdes nams, ūdens dzirnavas, kas izdotas uz 24 gadiem nomā, lopkautuve, ugunsdzēsēju rīku noliktava; 2 lauku mājas, kas iznomātas uz 6 gadiem un zeme un pļavas, kas arī izdoti nomā vairākiem nomniekiem, un jaunceļamā 6-klasīgā pamatskola, kura tikko dabūta zem jumta, bet Grobiņai nav savas slimnīcas, sanatoriju, bērnu patversmju un publiskas pirts. Pilsēta uztur 6-klasīgu pamatskolu, kur pagājušā gadā 7 skolotāji mācījuši 160 bērnus, un pabalsta 47 nespējniekus, no tiem 20 dabū arī brīvu rūmi nespējnieku patversmē. Jāatzīmē, ka pilsētas dome nav izdevusi instrukcijas iekšējās darbības iekārtai, kāpēc darbā rodas sarežģījumi. Domes sēžu protokoli rakstīti pavirši, ar daudz labojumiem. Pie vecās skolas ēkas nojaukšanas un no tās dabūto materiālu iebūvēšanas jaunā skolā ne katru reizi un ne par visiem materiāliem sastādīti akti, ar ko daži domnieki ir nemierā. Revīzijas komisija visus rēķinus šai lietā pārbaudījusi un 6.jūlijā sastādījusi pārskatu, kas 7.jūlijā nolasīts domes sēdē un pieņemts zināšanai.

28.jūlijā, Latvijas Kareivis, Nr.167

Caur Lejaskurzemes druvām. 

Lejaskurzemē briest raženas druvas. Tas sākas tūliņ aiz Liepājas fabrikām un kara ostas darbnīcām. Šosejai abās pusēs cietokšņa sabrukuši forti; tie sava laika palīdzējuši Liepājas aizstāvētājiem atsist bermontiešu uzbrukumus. Šis dienas vēl labi atceras, sevišķi jauna paaudze. Vidus skolā ieradies gen. Dankers un tūliņ visi vecākie skolnieki aizgājuši aizstāvēt dzimto pilsētu. Cik pašapzinīgi tie nesuši šautenes un zobenus. Reiz kāds cīnītājs ar zobenu pie sāniem (tas bijis paša nesēja lieluma) ieradies klasē; mēģinājis nosēsties solā, bet ierocis neļauj. Ari meitenes nevarējušas palikt vienaldzīgas. Kas kops ievainotos?! — Tā gatavojušies jauni žēlsirdīgo masu kadri. Tagad, ceļojot velosipēdos uz Grobiņu, man rāda toreizējās ciņu vietas. Nekādu cīņu liecinieku vairs nav. Tikai druvas zeļ, tumši zaļie rudzu lauki viļņojas un saulē žūst nopļautais āboliņš. Ja, ari senāk neražas gados Lejaskurzemē devusi pietiekošu ražu. Laimīga kuršu zeme, kalnāju un līdzenumu svētītā ar rāmam upju straumēm.

Grobiņa — maza pilsētiņa; varbūt mazāka visa Latvija. Tai sava vēsture, savi senatnes liecinieki — ordeņa pils drupas ezera krastā. Vēlāk Grobiņas priekša, tikai 10—12 kilometru tāļu, nodibināta ostas pilsēta Liepāja un tā augusi liela. No maza zvejnieku ciema par pilsētu. Tikai Grobiņa palikusi maza un dažs labs liepājnieks jau izsakās, ka Grobiņa kādreiz būšot tikai Liepājas sastāvdaļa. Vai tiešam Grobiņai būs jāpazūd ? Liekas gan, ka nē. Viņai daudz tādu priekšrocību, kādu nav Liepājas jūrmalai. Tāds ir iecienītais Ilgu mežs, kur svētdienas izbrauc liepājnieki. Iļģu mežā ir vasarnīcas, kur atpūšas miera meklētāji un tie, kam Liepājas jūrmalas gaiss nav piemērots veselībai. Ari pašā Grobiņa ir vasarnīcas, taisni pretim romantiskām pils drupām. Pa šoseju az Liepājas pusi bieži aizslīd pilni autobusi un atkal no turienes atpakaļ ar citiem braucējiem. Aizdimd platās kurzemnieku ores un atgriežas no Liepājas ar iepirkumiem. Pa starpām velosipēdisti. Jau tāļu pretim mierā māj Grobiņas baznīcas balti zaļais tornis, kamēr Liepājas kontūras apvarksnī liekas nemiera pilnas.

Grobiņā nav daudz ko skatīt. Ceļotāji var mierīgi sēsties riteņos un laist uz Liepāju. Ne katru reizi ceļojums beidzas tik labi, ka sācies. Tā šoreiz Liepāja mums sūtīja pretim tādus lietus mākoņus ar vējiem, ka pārbraucam mājās pilnīgi slapji. Ak, Grobiņa! . . . Nākošās dienas rīts bija saules svētīts, tad varēja žāvēties un sil dīties kapās. K. El.

30.jūlijā, Valdības Vēstnesis, Nr.168

Ka saimnieko Grobiņas pilsētas pašvaldība

Iekšlietu ministrijas vecākais sevišķu uzdevumu ierēdnis Cerbulis 19. jūlijā, evidējot Grobiņas pilsētas pašvaldību, atrada, ka ieņēmumiem un izdevumiem ordru sistēma nav ievesta un naudu saņem un izmaksā pret kvītēm. Kasē atrasts par Ls 114,06 vairāk naudas, nekā skaitās pēc grāmatām. Grāmatvedība ļoti vienkārša; realizējot pagājušo gada budžetu, nodokļi pēc dažiem paragrāfiem ir ienākuši vairāk, nekā paredzēts ieņemt, bet ir arī pārizdevumi. Pilsētas pašvaldībai pieder sekojoši nekustami īpašumi: pilsētas valdes nams, ūdens dzirnavas, kas izdotas uz 24 gadiem nomā, lopkautuve, ugunsdzēsēju rīku noliktava; 2 lauku mājas, kas iznomātas uz 6 gadiem un zeme un pļavas, kas arī izdoti nomā vairākiem nomniekiem, un jaunceļama 6-klasīgā pamatskola, kura tikko dabūta zem jumta, bet Grobiņai nav savas slimnīcas, sanatoriju, bērnu patversmju un publiskas pirts. Pilsēta uztur 6-klasu pamatskolu, kur pagājušā gadā 7 skolotāji mācījuši 160 bērnus, un pabalsta 47 nespējniekus, no tiem 20 dabū arī brīvu rūmi nespējnieku patversmē. Jāatzīmē, ka pilsētas dome nav izdevusi instrukcijas iekšējās darbības iekārtai, kāpēc darbā rodas sarežģījumi. Domes sēžu protokoli rakstīti pavirši, ar daudz labojumiem. Pie vecās skolas ēkas nojaukšanas un no tās dabūto materiālu iebūvēšanas jaunā skolā ne katru reizi un ne par visiem materiāliem sastādīti akti, ar ko daži domnieki ir nemierā. Revizījas kommisija visus rēķinus šaī lietā pārbaudījuši un 6. jūlijā sastādījuši pārskatu, kas 7. jūlijā nolasīts domes sēdē un pieņemts zināšanai. (lekšl. Min. Vēstn.).

2.augustā, Lauku Doma, Nr.26

Ko dara lauksaimniecības skolu beigušie

2-gadīgo lauksaimniecības skolu ar šā gada 5.izlaidumu būs beiguši 69 skolnieki. Tie pašlaik darbojās: tēva mājās – 50, kā lopkopības pārraugi – 17, koppienotavu vadītāji – 2, viņu palīgi – 2, praktizējas koppienotavās – 9, saimniecību vadītāji – 1, beiguši lauksaimniecības vidusskolas – 2, piensaimniecības skolas – 1 un iesaukti kara dienestā – 15.

Šogad pieteikšanās jau sākusēs. Uzņem ar 6-klasīgās pamatskolas izglītību. Ar mazāku izglītību varēs uzņemt, ja būs vakantas vietas un ar pārbaudījumiem. Pieteicoties jāiesūta skolas liecību un vecuma zīmi skolas pārzinim Iļģos caur Grobiņu. Ir internats un kopgalds. Skolas nauda 20 ls gadā. Mācību sākums 1.novembrī.

5.augustā, Pēdējā Brīdī, Nr.174

Grobiņā, 4.augustā. Pēcpusdienā še ieradās finansu ministrs R.Liepiņš, viceministrs J.Bokalders ar pavadoņiem. Sagaidīja ministri Liepājas-Aizputes apriņķa priekšnieks un informēja par vispārējo stāvokli apriņķī.

12.augustā, Strādnieku Avīze, Nr.180

Grobiņas pilsētas valde, pirmdien, 13.augustā, plkst. 12 dienā valdes kanclejā, izdos mazāksolīšanā logu un durvju pagatavošanu jaunbūvējamai 6 klasīgai pamatskolai, divās vienībās.

Pie izsoles iemaksājama Ls 200 drošības nauda par katru vienību, jeb par minēto sumu iesniedzama bankas garantija.

Ar torgu noteikumiem var iepazīties valdes kanclejā katru dienu no 9-2.

Pilsētas valde

14.augustā, Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.226

Velta sūdzēšanās

Grobiņā pilsētas domi pārvēlēja jau pagājušā gada 10. un 11.decembrī, bet bijušais pilsētas galva A.Kārkliņš domāja vēlēšanas par pretlikumīgi notikušām tāpēc, ka nespējnieki pielaisti līdzi balsot, un vēlēšanas pārsūdzēja. Aiz formeliem iemesliem apgabaltiesa atstāja sūdzību bez caurskatīšanas, bet Kārkliņš „gāja” uz senātu, kurš uzdeva lietu izlemt pēc būtības. Tagad, kad jaunā dome jau vairāk par pusgadu darbojas, Kārkliņa sūdzības lieta beidzot sīki ir izmeklēta un Kārkliņa pārsūdzību kā nedibinātu apgabaltiesa noraidīja.

15.augustā, Strādnieku Avīze, Nr.182

Parāda savu īsto seju

Grobiņa. Pilsētas domei 5.augustā šī gadā nāca priekšā 3 svarīgi dienas kārtības punkti: 1) Pēc revīzijas komisijas ziņojuma izrādās, ka pilsētai nenomaksāti rēķini par apmēram 4000 latiem. Starp tiem nenomaksāts Liepājas pilsētas slimnīcai dažs rēķins pat no 1924.gada, skolotāju slimo kasei – par 1927.gadu un par šogad u.t.t. Nenoskaidrojot, kāpēc tādi rēķini nenomaksāti, dome revīzijas komisijas ziņojumu pieņēma ar 8 balsīm, 6 atturoties.

Dažam labam grobiņniekam no atmiņas vēl nebūs izzudis, ka priekš 8 mēnešiem tagadējā valdošā kliķe stāstīja Lauksaimniecības biedrības zālē, ka budžets sabalansēts bez iztrūkuma. „Grobiņai parādu nav!”

Otrā dienas kārtības punktā dome skatīja cauri 1927.gada budžeta izpildījumu, kurā izrādījās, ka valde daudzos posteņos iztērējusi naudas vairāk, nekā budžetā paredzēts par 100%. To dome vienbalsīgi nolēma nodot valdei un revīzijas komisijai noskaidrot, un tad celt nākošā domes sēdē priekšā.

Dažādos jautājumos no opozīcijas tika ienests priekšlikums sasaukt Grobiņas iedzīvotāju sapulci, celt tiem priekšā aprēķinus par jaunbūvējamās skolas padarīto darbu, par tagad no valsts saņemtiem līdzekļiem un par 40000 latiem, kuri paredzēti iepriekšējās domes laikā aizņemties no hipotēku bankas, un uzklausīties iedzīvotāju domas skolas būves turpināšanā, jo sekas, kas no tiem parādiem nāks, tā kā tā gulsies uz viņu pleciem. Par minēto priekšlikumu tika nodotas 6 balsis, pretim 6; 1 atturoties. Tā kā domes priekšsēdētājs balsoja pretim, tad priekšlikums vairākuma nedabūja. Balsoja pretim arī tādi demokrātijas draugi, taisnības sludinātāji un cilvēces žēlotāji, kā dakteris un bijušais baptistu mācītājs, nemaz nerunājot par tiem, kuri skaitās kā strādniecības „pārstāvji”. Varu atzīmēt, ka iepriekšējā dome, lai sevi attaisnotu pie tāda svarīga darba, kā cūku kūts nojaukšanas (domes priekšsēdētāja un pilsētas galvas apzīmējums Biržu muižā celtam skolas namam) sasauc namsaimnieku sapulci. Tagad daudz svarīgāks darbs un tas tiek darīts slepenībā.

17.augustā, Strādnieku Avīze, Nr.184

Astru zaglis pienākts. Kā mēs jau ziņojām, Liepājas apkārtnē jau ilgāku laiku naktīm zirgiem ganībās tika nogriezti astri. Tā pagājušā nedēļā Gaviezes un Grobiņas pagastos tika nogriezti astri kādiem 35 zirgiem.

Bija skaidrs, ka še ir darīšanas ar vienu un to pašu personu, kuras rīcībā ir ātrs satiksmes līdzeklis, jo zādzības tika izdarītas gan Tadaiķu, gan Nīcas, gan Grobiņas pagastos. Tagad Liepājas apriņķa policijai šinī lietā izdevās apcietināt vainīgo, kādu Nīcā dzīvojošo 18 gadus veco Jāni Šenvaldu. Neskatoties uz to, ka zirgi tikuši apsargāti, viņš savā „darbības laikā” paguvis apšķērēt astes 120 zirgiem.

Nogrieztos astrus tas vedis uz Liepāju un pārdevis. Par iegūto naudu tas nopircis sev glaunas drēbes un pat aizdevis pret vekseli. Lai nekristu policijas rokās, tas zādzības izdarījis pārmaiņus, vienu nakti Nīcā, otru Tadaiķos un tā tālāk. Saviem nakts ceļojumiem tas izlietojis velosipēdu. Tagad viņam par saviem darbiem būs jāatbild tiesā.

4.septembrī, Strādnieku Avīze, Nr.199

Atrasts izbēdzis nespējnieks. No Medzes pagasta nespējnieku mājas izbēdzis vājprātīgs nespējnieks Jānis Krutša. K. blandījies par apkārtējiem mežiem un baidījis vienu otru ganu. Policija kopā ar aizsargiem un vietējiem iedzīvotājiem sarīkoja K. meklēšanu un kādā mežā to arī uzgāja. Tas bij 9 dienas pavadījis mežos un galīgi novārdzis.

Grobiņa. Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Grobiņas grupa sasauc pilnu biedru sapulci, šī gada 9.septembrī, plkst. 10 rītā, Lielā ielā nr.41. Dienas kārtība: 1) jaunu biedru uzņemšana; 2) mēnešmaksu nokārtošana; 3) kandidātu izbīdīšana vēlēšanu komisijās; 4) turpmākā darbība.

Sakarā ar svarīgo dienas kārtību un priekšā stāvošām vēlēšanām, biedriem ierašanās obligatoriska.

6.septembrī, Strādnieku Avīze, Nr.201

Grobiņas pagasta 6 klasīgās pamatskolas 5. un 6.klašu mācību sākums 17.septembrī pulkstens 10 no rīta. Skolēnu reģistrēšanās 15. un 16.septembrī. Pēcpārbaudījumi 15.septembrī pulkstens 1 dienā. Mācība visiem Liepājas apriņķa bērniem brīva. Pie skolas internāts.

