Periodika 1910-1919

1910

2.janvārī, Sadzīve, Nr.1

Naudas balvas. Kurzemes gubernators pavēlē no 16.decembra š.g. starp citu atvēlējis policijas ierēdņiem sekošus pablastus: Liepājas 1.iecirkņa pristavam kolēģiju reģistratoram Bērmanim priekš ārstēšanās 100 rbļ.; iecirkņa uzraugam Bolotņikovam 30 rbļ.; Liepājas policijas 9 gorodovojiem pa 20 un 15 rbļ.
Grobiņas-Aizputes apriņķa policijas ierēdņiem: mirušā Grobiņas gorodovoja Poreja atraitnei vīra apbedīšanai 100 rbļ.; 18 uradņikiem katram no 15 līdz 40 rbļ.; 14 jātniekiem-strašņikiem no 10-90 rbļ. katram; diviem Grobiņas gorodovojiem katram 10 rbļ.; pieciem Aizputes gorodovojiem katram pa 10 rbļ.

4.janvārī, Liepājas Atbalss, Nr.2

No Grobiņas. Grobiņas Zemkopības biedrības „sarīkotie lauksaimnieku grāmatu vešanas kursi” sākas ar 21.decembri, un ilgšot 2-3 nedēļas. Kursus apmeklē ap 15 personu. Neizprotami, kāpēc ļoti maz mūsu zemkopju piedalās pie kursiem, laikam te atkal vainīgi vec un vecie aizspriedumi: „kā varēju līdz šim dzīvot, dzīvošu arī uz priekšu”.
Kursus vada J.Gulbes kungs iz Rīgas.

18.februārī, Liepājas Atbalss, Nr.40

No Grobiņas. Liepājas Atbalss 36.numurā kāds G. kungs ziņo, ka Grobiņas Lauksaimniecības Biedrība savā 7.februāra sapulcē par bibliotēkas paplašināšanu nenākuši ne pie kāda gala sprieduma. Šī ziņa nesaietas ar patiesību. Sapulce nolēma priekš bibliotēkas 50 rubļus tekošam gadam, un izvēlēja biedrus, kuri lai derīgas grāmatas drīzumā iepirktu. Tikai daži biedri lika priekšā, arī krievu valodā iegādāties dažas grāmatas un vēl tādas kas maksā 15-20 rubļu viena grāmata. Lielākā daļa biedru šādu priekšlikumu nepieņēma motivēdama ar to, ka ir maz tādu biedru, kuri prot pamatīgi krievu valodu, un kas to pamatīgi prot, tie arī ir spējīgi sev paši saviem nolūkiem iegādāties šādas grāmatas. Šo lēmumu jau arī sapulce pieņēma. Bez tam mūsu bibliotēka ir vēl diezgan nepietiekoša lai varētu apmierināt lasītāju prasības, trūkst vēl netikvien daudz jaunu derīgu izdevumu, trūkst arī agrāko gadu Zinību komisijas izdevumu, trūkst arī „Austrums”, it īpaši no tiem gada gājumiem, kuros atronas mūsu ievērojamāko rakstnieku darbi; šie gadagājumi nedrīkstētu nekādā ziņā mūsu bibliotēkā trūkt. Biedrības biedri ir ļoti centīgi grāmatu lasītāji, it īpaši jaunie, par ko var tikai priecāties. Biedrība arī stipri rūpējas par bibliotēkas paplašināšanu. Biedrība abonē tekošā gadā šādus žurnālus: „Zemkopis”, „Lauksaimnieks”, „Izglītība”, „Jaunības Tekas”, bez tam vēl „Konversācijas” vārdnīcu un Zinību Komisijas izdevumus.

22.februārī, Liepājas Atbalss, Nr.43

Savāda pase: Kādam 19 gadus vecam jauneklim no Grobiņas pagasta valdes izdota pase uz Kārļa Eduarda dēla vārdu. Uz Pases ir uzzīmēts ne viss „холостъ” – neprecējies, bet „дѣвица”.

2.martā, Dzimtenes Vēstnesis, Nr.50

Grobiņa. Grobiņā pastāv pavisam 8 biedrības ar 722 biedriem: no 1867.gada žīdu bēru kase ar 10, no 1880.gada krāj-aizdevu kase ar 196, no 1898.gada lauksaimniecības biedrība ar 84, no 1893.gada nabagu palīdzības biedrība ar 21, no 1901.gada lauksaimniecības biedrības krāj-aizdevu sabiedrība ar 232, no 1902.gada brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība ar 53, no 1906.gada vācu fereina Grobiņas nodaļa ar 185 un no 1908.gada latviešu biedrība ar 41 biedru. Acīm redzot, vācieši Grobiņā ir vairāk apvienojušies, nekā latvieši.

3.martā, Latviešu Avīzes, Nr.18

Grobiņa. Pagasta skrīvera pārskatīšanās. Kā avīzes ziņo, Grobiņas pagasta valde izdevusi kādam sava pagasta loceklim pasi, kurā tas ierakstīts par sievieti.

22.martā, Dzimtenes Vēstnesis, Nr.66

Grobiņa. Jaunās pilsētas vēlēšanās 11.februārī no 11 domniekiem un 8 kandidātiem ievēlēja 9 domniekus. Papildu vēlēšanās 16.martā visi uzstādītie kandidāti (2 domnieki un 8 kandidāti) tika izbalotēti. Iztrūkstošos domniekus un kandidātus tagad iecels gubernators. Pilsētas vecākais Rozenbergs izkritis cauri. Tā tad divi vienīgie vācu kandidāti – Knochs un Rozenbergs nav ievēlēti.

30.martā, Liepājas Atbalss, Nr.73

Gavieze. Uz Bibliotēkas Biedrības kārtēju biedru sapulci 25.martā bij ieradušies 99 biedri. Dienas kārtības smaguma punkts bija – valdes un revīzijas komisijas vēlēšanas. Lai gan daļa biedru bij sašķēlušies divās pretējās partijās, caur ko bija sagaidāma sparīga cīņa „bumbojot”, tomēr, kā jau tas arvienu mēdz būt, arī šoreiz notika, ka mazs pulciņš bezpartejisku ar savām balsīm deva priekš partijām pavisam negaidītus iznākumus.
Par valdes locekļiem un to vietniekiem palika visi līdzšinējie; tikai revīzijas komisijā nāca Vecvagara un Leiguda vietā Treimans un Ģībiets. – Raksturīgi atzīmēt, ka mēs nepavisam vēl nejēdzam sapulcēs uzvesties: trokšņojam, runājam visi reizē u.t.t., caur ko atgādinām kabaku jeb tirgus stūri, bet nekādi biedrības sapulci.
Sapulces beigās atskanēja balsis, ka revīzijas komisija drīzumā paģērēšot ārkārtējas sapulces sasaukšanu; interesanti būs izzināt, kamdēļ nāksies atkal pilnā sapulcē „čalot”...
Šoreiz valdes gada pārskats un revīzijas komisijas ziņojums izpalika, kaut gan pēc statūtiem tam šinī sapulcē vajadzēja tikt priekšā celtam; - bet, varbūt, tas attaisnojams ar mūsu jaunumu biedrības lietās.

Grobiņa. Garīgs koncerts. Grobiņniekiem sagaidāms rets baudījums, jo Gaviezes Bibliotēkas Biedrība pirmo lieldienas svētku dienā sarīko Grobiņas baznīcā garīgu koncertu, pie kura starp citiem spēkiem ņems dalību pazīstamais iecienītais mākslinieks uz meža-raga Juris Jurjana kungs. Cik zināms, Jurjana meža rags Grobiņā un pat lielā apkārtnē atskanēs pirmo reizi, kamdēļ tiem mūzikas mākslas cienītājiem, kas nav Jurjanu dzirdējuši, ieteicams pirmajos lieldienas svētkos nepalikt mājās.
Bez Jurjana koncertā ņems dalību koris, kā arī būs priekšnesumi uz čello un ērģelēm.

2.aprīlī, Liepājas Atbalss, Nr.76

Grobiņā vakar agri no rīta nodedzis Pūra koka spīķeris ar labību.

9.aprīlī, Dzimtenes Vēstnesis, Nr.81

Grobiņa. Apcietināta zagļu banda. Aprīļa sākumā, kā Kurzemes laikraksti ziņo, Grobiņas apriņķa policija apcietinājuse Grobiņas Kadiķniekos vietējos čigānus Kr.Stepanu, Jāni Kleinu un Juri un Frici Sklandas, kuri bija izdarījuši veselu rindu zirgu zādzību no pagājušā rudeņa līdz šā gada marta mēneša beigām. Starp citu minētie zagļi atzinās, ka nozaguši 2 zirgus A.Kārkliņam Upesmuižā un 1 zirgu D.Skroderenam Durbē, Biteniekam Vērgalē un Tadaiķos – Steinberģim. Zagļi sūtījuši nozagtos zirgus uz Prūsiju. 4 no zagtajiem zirgiem sadabūti rokā.