17.septembrī, Jaunais Rīts, Nr.38

Priekšzīmīgo lauksaimnieku godalgošana

Sakarā ar valsts 10 gadu pastāvēšanas jubileju, zemkopības ministrija paredzējusi godalgot visā Latvijā labākās un priekšzīmīgākās lauksaimniecības. Vietējie agronomiskie darbinieki Kurzemē stādījuši priekšā apbalvošanai sekošas saimniecības: Kalniņa, Grobiņas pagasta „Māliņa” mājas, Grāvera, Grobiņas pagasta „Puranu” mājas, Andersona, Durbes pagasta „Morku” mājas, Andersona, Gaviezes pagasta „Šukteru” mājas, Šterna, Medzes pagasta „Šternu” mājas un dažas citas. Priekšzīmīgākām saimniecībām piešķirs vērtīgas goda balvas līdz ar attiecīgiem diplomiem, pārējām priekšzīmīgākām saimniecībām paredzēti attiecīgi atzinības diplomi. Godalgu izspriešana paredzama tuvākā laikā.

21.septembrī, Strādnieku Avīze, Nr.214

Kā raujās Grobiņā

Pēdējā domes sēdē no domnieku vietām bij atteikušies pilsētas galvas biedrs Ukstiņš un valdes loceklis Bušmanis, paturot sev biedra un valdes locekļu amatus. Caur šādu rīcību ir mākslīgā ceļā pavairots pozīcijas domnieku skaits. Grobiņā vairs neskaitīsies 15 domnieku, bet 17. No Rolavas cepļa „Ķieģelis un kūdra” pilnvarnieka tika iesniegts rēķins Ls 2671.50, par nesamaksātiem ķieģeļiem skolas būvei Biržu muižā. Nauda ar ko ķieģeļus atmaksāt no toreizējā pilsētas galvas Kārkliņa bij pilsētai atstāta, bet jaunizvēlētā dome ar pilsētas galvu Pūri priekšgalā gribēja rēķinu apiet, aizrādot, ka ķieģeļi 30% nederīgi, esot trešā labuma u.t.t.

Noārdot skolu Biržu muižā, tie paši ķieģeļi atzīti pirmā labuma un iemūrīti jaunajā skolā ar mazu sadrupumu. 3 gadi atpakaļ pilsētai rēķinu bij izdevīgi ar ķieģeļu rūpnieku nokārtot priekš pilsētas labvēlīgi. Viņš pat solīja, ja tūliņ maksāšot, Ls 500 atlaist. Tagad ķieģeļu rūpnieks pieskaita pie nenomaksātā parāda Ls 1600 vēl klāt procentus, kas pēc 3 gadiem 8 mēnešiem pēc viņa uzdota rēķina ir Ls 2671.50 . Pēc debatēm domnieks Dadzis ienesa priekšlikumu tiešo ķieģeļu vērtību ķieģeļu rūpniekam samaksāt no pilsētas kases, bet procentus, ja tādi vajadzētu maksāt, atprasīt no tiem, caur kuru vainu maksājums nokavēts. Otru priekšlikumu ienes domnieks Ukstiņš: Parādu atzīt un raudzīt vienoties ar ķieģeļu rūpnieku, to arī pieņem.

No Čaugurām bij ieradušies pilsētas nespējnieki lūgt domes žēlastības. Nākot ūdens, koki un māli uz galvas, lai taču kā nebūt palīdzot. Domes priekšsēdētājs aizrāda, lai griežoties pie pagasta, tā ēka jau tā kā tā pilsētai nebūšot, ko tur varot darīt. No cerībās pievilto pozīcija saņem rūgtu atbildi: „Kad bij pilsētas vēlēšanas, jūs nācāt pie mums... Kad vajadzēja uz tiesu iet, Jūs atkal nācāt pie mums... Bet tagad...” Tā kā 1928.gada budžets ir izsmelts, tad pilsētas valde saziņā ar budžeta komisiju sastādījušas papildu budžetu Ls 2000 apmērā, kādu sumu paredz iekasēt uzliekot 5% īres nodokli. Nodokli paredz uzlikt sākot no tiem, kuri maksā 4 lati īres mēnesī. Debatēs domes priekšsēdētājs Brachmanis un strādnieku „pārstāvis” Rokpelnis noskaidro, ka strādniekiem nodokli vajagot uzlikt, jo uz laukiem puiši maksājot 1000 rbļ. galvas naudas un tas esot taisnīgi. Lai arī grobiņnieki maksājot niecīgo īres nodokli, jo viņu pārstāvji jau domē atrodoties, ar to jau strādnieki jutīšoties pagodināti. Īres nodokli pieņem pret strādnieku balsīm.

22.septembrī, Strādnieku Avīze, Nr.215

Streiks uz Glūdas-Liepājas jaunbūvējamā dzelzsceļa līnijas

Piektdien, 21.septembrī Glūdas-Liepājas dzelzsceļu līnijas strādnieki, sakarā ar ļoti zemām darba algām pieteica streiku. Uzņēmēju nekaunība iet pat tik tālu kā šeit tiek nodarbināti strādnieki pie 180 rubļu dienā 10 stundas.

Grants karjerā strādā no 5 rītā līdz 8 vakarā uz akordu un ir iespējams nopelnīt tikai augstākais 250 rubļus dienā. Tā kā nebija iespējams ar uzņēmēju Biezo vienoties, tad 62 nodarbinātie strādnieki uzsāka streiku. Tikai 8 neapzinīgākie strādnieki strādā kā streiklauži, kuru vārdus šeit publicēsim: Putra Jorens, Putra Rūdis – abi namelnieki silos, Vīzainis Jānis arī namelnieks, Ošis Kārlis un Ošis Jēkabs – abi brāļi, Kopštāls Valdis saimnieks, Luters Jānis kāds liepājnieks, un Bušmanis Jānis, Grobiņas skautu masters, saimnieka dēls. Redzams no kādām aprindām grupējās strādnieku algas nositēji.

Arī uzņēmējs Biezais saorganizējis dažus streiklaužus no sliežu licējiem.

Uzaicinām biedrus neieņemt streikojošo vietas un nebūt par savu biedru materiālā stāvokļa bendēm, jo tā jau mēs tiekam izsūkti no uzņēmēja. Būdami par streiklaužiem strādnieki tikai pasliktina paši savu un savu biedru stāvokli. Būsim solidāri!

Streikojošie strādnieki

6.oktobrī, Jaunais Zemgalietis, Nr.227

Grobiņa

Latvijā nav mazums tādu pilsētu, kur pagasta valde mierīgi sadzīvo kaimiņos ar pilsētas valdi, kur aptiekā, bez visa vajadzīgā ir slimniekam, ir ārstam, atrodas vēl telefona sarunas punkts, avīžu izdalīšanas vieta, kur var baudīt uz vietas ne tikai ārzemju zāles, bet arī daudz vēl ko labāku. gandrīz pie tādām pilsētām pieder arī Grobiņa, pie kuras šoreiz gribu pakavēties. 

Saulīte bija jau labu gabalu notecējusi pa debess zilgmi no tās vietas, kurā ieraugot viņu katrs zemes rūķis, noslaucījis ar tulznaino roku nosvīdušo pieri, saka: - "Nu laiks pusdienās iet". Bija viena no šīs vasaras retajām, labajām dienām, kad es biju nomērojis pa Liepājas-Grobiņas šoseju no Liepājas gala tos 12 kilometrus, kuri atdala vienu pilsētu no otras. Par šo attālumu tomēr negalvoju, jo viens no grobiņiešiem uz manu jautājumu par attālumu starp abām pilsētām smīnēdams atbildēja: "Es arī labi tagad nezinu. Agrāk bija ap 12, bet tagad daži verstu stabi izgāzti un jaunie vēl visi nav salikti. Bet drīzi atkal būs 12"... 

Dažus kilometrus no pilsētas var ieraudzīt baznīcas torni un dažus jumtus gan ar baltiem, gan sarkaniem skursteņiem, kuri slēpjas aiz dārzu kokiem. Vēl tuvāk piekļūstot, redzu bijušās vēja dzirnavas, kuras zaudējušas savus zēģelētos spārnus, bet toties iegādājušas modernākas dzinēju ierīces. Vēl dažus soļus varu mielot savu skatu ar visas pilsētiņas panorāmu. Šoseja nemanot pāriet lauku akmeņiem bruģētā galvenā ielā, kuru arī te, tāpat kā Jelgavā, sauc par Lielo ielu. Gar abām malām - mazās mājiņas ar sakņu un augļu dārziem, kuriem stingri, ar dzeloņdrāti novilkta robeža, kas gan daudz vietās, tāpat kā mūsu valsts robeža, caurejama bez sevišķām grūtībām. Šur tur grobiņieši saīsinot ceļu, staigājot savas ikdienišķās gaitas, ir ieminuši tekas. Košās magones - lēni locīdamas savas galvas - sveicina katru garām gājēju... Tepat, pirmais kas no kultūras un progresa sasniegumiem saista skatu - restorāns. Šeit arī vietējais zemnieku savienības klubs. Ir biljards, bufete, "Brīvās Zemes"numurs. Bibliotēku jeb lasītavu gan neredzēju. Aiz letes - diezgan korpulenta ekonome. Pārdod alu un citus šķidrumus. Par alu jāmaksā 3 rbļ. Lati un santīmi šeit vēl nav modē. Ekonomei noguris izskats, bet acīs lasāmas ilgas. Žēl, ka nav "Lustīgās avīzītes" redaktora Klendera. Viņš ar pāris vārdiem šo dāmu izklaidētu, bet man valoda nesokās, kāpēc izdzēris savu alus pudeli un, samaksājis ar santīmiem, devos tālāk. Esmu pārāk zemu novērtējis grobiņiešu kultūras sasniegumus. Lūk, veselas divas radio antenas. Radiotorņa gan nav. Bet grobiņieši netiecās uz augšu. Viņiem patīk būt tuvāk pie dabas. Tāpēc arī viņi māk savienot lietderīgo ar patīkamo. To vislabāk pierāda zvirbuļu bars, kurš omulīgi čivina uz antenām sēdēdams. Man stipras aizdomas, ka šo anteni izmanto vakaros arī vistas, kuru bars nupat ar skaļu pukošanos pārlaidās pār ielu un noslēpās vienā no sakņu dārziem. Magones vien nolīgojās.

Drusku tāļāk - māja ar divām ieejas durvīm, uz kurām izkārtnes "Vīnu tirgotava", bet otrā "Vīnu noliktava". Tomēr skatu logos redzu dažādas zirgu lietas un citus priekšmetus. Tāļāk Grobiņas aptieka. Caur atvērto logu redzu pašu "aptiekas kungu", dažādas pudeles, avīzes, telefonu. Vēl daži soļi un redzu stalto Grobiņas pagasta namu. Tieši pretīm - pils parks un laukums, bet pa kreisi baznīca, kuras torņa pulkstens atteicies mērot laiku un, liktenim zināms kāpēc, apstājies uz 3:32. Ap pils parku žogs, virs kura divi uzraksti. Viens vēsta, kašeit noliegts apturēt zirgus, otrs - ka pilskalns nodots publikas lietošanai un ka bojāt kokus un apstādījumus noliegts. Noliegts staigāt arī pa zāli. Kā viens, tā otrs aizrādījums no grobiņiešiem netiek ievērots. Aizliegtā vietā piesieti trīs zirgi, kas mierīgi gaiņājas no mušām ar savām garajām astēm. Uz viena pajūga lauku skaistule jau labu laiku atrodas Morfeja valstī - saldi snauž. Ziņkārības dzīts, tai vietā, kur žogā vajadzētu bū vārtiem ieeju pils parkā. Vecie ozoli, kļavas un liepas lepni kustina savus zarus. Nokāpju gravā, tad uz pils kalnu. Vecie, sadrupušie mūri sarga pagātni... Pils vidū - dejas laukums. Cītīgi iemīdīts zem šīberu skaņām. Korķi, pudeļu stikli, papīri... Arī te kultūras pazīmes. Aiz mūriem dzirdu bērnu skaļās balsis. Žīdu tautības paaudze - skraida ar gumijas balli pa apstādījumiem, pa zāli... Daži soli izroboti un izgreznoti ar bultas caurdurtām sirdīm un iniciāļiem, monogrammām... Arī šiem kokgriezējiem-māksliniekiem aizliegums palicis tur, pie žoga. Tieši pretīm ezers-dīķis, krietni vien aizaudzis ar niedrāju. Te pīļu un zosu valsts. Redz arī vienu otru laiviņu. Jādomā, šeit ir arī savi grobiņiešu gondoljeri, kuri mandolīnas pavadībā brauc mēneša naktīs dziedāt serenādes savām sirds dāmām. 

Atkal nolaižos gravā. Uz pretējā gravas krasta - kapi. Laika zoba skartie marmora un dzelzs krusti liecina, ka zem viņiem atdusas tie, kas šo pili visā košumā redzējuši pārus gadu simteņus atpakaļ. Vairākiem no viņiem 17.g. simteņa pirmās puses skaitļi. Dažus soļus tāļāk, pāri gravai - atkal kalns. Gar malām celiņi, liepas, ozoli. Vidū laukums. Liekas, šo vietu visvairāk apmeklē sportisti, jo šur tur redz vieglā sporta pazīmes: futbola vārtus, lēkšanas ierīci. Atgriežoties caur aleju, atceros mūsu Jelgavas pilsdārzu. Izejot no pilsdārza vēl esmu zem viņa iespaida, bet drīzi vien viņš izzūd, jo uz ik soļa sastopu mūsdienu ainas. Pilsētas valde, telefona centrāle, krājaizdevu sabiedrība, kooperatīvs. Redziet nu, cik tāli esam aizgājuši no senajiem pils iemītniekiem uz priekšu. Pat ugunsdzēsēju tornis ir. Arī pie tā stiepjas antena. Un, kas zin, varbūt grobiņiešu ugunsdzēsēji vēl tāļāk gājuši uz priekšu un tagad pieteikumu par ugunsgrēku saņem pa radio? Metropole, nāc pamācies. Arī mēs, grobiņieši no tevis esam mācījušies džezbendu un šīberus. Saulīte jau labi vien tuvu apvārksnim. Arī mans kumeļš atpūties un nemierīgi kasa zemi... Tāli uz vakariem, virs jūras, tur grib pazust - tumši mākoņi krājas. Dzird tālus pērkoņa dārdus.

E. Augschzemneeks. 

10.oktobrī, Strādnieku Avīze, Nr.230

Nemierīgs pasažiers

Pēteris Lavskis krietni dziļi ieskatījies glāzītē un taisījies braukt uz laukiem. Tomēr Iļģu stacijā pie vilciena tas sataisījis tādu traci, ka policija to ne tikai nav laidusi vilcienā, bet nogādājusi uz Grobiņu aiz restēm. Pēc „dulnuma” izgulēšanas Lavskis brīnas, ka tas radies tik nepatīkamā vietā un nespēj saprast kā ticis Grobiņā. Policija sastāda protokolu, bet miertiesnesis par skandalēšanu Lavski nosoda ar 21 latu jeb maksāt nespējas gadījumā arestu uz 6 dienām. Te tev nu bija prieki!

Baida tautu

Aizsargi Grobiņā bija sarīkojuši balli. Ballē protams, kā tas jau parasti mēdz būt aizsargu ballēs, liela daļa apmeklētāju bija krietnā dūšā. Kāds Andrejs Štubis tā „sajūsminājies”, ka izgājis aiz durvīm un sācis „Šaudīt” ar savu „pugaču” un sacēlis kājās arī visus aizsargus. Par šādu skandalēšanu Štubi nodeva tiesai. Miertiesnesis tautas baidītājam piesprieda 10 ½ latus naudas soda, jeb maksāt nespēšanas gadījumā 3 dienas aresta. Dārgi prieki!

17.oktobrī, Strādnieku Avīze, Nr.236

Neizdevusies zādzība

Pagājušā svētdienā ap plkst. pus 10 vakarā Grobiņā, Lielā ielā 109, Davida Kabillera tirgotavā iegājis kāds nepazīstams vīrietis. Pašreiz tirgotavā neviens neatradies, ko nepazīstamais gribējis izmantot. Tas paķēris kasti ar rozīnēm un dažas paciņas papirosus un gribējis ar mantām aiziet, bet durvīs saticies veikala pārdevēju Josifu Janišoku, kurš sācis saukt pēc palīdzības. Ieskrējis veikala īpašnieks Kabillers un nozagtās mantas tam atņemtas. Vīrietis izskrējis ārā un saucis pēc palīga, ka veikala īpašnieks Kabillers ar komiju to aplaupījuši. Pie āra durvīm nepazīstamais nosviedis savu kabatas grāmatiņu ar dokumentiem. Pa tāļruni izsaukta policija nepazīstamo apcietināja. Tas izrādījās par jaunbūvējamā Liepājas-Glūdas dzelzceļa strādnieku 32 gadus veco Dimitriju Semjonovu.

24.oktobrī, Zemkopis, Nr.43

Grobiņas Lauksaimniecības Biedrības 30 gadu jubileja.

 Šogad paiet 30 gadi, kopš vietējās lauksaimniecibas biedribas dibināšanas. Minētā laika sprīdī biedriba rosigi darbojusies, izplatot lauksaimniecības zināšanas un veicinot savu biedru - dalibnieku saimniecisko labklājibu. Biedribā piedalās rosigakie apkārtnes lauksaimnieki un tai piebiedrošanās no plašās apkārtnes. Biedribai savs nams Grobiņā, bibliotēka ar vairāk kā 500 sējumiem speciālu grāmatu, koku zāģētava un izmēģinājumu lauks. Viss tas iegūts paša spēkiem, pateicoties biedribas darbinieku nesavtīgam un rosigam darbam. Biedru skaits patlaban ap 150.

Ikgadus biedriba sarīko ražas apskati. Tanī piedalās dažāda lieluma lauksaimniecibas. Apkārtnē sastopamas prāvākas saimniecibas ar lielu zemes platību un attīstitu lopkopību. Turpretim Grobiņas pilsētā un tuvākā apkārtnē visvairāk sīksaimnieki ar nelielu zemes platibu (1—3 ha). Tie vairāk nodarbojas ar sakņ-, augļ- un biškopibu. Lauksaimniecibas un dārzkopibas ražojumus pārdod visvairāk Liepājā, bet pa daļai sūta ari uz Rigu.

Šogad 14. oktobrī sarīkotā ražas apskatē biedriba atskatijās ari uz 30-gadu darbibu. Biedribu apsveikt bija ieradušies pārstāvji no vairākām organizācijām, kā: Latviešu Lauksaimnieku Ekonomiskās Sabiedribas — A. Elksnis, Kurzemes Lauksaimniecibas Centralbiedribas — Liepiņš, Lopkopibas Centrālās Savienibas — Ozoliņš, Lauksaimniecibas Centralbiedribas — Grava, Biškopibas Centralbiedribas — P. Grūnups. Tāpat kuplā skaitā biedri un apmeklētāji.

Ražas apskate bija sarīkota biedribas namā. Izstādīti dažādi sakņaugi, labibas un augli. Par labākiem izstādijumiem piešķīra šādas godalgas: 1) A. Kliečim, Iļģos, par lopbaribas saknēm un labibu 1. godalgu — divjūga arklu no Latviešu Lauksaimnieku Ekonomiskās Sabiedribas. 2) A. Grāverim, Tāšu Puranos, par lopbaribas saknēm un labibu — Zemkopibas ministrijas I. godalgu, diplomu. 3) E. Dadzim, Grobiņā, par dārza saknēm II. god. — Zemkopibas min. naudas balvu. 4) T. Beiziķim, Grobiņā, par dārza saknēm III. godalgu — Zemkopibas ministrijas naudas balvu. 5) K. Treimanim, Grobiņā, par dārza saknēm un medu I. godalgu — Zemkopibas ministrijas naudas balvu. 6) J. Kliečim, Grobiņas Kliečos, par dārza saknēm II. god. — Zemkopibas ministrijas naudas balvu un par medu un labibu II. godalgu — Grobiņas Lauksaimniecibas biedribas aluminija katlu. 7) K. Šalme, Grobiņā, par augļu kolekciju III. godalgu — Zemkopibas ministrijas naudas balvu. 8) A. Mackaram, Grobiņas Cūkniekos, par lopbaribas sakņaugiem I. godalgu — Latviešu Lauksaimnieku Ekonomiskās Sabiedribas diplomu un Grobiņas Lauks. Biedribas balvu — augļu vāzi. 9) J. Kabunim, Grobiņā, par dārza saknēm III. god. — Grobiņas Lauks. Biedribas balvu — galda traukus. 10) Liepājas apriņķa valdes Iļgu saimniecibai par augļu kolekciju I. god. — Lauks. Centralbiedribas diplomu. 11) J. Auderam, Grobiņas Virpos, par lopbaribas sakņaugiem II. godalgu — Lauks. Centralbiedribas diplomu. 12) J. Šalme, Grobiņā, par augļu kociņiem II. god. — Latviešu Lauksaimnieku Ekonomiskās Sabiedribas diplomu. J—ms. 

24.oktobrī, Latvis, Nr.2107

Jauni lauksaimnieki

Iļģu 2 gadīgo lauksaimniecības skolu šogad beidza: Androviču Kārlis no Durbes, Brikmaņu Anna no Grobiņas, Brūnu Mārtiņš no Grobiņas, Burvju Hermanis no Priekules, Eksteinu Alma no Kalētiem, Gariņu Nikolajs no Priekules, Ģībiešu Fricis no Gramzdas, Gulbju Olga no Rāvas, Hūnu Jānis no Krotes, Kauliņu Ādolfs no Medzes, Kļavu Žanis no Pormsātiem, Kušķu Jānis no Tadaiķiem, Lauvu Jānis no Grobiņas, Lējēju Andrejs no Durbes, Plūģu Gustavs no Grobiņas, Runtu Jānis no Virgas, Stūrmaņu Anna no Sakas, Sudmaļu Ernests no Priekules, Treilību Jūlija no Durbes, Zāģeru Roberts no Grobiņas, Zemīšu Edgars no Grobiņas, Zvirbuļu Jānis no Vecpils.

Skolas 5.izlaidums notika 14.oktobrī. Līdz šim skolu beiguši jau 99. Lielākā daļa beigušo strādā mājās, pārējie kā lopkopības pārraugi koppienotavās. Jaunu skolnieku pieteikšanās līdz 1.novembrim, iesniedzot pēdējo skolas liecību un vecuma zīmi, skolas pārzinim Iļģos caur Grobiņu. Skolas sākums 1.novembrī.

30.oktobrī, Strādnieku Avīze, Nr.247

Ekonoms vajadzīgs Grobiņas Brīvprātīgo Ugunsdzēsēju biedrībai. Pieteikties līdz 3.novembrim šī gadā pie kalēja Tenne kunga, Grobiņā.

12.novembrī, Jaunais Rīts, Nr.46

Ar „Nopelnu krustu” un medaļām „Par uzticību” apbalvotie aizsargi

Aizsargu apbalvošanas komisija pagājušo piektdien noturēja sēdi, kurā apbalvoja vairākus aizsargu komandierus un aizsargus. Par izcilus nopelniem apbalvoti ar augstāko aizsargu goda zīmi „Nopelna krustu” 15.Liepājas Aizsargu pulka komandiers Legzdiņš, 1.bataljona komandiers Arturs Zemits, saimniecības priekšnieks Leonards Hasmanis, 2.rotas komandiers Alfreds Reķis un pulka kasieris Eduards Līcis.

Ar medaļām „Par uzticību” apbalvoti 15.Liepājas Aizsargu pulka eskadrona komandiers Andrejs Kopštāls, Grobiņas aizsardžu pulciņa priekšniece Anna Feldmane, Grobiņas pagasta aizsargu nodaļas aizsargs Kārlis Skrubis un Priekules nodaļas aizsargs Krišs Beņķis.

17.novembrī, Valdības Vēstnesis, Nr.262

Uz noteikumu par apbalvošanu ar Triju zvaigžņu ordeni 8.panta pamata ordeņa dome izsludina ar Triju zvaigžņu ordeni apbalvoto 5.sarakstu. [...]

V šķira –

532. Grobiņas pilsētas pamatskolas skolotājs Jānis Krūmkalns.

610. Liepājas apriņķa ārsts Dr. Roberts Mauriņš

1189. Priekšzīmīgs lauksaimnieks Grobiņas Purānos Andrejs Grāvers

1284. Grobiņas bijušais pastmeistars Mārtiņš Kraule

21.novembrī, Strādnieku Avīze, Nr.265

Grobiņa. Kam jātīra iela gar ūdens dzirnavām? Grobiņas ielas lai arī reti, bet tomēr top tīrītas. Bet bruģētā iela pie ūdens dzirnavām, dubļu laikam pieturoties top par tīro „ellīti”, jo viņu sedz gadiem veca dubļu kārta.

Gājēji, kas lauku ceļus, bez ūdens zābakiem izstaigājuši sausām kājām, Grobiņā par bruģēto ielu ar tām iekļūt nevar, jo trotuāru nav, un ielu, augšminēto dzirnavu rentnieks tīrīt nedomā.

Valsts desmit gadu pastāvēšanas svētkos bij redzamas visas ielas tīras, bet augšminēto gabalu sedza vēl tie paši dubļi, kas šodien. Tikai interesanti būtu zināt kādēļ Grobiņas administrācija neatrod to, kam būtu jātīra minētais ielas gabals?

Dubļu bridējs

4.decembrī, Pēdējā Brīdī, Nr.276

“Mērnieku laiki” Grobiņā

Grobiņas pilsētas valde un dome lika visu gadu steidzīgi strādāt mērniekiem, kuri sadalīja zemi apbūvei amatnieku gabalos un jaunsaimniecībās un izgatavoja jaunu pilsētas robežu projektu. Projektā paredzēts pievienot pilsētai no Grobiņas pagasta lielākas zemes platības, ar ko pagasts nav mierā un par to sūdzas. Tādēļ 30.novembrī jaunās robežas apskatīja pašvaldību departamenta pilsētu nodaļas vadītājs R.Ķelle, kurš aizrādīja, ka Grobiņas robežu jautājumu varēšot izšķirt tikai Saeima, jo tas esot pārāk sarežģīts ar daudzajiem starpgabaliem un pilsētas agrākām “tiesībām”, kādu citur neesot.

20.decembrī, Strādnieku Avīze, Nr.290

Grobiņas pagasta 6-klasīgā pamatskola, lai gūtu līdzekļus skolas vajadzībām, sarīko 23.decembrī Grobiņas Lauksaimniecības biedrības zālē skolēnu vakaru-eglīti. Cerams, ka skolas labvēļi, kā citus tā arī šogad jo kuplā skaitā apmeklēs izrīkojumu, tādējādi palīdzēdami izglītības lietai pagastā. Biļetes iepriekš dabūjamas skolā.

20.decembrī, Kopdarbība, Nr.52

Grobiņa

Patērētāju biedrība „Kooperatīvs” darbojas no 1920.gada un apvieno 187 biedrus. Vairums biedru vietējie dārzkopji un apkārtnes zemkopji. Biedrība atrodas tikai 10 kilometru no Liepājas, kur apkārtnes iedzīvotāji ved pārdot savus ražojumus un izdara arī galvenos iepirkumus. Bet biedrība tomēr attīstījusi samērā rosīgu darbību. Darbības panākumi katru gadu bijuši apmierinoši un biedrība katru gadu izmaksājusi biedriem uz iepirkumiem prēmijas. Visā darbības laikā biedrība ietaupījusi pircējiem tīru atlikumu Ls 6990. Biedriem atmaksāts Ls 2546. Biedrības mantas stāvoklis ir ap Ls 12300 un biedrības pašas kapitāli ir Ls 4930, tas ir, pāri par 40% no visiem biedrības rīcībā esošiem līdzekļiem. Iepriekšējā gadā pārdotas preces par Ls 49900. Šī gada 10 mēnešos pārdotas preces par Ls 43980, tas ir, par Ls 560 vairāk, kā pagājušā gadā. Kaut arī lielpilsētas tuvumā, biedrība pelnījusi uz precēm 11%. Biedrība ir zentrālsavienības „Konsums”  biedrs un galvenos iepirkumus izdara savienības Liepājas nodaļā. Kaut arī nelielos apmēros, biedrība tomēr izsniedz patēriņa preces uz parāda, un tas kavē darbības attīstību, jo parādnieks izvairās no iepirkumiem biedrībā, un biedrībai trūkst līdzekļu preču iepirkšanai pret tūlītēju samaksu. Ja biedrība pārdos preces tikai par naudu, tad uzlabosies biedrības panākumi.

21.decembrī, Strādnieku Avīze, Nr.291

Laucinieka traģēdija

Tadaiķu pagasta Pankoku māju īpašnieks Jēkabs Sedols pārdevis bulli kādam Liepājas miesniekam par 17000 rubļiem un saņēmis iemaksu 4000 rubļi. Trešdien, 19.decembrī, Sedols par dzelzceļu ievedis bulli Liepājā un saņēmis par to pārējo sumu – 13000 rubļus. Tā sieva ar zirgiem braukusi uz Liepāju, kur satikusies ar vīru un pēc naudas saņemšanas par bulli, izdarījusi Ziemassvētku iepirkumus. Sedols kopā ar sievu braucis par zemes ceļu atpakaļ uz mājām. Grobiņā Sedola sieva iegājusi pie radiem, uzlūgt tos uz kristībām. Sedols solījies sievu negaidīt un braukt uz mājām. Kad Sedola sieva pēc kādām 10 minūtēm iznākusi, tā vīru vairs nav atradusi, tas bijis jau aizbraucis. Naktī uz 20.decembri ap plkst. 2 naktī zirgi ar visu pajūgu ieradušies Sedola mājās, ap 7 kilometri no Grobiņas, bet bez saimnieka. Māju puiši zinājuši, ka saimniekam vajadzējis Liepājā saņemt naudu par bulli un domāja, ka notikusi slepkavība aplaupīšanas nolūkā, kamdēļ nekavējoši ziņoja Liepājas-Aizputes apriņķa priekšniekam. Tanī pašā naktī ap plkst. 4 uz notikuma vietas ieradās apriņķa priekšnieks Lagzdiņš ar savu palīgu Valteri un kriminālpārvaldes Liepājas nodaļas inspektoru Kapenieku. Izdarot izziņu un noskaidrojot notikuma gaitu izrādījās, ka Sedols nav noslepkavots un aplaupīts. Visi iepirkumi atrasti pajūgā un pārējā nauda pie Sedola klāt. Sedola līķis atrasts pie Rolavas muižas, ap pāris simts soļu no Aizputes dzelzceļa pārbrauktuves. Tam ielauzts galvas kauss. Noskaidrojies, ka Sedols, kurš braucot no Liepājas, iedzēris, izkritis no ragavām un ar grožiem vilkts pa ceļu ap 300 metrus. Sakarā ar Sedola nelaimes gadījumu, vakar Liepājā izplatījās baumas, ka Sedols noslepkavots un aplaupīts. Sedols atstāj sievu ar 2 mazgadējiem bērniem.