10.aprīlī, Liepājas Atbalss, Nr.83

Laupītāji. Starp Balto un Stabļu krogu aizvakar divi tēviņi uzbruka šosejas namiņa nomniekam Jānim Ķeirim, kad šis patlaban uz velosipēda brauca no Grobiņas uz mājām. Iesākās cīņa, un abi tēviņi tikai tad laidās lapās, kad uz Ķeira saucieniem steidzās palīgā ļaudis no tuvējām mājām. Ķeiris pats nu ar savu ratu dzinās pakaļ tēviņam, kurš bija aizļepojis uz Grobiņas pusi, panāca to un ar kāda garāmgājēja palīdzību apcietinājis nodeva to Grobiņas policijai. Mājās pārbraukušam tam pa nakti ar saviem ļaudīm laimējās saņemt kādu Anifizoru Preisu, matrozi, kuru viņš pazina par savu otru uzbrucēju. To nodeva Liepājas policijai. Abi atzīstas, ka bijuši nodomājuši Ķeiri aplaupīt.

27.aprīlī, Jaunās Latviešu Avīzes, Nr.34

Uz pilsētu! Kā „Libausche Zeitung” raksta, tad Grobiņas apriņķī pa Jurģiem bijuse novērojama liela laukstrādnieku pārvākšanās uz Liepāju. Avīze piemin, ka Liepājā jau tāpat bijis liels daudzums strādnieku, kuriem trūcis darba; saprotams, tagad viņu skaits kļūs vēl lielāks. Laucinieku pieplūdums šogad Liepājā bijis tik liels, ka visi mazie dzīvokļi tagad esot jau aizņemti un par augstāku īres naudu, nekā līdz šim. Laucinieku ieceļošana Liepājā jo uzkrītošāka esot vēl tāpēc, ka Grobiņas, Aizputes un Kuldīgas apriņķos uz laukiem ir liels strādnieku trūkums un par tādiem tur pieņem vācu kolonistus, leišus un pat čigānus. Daudzi saimnieki ik gadus vedot Liepājas strādnieku bērnus uz laukiem pie dažādiem vieglākiem darbiem – bet laucinieki bariem plūstot uz Liepāju.

28.aprīlī, Latviešu Avīzes, Nr.34

Grobiņa. Akā noslīcinājusēs. 71 gadu vecā Mindel pēc sava dēla nāves bijusi arvienu grūtsirdīga un ne pie pilna prāta. Tādā neprāta brīdī, kā domā, tad viņa gāzusēs akā.

Vilciena sabraukts. 17.aprīļa vakarā 21 gadu vecais Grobiņas zemnieks Fricis Priedols iereibušā stāvoklī gājis pa Romnas dzelzceļa sliedēm, kur ap pulksten 12 naktī ticis sabraukts. Tikai pirmā lieldienas svētku dienā viņa līķi atradis dzelzceļa sargs Gaviezas stacijas tuvumā uz dzelzceļa sliedēm.

No Iļģiem. Iļģu mežā 19.aprīlī, kā pēc jaunā stila 1.maija svētkos, ticis noturēts mītiņš, kuru Grobiņas laukpolicisti iztrenkājuši. 7 bandas vadoņi tikuši apcietināti.

28.aprīlī, Liepājas Atbalss, Nr.94

Grobiņas apriņķis. Šogad pēc visai īsas ziemas uznāca agris un silts pavasaris, kādu pat veci ļaudis atminas ar pūlēm. Zeme apžuva ļoti ātri, tā ka jau marta mēnesī varēja sākt strādāt zemes darbus. Sēšana iesākās aprīļa pirmajā pusē un tagad jau pa lielākai daļai nobeigta. Pirmie sējumi jau pat uzdīguši. Arī lopbarības sakņaugi apsēti. Ziemāja šogad labi izcietuse un tikai retajā lejas vietā drusku izgulēta. Āboliņš arī diezgan labs un apsola bagātu ražu, ja tikai neuznāks karstas bezlietus dienas. Siltais laiks arī atstājis savu iespaidu uz kokiem, kuriem jau tagad tikpat lielas lapas, kā pagājušu gadu ap vasaras svētkiem. Augļu kokiem pat jau raisās ziedu pumpuri un ķirši jau sāk ziedēt. Ja laiks paliks labvēlīgs, tad zemkopis varēs vasarā noskatīties uz pilnajām druvām un rudenī uz pilnajiem šķūņiem un klētīm.

No Grobiņas. Otros Lieldienas svētkos šejienes Latviešu Biedrība sarīkoja teatra izrādi – uzvedot Paļeviča 4 cēlienu joku lugu „Preilenīte”.
Luga iestudēta bij ļoti labi – to no grobiņniekiem nebūt nevarēja sagaidīt.
Sevišķi labi veica savas lomas – Vēzis; bij redzams ka viņš pilnīgi bij sapratis savu uzdevumu. Arī Vāvere bij labs. Silapuķe iznāca pavājš. Pārējās lomas bij apmierinošas. Vispārīgi lomu visi spēlētāji mācēja no galvas – bet tomēr vietām kopspēle neizdevās teicami. Apmeklēts bij ļoti vāji. Vaina tā, ka Grobiņā par svētkiem bij 2 teatri. Šāda mazu lauku biedrību šķelšanās nu gan ir ļoti nevēlama: tā atnes tikai postu. Visvēlamākais būtu, ja varētu abas biedrības strādāt roku rokā – ir tad jau vēl diezin kāda plaukšana nav paredzama.

29.aprīlī, Liepājas Atbalss, Nr.95

Sludinājums. Grobiņas pagasta valde dara ar šo zināmu, ka 5. un 12.maijā šī gadā Grobiņas pagasta namā no vietnieku pulka taps izdarīta pagasta nodevu maksātāju šķirošana par 1910/1911 gadu, kāpēc personas, kas vēlās kādus atvieglinājumus baudīt pie nodevu maksāšanas, top uzaicinātas minētās dienās ierasties pie vietnieku pulka ar saviem piemeldējumiem, līdzņemot ārsta apliecību. Kas nav ar šķirošanu mierā, var to 14 dienu laikā pārsūdzēt pie Grobiņas apriņķa zemnieku lietu komisara kunga.
Grobiņā, 23.aprīlī 1910.g.
Pagasta valde

30.aprīlī, Jaunās Latviešu Avīzes, Nr.35

Liels pērkona negaiss pirmdien gājis pār Lejas-Kurzemi. Liepājā starp pulksten 5 un 6 pēc pusdienas vajadzējis apturēt telegrafa satiksmi; zibins sabojājis kādus 10 telefona vadus. Grobiņā „aukstais” zibins iespēris Kāna namā un apdullinājis nama īpašnieku, 2 lauku saimniekus, šuvēju un kalponi. Dr. Mauriņam un feldšerim Kārkliņam tikai ar lielām pūlēm izdevies viņus atkal dabūt pie samaņas.

5.maijā, Avots, Nr.18

Grobiņas Pilsēta
I.

Grobiņa — pilsēta ne visai liela.
Apaļiem akmeņiem bruģēta iela,
Neatstāj tīkamu iespaidu mums.
Nami pa daļai vēl veclaiku stilā,
Dažiem pat ziemelis dakstiņus cilā,
Dažus pat apdzīvot aizliegums.

Ir jau arī
Daži pāri
Stalti, braši.
Bet to mazums.
Lielais daudzums
Zemi, plaši.

II.
Grobiņa - pilsēta ne visai liela,
Tomēr ar' ļaunajam šeitan ir viela.
Par slapjumu šeitan tik ļoti ir gādāts,
Pret dzeršanu liekas vēl mazums top stradāts.
Par ūdeni es nerunāju,
To grūti izbēgt, sperot kāju.
Pilsētai pašai gan vienīga aka,
Bet toties tās sētā ikkatris sev raka.
Ir dīķis un upe daudz ūdeņa dod,
Ja tikai tu gudris un izmantot prot.
Par tēju? - Arī ne!
Tik viena tējnīca
Šeit mūsu pilsētā -
Ir tad tā tukša te.

Par alu, brandvīnu un citu vēl
Daudz gātāds šeitan, dievamžēl.
Gandrīz ik soļa vieta trauc,
Kur visu nodzer žūpas daudz.

III.
Grobiņa - pilsēta ne visai liela,
Tomēr apgaismota labi ir iela.
Zināms, pirmo vietu
Ierād' mēnesim,
Lai tas gaismu lietu
Šurp no debesīm.
Brīžos, kad tas liedzas
Gaismu izplatīt,
Tad ar lampām steidzas
Vietu izpildīt.
Prātu gaismo skolas,
- Kas te laba ties'.
Bērnus audzēt solas
Gaišus, jā paties'.

Baznīcas še arī
Atspirgties kur vari,
Gaisma sirdī līs.