1929

6.janvārī, Latvijas Kareivis, Nr.5

Jauns aizsardžu pulciņš nodibinājies Grobiņas pagastā. Par priekšnieci ievēlēta Emīlija Puže kundze, par palīdzi Līze Grāvera un sekretāre Pauline Auzuliņa. Pulciņā pieteikušās 20 dalībnieces. Jauno aizsardžu iesvētīšana paredzēta 27.janvārī Grobiņas baznīcā.

7.janvārī, Jaunais Rīts, Nr.1

Jauna gaismas pils Grobiņā

Tā vakar katram Grobiņas pilsonim un arī iebraucējiem bija jāizsaucas apskatot jauncelto divstāvu Grobiņas skolas namu. Celtne vēl nav galīgi nobeigta, tomēr arī tagadējā stāvoklī atstāj cēlu iespaidu. Tā ka patlaban jaunceltajā skolas namā jau novietos Grobiņas skolas, tad pilsētas valde gribēdama to atzīmēt, bija pulcinājuse Grobiņas pilsoņus uz iesvētīšanas aktu, kuru ievadīja lut.mācītājs ar īsu dievkalpošanu. Dziesmas pavadīja Grobiņas aizsargu orķestris. Pēc apsvētīšanas vārdiem pilsētas galva Pūre kungs deva īsu pārskatu par veiktajiem darbiem. Skolas namu sāku celt 1926.gadā septembrī, liekot pamata akmeni. Grobiņas pilsoņi pie skolas celtnes pielikuši daudz pūļu, noārdot un pārvedot materiālus no vecās Grobiņas pilsētas domes, Biržu muižā uz lopu kūts pamatiem celtās skolas ēkas, kuru vairākums Grobiņas pilsoņu atzina par nevietā celtu. Tagadējā ēka ir netālu no Lielās ielas un skolēniem viegli aizsniedzama. Kā jau pieminēts skolas nams vēl nav galīgi pabeigts.

Līdz šim izmaksājis ap Ls 90000, kamēr galīgi nobeigtas tās maksās ap Ls 140000. Pašai Grobiņai līdzekļu nav, tie nākuši no valdības gan kā pabalsti, gan aizdevumu veidā. Telpas iedalītas ļoti praktiski, klases gaišas un ļoti ērti savienotas ar plašiem koridoriem. Viss padarītais darbs atstāj patīkamu iespaidu. Abos stāvos novietotas 8 klases, ar skolotāju istabām, garderobēm un citām piederībām. Trešā stāvā paredzēti ērti skolotāju dzīvokļi.

Pēc apsveikumiem no Izglītības ministrijas priekšstāvja administratīvām personām, apriņķa valdes priekšsēdētāja un citiem, starp tiem no Liepājas namīpašnieku biedrības un “Jaunais Rīts” redakcijas. Svētku viesi  pakavējās pie glāzes tējas skaisti dekorētā telpā apmainīdami domas un iespaidus, kamēr pienāca laiks šķirties no Grobiņas viesmīlīgajiem pilsoņiem, novēlot pilsētas valdei ar pilsētas galvu Pūra kungu priekšgalā un domei labas sekmes pie galīgas celtnes nobeigšanas un skolotājiem ar pārzini Krūmkalna kungu audzināt jaunos Grobiņas pilsoņus, lai tie darītu godu savai tēvu pilsētai un valstij.

10.janvārī, Strādnieku Avīze, Nr.8

Dome nav apmierināta ar valdes darbību

Grobiņas pilsētas dome pēdējā sēdē pārrunājusi par to, ka domes lēmumi paliekot neizpildīti. Tā dome jau senāk nolēmusi iztīrīt kanālu, nokārtot pilsētas apgaismošanu, ievietot kādu nespējnieci slimnīcā u.t.t., bet neviens no šiem lēmumiem nav izpildīts. Pat nespējniece palikusi slimnīcā neievietota, gan itkā aiz līdzekļu trūkuma, bet par to pilsētas valde samaksājusi par 9 kubikasīm malkas, lai gan no tās piegādātas tikai 5 ½ asis, bet atlikumu nezin kad piegādāšot. Tādēļ dome uzdeva revīzijas komisijai pārbaudīt pilsētas valdes darbību un par atrasto ziņot domes nākošā sēdē.

25.janvārī, Strādnieku Avīze, Nr.21

Sabraukts pajūgs. Liepājas-Aizputes dzelzceļa pasažieru vilciens no Grobiņas uz Liepāju šaipus Grobiņas uzbraucis virsū kādam 2 zirgu pajūgam. Zirgi bij uzgājuši uz dzlezceļa sliedēm vieni paši, bez braucēja, kurš kādā Grobiņas traktierī dzēris un atstājis zirgus bez uzraudzības uz ielas. Vilciens sadragāja pajūga ragavas, bet zirgi palika neievainoti.

9.aprīlī, Strādnieku Avīze, Nr.78

Neievēro darba laiku.

Grobiņā, Skudras agrākās vēja dzirnavas izvērtušās lielā uzņēmumā ar 14-18 strādniekiem, pie kam malšana, kāršana, vērpšana utt. notiek ar tvaika spēku. Īpašnieks Skudra vēl pēc "veca paraduma" nodarbina strādniekus 12 un pat līdz 16 stundas dienā. Kāds dūšīgāks strādnieks, redzēdams minētā kunga pārāk lielo apetīti, nebija mierā ar garo darba laiku un pieprasīja atlīdzību par nostrādātām virsstundām, bet Skudra atteicās to atlīdzināt. Strādnieks, ievērodams savas likumīgās tiesības, iesūdzēja Skudru tiesā, pie kam tiesa, ievērodama strādnieka taisnīgo prasību, piesprieda par nostrādātām virsstundām samaksāt. Tagad Skudra cenšas ievērot darba laiku, lai gan dažreiz "lielā karstumā" tas piemirstas. Tas par pilna atalgojuma strādniekiem, bet pavisam citādi apietas ar mācekļiem, tie it kā no visiem apstākļiem neatkarīga sastāvdaļa un tāpēc tos bez kādas ievērības var nodarbināt kā tik patīk. Un vai tam, kas iemantos tā kunga nežēlastību. Skudra tiem mēģina iestāstīt, ka viņiem, lūk, tikai jāstrādājot, kaut par mazāku aldziņu, bet par virsstundām, "kā iesācējiem" nemaz neesot tiesības prasīt atlīdzības. Lūk, tā gudri gariņi apietas ar strādniekiem un uz sūra sviedru rēķina prot sev iesist "godīgi" nopelnītus latus.

Strādnieki un mācekļi, neievērojat, ko mēģina iestāstīt jūsu darba devējs, tās ir blēņas un nepatiesība. Pieprasat stingri ievērot darba laiku un atlīdzību par nostrādātām virsstundām, jo jums uz to ir likumīgas tiesības.

16.aprīlī, Strādnieku Avīze, Nr.84

Bez maz nospiesta biešu kapšā

Dārta Mazkaitis strādājusi pie Hiršhorna Grobiņā. Mazkaitis grābusi bietes no kapšas un ielīdusi dziļi tanī zem sasalušas zemes, kura pēkšņi iegruvusi un aprakusi zem sevim Mazkaiti. Pārējie strādnieki steigšus zemi atrakuši un Mazkaiti izglābuši. Tai saspiestas krūtis un viss ķermenis.

1.maijā, Latvijas Biškopis, Nr.5

Dravu stāvoklis aprīlī

Liepājas apgabals. Grobiņas un Iļģu mācības dravās sniega vēl daudz un līdz 29.martam bites nebija izlidojušas. Dzird, ka 14.martā dažiem esot aplidojušās, bet 27.martā vairākās dravās krietni izlidojušas. Vājākas saimes vienā, otrā dravā aiz barības trūkuma un nepareizas ieziemošanas panīkušas, bet vispārīgi stāvoklis nav tik slikts kā bargajā ziemā izrādījās.

4.maijā, Strādnieku Avīze, Nr.99

Biškopju ievērībai

Svētdien, 5.maijā šinī gadā, plkst. 12 dienā, biškopji tiek atkal laipni aicināti pulcēties Grobiņā, kur Sabiedrības Latvijas Biškopības Centrālbiedrības instruktore K.Lielupe runās par biškopja tekošiem darbiem dravā. Izdevīgā laikā priekšlasījums notiks savienots ar attiecīgiem praktiskiem darbiem dravās. Sapulcēšanās vieta, kā parasti, - Sabiedrības Latvijas Biškopības Centrālbiedrības mācības dravā, Grobiņas Lauksaimniecības biedrības dārzā, bet lietus gadījumā – Lauksaimniecības biedrības telpās.

18.maijā, Latvijas Kareivis, Nr.110

Grobiņa. Ielu kristības. Pēdējā pilsētas domes sēdē izdarītas kristības daudzām jaunām ielām apbūves rajonā. Ielas nosauktas pirmā valsts prezidenta J.Čakstes, pirmā armijas virspavēlnieka pulkv. O.Kalpaka un Krišjāņa Valdemāra vārdos.

24.maijā, Atpūta, Nr.238

Pie Alandas upes

Mēs dzīvojam netālu no Alandas upes. Rudeņos, kad līst lietus, upe pārplūst, jo Alandas upei ir lēzeni krasti, pavasaros, kad iet ledus, mums draud tās pašas briesmas. Bet vasaras vakaros pie Alandas upes krastiem ir patīkami un jautri. Tad tur ir daudz cilvēku, gan jaunu, gan vecu. Citi braukā ar laivām, citi atkal zvejo. Otrā upes krastā atrodas parks. No turienes nāk sveķu un ziedu smarža, jo parkā aug ievas un daudz dažādi koki. Tur vakaros pogā lakstīgala. Gandrīz katru vasaras vakaru pavadām pie Alandas upes. 

Valija Inge, 14 g.v., Grobiņas pag.

29.maijā, Strādnieku Avīze, Nr.117

Spēļu ellīte Grobiņā? Kāds Teodors Markops ieradies Grobiņā un apmeties “Liepājas” viesnīcā gaidīt uz autobusu, kas brauc uz Liepāju. Pasūtījis pusdienas, sācis ēst. Viesnīcā ieradies arī kāds Andrejs Eglīts. Abi bijuši pa daļai pazīstami. Eglīts prêt vienu latu saņēmis no viesnīcas īpašnieka Feldmaņa spēļu kārtis un sācis ar Markopu spēlēt kārtis uz “acīti”. Bankā 20 santīmi. Vēlāk banka palielināta uz vienu latu. No sākuma spēle notikusi bufetes telpās, bet vēlāk “trumpmaņi” pārcēlušies kādā atsevišķā istabā. Pēc ilgāka laika Markops paspēlējis Ls 15,20. Pienācis autobuss un Markopam vajadzējis spēli izbeigt. Viņš nomaksājis atlikušo rēķina daļu viesnīcniekam par tēriņu un arī Eglītim pienākošos vinnestu. Pēdīgi Markops, mainot ar viesnīcnieku Feldmani naudu, nolicis uz galda Ls 10 gabalu. Feldmanis naudas gabalu paķēris, viņam no tā pienācies 20 santīmi un Ls 9,80 izdot, bet to nav darījis. Feldmanis pasacījis, ka Ls 10 viņam pienākoties par kādu tur rēķinu, kas tika jau iepriekš samaksāts. Sacēlās lielāks tracis. Skandāls nobeidzās pagaidām ar policijas protokolu. Lietu izšķirs tiesa. Viesnīcas īpašnieks Feldmanis noliedz, ka viņa viesnīcā būtu uz naudu spēlēts. Tāpat Eglīts noliedz, itkā viņš būtu ar Markopu kārtis spēlējis. Tā kā tiks vēl pieaicināti liecinieki, tad sagaidāma lietas drīza iztiesāšana.

Kā zināms, tad uz 289.panta pamata pie atbildības sauks visas trīs minētās personas.

31.maijā, Strādnieku Avīze, Nr.119

Ja nedod riteni, tad piekauj. Jānis Spilve stāvēja ar savu velosipēdu Grobiņā uz baznīcas laukuma. Viņam pienāca klāt Jānis Knevis un prasīja „riteni” pabraukties. Kad Knevis saņēma noraidošu atbildi, viņš sāka lamāties un pēdīgi piekāva Spilvi. Policija šinī lietā sastādīja protokolu un kausli nodos tiesai.

1.jūnijā, Ugunskurs, Nr.6

Grobiņas senatne

J. Kundziņš, Grobiņas dr. māc. 

Katris, kurš bijis Grobiņā, pirmā kārtā būs apmeklējis vecās pils drupas. Vecie pils mūri liecina un liecinās paaudzēm, ka katris akmens kurš redzams augstajā sienā, ir mūsu sentēvu nests. Grobiņas pili cēlis 1298. g. bruņenieku ordeņa meistars fon Groningens. leeja pili notikusi no pilsētas puses pa koka uzceļamo tiltu un ari no otras puses pa tādu pašu tiltu. Vienā pusē pils pagrabā atradies cietums, tad labības (pārtikas) noliktava un tālāk slepena eja, kas savienojās ar ārpusē atrodošos baznīcu. Ārpusē pie pils atradies soda stabs, kur piesieti un pērti dzimtsļaudis, kuri bēguši no bruņinieku bārdzibas, vai ari par citiem pārkāpumiem. Par nepaklausību darbā vainīgais saņēmis 30 spieķa (nūjas), vai 30 pātāgas cirtienus, ieslodzot vēl cietuma uz 48 stundām pie ūdens un maizes. Sievietes par dažādiem pārkāpumiem saņēmušas 20 rikšu cirtienus. Grobiņas pilsētas būves darbi gāja gausi, jo traucēja dažādi kari un nemieri. Pēc baznīcas uzbūves 1360. g., iesākās pilsētas izveidošana, tā kā jau 1596. g. tai pilsētas izskats. Ap 1650. g. hercogs Jēkabs ierīkoja Grobiņā plašu darvas dedzinātavu, kura ražoja darvu Holandei. Pastāvēja liela vadmalas austuve, kura deva hercogam labu pelņu. 

1659. g. iesākās poļu-zviedru karš, kurš pārvērta Grobiņu līdz ar apkārtni drupu kaudzē. Niknas kaujas izcēlās starp poļiem un zviedriem Grobiņā, jo zviedri atkāpjoties no Liepājas nocietinājās Grobiņas pilī. Lai poļiem nebūtu kur patverties, zviedru pulka komandiers Armfelds lika nodedzināt Grobiņu. Tā visa pilsēta krita ugunij par upuri 1659. gadā. Pašu pili poļi pēc niknas kaujas ieņēma un galīgi izlaupīja. 

Hercogs Jēkabs ierazdamies 16. jūnijā 1660. g, atrada Grobiņā šausmīgu postu. Visa pilsēta atradās drupas. Dzīvi palikušie ļaudis dzīvoja būdās, mežā, ciezdami badu un slimodami. Uz hercoga pavēli Grobiņā izdarīja ēku būves un ierīkoja plašus braucamus ceļus. Kaut gan ēkas pamazām uzcēla, tomēr Grobiņa vairs negūst agrāko izskatu. Visbēdīgākais tas, ka bruņinieku ordenis ap 1580. g. saņēmis naudu no Vācijas skolas ierīkošanai Grobiņā vai apkārtnē, bet nauda minētam mērķim nav izlietota. Bruņinieki to nospēlējuši uz kārtīm, jo nosprieduši, ka vergu tautai skolas nav vajadzīgas. 

No 1709.—1711. g. visā Kurzemē plosījās mēris, sevišķi piemeklēdams Liepāju un Grobiņu. Mirstība bija tik liela, ka nespēja mirušos aprakt. Dažās mājās Grobiņas apkārtnē nomiruši visi iedzīvotāji. Dievkalpošanas baznīcā nenotika, bet pie Grobiņas priedainē, kur dievkalpošanas laikā nomiruši vairāki cilvēki. Ļaudis atstājuši mājas un devušies mežos, jo mēra briesmas bijušas šausmīgas. Tad atkal nāca liktenīgais 1812. gads, kad Napoleona karaspēks pārplūdināja visu Kurzemi. Grobiņas mācītāja muižas priedainē novietojās karaspēka daļas. Mācītāja muižā un blakus Augustmuižā novietojās štābs. Ir raksts, ka māc. muižā aprakta franču kara kase, ko vairāki cilvēki bez panākumiem meklējuši. Pat no Francijas valdības 1923. g. sūtīts kāds kapteinis minēto naudu meklēt, bet ari viņa pūles palikušas bez panākumiem, kaut gan viņam bijis pat attiecīgs plāns. Gadu gaitās grozītas saimniecības ēkas, kas traucē atrast īsto naudas vietu. Augšminēto esmu pēc veciem dokumentiem sakopojis, kas dod ieskatu par mūsu senču ciešanām verdzības laikos. Lai stāvam modri par brīvo Latviju, lai pukst mūsu sirdī mīlestība uz Dievu un tēviju.

3.jūnijā, Jaunais Rīts, Nr.22

Tautas anekdote stāsta, ka reiz čigāns esot nozadzis vistas. Tiesnesis jautājis: Tu nozagi vistas? – „Ne, cienīts tiesas kungs”, atbildējis čigāns. „Es gāju pa ielu roku iespiedis sānos un man padusē ielaidās vista. Es taču viņu nevarēju dzīt projām.”

Tāpat gribējis izdarīt šinīs dienās arī kāds laucinieks K.Laimiņš no Grobiņas. Nozadzis divas vistas, pieķerts, un nu pie tiesas galda stāsta: „Atstāju Grobiņas ugunsdzēsēju kluba iebraucamā sētā zirgu ar pajūgu. Braucot mājās, ragavās zem sēdekļa atrodošā kastē atradu 2 ielīdušas vistas. Nu un pārdevu.” Tiesnesis tomēr sodījis zemnieku ar 6 mēnešiem cietumā.

9.jūnijā, Strādnieku Avīze, Nr.127

Visjautrāk šo dienu pavadīs tie pilsoņi, kas izbrauks līdzi Dzīvnieku aizsardzības biedrībai zaļumos uz zaļojošo un ziedošo Grobiņas Pilskalnu un apmetīsies turienes skaisto un ēnaino pilsdrupu pavēnī. Aizkļūšana uz zaļumu vietu būs ērta, jo speciāls zaļumnieku vilciens aties no Liepājas uz Grobiņu tikai plkst. 10, t.i., lai visi bez liekas un nepatīkamas steigšanās varētu uz vilcienu paspēt un iegūt labāko vietu. Pie skaistām putnu dziesmām un krietna orķestra skaņām katrs neapnicis varēs izpriecāties visu dienu līdz plkst. 22, kad vilciens jautros zaļumniekus vedīs atpakaļ uz Liepāju.

1.jūlijā, Latvijas Saule, Nr.79-81

Zviedru senkapi Grobiņas tuvumā saistījuši lielu vērību latviešu, bet it īpaši zviedru senatnes pētītāju aprindās. No Zviedrijas atbraukuši vairāki arķeologi, kuri piedalās izrakumos. Smukuma māju pagalmā izpētīti 26 ugunskapi un daži kapi atrakti Grobiņas mācītājmuižā. Atrastās senlietas un kapu tipi pēc zviedru prof. Nērmaņa atzinuma liecinot, ka pie Grobiņas bijuse zviedru kolonija. Grobiņas pilskalnā varejuse būt senā Zēburgas pils. Kapus datē ar 7.-9.gs. Arī prof. Fr. Balodis šos kapus atzīst par gotzemiskiem.

3.jūlijā, Strādnieku Avīze, Nr.145

Remontē Grobiņas šoseju. Uz Grobiņas šosejas, kura pēdējā laikā bija jau krietni vien izbraukta un bedraina, uzsākts kapitālremonts. Ceļu šosēs ar granīta šķembām. Šim nolūkam strādā traktors – granīta sudmalas, kuras lielus granīta akmeņus sasmalcina apmēram olas lielumā. Traktors varot dienas laikā sasmalcināt ap 2 kubikasis akmeņu. Pateicoties šīm ierīcēm, šosejas remonta laiks saīsināsies uz pusi, tomēr vilksies samērā ilgi. Zirdziniekiem un auto šoseja no pat krustojuma līdz Grobiņai slēgta. Tiem jābrauc apkārt pa bedraino, putekļaino Bārtas ceļu. Riteņbraucēji un kājnieki vēl uztur ar Grobiņu tiešo satiksmi.

Huļiganisms uz laukiem. Nākot mājās no izrīkojuma Grobiņā, vairāki jauni cilvēki – Leo Freimanis, Kr.Talbergs, Adolfs Talbergs, Karlis Silava un Jānis Knēvis, kuri iedzīvo Grobiņā un apkārtnē, uzbruka uz ielas kādam Jēkabam Priedniekam un Juzupam Žanim, kurus abus stipri piekāva. Galvenais vainīgais bijis Leo Freimanis. Visus huļiganus tagad nodos tiesai. Viņus arī tiesās par piedzeršanos.

5.jūlijā, Pēdējā Brīdī, Nr.147

Jātnieku pulka 10 gadi

Šodien Jātnieku pulks svin 10 gadu pastāvēšanas svētkus. Jātnieku pulka tapšana meklējama Latvijas valsts pirmajās dienās. Pulkvedim Kalpakam uzņemoties bruņoto spēku virspavēlniecību, steigā dibināja pirmās karaspēka vienības. Bez kājnieku vienību formēšanas, lika pamatu arī Jātnieku ieroču šķirai. 1919.gada 18.janvārī pulkvedis Kalpaks pavēl sakopot visus atsevišķi darbojošos, gan izlūku, gan ziņnešu dienestu nesošos, jātniekus. Tie bija pirmie, kuri kā kadrs iegāja jaunformējamā jātnieku vienībā. Par formēšanas vietu izraudzīja Tāšu muižu Grobiņas apriņķī un formēšanu uzņēmās rotmistrs Artum-Hartmans. Saformēto vienību nosauca par Kalpaka bataljona atsevišķo jātnieku nodaļu. Pirmo uguns kristību jātnieki dabū februāra pēdējās dienās, izsitot lieliniekus no Sēkas muižas. Nodaļu drīz papildina un nosauc par 1.eskadronu. 1919.gada 6.martā latviešiem pievienojas rotmistrs Goldfeds-Zeltiņš līdz ar stipru ložmetēju komandu, kopskaitā ap 116 cilvēku. Tos pieskaita atsevišķam bataljonam nosaucot par 2.atsevišķo eskadronu.

3.atsevišķo eskadronu 19.aprīlī Jelgavā sāk formēt rotmistrs Godkalns. Maijā visus 3 eskadronus apvieno „Pirmā jātnieku divizionā”, par diviziona komandieri ieceļot rotmistri Loevingu. 22. un 23.maijā divizions piedalās Rīgas ieņemšanā. Arī pēc tam divizions ar labiem panākumiem piedalās cīņā pret lieliniekiem. Sakarā ar armijas daļu pārformēšanu 1919.gada augustā 1.jātnieku divizionu likvidē, 1.eskadronu pievieno Kurzemes divīzijai, 2. – Vidzemes un 3.eskadronu – Latgales divīzijai. Šīs daļas vēlāk papildina ar atsevišķās vietās saformētiem eskadroniem. Vēl saformējas 4.Zemgales atsevišķais eskadrons un Latgales partizānu pulka eskadrons.

Mūsu jātnieki ar labām sekmēm piedalās Latvijas atbrīvošanas cīņās un palīdz Latviju iztīrīt no ienaidniekiem.

Pēc Latvijas atbrīvošanas 1921.gada 12.martā Kurzemes, Vidzemes, Latgales un Zemgales divīziju atsevišķie eskadroni, kā arī 13.Tukuma kājnieku pulka un Latgales partizānu pulka eskadronus saved kopā Daugavpilī, kur no tiem saformē pulku, liekot pamatu mūsu tagadējam Jātnieku pulkam. Par pulka komandieri ieceļ pulkvežleitnantu Skujiņu.

14.jūlijā, Latvis, Nr.2317

Atrasti 1000 gadu veci kapi

Grobiņas apkārtnē pagājušā nedēļā kādā uzkalniņā strādnieki rakuši granti Liepājas un Glūdas jaunbūvējamam dzelzceļam un vairākās vietās atraduši veclaiku priekšmetus: saktas, šķēpus u.c. senmantas. Par to ieinteresējies vietējais skolotājs Deiders un mežzinis Zēmelis. Par atradumu ziņots pieminekļu valdei, un grants rakšana pārtraukta. Šinīs dienās tur ieradās prof. Fr.Balodis un pieminekļu valdes darbinieks Šturms, kas izdara uzkalniņa pētīšanu. Līdz šim minētā vietā atrasti četri senkapi, vai tā saucamie uguns kapi no vikingu laikiem, un viņu vecums apmēram 1000 gadu. Atrasti daudzu vēsturiski kaujas ieroči, greznuma lietas un citi tālās senatnes pieminekļi. Minētie kapi ir vienīgie līdz šim atrastie no tik senas pagātnes.

16.jūlijā, Strādnieku Avīze, Nr.156

Grobiņā kaušanās. Svētdien Grobiņā notika lielāka kaušanās. Tika laisti darbā arī ieroči. Tuvumā atradies arī Reinholds Voldemars, iedzīvojošs Grobiņā, Jansona namā. Pēdējais kautiņā dalību nav ņēmis. Bet tā kā viņš tuvumā atradies un „kaujā” tikuši lietoti ieroči, tad kāda lode ķēra Reinholda kāju. Reinholdu vakar ievietoja Liepājas pilsētas slimnīcas 1.nodaļā.

17.jūlijā, Latvis, Nr.2319

Rucava un Grobiņa.

Pieminekļu valdes priekšsēdētāja P.Gailīša kunga uzdevumā kopā ar E.Šturma kungu apskatīju Rucavas un Grobiņas kapu laukus un Grobiņas pilskalnu, bet Grobiņā izdarīju arī nelielus izrakumus.

Rucavā, kuras lielo nozīmi latviešu senatnes pētīšanā jau 1923.gadā aprādīja kapu lauka pirmais atradējs virsskolotājs Grants un kur 1925.gadā lielākus izrakumus izdarīja prof. Vāle, - labi varēja novērot un uzmērīt izplūdušus kapu uzkalniņus. Aprakstīdams kapu laukā „vairākus dabiskus paaugstinājumus” un „vienu pauguru, kura veidošanā piepalīdzējusi cilvēka roka”, prof. Vāle nebūs bijis pilnīgi precīzs. Pieminekļu valdes inventarizētā kapu laukā vēl labi saredzami 4 pilnīgi apaļi uzkalniņi, 9, 10, 12 un 12m diametrā, un profesors Vāle izpētījis piekto, lielāko uzkalniņu, kura diametrs precīzi vairs nav konstatējams, bet arī būs bijis apmēram 12-14m liels. Un arī tuvējā apsētā tīrumā vēl saskatāmi 2-3 uzkalniņi. Tā labi konstatējama vēl viena pazīme, kas saista Rucavas agrā dzelzs laikmeta vēlā posma (3-4.gs. pēc Kr.) kultūru ar pārējās Latvijas uzkalniņu kapiem tai pašā laikā, un līdz ar to iegūts vēl viens pierādījums, ka Rucavas kapi piešķirami kādai baltu ciltij (proti – kuršiem, salīdzināt manu rakstiņu „Senlatvieši” Daugavā, 1929., Nr.4).

Grobiņā apskatīju vispirms seno pilskalnu, kurš, cik zinu, ir viena no lielākām, plašākām kuršu senmītnēm. Pilskalns gan nav augsts, jo virs ezera līmeņa paceļas tikai 5m; bet tas apmēram 1 pūrvietu liels un senāk bijis grūti pieejams: pilskalnu gandrīz no visām pusēm ietver ūdeņiem bagāta ieleja un upe. Tikai austrumu galā pilskalnā ved uzbērts ceļš un novērojama šaura eja uz apkārtējo kalnāju; pilskalnā austrumu daļā darināts arī 2m augsts, plašs uzbērums galvenai celtnei, un gar šo celtni ar atsegtu labo plecu pret to bija jākāpj pilskalnā draugiem, viesiem un ienaidniekiem uzbrucējiem.

Grobiņas pilskalns atšķiras no pārējiem kuršu pilskalniem, jo tanī nav ne piekājes, terases, ne augstā vaļņa plakuma vienā (visapdraudētākā) malā; nav nevienā kuršu pilskalnā arī tāda uzbēruma galvenai celtnei, kāds novērojams Grobiņā: tikai Matkules pilskalna pamatkonstrukcija zināmā mērā – gan tikai attāli – atgādina šo Grobiņas pilskalna pazīmi. Visā visumā Grobiņas pilskalnam nekādi nepiemīt parastais kuršu pilskalnu cietokšņu raksturs; „pilskalns” drīzāki atgādina nocietinātu apmetni – varbūt tirdzniecības centru jūras tuvumā. Tuvējais Liepājas ezers senāk bija laba osta, no jūras laupītājiem drošs un labi apslēpts patvērums tirgotāju kuģiem. Ezers senāk bija daudz lielāks un tajā ietek pilskalna piekājes upe: varbūt patiesi Grobiņas pilskalnā konstatējama kāda sena nocietināta ostas apmetne?