Baznīca, pilsnams, aptieķis, parka
Biedrojas cilvēci izcelt no zārka.
Dvēsele slima, grēki ja biedē,
Aizsteidzies baznīcā dievvārdi dziedē.
Netici viņiem!? - pilskalnā steidzi,
Lūko uz dabu un Dievu vien teici.
Liels ir tas mīlībā, varens ar' spēkā,
Sagrūs kā mūri pasaules ēka.
Miesa ja slima, lūk, aptiekā zāles,
Pasteidzas šurpu pat daži no tāles.
Morālē slimus un briesmoņus dzīvē
Dziedina bieži aiz biezajiem mūriem.
Jāsēž pie ūdeņa, maizes tiem brīvē
Dienas vai gadus, kā kādreiz nu kuriem.
Visam tam pakalpo, bagāts vai prasts,
Dzelzceļa stancija, vietējais pasts.

Grobiņa - pilsēta ne visai liela,
Tomēr ar' tirgoņiem šeitan ir viela.
Bode pie bodes
Visādām precēm,
Blūzēm pēc modes,
Ziepēm un svecēm.
Visu, ko vēlies,
Ieej un pērcies.

Vadmalu fabrika
Vilnu apstradā,
Dzirnavas divas
Miltus apgādā.
Redzu daudz plašu
Kāpostu lauku,
Gurķu jo brašu
Visur ieraugu.
Dārzos daudz augļu,
Sārtu un gārdu.
Viss tas jau kopā
Attaisno vārdu:
"Grobiņa - pilsēta ne visai liela,
Apaļiem akmeņiem bruģēta iela!"

J. Valdmanis

6.maijā, Liepājas Atbalss, Nr.101

No Grobiņas. Par pilsētas pilnvarniekiem apstiprināti uz 4 gadiem, skaitot no 1910.gada, ievēlētie: 1) Juris Brūns, 2) Ernsts Treimanis, 3) Žano Grietens, 4) Jānis Mizens, 5) Jānis Poriņš, 6) Jānis Rieksts, 7) Fricis Ģībiets, 8) Mārtiņš Leiguts, 9) Jānis Kušķe un 10) no Kurzemes guberņas lietu komisijas uz 1892.gada pilsētas likumu 24.panta 3.piezīmes pamata ieceltais ebreju priekšstāvis, Morics Poperts.

10.maijā, Liepājas Atbalss, Nr.104

Kurzemes zemnieku lietu komisijas loceklis Rimskis Korsakovs sestdien atbraucis Liepājā un devies uz Grobiņu, kur esot sagaidāma pagasta valdes revīzija.

12.maijā, Latviešu Avīzes, Nr.38

Grobiņas pagastā, Kadiķnieku ciemā atrodošās Jāņa Emmera mājas otrdienas rītu caur uguns pielikšanu nodega līdz pamatiem. Mājas īpašnieks savu īpašumu gribēdams glābt, vārīgi apdedzināja galvu, rokas un kājas, tā ka tam vajadzēja sniegt ārsta palīdzību. No mantas izglābt nekas neizdevās un viss krita ugunij par upuri. Uguns pielikta aiz atriebības.

15.maijā, Liepājas Atbalss, Nr.109

No Grobiņas un apkārtnes. Svētdien 9.maijā vietējā baznīcā iesvētīja ap 150 bērnu. No tiem 80 puisēnu un apmēram 70 meiteņu.

21.maijā, Liepājas Atbalss, Nr.114

Atsaukums. Kā tagad izskaidrojies, tad Grobiņas Kadegnieku Emmera mājas nodegušas no skursteņa, bet ne caur uguns pielikšanu, kā agrāk bija ziņots.

22.maijā, Dzimtenes Vēstnesis, Nr.116

Iļģi (pie Grobiņas). Iļģu mežā netāļu no Mežamuižas uzieti cilvēka kauli, pie kuriem vēl bijušas arī dažas atliekas no vīriešu apģērba gabaliem. Kas tas par tādu cilvēku un no kurienes tas cēlies, nav līdz šim vēl izzināts. Izmeklēšanu izdara Grobiņas policija un Grobiņas izmeklēšanas tiesnesis.

2.jūnijā, Latviešu Avīzes, Nr.44

No Grobiņas. Vēlēšanas. Uz nākamiem 4 gadiem Grobiņas pilsētas pilnvarnieki par pilsētas vecāko ievēlēja namnieku Ģībieti, par tā palīgu to pašu līdzšinējo Treimani un par pilnvarnieku priekšsēdētāju likumos paredzētos sevišķos gadījumos Poriņu.

11.jūnijā, Liepājas Atbalss, Nr.129

Grobiņas vēlēšanas. Kurzemes gubernators nav apstiprinājis Grobiņas jaunizvēlēto pilsētas vecāko Ģībieti, kurpretim viņa palīgs Treimans apstiprināts. Sestdien pa jaunu vēlēs pilsētas vecāko.

15.jūnijā, Liepājas Atbalss, Nr.132

Par Grobiņas pilsētas vecāko 12.jūnijā ievēlēja tirdzniecības dārznieku Brūnu.

No Grobiņas. Mūsu mazajā pilsētiņā pastāv veselas trīs biedrības – Lauksaimnieku, Latviešu un Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība.
Lai gan minētām biedrībām ir katrai savs mērķis, tad tomēr ar kādiem sevišķiem panākumiem tās neviena nedarbojas. Lauksaimniecības biedrībā, var sacīt, ir vēl drusku vairāk dzīvības nekā pārējās tādēļ, ka viņā ir vairāk biedru.
Latviešu biedrība šimbrīžam apklususe. Ļoti sliktu iespaidu atstāj uz latviešu biedrības darbību bieži atkārtojošās maiņas komisiju un priekšniecības locekļu sastāvā.
Latviešu biedrībai ir visplašākie statūti: biedrība var sarīkot populārus priekšlasījumus, jautājumu izskaidrojumus un mācības stundu vakarus, var ierīkot bibliotēku, lasāmu galdu; kā arī dibināt dziedāšanas un mūzikas korus; sarīkot teātra izrādes, koncertus, zaļumu svētkus un citus izrīkojumus.
Protams, biedrības darbības gaita atkarājas, pa lielākai daļai no biedrības priekšniecības (valdes). Tagadējā biedrības valde diemžēl visai maz rūpējas par plašā darbības lauka izmantošanu.
Bij nolemts lasīt par sekošu tematu: „Komētas un māņticība par pasaules galu” un „Kā zemes lode cēlusēs?”. Priekšlasījumu sarīkošana bij nolemta 12. un 13.jūnijā, bet tā kā no policejas līdz tam laikam nedabūja atvēli, tad lasīšana bij jāatliek.
Katrā ziņā biedrībai nevajadzētu atkāpties no šī cēlā pasākuma realizēšanas un neatlikt priekšlasījumu sarīkošanu uz visiem laikiem. Runājot par biedrības valdes darbību, jāpiemin ka biedrības valdes sēdes netiek kārtīgi noturētas, kas arī atstāj ļoti nelabu iespaidu. Dažs biedris, atnācis zināmā dienā samaksāt biedru naudu, neatrazdams ne viena valdes locekļa, pāriet atpakaļ uz māju un nokavējis biedru naudu iemaksu reizē ar to skaitās par izstājušos no biedrības.
Kas zīmējas uz brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību, tad beidzamajā nekādi izglītojoši izrīkojumi netiek sarīkoti, izņemot dažas zaļumballes ar pilnu bufeti.

22.jūnijā, Dzimtenes Vēstnesis, Nr.140

Par Grobiņas pilsētas vecāko nav apstiprināts ne ievēlētais Ģībiets, ne Brūns, un gubernators iecēlis par vecāko līdzšinējo Fr. Rozenbergu.

25.jūnijā, Liepājas Atbalss, Nr.140

No Grobiņas. Grobiņas Lauksaimniecības Biedrība sarīkoja svētdien, 20.jūnijā priekšlasījumu par zemes apstrādāšanu no cand. agr. Vidiņa. Bez tam uz vecā pilskalna bij sarīkota spriču demonstrācija ar sekojošu deju. Priekšlasījums bija diezgan kodolīgs, tika nolasīts saprotami un diezgan rāmi, bet ne vis, kā tas parasts, šādos gadījumos „kā pupas no maisa berot”.
Neskatoties uz diezgan jauko laiku un zemo ieejas maksu priekšlasījums bija vāji apmeklēts, turpretī pilskalns bagāti. Ievērojama bij dažu kungu un jaunkundžu izturēšanās, kuri priekšlasījuma sākumā sagruva visi zālē, bet vēlāku cits pēc cita „aizšmauca”. Sak: Labāk jau tad aizejam uz pilskalnu, nekā klausamies tādos niekos.