Katrā ziņā Grobiņā vai Grobiņas vistuvākā apkaimē senāk mājojusi kāda skandināviešu kolonija; to pierāda Grobiņas grants bedrēs (iepretīm Smukumu mājām) atrastās senlietas. Grantsbedrēs jau vismaz 100 gadus atpakaļ atklāja senus kapus, bet beidzamā laikā atrakti 7 ģindeņi ar neapšaubāmi skandināviskām senlietām. Visvērtīgākās un interesantākās senlietas devuši skolotāja Deidera kunga atraktie 2 vīriešu un 2 sieviešu kapi. Atrastās kārbiņas un vēža saktas, ažūrā izrakstītā sakta ar kārbiņu un bagāto kāju, krelles, aproces, tērpa bronzas izrotājumi, atslēgas, zobeni, šķēpu smailes un naži apliecina skandināviešu kapus, kas attiecas uz 7.-9.gs. un uzglabājuši gotzemiskās senlietas. Tikai smagās važiņu rotas divos sieviešu kapos it kā vēsta arī par latviskiem elementiem. Vai skandināviešu tirgotāji, kas bija apmetušies Grobiņā, nebija Kursā ņēmuši sievas, un tā šai tālā kolonijā nodibinājuši ģimenes dzīvi?

Izdarot nelielus aizsardzības izrakumus, arī mēs abi, es un Šturma kungs, atsedzām 1 bērna kapu un vēl 2 izpostītu kapu paliekas. Skolotāja Deidera un mūsu atraktie kapi bija ugunskapi: sadedzināto līķu paliekas (kaulu drumslas) un pelni novietoti kopā ar senlietām 1m garās, 60cm platās un 20cm dziļās ovālās dobēs, kuru dienvidgalā atrodas neliels akmeņu sabērums. Tomēr jāatzīmē, ka senāk atrasti arī ģindeņu kapi; Smukumu māju saimnieks, piemēram, atradis kādu ģindeni, ap kura galvu bijis aplikts saliekts zobens.

Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Grobiņā vidējā dzelzs laikmeta otrā posmā un, varbūt, vēl vēlā dzelzs laikmeta sākumā pastāvējusi kāda skandināviešu tirgotāju kolonija, kura Kursā ļoti labi jutās un bija ļoti turīga. Šī gada pētījumi pierāda, ka mūsu senči neapšaubāmi plaši piedalījušies tirdzniecībā jau labi sirmā senatnē. Mēs varam pilnīgi ticēt zviedru hroniku ziņām, ka Kursā bijušas 5 lielas pilsētas, un vismaz vienā no šīm pilsētām, Grobiņas jūras pilī, mājoja pat sveštautiešu tirgotāji. Grobiņa vai Grobiņas tuvākā apkaimē bija lielāka ostas pilsēta un tirdzniecības centrs; mūsu senči nebija barbari, bet kultūras tauta, ar kuru varēja labi sadzīvot un tirgoties, pat nodibināt attiecības, kas līdzīgas vēlāko Hanzas tirgotāju dzīvei Novgorodā vai svešo tirgotāju kvartāliem tai pašā laikā daudzās austrumu pilsētās, piemēram, Bagdādē, tatāru Sarajā un vēl citur.

Prof. Fr. Balodis

21.jūlijā, Strādnieku Avīze, Nr.161

Skandināviešu senkapi pie Grobiņas

Sakarā ar skandināviešu senkapu atrašanu šinīs dienās, Grobiņas pilsētas tuvumā, pieminekļu valdes archailogs Ed.Šturms izteicies: Līdz šim atrasti senkapenēs pavisam 70 dažādi priekšmeti, galvenā kārtā bronzas lietas un dzelzsieroči. No pēdējiem minami trīs zobeni no 0,60-1 metra garumā, vairāki šķēpu gali un naži. Bez tam atrasta arī viena kaula ķemme un viens kaula izrakstīts priekšmets. Tad vēl atrasti daži sudraba apkalumi un interesantas stikla un emalja krellītes, 9 aproces un vairākas bronzas atslēdziņas. Pieminekļu valde patlaban sakopo un apraksta visus kapenēs atrastos priekšmetus, pēc kam tos nosūtīs ievietošanai valsts vēsturiskā muzejā, kur ar tiem varēs iepazīties apmeklētāji. Kapeņu atrakšanu atjaunos augusta mēneša vidū, kad ieradīsies Rīgā zviedru profesori Nērmans, profesors Ārne un citi archailogi. Bez tam profesors Nērmans nolasīs mūsu augstskolā 10 lekcijas par ziemeļu aizvēsturi, sevišķi tautu staigāšanas un Vikingu laikmetos, kā arī par Zviedrijas un Baltijas sakariem. Archailoģiskā ekspedīcija līdz šim apstaigājusi daļu no Cēsu, Ventspils un Liepājas apriņķiem. Tai laimējies šovasar atrast ap 100 senlietu, starp tām daudz pilnīgi nezināmu lietu. Līdz šim jau reģistrētas visas senlietas piecos Vidzemes un divos Kurzemes apriņķos. Ekspedīcija vēl darbosies šogad apmēram 1 mēnesi. Etnografiskā ekspedīcija patlaban darbojas Kuldīgas apriņķī.

22.jūlijā, Latvijas Sargs, Nr.29

Aizsargu svētki Grobiņā

Vakar Grobiņas pilsētas aizsargi un aizsardzes bij rīkojuši plašus svētkus vietējā pilskalnā, kurus ievadīja priekšlasījums, kam sekoja teātra izrāde. Uzveda V.Millera idilli „Meža meita”. Jaukais laiks sekmēja svētku labu izdošanos.

Plaša lopu izstāde Grobiņā

Grobiņā, 21.jūlijā. Šodien Grobiņas „Puranos” atklāja vietējās lopkopības pārraudzības biedrības kopīgi rīkoto lopu un kumeļu izstādi-apskati. Izstādītas ap 60 govis un 20 kumeļi no apkārtnes priekšzīmīgām saimniecībām. Izstādi atklāja deputāts J.Birznieks. Vēl runāja un priekšlasījumus noturēja agronoms H.Grasmanis, veterinārārsts Alksnis, instruktors B.Plaude u.c. Izstāde bij kupli apmeklēta. Pēcpusdienā notika saimniecību apskate un slaucēju sacīkstes.

25.jūlijā, Lauku Darbs, Nr.252

No visa pa druskai

Atrakti 1000 gadu veci kapi. Kilometra attālumā no Grobiņas pilsētas, starp Smukuma mājām un bijušo Grobiņas muižu, grants bedrēs uzrakti veci kapi ar bronzas un dzelzs ieročiem un rotas lietām, oglēm, pelniem un sadegušu cilvēkum kaulu atliekām. Mirušie sadedzināti sārtos. Vīriešu kapos atrasti zobeni, naži, šķēpu asmeņi, ādas jostas ar bronzas apkalumiem; sieviešu kapos atrada bronzas rotaslietas, kā saktas, karekļus, atslēdziņas, tad stikla un fajansa krelles, dzelzs nazīšus bronzas rokturamiem, aproces un krūšu važiņas. – Lietpratēji izsakās, ka šie kapi palikuši no vikingu laikmeta, pāri par 1000 gadu veci,un ir vienīgie tādi Latvijā, kas līdz šim zināmi. Līdzīgi senkapi vēl atrasti tikai Bornholmas salā. Kapenes aizņem apmēram 9 pūrvietas lielu platību.

25.jūlijā, Latvijas Kareivis, Nr.164

Iļģu mežā daudz čūsku

Liepājnieku iecienītā vasarnīcu vieta ir Iļģu mežs pie Grobiņas, uz kurieni iet arī ogotāji. Šogad Iļģu mežā saradies daudz čūsku. Svētdien vien sakostas 4 personas, kas nogādātas Liepājas slimnīcā.

26.jūlijā, Lejaskurzemes Ziņas, Nr.30

Plaša lopu apskate Grobiņas Pūranos

Apskati ar īsu uzrunu atklāj Grobiņas lopkopības pārraudzības biedrības priekšsēdētājs J.Andersons no Gaviezes Šukteriem. No Kurzemes lauksaimniecības biedrību savienības nes sveicienus Saeimas deputāts J.Birznieks, no Zemkopibas ministrijas V.Tolce, no Latvijas Lauksaimniecības Centrālbiedrības Br.Plaude, no Liepājas apriņķa valdes M.Dzintarnieks, no Piensaimniecības centrālās savienības K.Toms, Liepājas apriņķa agronoms H.Grasmanis un citi.

Apskati var uzskatīt par ļoti labi izdevušos. Izstādē vērtīgākie piena lopi, kādi sastopami Liepājas apkārtnē. Redzami Latvijas brūnie, melnraibie un sarkanraibie. Lopi labi kopti un ar labām ražām. Apmeklētāji ieradušies no ļoti plašas apkārtnes, daudz pilsētnieku. Plkst. 12-os notika slaucēju sacīkste, kas izsauca lielu interesi apmeklētājos. Reizē darbojās ekspertu komisijas, kas piesprieda godalgas labākām slaucējām, labākiem piena lopiem un izstādītiem zirgiem un kumeļiem. Pēc lopu apskates notika priekšlasījumi. Runājas Saeimas deputāts J.Birznieks par saimniecības uzdevumiem, agronoms H.Grasmanis par sakņaugu kultivēšanu, Br.Plaude un veterinārais ārsts Alksnis par lopkopību un zirgkopību.

Ekspertu komisija piesprieda sekošas godalgas:

Zemkopības ministrijas 1.šķiras atzinības raksts:

1) J.Andersonam, Gaviezes Šukteros par govi Ziedaļa. 2) Liepājas apgabala cietuma fermai Batē par govi Gaida.

Latvijas Lauksaimniecības centrālbiedrības 1.šķiras goda diploms:

1) J.Andersonam, Gaviezes Šukteros par govi Laima. 2) Liepājas apgabala cietuma fermai Batē par izstādīto lopu L.B. lopu sastāvošu no buļļa Uldis Saldenieks, govīm Princese, Gaidu un Ainu un jaunlopiem Brāzmu un Daili. 3) A.Grāveram, Grobiņas Pūranos par govi Erna.

Kurzemes Lauksaimniecības biedrību savienības 1.šķiras atzinības raksts:

1) A.Grāveram, Grobiņas Pūranos par govi Guste. 2) Liepājas apgabala cietuma fermai Batē par bulli Uldis Saldenieks.

2.šķiras Zemkopības ministrijas naudas balva Ls 15:

1) K.Šķilam, Grobiņas Pūcēs par govīm Magone un Raibaļa un teli Straume.

Zemkopības ministrijas 2.šķiras atzinības raksts:

1) Liepājas pilsētas valdes Saules muižai par g.g. Brūkleni, Ance un bullīti Alias Guntars. 2) A.Grāverim, Grobiņas Pūranos par govi Cielava.

Kurzemes lauksaimniecības biedrību savienības 2.šķiras goda diploms:

1) J.Andersonam, Gaviezes Šukteros par g.g. Lillija, Stirnu, Velta un teli Balva. 2) A.Grāveram, Grobiņas Pūranos par izstādīto lopu grupu, sastāvošu no govs Daile un telēm Brigite un Zeriju.

Zemkopības ministrijas naudas balva, kā 3.godalga Ls 10:

1) J.Andersonam, Gaviezes Šukteros par govi Roze. 2) Liepājas apgabala cietuma fermai Batē par teli Brāzma. 3) J.Spaģim, Grobiņas Kalējos par govi Prince. 4) A.Grāveram Grobiņas Pūranos par govi Stirna.

Grobiņas lopkopības pārraudzības biedrības 3.šķiras atzinības raksts:

1) J.Benševicai, Grobiņas Maz-Bērtuļos par govi Pākste. 2) A.Grāveram Grobiņā par govi Mētra. 3) Liepājas pilsētas Saules muižai par govi Kronaļa. 4) J.Andersonam, Gaviezes Šukteros par govi Princese.

2.šķiras godalga Ls 10 no Liepājas apriņķa valdes:

1) J.Brusevic, Grobiņas Maz-Bērtuļos par govi Talpe.

2.šķiras godalga – piena transporta kanna:

1) K.Šķilam, Grobiņas Pūcēs par govi Raibaļa.

Kurzemes lauksaimniecības biedrību savienības 1.šķiras goda diploms:

1) Kristapam Bušam par teicamu darbību Liepājas apgabala cietuma fermā „Bate” saimniecības noorganizēšanā un izcilus nopelniem Latvijas brūno piena lopu izkopšanā. 2). J.Andersonam par lietderīgu saimniecības iekārtu un racionelu lopkopību Gaviezes Šukteros. 3) A.Grāverim par lietderīgu saimniecības iekārtu un racionelu lopkopību Grobiņas Pūranos.

Slaucēju sacīkstēs piedalījās 17 slaucējas un ekspertīzes komisija piesprieda sekošas godalgas. 1.godalga: 1) Emīlijai Smitens, Liepājas cietuma ferma – 1 sudraba sakta Latvijas Piensaimnieku Savienība. 2) Katei Sprūde, Grobiņas Pūranos – 1 sudraba sakta L.P.C.Savienība. 3) Līnei Runkovskis, Grobiņas Pūranos – 1 rokas pulkstenis Liepājas pilsētas Saules muiža. 4) Marijai Ulmanis, Gaviezes Šukteros – 1 galda pulkstenis, C.S. „Konsums”. 5) Emilijai Jonas, Grobiņas Kalējos – 1 balta zīda šalle z. K.Grāvera. 6) Līzei Ziemels, Grobiņas Pūranos – 1 sudraba sakta L.L.E.Sab. 7) Annai Neļķe, Grobiņas Aļenos – 1 sudraba sakta L.L.E.Sab. 8) Annai Ruņņenieks, Liepājas Saules muiža – 1 rokas somiņa, C.S. „Konsums”. 9) Lūcijai Mucenieks, Grobiņas Pūranos – 1 zīda šalle, z. K.Grāvers. 10) Ievai Rukuts, Grobiņas Pūranos – Ls 10, Liepājas apriņķa valde, 11) Annai Gidra, Liepājas Saules muižā – 1 slaucene, A/S „Kurzemes Lauks.” 12) 3.godalga: Lonijai Gubels, Grobiņas Pūranos – 1 velosipēda lukturs, z. Br.Antonišķi. 13) Annai Jakimovičs, Gaviezes Šukteros – 1 lietus sargs, C.S. „Konsums”. 14) Otīlijai Cērps, Grobiņas Mežbērtuļos – 1 priekšauts, z. K.Grāvers. 15) Līnai Polis, Grobiņas Mežbērtuļos – Ls 6, Grobiņas L.p. biedrības. 16) Justīnei Adamaitis, Gaviezes Šukteros – Ls 5, Grobiņas L.p. biedrības. 17) Olgai Šura, Liepājas Saules muiža – Ls 5, Grobiņas L.p. biedrības.

4.augustā, Strādnieku Avīze, Nr.173

Sākot ar pirmdienu 5.augustu tiek atklāta jauna autobus satiksmes līnija Liepāja-Aizpute-Kuldīga. Autobus ies caur Grobiņu, Dunalku, Aizputi, Ķoniņciemu, Kuldīgu. Pasažieri tiks uzņemti un izlaizti uz ceļa kurā katrā vietā. Aizputē autobus pieturēs pie Latviešu biedrības uz 15 minūtēm pasažieru uzņemšanai un izlaišanai. Katrs aizrādījums un ierosinājums satiksmes iekārtas ziņā tiks pēc iespējas ņemts vērā kurus lūdz paziņot Liepājā, Suvorova ielā Nr.9, tālr. 9.

8.augustā, Strādnieku Avīze, Nr.176

Grobiņas grantsbedres – pieminekļu apsardzībā

Pieminekļu valde pārņēmusi savā apsardzībā Grobiņas pilsētas grantsbedres – tā sauktos „Skandināviešu kapus” – fonda Nr.41F un ceļu, kas ved no Grobiņas pilsētas uz Smukuma mājām. Lēmums paziņots Liepājas apriņķa valsts zemju inspektoram un Zemkopības ministrijai.

Kā zināms, minētās grantsbedrēs nesen izdarīti rakšanas darbi un tur atrasti vērtīgi senatnes pieminekļi.

9.augustā, Lejaskurzemes Ziņas, Nr.32

Dibinājums vācietēm Kurzemē

Grobiņā agrāk dzīvoja kāda neprecēta Ida Sternberga, vācu tautības, kādreiz lielas un bagātas ģimenes pēdējā atvase. Visu zemes lietu iznīcība skubināja viņu, kamēr vēl laiks, izteikt savu pēdējo rīkojumu nāves gadījumā, attiecībā uz savu mantu, ieceļot testamentā par sava kustamā un nekustamā īpašuma vienīgo mantinieci vācu biedrību Kurzemē. Viņas nekustamais īpašums (gruntsgabals ar namu Grobiņā) izlietojams kā viņas vārdā nosaukts dibinājums par labu trūcīgām vācu tautības sievietēm, bez kārtas un ģimenes stāvokļa izšķirības. Dārzā augošās vecās liepas, ar kurām testatore sadraudzējusies, aizliegts cirst. Blakus esošā Sternbergu ģimenes kapliča uzturama labā kārtībā. Ida Sternberga, kas pārgājusi Vācijas pavalstniecībā, mirusi Vācijā un iecēlusi par savu testamenta izpildītāju Kristapu Šrēderi Kummerā,  Meklenburgā. Viņas testamentu apstiprinājusi Liepājas apgabaltiesa. Nodibinājusies arī dibinājuma pārvalde, kurā ieiet Liepājas prāvests A.Černajs, zvērināts advokāts P.Ridigers u.c. vācu tautības personas. Vācu biedrība mantojumu tomēr nav pieņēmusi, laikam, tādēļ, ka dibinājuma uzturēšana, bez šaubām, prasīs arī prāvus līdzekļus. Rezultātā dibinājuma pārņemšana piesolīta tautas labklājības ministrijai.

15.augustā, Latvijas Kareivis, Nr.182

Katastrofa uz ceļa. Grobiņas miesnieks Judelovičs aizsūtījis savu strādnieci Katrini Priednieks vienzirga pajūgā pārvest Aizteres muižā nopirktu govi. Braucot mājās braucējai lielā ātrumā pretī drāzies kāds vieglais auto. Priednieks sākusi kliegt, bet auto uzdrāzies virsū ratiem, notriecis zirgu pie zemes un salauzis ratu ilksis. Zirgam pārlauztas 2 kājas, bet rati, govs un braucēja ietriekti grāvī. Lauzto kāju dēļ zirgs bijis jānošauj.

Skrej kā vējš. Gaviezes pagasta vecākais policijas kārtībnieks Reinholds braucis dienesta darīšanās pa Liepājas-Aizputes lielceļu. Netāļu no Rolovas muižas pretī braucis ar divkārtīgu ātrumu vieglais auto, no kura kārtībnieka zirgs satrūcies un ar ratiem un zirgu iesviests grāvī. Reinholdam stiprā mērā dragāta kāja un viņš nogādāts Liepājas pilsētas slimnīcā. Nezināmais automobils ārkārtīgā ātrumā aizbēdzis.

20.augustā, Strādnieku Avīze, Nr.186

Grobiņas pagasts. Skolas lietas. Sestdien, 17.augustā mūsu 6 kl. pamatskolai par 6. un 7. skolotājiem no 20 kandidātiem (3 vīr. un 17 siev.) ievēlēja jau agrāk uz 1 gadu pielaisto Vilhelmīni Vinters un no jauna Martu Vītiņš – abas beigušas skolotāju institutu.

Par skolas pārzini no šā gada 1.augusta apstiprināts līdzšinējais skolotājs Hermanis Jaunbrūns, un agrākajam pārzinim Kārlim Treimanim nesaskaņu dēļ skola jāatstāj.

Skolā paredzēti šogad jo plašāki skolēnu guļamo un kopēdināšanas telpu remonti, jo mūsu skolai jāuzņem arī Gaviezes, Tāšu, Tadaiķu un citu apkārtējo pagastu 2.pakāpes skolēni, kuri var pieteikties skolā pie pārziņa katrā laikā.

24.augustā, Strādnieku Avīze, Nr.190

Grobiņas pilsētas 6-klasīgā pamatskolā mācības sāksies šī gada 2.septembrī plkst. 9 no rīta. Jaunus skolēnus uzņems 27. un 28.augustā šinī gadā no plkst. 10 rītā līdz plkst. 12 dienā; tāpat arī pārbaudījumi šinīs dienās visām klasēm. Piektā un sestā klasēs mācība visiem skolēniem par brīvu; pārējās klasēs skolas nauda Ls20 par gadu jāmaksā tiem skolēniem, kuru vecāki nedzīvo Grobiņas pilsētā.

Skolas pārzinis

27.augustā, Latvis, Nr.2354

Pētīšanas darbi vikingu kapos

Grobiņas tuvumā, grants bedrēs patlaban Latvijas un Zviedrijas profesori un arheologi izpēta 1000 gadu vecus zviedru uguns laikmeta kapenes. Strādnieki norok virsējo zemes kārtu. Uzrakto kapeņu iezīme – akmeņi ar sīkiem oļiem. Ja tāda vieta atrasta, darba vadītāji mazām sukām noslauka ap akmeņiem zemes un tad sāk uzmanīgi rakt rokas lāpstiņām. Pelnus un smiltis saber sietā un sijā. Sietā paliek mazi sadeguši kaulu gabaliņi un dzelzs priekšmeti, ko salasa kastītē un ievērojamākās lietas numurē. Līdz šim atrastas 5 kapenes. Katra kapene ir apmēram metru gara, 40cm dziļa un 60cm plata ovāla bedre. Šāda veida kapi pie mums atrasti pirmo reizi. 7., 8. un 9.gs. vecās kuršu senlietas liecina, ka te bijuši arī veci latvju kapi. Vienā kapā atrasta zviedru pincete, - nazim līdzīgs priekšmets. Tas izklīdina katras šaubas, ka kapi nav zviedru. Tāpat atrasti māla trauka gabaliņi un kāda bronzas ķēdīte, kas lietota auskariem.

Atrastie ugunskapi atrodas zem grantsbedru virsējās māla kārtas. Zviedru zinātniekiem līdzi dažādi speciāli instrumenti, kas atvieglo senlaiku izrakumu darbu. Zviedri sūtīšot uz Latviju savus labākos pētniekus, kas liecina, ka viņi atradumiem piegriež lielu vērību. Arī zviedru presē par pētījumiem ievietoti vairāki raksti. Iespējams, ka 1000 gadu veco kapu pētījumi dos vēsturei daudz jauna un apgāzīs pat dažus līdzšinējos uzskatus.

30.augustā, Strādnieku Avīze, Nr.195

Grobiņa. Atrasts bērns. Nesen ziņojām, ka Liepājā atrasts uz Aleksandra ielas (bet ne Raiņa parkā) kāds bērns. Tagad atkal atrasts kāds divi mēneši vecs bērns Grobiņā pie kāda nama durvīm. Bērns ievietots acumirklī slimnīcā.

1.septembrī, Latvijas Kareivis, Nr.197

Grobiņas zviedru kapos jau atraktas 26 kapu vietas, kurās atrastas daudzas rotu lietas. Daudzas krelles ugunī izkusušas. Visvairāk rotu atrod sieviešu kapos, bet vīriešu kapi daudz nabadzīgāki. Šinī nedēļā atraks un izpētīs Grobiņas mācītāja muižas uzkalniņu kapus, kādi ir ap 100. Zviedru zinātnieki izsakās, ka atrastās kapenes un tanīs atrastie priekšmeti liecinot, ka Grobiņā dzīvojusi zviedru kolonija. Daži atraktie kapi ir 1000, bet daži līdz 1200 gadu veci. Pētnieki mēģinājuši rakties arī dziļāki zemē, bet kapenes nav atraduši. Visas līdz šim atrastās kapenes ir ap 1-2 pēdas dziļi zem zemes virskārtas. Darbus vada zviedru profesors. Katrai atrastai kapenei uzzīmēts plāns, uz kura apzīmē priekšmetu atrašanās vietu.

5.septembrī, Strādnieku Avīze, Nr.200

Iļģu 2-gadīgā lauksaimniecības skolā uzsākta jaunu skolēnu uzņemšana. Skola uzņem abēja dzimuma personas, ne jaunākas par 14 gadiem, ar pilnas pamatskolas izglītību. Ar mazāku izglītību tikai, ja būs vakantas vietas.

Pieteicoties jāiesūta skolas liecība un vecuma zīme skolas pārzinim Iļģos caur Grobiņu.

Tuvākus paskaidrojumus izsniedz personiski un rakstiski, arī pa tālruni (Grobiņa 38).

7.septembrī, Latvijas Kareivis, Nr.202

Jauni izrakumi Grobiņā. Turpinot gotlandiešu kapeņu atrakšanu, zinātniekiem šinīs dienās palaimējās atrakt kāda gotlandiešu virsaiša kapeni. Atrada vara zobena roktura un vairoga apkalumus, vairākus ornamentus ar izrotājumiem. Gluži veselu atrada 4-5 centimetru garu bronzas pinceti. Tas ir mazām knaiblēm līdzīgs rīks ar riņķīti galā. Atrada ap 6 centimetru garas (bronza) lāpāmās adatas ar aci galā, kuru spicais gals drusku saliekts. Gotlandiešu kapenes ir daudz bagātākas par zviedru vikingu kapenēm. Atraktie kapi ir no 8. gadu simteņa.

20.septembrī, Strādnieku Avīze, Nr.213

Šoseja atremontēta. Pēc ilgāka remonta Grobiņas šoseja nodota vispārējā lietošanā. Nākošgad paredzēts to vēl nodarvot, tādā kārtā tā pārvērtīsies par pirmās šķiras auto ceļu.

26.septembrī, Lejaskurzemes Ziņas, Nr.36

Apkārtne. Lauksaimnieku ekskursija.

Klostere. Lai modinātu lauksaimniekos interesi lietderīgai iekārtai, kā arī, lai rādītu praktiskus sasniegumus lauksaimniecībā, vietējā lopkopības pārraudzības biedrība sarīkoja 25.augustā šinī gadā ekskursiju uz apkārtnes priekšzīmīgām saimniecībām. Uzaicinājums radīja dzīvu interesi apkārtējos lauksaimniekos – pieteicās 20 ekskursanti. Neskatoties uz stipro lietu, braucēji bez maz izņēmumiem, saradās pilnā skaitā. Tomēr par spīti sliktajam laikam, netrūka enerģijas braukšanu sākt. Auto drīz vien pietur pie Skroderēnu saimniecības. Saimniecības platība 100 pūrvietas, no kurām 1/3 netiek lietderīgi izlietota augstā grunts ūdeņa dēļ. Saknes tiek audzētas sējas kārtībā. 5 pūrvietu lielais sakņu lauks sola lielisku ražu. Mēslojums: mergelis un virca; mākslīgie mēsli nav doti. Kūts seklā, automātiskā dzirdīšana, ganāmpulks sastāv no 15 slaucamām govīm. Caurmēra raža uz gada govi 125 kg sviesta. Ganības nav ierīkotas, lielāko vasaras daļu govis stāv kūtī pie zaļbarības. Cik tas ir saimnieciski neparocīgi un cik vāji tas atmaksājas – zinās katrs praktisks lauksaimnieks. Ievērību pelna plašā betona skābbarības bedre un seklā cūku kūts.

Tālāk ceļš ved uz Šukteriem. Arī laiks noskaidrojas, cauri mākoņiem uzsmaida saule, kas braucēju gara stāvokli stipri uzlabo. Dziesmas skandinot, ceļš paiet nemanot. Saimniecība ir diezgan prāva: 300 pūrvietas.Seklā kūtī tiek turētas 35 slaucamas govis. Caurmēra raža uz gada govi  135 kg sviesta. Ap māju, labākos tīrumos ir ierīkotas ganības. Zaļbarība vasarā netiek izēdināta. Pateicoties labajām ganībām, piena raža uzturas augsta un nav svārstīga. Augstākais izslaukums 20 litri. Pēc saimnieka izteicieniem, bez spēka barības, augstāku ražību no ganībām vien nevar uzdzīt. Vircas aka govīm, zirgiem, cūkām ir kopēja, izbūvēta ap 100 soļu no kūts, gravas malā, lai varētu iztikt bez pumpja. Ūdeni visām saimniecības ēkām piegādā ar trieci, kas uzskatāms par lētāko ūdens piegādes veidu. Cūku kūts atrodas izbūves stadijā. Saknes 12 pūrvietas. Agrāk stādītās labas, vēlāk – vājas, visumā raža sagaidāma zem vidējās.

Turpmāk ceļš ved uz Mežbērtuļiem. Saimniecība 50 pūrvietas liela, zemā vietā, priežu mežu iežogota. Šo vasaru izvesta drenāža 14 pūrvietām. Saknes ievestas lauku kārtībā, sola skaistu ražu. Vasarājs ļoti labs. Labus panākumus devis slāpekļa mēslojums. Spilgti izceļas dotais vircas mēslojums auzām. Saimniecībā 12 slaucamas govis, kūts sekla, tapat cūku kūts sekla, labi ierīkota. Saimniecību vada enerģiska saimniece, no kuras sasniegumiem zemturi var daudz ko mācīties.

Netālu atrodas Pūrānu saimniecība, 220 pūrvietu liela. Ganāmpulks sastāv no 40 govs lopiem. Mākslīgas ganības nav, pašlaik tiek rīkotas. Ap 10 pūrvietu lielais sakņu lauks sola teicamu ražu. Kūts ierīkota sekla jau pirms kara, tādēļm iekārta novecojusies. Acīs krīt lielā ķieģeļu cūku kūts, kurā atrodas arī vēja pumpja ūdens rezervuārs visai saimniecībai. Kūts skaitās viena no modernām visā Latvijā. Pa vidu barības eja. Barības izvadāšanai ierīkotas sliedes ar truli. Aizgaldi nodalīti dzelzs stieņiem, ap metru augsti. Mēslu ejas gar āra sienām. Daudzi aizgaldi laba daļa stāv vēl neizmantoti. Kūtī ieguldītais prāvais kapitāls ap pusmiljonu rubļu, pie pašreizējiem saimnieciskiem apstākļiem tomēr neattaisnojas.

Atpakaļ braucot, netālu no Grobiņas, ceļmalā, spilgti krīt acīs grandioza kūts ar vēja motoru – tā Māliņu saimniecība. Nenociešamies, iegriežam apskatīt. Saimniecības platība 100 pūrvietas. Kūts, salīdzinot ar pārējām saimniecības ēkām, vairāk domāta ekskursantu pievilkšanai, nekā atbilst saimnieciskam saprātam, ņemot vēl vērā ap miljonu rubļu ieguldīto kapitālu. Ēka celta no cementa bluķiem ar 7 pēdu augstu  betona jumta izbūvi, griesti no dzelzs betona. Tāpat augšā braucamais tilts. Kūts iekšējā iekārta moderna, pēc visām prasībām. Balsinājums un gaišie logi atstāj patīkamu iespaidu. Ganāmpulks sastāv no 12 slaucamām govīm. Ganības nav iekārtotas, tādēļ piena ražība zema.