1.jūlijā, Liepājas Atbalss, Nr.145

Grobiņa. Aizvakar pulksten 9, kad Liepājas-Aizputes brauciens sāka patlaban kustēties, Rolavas 63 gadus vecais strādnieks Višņevskis, drusciņ iereibis, mēģināja iekāpt vagonā, paklupa, pakrita zem vagoniem un tika vidū pārbraukts pušam.

5.jūlijā, Liepājas Atbalss, Nr.148

Grobiņas apriņķī tagad līst ikdienas. Ceļi pavisam mīksti, siena un āboliņa raža pavisam sabojāta. Tik slikta lopbarības raža gadiem nav bijuse. Visas upju un zemākās pļavas pārplūdušas. Tiklab nopļauts kā nepļauts āboliņš piesists pie zemes un pūst. Arī nenopļautas pļavas apsērotas ar smiltīm un dubļiem, un tā tad arī samaitātas. Rudzi un kvieši sakrituši veldrē, tā ka tagadējā karstumā vārpas, kuras guļ pie zemes, sākušas izdīgt. Kartupeļu laksti zemās vietās paliek melni. Lopi cieš badu, jo nopļautās pļavas un āboliņa laukus nevar novākt. No 27.jūnija līst dienu un nakti gandrīz bez apstāšanās, tā ka sagaidāmi vai tīri pavasara plūdi, ja laiks negrozas. Lai Dievs palīdz zemkopjiem.

8.jūlijā, Liepājas Atbalss, Nr.151

No Grobiņas apkārtnes. Pēc ilgā lietainā laika, kas vilkās no vasaras svētkiem līdz pat jūlija mēnesim, nu atkal iestājies labs siena laiks, kuru ar lielu ilgošanos jau sen gaidījām. Zemkopji ar visiem spēkiem nu pūlas panākt to, ko nokavējuši lietainā laika dēļ. Un šis nokavējums nav viss mazais. Vairāk kā divas nedēļas lauku darbi ir stāvējuši pavisam uz vietas, neskatoties uz to, ka vasaru zemkopim katra stunda ir neatmaksājama. Lai gan zemkopji arī pa šo lietaino laiku darbojās gar sienu, tomēr šis darbs bija pilnīgi veltīgs, jo tiklīdz siens, paspīdot saulei, tika izārdīts, te ātri uznākušais lietus to atkal no jauna samērcēja un tā padarīja vēl vairāk darba nekā agrāk. Dažiem āboliņš un siens ir pavisam sapuvis un lopu barībai nederīgs. Vietām nopļautais siens rādījās, ka būtu pavisam pazudis, jo attals tam izauga cauri. Ja vēl kādas dienas ilgāk būtu turpinājies šis slapjais laiks, tad droši vien viss nopļautais siens un āboliņš būtu galīgi sabojājies un mēs tad būtu palikuši bez lopu barības.
Labība pateicoties šim lietainam laikam, izdevusēs laba, tā ka šogad ceram uz bagātu gadu, lai gan pavasari ar skumju sirdi noskatījāmies uz izkaltušajām druvām, kurās labība jau gandrīz izzuda.

21.jūlijā, Zemkopis, Nr.29

Grobiņas Lauksaimniecības Biedrības priekšniecība: priekšnieks: M.Lauva un J.Brūns, priekšnieku biedri: J.M.Brūns, J.Krūmkalns; rakstvedis: Ž.Skrēģis, tā biedri: A.Ķīvits, A.Kazerauskis; kasieris: J.K.Brūns, viņa biedri: J.Birzenieks, V.Priede. Revīzijas komisijā: J.Poriņš, Ž.Sprūde, P.Leijejs.
Caur biedrības vidutājību tapa iepirkti mākslīgi mēsli par apmēram 2204 rbļ., dažādi lauksaimniecības rīki un kāpuru sprices. Oktobrī tika sarīkoti pļaujas svētki līdz ar graudu, dārza augļu un sakņu sacīksti. Gada beigās sarīkoja lauksaimniecības grāmatvešanas kursus Jēkabmiesta pilsētas skolas skolotāja J.Gulbit kunga vadībā.

24.jūlijā, Liepājas Atbalss, Nr.165

No Grobiņas. Mūsu apkārtnē lopu mutes un nagu sērga pieņem arvienu plašākus apmērus un ir prasījusi jau vairākus upurus, tā Ķīšu Vēža saimniekam un Tāšu muižā kritušas vairākas govis.

Grobiņas Lauksaimnieku biedrībā izrīkos 25.jūlijā publiskus priekšlasījumus. Lasīs lopu ārsts K.Alkšņa kungs par zirgu un piena lopu sugām, attiecīgās sugas rādīs miglu bildēs. Reizi biedrības sapulcē jau tika aizkustināts jautājums, kāda suga būtu visderīgāka mūsu lauksaimniekiem. Gribējām pat pie biedrības ierīkot vaislas ērzeļu staciju, attiecīgos ērzeļus mēģināt dabūt no kroņa. Runājām un debatējām par sugām, ka jau parasts daudz, bet ne pie kāda slēdziena nenācām, jo nebij ne viena lietpratēja, kas pamatīgi pazītu sugas par ko debatējam.
Par piena lopiem kurš katris daudz maz izglītots lauksaimnieks būs lasījis daudz. Bet visas rakstos minētās sugas ne katram būs laimējies redzēt. Svētdienu kad vairāk ne, aplūkosim viņas miglu bildēs. Tāpēc silti ieteicu visiem zirgu audzinātājiem un mīļotājiem un sevišķi saimniecēm mūsu piena lopu audzētājām minēto priekšlasījumu apmeklēt.

3.augustā, Liepājas Atbalss, Nr.173

Šoseju no guberņas prestandēm tagad būvēs no Grobiņas policijas valdes līdz Grobiņas muižai. Būve atdota Davidovam par 5125 rubļiem.

19.augustā, Sadzīve, Nr.93

No Grobiņas. Tāšu muižas dīķī novērota milzīga līdaka, kura norijusi pīli. Lai šo milzeni noķertu, tad dīķis nolaists, bet līdaka izlauzusēs cauri visiem ceļā izliktiem tīkliem un aizbēgusi.

26.augustā, Liepājas Atbalss, Nr.193

Grobiņas pilsētas vecākajs dara caur šo vispārīgi zinamu, ka šogad tiks noturēts Grobiņas rudens tirgus 15., 16. un 17.septembrī priekš tirgošanās ar zirgiem un dažādiem citiem lopiem, kā arī visādiem rūpniecības ražojumiem.
Grobiņā, 23.augustā 1910.g.
Pilsētas vecākais: F.Rozenberg.

2.septembrī, Liepājas Atbalss, Nr.199

Rets gadījums. Liepājas-Aizputes dzelzsceļa 13.verstē 29.augustā starp sliedēm bija nolicies gulēt kāds līdz nesamaņai piedzēries cilvēks. Vilciens, kurš pienāk Liepājā plkst. četros pēc pusdienas, pārgāja pār viņu to nemaz neaizskardams. Mašīnists gulētāju gan pamanīja, bet nespēja lokomotīvi tik ātri apturēt. Gulētājam bij tik ciets miegs, ka viņš neatmodās pat tad, kad vilciens pār viņu apstājās. Viņu izvilka no vagona apakšas un aizveda līdz Grobiņas stacijai, kur nodeva vietējai policijai.

No Grobiņas. 29.augustā šinī gadā Grobiņas Latviešu Biedrība sarīkoja priekšlasījumu par tematu „Pamatlikums bērnu audzināšanā” un uzveda Dzelzskaļa lugu „Sētā un gaitā”. Priekšlasījums lai gan sastādīts no jauna iesācēja – skolotāja – iznāca tomēr kodolīgs un saprotams. Var sacīt, publika bij ar to apmierināta. Apmeklēts bij priekšlasījums vāji. Redzams, ka priekšlasījumus vēl publika nemāk cienīt.
Teātrim bij izvēlēta skaista, gadījumam piemērota luga. Nospēlēja ļoti apmierinoši. Varēja redzēt, ka sarīkotāji bij pielikuši lielas pūles. Sevišķi labu iespaidu atstāja arī kostīmi. Raksturojot atsevišķas lomas, kā labāki par visiem savas lomas veica Miķelis (K.) un Juris (P.), arī K. Peteris bij labs – pārējie bij arī pilnīgi apmierinoši. Ļoti jāpriecājas par publikas kārtīgo izturēšanos par spēles laiku. Apmeklēts bij ļoti labi – zāle bij pilnīgi izpārdota.
Lielākā vēlēšanās būtu, ja Latviešu Biedrības vadītāji nepagurtu un arī uz priekšu censtos dot publikai tik krietnus izrīkojumus, kā beidzamo, jo ar lielāko prieku tos katris apmeklētu.

9.septembrī, Sadzīve, Nr.102

No Liepājas. Purnu un nagu sērga Grobiņas apriņķī. Līdz 1.augustam apriņķī ar sērgu bija saslimušas 359 govis, 134 aitas un 11 cūkas. Augusta mēnesī saslima 1383 govis, 1630 aitas, 456 cūkas, 2 zirgi un 1 suns. No saslimušajiem lopiem nosprāga: 45 govis un 36 cūkas; izveseļojās 1434 govis, 1130 aitas, 265 cūkas, 2 zirgi un 1 suns. Uz 1.septembri vēl palika slimi: 678 govis, 634 aitas un 167 cūkas. Saslima: 80 govis, 51 aita 44 vietās. No jauna parādījās Raibeniekos, kur saslima 11 govis un 30 cūkas, Embotnē, kur saslima 40 govis, kamērā 50 govīm iepotēja poti, un Skodā, Telšu apriņķī.

9.septembrī, Dzimtenes Vēstnesis, Nr.81

Grobiņa. Apcietināta zagļu banda. Aprīļa sākumā, kā Kurzemes laikraksti ziņo, Grobiņas apriņķa policija apcietinājuse Grobiņas Kadiķniekos vietējos čigānus Kr.Stepanu, Jāni Kleinu un Juri un Frici Sklandas, kuri bija izdarījuši veselu rindu zirgu zādzību no pagājušā rudeņa līdz šā gada marta mēneša beigām. Starp citu minētie zagļi atzinās, ka nozaguši 2 zirgus A.Kārkliņam Upesmuižā un 1 zirgu D.Skroderēnam Durbē, Biteniekam Vērgalē un Tadaiķos – Steinberģim. Zagļi sūtījuši nozagtos zirgus uz Prūsiju. 4 no zagtajiem zirgiem sadabūti rokā.

24.septembrī, Liepājas Atbalss, Nr.218

Grobiņas gada tirgus aizvakar bijis apmeklēts sevišķi stipri. No Liepājas vien bij izbraukušas uz gada tirgu ap 400 personas. Uz gada tirgus Liepājas tirgotāju bijis visvairāk.

2.oktobrī, Liepājas Atbalss, Nr.225

Gavieze. Šoruden mums sagaidāmas pagasta amata vīru vēlēšanas, tā ka drīzumā nu piepildīsies tas, uz ko paklusu jau gatavojamies kādu pusgadu iepriekš.
Katram pagasta iemītniekam zināms, cik tas no liela svara, ja pagasta sabiedrības priekšgalā stāv vīri, kas sava uzdevuma cienīgi. Ievērojot šo, būtu jādomā, ka gatavošanās uz vēlēšanām notiek stingri pieslienoties vispārējām interesēm. Tomēr tā tas nebūt nav. Lielāko lomu še spēlē personīgā godkārība, dažādu pagasta šķiru ieskati un arī „rudzītis ar miezīti”, kuriem dažreiz mēdz būt pat galvenā noteicēja vara. Gaviezē bez pieminētiem faktoriem svarīga loma piekrīt arī – lai gan tas izklausās pavisam naivi un bērnišķīgi – pagasta sakausētām daļām: Gaviezei, Sustai un Krīzberģiem. Gavieznieki lūk, šķizdamies par saimniekiem savās mājās, negrib galvenos amatus atdot „piedzīvotājiem” – sustiniekiem un krīzberģniekiem, lai gan starp tiem ir vīri, kas pagasta priekšstāvju amatus var godam izpildīt. Pēdējā laikā nu sajūtams kļūs kara gājiens pret tagadējo pagasta vecāko S., kas dibināts vienīgi uz to, ka S. ir sustinieks un ne gavieznieks, jo citādi pat S. pretiniekiem pret to nav ko iebilst. Notiek aģitēšana no nākošo kandidātu un to palīgu puses, pie kam galvenā aģitatora loma piekrīt „rudzītim ar miezīti”, ar darbības vietu – Grobiņu.
Jācer tomēr, ka vēlētāji visu prātu Grobiņā neatstās, bet pataupīs to arī priekš vēlēšanu dienām, lai neļautos sevi vadīties no maziskām intrigām, bet no vesela cilvēka prāta, par labu visam pagastam.

7.oktobrī, Liepājas Atbalss, Nr.229

Grobiņa. Vietējā Zemkopības Biedrība izrīkos parastos pļaušanas svētkus šogad pavēlu – 18.oktobra dienā, kamēr citādi to mēdza darīt jau oktobra sākumā. Īsteni bij svētkus nodomāts svinēt 17.oktobrī, bet no biedrības neatkarīgu iemeslu dēļ tos dabūja atlikt uz dienu vēlāk. Svētku rīkotāji netaupa pūliņus, lai svētki iznāktu jo kupli un diženi. Aizrādam, ka svētkus kuplinās pēc priekšlasījumiem par lauksaimniecību un lopkopību, lauksaimniecības un dārzkopības ražojumu sacensības izstādes, dziedāšana, teātris un pēdīgi deja. Tā tad būs gādāts priekš jauniem un veciem par uzjautrināšanu. Vēlams būtu, ka vietējās biedrības jo vairāk gādātu gara baudījumu, lai daudzi nenosistu savus grašus un laiku šejienes plītnīcās, kā to diemžēl redz notiekam sevišķi svētdienās.

15.oktobrī, Jaunās Latviešu Avīzes, Nr.83

Grobiņa. Rekrūšu ņemšana Grobiņā sāksies 15.oktobrī. Apriņķa kara klausības komisija paziņo, ka no noņemtajiem rekrūšiem tikai tie tiks atlaisti uz mājām atvadīties no piederīgiem, kuri nebūs piedzērušies. Piedzērušos, kā „Libausche Zeitung” ziņo, tūliņ nodošot apriņķa kara priekšniekam.

21.oktobrī, Dzimtenes Vēstnesis, Nr.242

Liepāja. Visā Grobiņā ņemamo rekrutu skaits šogad segts no bezšķirniekiem un visai mazas daļas treššķirnieku. No 23 iesauktiem žīdiem pie kara klausības komisijas bija ieradušies tikai 3!

Grobiņa. No 17.-27.oktobrim še notur lauksaimniecības kursus Latviešu Lauksaimnieku Ekonomiskās sabiedrības instruktora agronoma Staake un mācīta dārzkopja Zemtura vadībā.

6.novembrī, Latviešu Avīzes, Nr.89

Grobiņa. Mutes un nagu sērga Grobiņas-Aizputes apriņķī, kā „Libausche Zeitung” ziņo, tagad ejot uz beigām, tikai pa dažām nomalēm apriņķī vēl sirgstot apmēram 500 govis. Epidēmijas laikā pa visu apriņķi saslimušas ap 7000 govis, 7000 aitas, 3000 cūkas, 2 zirgi, 2 suņi un 2 kaķi. Domā, ka slimība pa ziemu iznīkšot, ja tikai pavasarī to no jauna neievazāšot no Krievijas dienvidiem.

20.novembrī, Latviešu Avīzes, Nr.93

No Grobiņas. Aizbēdzis žīdu rekruts. Pēc likuma par katru no kara dienesta atrāvušos žīdu rekrutu tā ģimenei tiek uzlikts 300 rbļ. liels naudas sods. Šogad Grobiņas žīds Uzikers, kā „Libausche Zeitung” raksta, gan ieradies pie kara klausības komisijas un ticis noņemts dienestā, bet pirms nodošanas apriņķa kara priekšniekam tomēr aizbēdzis. Kara klausības komisijai nu jāizšķir, vai Uzikera ģimenei arī šai gadījumā uzliekams minētais sods.

20.novembrī, Liepājas Atbalss, Nr.267

Talsu muižu pie Grobiņas nopircis Ūsaiķu īpašnieks barons Šrēderss.

4.decembrī, Liepājas Atbalss, Nr.279

No Grobiņas. Kā liekas, Grobiņas apkārtnes zemkopji sāk piegriezt lielāku vērību savai izglītībai. Mēs sākam atzīt, ka sabiedrībā daudz vairāk ko var sasniegt, nekā katrs par sevi. Šai parādībai laba liecība ir oktobra mēnesī no Zemkopības biedrības sarīkotie lauksaimniecības kursi, kuri, vērā ņemot šejienes apkārtni, bij ļoti labi apmeklēti. Svētdien, 5.decembrī tiks noturēta Zemkopības biedrības kārtēja mēneša sapulce. Apspriešanā starp citu nāks arī sekošie punkti: konsumveikala dibināšana un dārzāju sēklu apgādāšana no biedrības puses taisni no pirmavotiem. Ievērojot apspriežamo punktu svarīgumu, vēlams būtu, kaut biedri ierastos jo kuplā skaitā.
Iepriecinoša parādība novērojama arī mūsu Krāj-aizdevu kasē. Mūsu kases direktori sāk laikam briest resnumā, lai arī ar to darbību kā būdams. Viņi lūk atraduši tās telpas, kur agraki strādāja abas biedrības kopā priekš sevis par šaurām. Lai telpas būtu plašākas, tie izsvieduši Zemkopības biedrības kanclejas skapi ārā.