4.oktobrī, Strādnieku Avīze, Nr.225

Grobiņā gada tirgus. Šodien izbeidzas Grobiņas gada tirgus (3 dienas). Tirgus diezgan labi un plaši apmeklēts. Bez visa tā kā piederas nāk „kārtējā” izkaušanās. Kāds Jēkabs B. piekāvis kādu vīrieti līdz asinīm.

7.oktobrī, Valdības Vēstnesis, Nr.227

Valdības rīkojumi un pavēles. 

Rīkojums. Pamatojoties uz pieminekļu aizsardzības likumu, pieminekļu valde nolēma ierakstīt valsts aizsargāmo pieminekļu sarakstā šādus pieminekļus:

Nr 477. Liepājas apriņķī, Grobiņas pil sētas robežās, valsts zemes fonda gabalā Nr 41F esošo Skandināviešu kapu lauku, t. s. Grobiņas pilsētas ,,grantsbedres" un ceļa gabalu, kas ved no Grobiņas pilsētas uz Smukuma mājām, gar minēto fonda zemes gabalu. 

13.oktobrī, Pēdējā Brīdī, Nr.233

Grobiņas tuvumā atkal uzieti bagāti senkapi

Grobiņā, pilsētas valdē ieradies skolotājs Deiders un ziņoja, ka pie „Smukuma” mājām, grants bedrēs, atkal atrasts ļoti bagāts gotlandiešu kaps ar vērtīgām senlietām. Kapā atrastas vairākas atslēgas, roku aproces, kakla riņķi, saktes, krelles, gredzens un citas sīkākas rotas lietas, ap 1200 gramiem svarā. Turpat vecā ceļa grāvī, pēdējo tīrot, uzieti vēl 8 kapi, kuros atradās dažas krelles un viens gredzens. Visas minētās lietas pievācis skolotājs Deiders, lai tās nodotu pieminekļu valdei.

18.oktobrī, Strādnieku Avīze, Nr.237

Grobiņā arī „augļu” veikali. Izakam Davidovam Grobiņā pieder ēdienu veikals, kur tam tiesības tirgoties ar alu, augļiem un ogu vīnu. Bet slepus tas tirgojās arī ar valsts degvīnu. To deva tikai zināmiem cilvēkiem.

Pa ceļam no Liepājas, Grobiņai caurbraucot, Davidova viesmīlīgā mājā iegriezās vairāki lauksaimnieki, kuri arī sev izkaulēja vienu pusīti. Kad to iztukšoja, „pati” tiem pārdeva vēl otru. Otrā vēl nebija pusē, kad pārnāca Davidovs pats. Ieraudzījis, ka svešie dzer degvīnu, viņš atrāva tiem pudeli un nosvieda to pie zemes. „Dārgais šķidrums” izplūda no sasistās pudeles. Laucinieki pieprasīja no Davidova atlīdzību par zaudējumiem, bet pēdējais atteicās to darīt. Tāpēc lieta nonāca līdz policijai, kad arī atklājās nelikumīgā tirgošanas ar degvīnu. Davidovam draud sods.

23.oktobrī, Strādnieku Avīze, Nr.240

Grobiņa. Nelaimes gadījums darbā. Vedot kuļmašīnu no Fidersona mājām uz Stārosta mājām Lubenieku ciemā, Starosta gatuvē lokomobils pārbrauca pāri Ģedivilla kāju pēdai; pēda tika lauzta, kā arī smagi bojāta ģedivilla kreisā roka. Nelaimes gadījums notika tādēļ, ka žogs bija iegāzies uz ceļa pusi un Ģedivillam aiz žoga naglas aizķērās drēbes.

28.oktobrī, Jaunais Rīts, Nr.43

Grobiņa. Pagājušā vasarā pie Grobiņas izdarīja senkapu izrakumus, iegūstot daudz vērtīgu materiālu. Tā kā Grobiņas apkārtnē paredz arī uz priekšu izdarīt senkapu pētīšanas darbus, tad šinīs dienās apriņķa priekšnieks saņēmis rīkojumu no pieminekļu valdes, lai neļauj tur izdarīt izrakumus bez pieminekļu valdes atļaujas.

29.oktobrī, Strādnieku Avīze, Nr.245

Tāši. Pasta palīgnodaļa. Sākot ar 1.novembri Tāšu pagasta namā atver pasta palīgnodaļu ar ierakstītiem un vienkāršiem sūtījumiem. Sen jau bij jūtama vajadzība pēc palīgnodaļas, jo nebūs vairs jāmēro astoņi kilometri garais ceļš pēc katra nieciņa uz Grobiņu. Pastmarkas un dažādas blankas varēs saņemt uz vietas. Līdz šim pastmarkas varēja dabūt gan vietējā veikalā, bet par augstāku cenu. Jaunais pastnieks pārņems arī telefona centrāli, kurai tagad ap 53 abonenti. Jāpiezīmē, ka it sevišķi šogad telefona tīkls rosīgi izplatījies, pie kura vēl tagad strādā. Pagājušo gadu bija tik ap 10 abonenti. Redzams, ka arī Tāšos sāk mosties dzīvība.

3.novembrī, Pēdējā Brīdī, Nr.250

Napoleona armijas zelts

Grobiņā šinīs dienās ieradīsies Napoleona armijas zelta meklētāji, kuri ved sarunas ar draudzes padomi, lai izdarītu rakšanas darbus mācītāja muižas priedienā. Jau 1921.gadā minētā priedienā izdarīja rakšanu, bet bez panākumiem. Tagad minētie kungi apgalvo, ka noteikti zinot vietu, kur apraktas 12 muciņas ar franču zelta naudu un 2 bronzas lielgabali. Šīs bagātības ieraktas mācītāja muižas zemē franču armijai atkāpjoties 1814.gadā. Pirmā neveiksme izskaidrojama ar to, ka toreizējais lielceļš gājis pa citu vietu, ko tagad izdevies noskaidrot. Arī Alandes upe ir mainījusi savu virzienu, ko liecina vecā upes gultne. Ja šīs bagātības izdosies atrast, būs atkal vecā Grobiņa kļuvusi populārāka ar senlaiku izrakumiem.

29.novembrī, Pēdējā Brīdī, Nr.271

Uz Zviedriju nosūtītas pie Grobiņas atrastās senlietas

Pieminekļu valde nosūtījusi šinīs dienās ar tvaikoni no Rīgas uz Stokholmu Grobiņu grantsbedrēs šovasar atrastās senlietas no 7. un 8. gadu simteņa. Zviedrijas valsts muzejam pavisam nosūtītas ap 400 dažādi priekšmeti un fragmenti, kurus tuvāki izpētīs un sarakstus sastādīs zviedru profesors Nērmans. Pēc dažiem mēnešiem visus šos senkapos atrastos priekšmetus Zviedrijas valsts muzejs nosūtīs atpakaļ uz Rīgu, - novietošanai valsts vēsturiskā muzejā.

20.decembrī, Latvijas Kareivis, Nr.289

Apcietināts zaglis. Liepājas apriņķī pēdējā laikā bija izdarītas vairākas ielaušanās zādzības un laucinieku apzagšana uz ceļiem. Apriņķa priekšnieks uzdeva policijas darbiniekiem un aizsargiem pielikt visas pūles noziedznieka sagūstīšanai un beidzot 17.decembra naktī Grobiņā izdevās sagūstīt jauno, bet norūdīto kramplauzi 17.gadus veco Juri Žani Ošu. Pie noziedznieka atrada 4 kastes ar sērkociņiem un revolveru, ko tas bija paslēpis Durbes pils vecajos mūros, kā arī dažādas citas zagtas mantas. Noskaidrots, ka Ošs darbojies gandrīz katru nakti. Tā starp citu noskaidrots, ka jaunais, bet pārdrošais kramplauzis 3.decembra vakarā Grobiņā uz ielas nolaupījis no Gaviezes pagasta Ģelžu mājas saimnieces Karlīnes Laugales pajūga baķi vadmalas. 4.decembra rītā uz Priekules un Grobiņas lielceļa Gaviezes pagasta Buividu māju saimniekam Buividam no ratiem nozadzis kannu ar pienu un maisiņu siena. Daļu piena izdzēris, bet kannu ar pārējo pienu noslēpis krūmos, kur kanna arī atrasta. Bez tam izdarījis vēl dažādas pārdrošas zādzības.

21.decembrī, Valdības Vēstnesis, Nr.290

Saeima ir pieņēmusi un Valsts Prezidents izsludina šādu likumu:

LIKUMS par Grobiņas pilsētas administratīvām robežām. 

1. No Grobiņas pilsētas līdzšinējām administratīvām robežām atdalīt šādas zemes platības: 1) pilsētai piederošus starpgabalus pie Grobiņas-Dubeņu ceļa: a) pilsētas tuvumā, apmēram 1 ha platībā, un b) pie Cūkinieku mājām, apmēram 2 ha platībā; 2) pilsētai piederošo starpgabalu, tā sauktos Lubiniekus, apmēram 17 ha platībā, pie tā sauktā Lubu kroga; 3) agrāko pilsētas zemi gar pilsētas īpašumiem, tā sauktiem Kadiķniekiem, kas apmainīta pret valsts fonda zemi no Uģu muižas Biržu pusmuižas zemēm; 4) pilsētai piederošo lauksaimnieciski izmantojamo zemi, tā sauktos Kadiķ niekus, starp Liepājas-Vaiņodes dzelzceļu, Grobiņas pagasta sīksaimniecībām un Grobiņas- Dubeņu ceļu, un 5) Jansona sīksaimniecību, kas atrodas starp Grobiņas pagasta saimnie cībām 38F, 39F un 40F, kādas zemes platības pievienot Grobiņas pagasta administratī vām robežām. 

2. Pievienojot Grobiņas pilsētas administratīvām robežām pie Grobiņas-Vents pils lielceļa iedalītos vasarnīcu gruntsgabalus, daļu no valsts meža Iļģu novada, Biržu muižas apbūvei sadalito zemi. Smerļa mājas zemi starp Biržu muižas zemēm un agrākām pilsētas robežām, apbūves gabalus pie Grobiņas-Aizputes un Grobiņas-Gaviezes ceļiem, pilsētai piešķirtas grantsbedres un sporta laukumu, Grobiņas mācītāja muižas neatsa vināmo daļu, valsts fonda zemes gabalu 31 F, no Turaidas mājām atdalīto zemes gabalu starp Grobiņas-Ventspils lielceļu un Liepājas-Aizputes dzelzceļu un dažus citus valsts fonda un citu zemju gabalus, noteikt turpmāko Grobiņas pilsētas administratīvo robežu ārējo līniju pēc sekojoša apraksta: Sākot pilsētas robežu pie Grobiņas pagasta Smerļa mājas ziemeļaustrumu robežas stūra, tā iet uz dienvidiem pa Rolofa mājas rietumu robežu pāri Grobiņas-Aizputes ceļam un pa Maliņa mājas rietumu robežu līdz Grobiņas-Gaviezes ceļam, bet tad pa šā ceļa kreiso pusi, no Grobiņas skaitot, pāri Liepājas-Aizputes dzelzceļam līdz tai vietai, kas atrodas iepretim Grobiņas pagasta grantsbedres 5F rietumu robežai. No šejienes pilsētas robeža iet pāri Grobiņas-Gaviezes ceļam un tad pa pagasta grantsbedres 5F , un amatnieku gabala 3F rietumu robežu līdz Grobiņas mācītāja muižas neatsavināmās daļas ziemeļaustrumu robežas stūrim, bet tad pa minētās neatsavināmās daļas austrumu robežu līdz Alandes upītes vidum. Tālāk pilsētas robeža iet uz rietumiem pa Alandes upītes vidu līdz valsts fonda zemes gabala 40F ziemeļu robežai un tad pa šī zemes gabala un valsts fonda zemes gabala 39F ziemeļu un rietumu robežu un valsts fonda zemes gabalu 38F rietumu, 36F un 35F ziemeļu, 34F ziemeļrietumu un 33F ziemeļu un austrumu robežām, atstājot visus minētos zemes gabalus ārpus pilsētas robežām, bet ietverot šinīs robežās pilsētas gada tirgu laukumu un valsts fonda zemes gabalu 31F līdz Alandes upītes vidum, bet tālāk pa šīs upītes vidu uz rietumiem līdz valsts fonda zemes gabala 30F rietumu robežai un pa šo robežu līdz Brediķa mājas robežai, bet tad pa šīs mājas robežu, atstājot minēto māju ārpus pilsētas robežām, līdz Grobiņas- Liepājas ceļam un pāri tam uz šī ceļa labo pusi, no Grobiņas skaitot, bet tad pa šo ceļa pusi līdz Grobiņas-Ventspils lielceļam , un tālāk pašā ceļa kreiso pusi, no Grobiņas skaitot, Pāri Liepājas-Aizputes dzelzceļa territorijai, bet tad pagriežas uz austrumiem un iet pa minētās dzelzceļa territorijas ziemeļu robežu un Dižturaidas mājas ziemeļaustrumu, austrumu un ziemeļrietumu robežu līdz valsts mežziņa dienesta zemes 132F robežai. Tālāk pilsētas robeža iet pa minētās dienesta zemes 132F austrumu un ziemeļu robežu līdz Grobiņas-Venstpils lielceļam un tad pa šā lielceļa labo pusi, no Grobiņas skaitot, gar sadalītiem vasarnīcu gruntsgabaliem uz Ventspils pusi līdz jaunieprojektētam ceļam aiz šiem gruntsgabaliem un tad pa šā ceļa ziemeļu pusi uz austrumiem līdz ceļam stigai gar valsts meža Iļģu novada 45., 47., 49. un 51. kvartāliem, bet tālāk pa šā ceļa stigas austrumu pusi uz dienvidiem līdz ceļam, kas ieprojektēts gar Biržu muižas apbūves gabaliem. No šejienes pilsētas robeža iet gar minētiem apbūves gabaliem, ietverot pilsētas robežās visus gar tiem ieprojektētos ceļus, līdz Grobiņas pagasta Leča mājas dienvidus robežai, un tad pa šo robežu līdz aprakstītās pilsētas robežas izejas punktam. 

3. Iepriekšējā pantā aprakstītās Grobiņas pilsētas administratīvās robežās ietilpstošās zemes, ciktāl tās vē! pieder pie apkārtējiem pagastiem, atdalīt no vietējās apriņķa pašvaldības vienības, attiecinot uz visu aprakstīto pilsētas territoriju Pilsētu nolikumu un citus attiecīgus likumus un rīkojumus. 

4. Grobiņas pilsētas pašvaldībai 3 gadu laikā, skaitot no šā likuma spēkā nākšanas, jānosprauž pilsētas robežas dabā un jāizgatavo attiecīgs plāns. Šā plāna apstiprināts noraksts uzglabājams Iekšlietu ministrijā. 

5. Iekšlietu ministris nokārto attiecības un izšķir strīdus starp ieinteresētām pašvaldībām sakarā ar Grobiņas pilsētas robežu grozīšanu. 

Rigā, 1929. g. 21. decembrī. Valsts Prezidents G. Zemgals. Likums Saeimā pieņemts 1929. gada 18. decembrī.