22.decembrī, Liepājas Atbalss, Nr.294

No Grobiņas. Ap šejienes lauksaimniecības biedrību sāk arvienu vairāk pulcēties apkārtējie zemkopji, kā tas redzams no biedru skaita, kas šogad stipri gājis vairumā. Šā mēneša sapulcē, tika iekustināts jautājums par konsumveikala dibināšanu. Tā kā klātesošie biedri tuvāk nebij iepazinušies ar minēto jautājumu, tad pēc dažām debatēm biedri uzdeva valdei stāties saziņā ar jau pastāvošiem konsumveikaliem pie zemkopības biedrībām, dēļ tuvāku ziņu ievākšanas. Tika arī nolemts nākamam gadam dārzaugu sēklas iepirkt vairumā no pirmavota, lai iegūtu neviltotas dīgstošas sēklas. Biedrības bibliotēkas paplašināšanai biedris Ž.Ezermalis ziedoja derīga satura grāmatas 25 rbļ. vērtībā.

23.decembrī, Liepājas Atbalss, Nr.295

Grobiņas šosejas muitas lietā
Šā laikraksta Nr.289 bija ievietots ziņojums, ka pēdējā laikā lauciniekiem bieži notikušas sadursmes ar mani, minētās šosejas muitnīcas nomnieku, dēļ lielākas muitas naudas ņemšanas, nekā pēc takses nākoties un ka tamdēļ vairāki Durbes apkārtnes zemkopji mani apsūdzējuši pie tiesas. Kas attiecas uz muitas naudas ņemšanu, tad tāda top ņemta pēc no Kurzemes gubernatora kunga apstiprinātas takses un Liepājas pilsētas valdes nosacījumiem, kuri redzamā vietā pie muitnīcas izstādīti un ikkatram pieejami. Nekad neesmu vairāk muitas naudas ņēmis, nekā minētajā taksē paredzēts. Nav mana vaina, ja daži zemkopji taksi pārprot un nepareizi tulko jeb ja dažs no viņiem savas lasīt neprašanas dēļ, to neprot izlasīt. Esmu ar labprātību ikkatram no strīdīgajiem uz takses noteikumiem aizrādījis un tos paskaidrojis, bet neba nu katris ļaujas ieteikties - visvairāk no pilsētas mājās braucot, kad tas prāts no pilsētas baudām un omulībām tāds jautrāks tapis, tad pie muitnīcas top uzsaukts: "nost no kājām, ko muldi, vai redzi pātagu" un šmiukš - muitas ņēmējs sajūt cirtiena sekas. Par vienu tadu gadījumu policija nupat sastādīja protokolu un vainīgais tiek saukts pie atbildības. Beidzot, kas attiecas uz to, ka daži par nepareizas muitas ņemšanu esot mani iesūdzējuši pie tiesas, tad šai ziņā varu paziņot to, ka manim no tam vēl nekas nav zināms, un, kaut arī tas tā būtu, tad katram tak zināms, ka iesūdzēt ir viegli un izdarīt to var ikkatris, bet kāds būs sūdzības gala iznākums, to ikviens nezin un tur ceļas jautājums. - Dzirdēsim, ko rādīs nākotne.
Grobiņas šosejas muitnīcas nomnieks Jānis Keire
Grobiņas pilsēta. Par pilsētas zemi atzīst gabalu starp robežām: Brediķu māju, Grobiņas kroņa muižas, Grobiņas mācītāja muižas, Rolavas muižas, Šmerļu māju, Iļģu muižas, Lielo un Mazo Turantu māju; pārējas pilsētas daļas atzīst ārpus apbūves rajona.

Grobiņa. Vietējā Latviešu Biedrība sarīko otrā ziemas svētku dienā „svētku vakaru” ar sekošu programu: 1. – deklamācijas un dziesmas (izpilda vīru un jauktais koris) un 2. – teātri ar sekojošu deju. Pēc programas skatoties – ja to cik apmierinoši izpilda – vakars sola Grobiņas un apkārtnes iedzīvotājiem, kuri tā maz dabū redzēt labus izrīkojumus, daudz ko nopietnu un ievērojamu.
Tāds izrīkojums jau vēl Grobiņā nav bijis; taisni redzams, ka Latviešu Biedrības „stūres vīri” netaupa vis pūles, lai pasniegtu mums ko labāku, par ko ļoti jāpriecājas un jāvēlas, lai tas notiktu arī uz priekšu. Priekš deklamācijām izvēlēti nopietni, sajūsminoši gabali no Plūdoņa un Raiņa, par piemēru Plūdoņa „Atraitnes dēls” un „Rekviēms”. Pie tādiem gabaliem jau var tikai ķerties mākslinieki, bet reiz ko cilvēks nopietni grib, tad viņš daudz ko paspēj; tas attiecināms arī uz minētām 2 deklamācijām, kuras uzņēmušies deklamēt vietējie spēki. Pārējās ir vieglākas. Varēja jau gan ieņemt programā arī vienu otru jautra satura deklamāciju un nevis aprobežoties vienīgi ar nopietniem gabaliem, kuri pa daļai, kā domājams, vietējai publikai paliks nesaprotami. Dziesmas tiešām izmeklētas skaistas – atliek tikai tās skaisti izpildīt.
Priekš teātra izvēlēta Blaumaņa luga „Ļaunais gars”.
Nožēlojama lieta, ka Grobiņas „aktieriem” piemīt viena slikta īpašība, kas ļoti kaitē izrādēm. Lieta tā, ka mūsu vietējiem spēkiem teātra lieta vēl nevienam nav sirds lieta, kurā redzētu nopietnu darbu, bet tie to uzskata par rotaļu – „laika pakavēšanu”. Tādēļ arī bieži vien notiekas, ka pie lomu izdalīšanas, dažs labs, nedabūjis lomu „sev pēc garšas”, atmet visam ar roku.
Šoreiz, kā dzird, tad arī pāris no labākiem Grobiņas diletantiem P. un K., laikam tā paša iemesla dēļ, neņemot dalību pie teātra. Ļoti nožēlojama parādība!
Tā ka „svētku vakara” programa atrodas jau ilgāku laiku sagatavošanā, tad cerams, ka šis vakars sniegs tiešām ko labu.
Gaviezniece L.K.

28.decembrī, Liepājas Atbalss, Nr.297

No Grobiņas. Pie mums tiek projektēts tuvākā nākotnē atvērt 4 klasēju pilsētas skolu ar latviešu valodas mācību. Ar minētās skolas atvēršanu mēs būtu spēruši ievērojamu soli uz priekšu un mūsu jaunā paaudze tiktu cik necik vairāk pie gaismas un izglītības. Kaut pasākums atkal neizgaistu, kā reiz jau izgaisa proģimnāzijas jautājums. Tagad mums pastāv tikai divas elementārskolas.

31.decembrī, Liepājas Atbalss, Nr.300

No Grobiņas. 2.janvārī 1911.gadā Grobiņas Lauksaimnieku Biedrība noturēs savu kārtējo mēneša sapulci. Uz dienas kārtības būs valdes vēlēšana, gada pārskata pieņemšana un citi, diezgan svarīgi jautājumi. Tajā pašā dienā tiks pieņemta pieteikšanās uz piedalīšanos pie dārzkopības sēklu izrakstīšanas, kuru uzņemsies nākamajam gadam pate Grobiņas Lauksaimnieku Biedrība. Kā zināms, tad sēklu izrakstīšana līdz šim tika uzticēta blakus personai, pie kam peļņa nebija ne biedriem, nedz arī biedrībai, uz ko sevišķi tiek darīti uzmanīgi apkārtējie lauksaimnieki.

No Grobiņas apkārtnes. Kā jau agrāki laikrakstos tika ziņots, tad vairāki Grobiņas apkārtnes zemnieki pienācīgā vietā cēluši sūdzību pret muitas turētāju uz Liepājas-Grobiņas šosejas. Sūdzība tiek izmeklēta tagad no Grobiņas policijas un domājams, drīzumā tiks izšķirta. Šī sūdzība ieinteresējuse lielākā mērā apkārtnes zemniekus.

1911

10.janvārī, Liepājas Atbalss, Nr.6

No Grobiņas. Svētdien, 2.janvārī Grobiņas Lauksaimnieku biedrības kārtējā mēneša sapulcē notika biedrības priekšniecības pārvēlēšana un gada pārskata priekšā celšana. Par priekšnieku ievēlēja J.Andersonu, par priekšnieka biedriem E.Treimani un M.Lauvu. Par kasieri J.Petrevicu un kasiera biedriem E.Dadzi un A.Klieči. Par rakstvedi L.Skreģi un viņa biedri J.Lusa un A.Kivitu. Revīzijas komisijā ievēlēja M.Lauvu, V.Salenieku un J.Poriņu. [...]

No pārskata par pagājušā gada biedrības darbību bij redzams, ka biedrības mantas stāvoklis audzis par 200 rbļ. Nolēma tekošam gadam abonēt, un izrakstīt sekošus žurnālus: "Zemkopi", "Baltijas Lauksaimnieku", "Izglītību", "Jaunības Tekas", Derīgu grāmatu nodaļas izdevumu, un "Плодоводство". Tā kā tagadējās telpas L. kungs nevarēja uz visu gadu īrēt, tad uzdeva valdei rūpēties uz priekšu par citām telpām.

Mūsu lauksaimnieku biedrības Krāj- un Aizdevu Sabiedrībai bij 29.decembrī 1910.g. ģenerālsapulce. Uz dienas kārtības bij, starp citu, viena valdes locekļa un viņa kandidāta vēlēšana un bez tam, viena Domes locekļa vēlēšana. Diemžēl kases valde nebij par vajadzīgu atraduse biedriem laikā piesūtīt uzaicinājumus Direktori laikam baidās par savām iesildītām vietiņām. Nepatīkami jau arī tiešām būtu, ja kāds, kas nav no "mūsu partijas", ieticis valdē sāktu par daudz savu degunu bāzt kur nevajaga.

13.janvārī, Liepājas Atbalss, Nr.9

Talsi, Grobiņas apr. Pagājušā gada beigās vietējie mazzemnieki saņēma no kroņa zemes uzrauga pieprasījumu, vai viņi, mazzemnieki, nerentē kur citur zemi jeb pļavas. Dabūjis dzirdēt par šādu pieprasījumu, kādas šejienes muižas arendators stipri iztrūkās, jo viņš dažiem mazzemniekiem rentē pļavu, kas pēc kontrakta aizliegts. Bet, lai nenāktu uzrauga ausīs viņa aizliegtā rīcība, arendators apstaigāja visus savus nomniekus, pavēlēdams tiem neatbildēt uz minēto pieprasījumu. Vai rentnieki būs paklausījuši cienīgā pavēli - nav vēl izskaidrojies.

14.janvārī, Liepājas Atbalss, Nr.10

No Grobiņas. Mēs, Grobiņas apkārtnes saimnieku gājēji: puiši, meitas, kalpi, jau no Mārtiņiem pa lielākai daļai katru svētdienu mērojam vairākas verstes garo ceļu uz Grobiņu, un proti, tās vienas lietas labad, - saimniekus līgt nākošam gadam! Līgšanas vietas, saprotams, tiek izraudzītas šejienes dzertuvēs, kuras tad ir tā ļaužu pārpildītas, ka tam, kas drusku novēlojies, ir pat grūta iekšā tikšana. Mūsu dzertuves izpilda "vietu apgādāšanas kantora" pienākumus, jo te bez vietu pieprasītājiem ir darbā vairāki "mākleri", kuri pret labām magaričām apņemas pakalpot uz labāko. Še tad arī pie pilnām pudelēm un glāžu trokšņa noslēdzam savstarpējus līgumus, bet cik no šādiem līgumiem patiesi tiek ievēroti, ir uz pirkstiem saskaitāms. Daži tai pašā dienā lauž savu solījumu pirmajam saimniekam, un dzer līkopas atkal ar otru, un tā dažs labs gājējs līdz pavasarim ir taisījis līgumus ar trijiem, četriem saimniekiem, bet beigās tikai pie viena aiziet. Un visi šādi līgumi notiek tikai krietnas iemešanas dēļ, jo neviens līgums netiek bez magaričām noslēgts. Augšējais jau diezgan raksturo zemo izglītības stāvokli mūsu gājēju starpā, un ja pie mums tiek izrīkots kāds izrīkojums, uzvests teātris u.t.t., tad tam nepiegriežam ne mazāko vērību.

Dažos pagastos kaimiņu saimnieku gājēji samet vienu otru rubli, izraksta sevīm pa laikrakstam, žurnālam u.t.t. un pavada savu brīvo laiku labāk lasīdami un pārspriesdami, nekā savus grašus ripodami uz krodzinieku.

[Magaričas - kopīga iedzeršana pēc kādas vienošanās noslēgšanas]

Kā dzird, tad visā drīzumā še nodibināsies "Grobiņas Brīvbibliotēkas Biedrība"; pašlaik tiekot pie statūtiem strādāts un tiklīdz būšot gatavi, tos iesniegšot reģistrēšanai.

26.janvārī, Liepājas Atbalss, Nr.20

No Vērgaļiem. Ar 20.janvāri mums uznāca negaidot kamanu ceļš. Tūlīt nomanāma dzīva kustība. Sacirstā stutmalka iek ar steigu vesta uz Dunalkas staciju. Lai gan cena par novešanu ir ļoti maza, bet braucēju arī nav trūkums.

Pēdējā laikā paliek daudz bērni slimi ar šarlaku un masalām. Skolēnu skaits pamazinājies pāri par pusi, jo daudzi slimo ar minēto slimību.

Pagasts ar muižu kopā algo Dr.Sprūdi no Grobiņas, kas katru piektdienu atbrauc vietējā muižā un izmeklē slimniekus. Tā ka aptieka tuvumā nav, tad pēc zālēm jābrauc vai nu uz Cīravu, vai uz Grobiņu.

No Iļģiem. Raža pie mums izdodas diezgan apmierinoša, jo nestaigājam vairs tēvu tēvu pēdās. Zemi rūpīgi izstrādājam un uz mākslīgiem mēsliem skatāmies ar uzticību. Zirgu kuļmašīnas izzūd cita pēc citas, jo ar tvaika kūlēju darbs daudz sekmīgāks. Lopkopībai ieņemot pienācīgo vietu arī sakņaugiem šejienieši piegriež arvien lielāku vērību. No "dārziņiem" esam jau pārgājuši uz tīrumiem un pagājušā pavasarī daži lauksaimnieki ar sakņaugiem apdēstīja un apsēja veselus laukus.

Muižas barons fon Ofenberga kungs lika pārbūvēt savas ūdeņa sudmalas pēc jaunlaiku prasībām. Dižās muižas gājēji, izņemot pārs, visi paliek uz nākamo gadu. Blakus [Kārļu] muižas rentnieka [Otto] B. [Brikmaņa] kunga gājēji daži atkāpjas, jo nav darba spējīgi.

8.februārī, Rigasche Zeitung, Nr.31

Grobiņa. Miris tiesas padomnieks Karls von Sternbergs.

"Libausche Zeitung" varam lasīt: Sestdien pulksten 4 pēcpusdienā Grobiņā 77 gadu vecumā miris bijušais Pēterburgas Valsts kontroles vadītājs, padomnieks Karls von Sternbergs. Nelaiķis, kura tēvs, arhitekts, bija emigrējis no Vācijas, savu bērnību pavadīja Grobiņā, kuru viņš uzskatījis par savām otrajām mājām un kur viņš bieži dzīvoja vēlākos gados. Pabeidzis Tartu universitāti ar tieslietu kandidāta grādu jaunais Sternbergs naturalizējās par Krievijas pilsoni un iestājās valsts dienestā kā Kurzemes kamerālpalātas ierēdnis. Viņa tālākā karjera viņu noveda vispirms Finansu minsitrijas departamentā un vēlāk Valsts kontrolē Rīgā un Rēvelē. Turku karš padarīja Karlu von Sternbergu par armijas nodaļas kasieri un tad par Jekaterinoslavas kontroles departamenta vadītāju, kur viņš sabija 18 gadu. Pēc tam, kad viņš dažus gadus bija darbojies  Tomskas un Tiflisas kontroles departamentos, viņš tika no īpaša Valsts kontroles varasvīra, ģenerāļa Lobko, uzaicināts kļūt par Pēterburgas Valsts kontroles vadītāju. Pastiprināti sliktā veselība spieda viņu 1907.gadā teikt dienestam ardievas un apmesties savā dzimtajā pilsētā Grobiņā, kur viņš pelnījis cieņu un ievērību plašākās aprindās. Padomnieks Sternbergs bija vairāku ordeņu, tostarp Annas ordeņa I.klases, saņēmējs. Miers viņa pelniem!

8.februārī, Liepājas Atbalss, Nr.31

No Grobiņas pag. Cik nekārtīgi mēs, tālāk dzīvojošie Grobiņas pagasta iedzīvotāji saņemam savu korespondenci, izliksies neticami, - bet patiesīgi. Ja nu tas notiktu reizi vienu, otru nebūtu jau ko iebilst ja nenotiktu pastāvīgi. Tā dažs labs saņem savu korespondenci pēc vairākām nedēļām kopš [tā] pienākuse Grobiņā. Man gadījās saņemt 1.februāra korespondenci, kura apzīmēta ar Grobiņas pasta nodaļas stempeli 2.janvārī. Vienīgā vaina te tikai uzveļama pagasta priekšniekiem, kuri gan korespondenci kārtīgi saņem katru nedēļu pagasta namā priekš nodošanas adresātiem, bet mājās pārvesdami, iesviež kādā istabas stūrī, kurā kā redzams, viņa krājas mēnešiem, līdz kamēr tā vēlāk pie gadījuma tiek izņemta un nodota adresātam pēc ieskata. Cerams, ka uz priekšu mūsu priekšnieka kungi papūlēsies, un korespondenci izdalīs daudz maz ātrākā laikā.

12.februārī, Liepājas Atbalss, Nr.35

No Iļģiem. Vietējais barons fon Ofenbergs pārdevis kādam Liepājas koku tirgotājam G., savā mežā lielāku partiju koku priekš nociršanas. Mežā pie ciršanas un zāģēšanas tiek steidzīgi strādāts, lai pie pastāvošā laba ziemas ceļa varētu kokus izvest iz meža un izstrādāt brusās, slīperos, un t.t. Izvešanu iz meža uzņēmies Iļģu mazās muižas arendators B. Par koku aizvešanu no meža uz pārs verstis attālo gāšanas vietu tiek maksāts 50 kap. no koka. Mūsu retais mežs paliek dienu no dienas retāks.

Grobiņas lauksaimniecības biedrība noturēja 6.februārī š.g.kārtējo sapulci. Starp vairākiem citiem dienas kārtības punktiem nāca apspriešanā biedrības nama jautājums, kurš bija jau aizkustināts pagājušā sapulcē. Pēc dažām debatēm, beidzot kā noderīgāko biedrības nolūkiem sapulcējušies atzina Diž-Turaida saimnieka Brūna kunga namu. Tika pilnvaroti daži biedri, lai pamatīgi aplūko minēto namu, un sazinājas ar Brūna kungu dēļ nama pārdošanas biedrībai. Tiešām krietns solis sperts uz priekšu, un ja darbinieki nepagurs, tad cerams, ka drīzumā tiksim pie savām pašu telpām.

16.februārī, Liepājas Atbalss, Nr.38

Jauns telefona tīkls

Baltijas domeņu valde nolēmuse savienot ar telefonu Grobiņas, Nīcas un Rucavas kroņa muižu iecirkņus, kā arī mežsargu mājas savā starpā. Priekšdarbi jau iesākti.

22.februārī, Dzimtenes Vēstnesis, Nr.43

Viļņas kara apgabaltiesas delegācija vakardien iztiesāja apsūdzību pret 25 gadus veco Grobiņas zemnieku Pēteri Kaipenu, kuru apvainoja par to, ka 24.jūnijā kopā ar Vācijas pavalstnieku Kārli Osvaldu izbēguši no Liepājas guberņas cietuma, izlēkdami pa cietuma kanclejas logu. Iepriekš viņi nozaguši cietuma uzraugiem divus revolverus, ar kuriem tad atšaudījušies pret pakaļdzinējiem. Osvalds apcietināts drīzumā un 1907.gada jūnijā no Rīgas pagaidu kara tiesas notiesāts uz 20 gadiem pie spaidu darbiem. Kaipens bija kalpojis uz kuģiem un dzīvojis ārzemēs, viņš apcietināts tikai pagājušā gadā, kad atgriezies dzimtenē, lai apciemotu slimo tēvu. Viņu notiesāja uz nāvi caur pakāršanu.

22.februārī, Latviešu Avīzes, Nr.21

Ministrijas skolas Grobiņā un Priekulē pārvērstas par 2-klasīgām. Grobiņas pilsētas dome nolēma nodibināt 4-klasu ministrijas skolu un uzturēt no pilsētas puses ar kroņa pabalstu.

23.februārī, Liepājas Atbalss, Nr.44

God. redakcija! Laipni lūdzu ievietot Jūsu godātā laikrakstā sekošo paskaidrojumu, attiecošos uz "Liepājas Atbalss" 39.numurā š.g. ielikto ziņojumu no Grobiņas "Jaunas skolas".

1) Nevis uz Grobiņas pilsētas galvas Rozenberga kunga lūgumu tika jau pastāvošā vienklasīgā ministrijas skola Grobiņā paplašināta, bet uz pašas skolas valdes rīkojumu.

2) Nevis četrklasīgu ministrijas skolu ir nolemts atvērt Grobiņā, bet četrklasīgu pilsētas skolu.

Un atkal nevis minētais kungs ir lūdzis viņas atvēršanu, bet Grobiņas pilsētas vietnieki ir lūguši pienācīgā vietā pēc viņas atvēršanas.

Kāds Grobiņas pilsētas vietnieks.

23.februārī, Kāvi, Nr.11

No Grobiņas. Principiāls jautājums.

Grobiņas zemnieku lietu komisārs atsvabināja no skolas malkas pievešanas luterāņu skolai dažus baptistu ticības saimniekus, aizrādīdams, ka luterāņu skolas uzturamas vienīgi no luterāņiem. Talsu pagasts pārsūdzēja šo spriedumu Kurzemes zemnieku lietu komisijā, kura tomēr atstāja sūdzību bez ievērības. Talsu pagasta valde pārsūdzēja zemnieku lietu komisijas lēmumu senātā.

26.februārī, Kāvi, Nr.12

Mazgruntniecību sadalīšanās Grobiņas pagastā

Atsevišķas zemnieku mājas, kā "Libausche Zeitung" ziņo, Grobiņas pagastā sastāvot pa lielākai daļai no vairākiem nesakarīgiem strejgabaliem. Tā kā pēc izpirkšanas parādu strīķēšanas [ņemto kredītu norakstīšanas- A.S.] saimnieki ir dabūjuši pilnīgu rīcības brīvību par savām mājām un darba spēku dārguma dēļ streijgabalu apstrādāšana vairs neatmaksājoties, tad saimnieki tos pārdodot kā patstāvīgus, atsevišķus zemes gabalus. Pusgraudniecība aizvien vairāk izplatoties, kas ir pirmais solis uz tālāku māju sadalīšanos.

1.martā, Tēvija, Nr.24

Lūgums lasītājiem.

Izlasījis no latvju tautas mūzikas materiāliem rotaļu meldijas un tās sakārtojis, atradu, ka dažām rotaļām trūkst paskaidrojumu, kā tās izdarāmas. Tādēļ griežos pie cien. lasītājiem ar lūgumu, apjautāties tanīs apvidos, kur sekošās rotaļas uzrakstītas, par to, kā viņas izdarāmas, un man laipni to paziņot. [...]

4. "Parād, mazais balodīti,

Kā sēj magonītes?"

- "Tā sēj magonītes!"

Šie vārdi piecreiz atkārtojas tikai "sēj" vietā nāk pēc rindas: aug, plaukst, zied, vīst un plūc. Uzrakstīti Kurzemē Petera mājās pie Grobiņas. Skaidri noprotams ka atbildot: "Tā sēj magonītes," jāizdara kaut kāds žests arī ar rokām vai citādi. Bet kā sevišķi pie katras atkārtošanas tas izdarāms - par to lūdzu iesūtīt ziņas.

Jurjānu Andrejs

[Mana piezīme - nerodu informācijas, vai Jurjānu Andrejam kāds nosūtījis ziņas par šo rotaļu, taču atceros šo rotaļu no savas bērnības. Tātad tā saglabājusies cauri laikiem un nav gājusi zudībā. A.S.]

3.martā, Liepājas Atbalss, Nr.50

No Grobiņas. Dažas dienas atpakaļ kāda ceļojoša krievu aktieru trupa ieradās Grobiņā dot izrādes, kuram nolūkam minētā trupa noīrēja telpas no L[ējēja] kunga. Pirmā uzstāšanās bija nolikta uz svētdienu, 20.februāri, bija salīgts pat vietējs mūzikas koris, tiem grobiņniekiem "uzpūst". Minētā dienā uz izrādi ieradās ne vairāk ne mazāk kā sešas personas, lai gan muzikanti pūta "maršus" nosvīduši, un "mākslinieki" vilka publiku pie svārkiem iekšā, taču nekas nelīdzēja. Pēc visiem pūliņiem beidzot, "mākslinieki" nāca pie pārliecības, ka ar ieņēmumiem nevarēs segt pat ne desmito daļu no izdevumiem un nolēmuši Grobiņu visdrīzākā laikā atstāt un atpakaļ vairs negriezties. Kā izrādās, tad trupa palikuse nesamaksājuse pat dažus rēķinus, kā: L. kungam par telpām, mūzikai u.c. Gaiši redzam, ka arī Grobiņā šādas balagāniskas izrādes vairs "nevelk".

Šejienes latviešu biedrība sarīko savās telpās, 6.martā mandolīnu orķestra koncertu, ar vairāk kuplejām A.Vasmaņa kunga vadībā. Programma, kā redzams, ir daudzpusīga un diezgan interesanta. Zāle būs krāšņi dekorēta un apgaismota ar vairāk kā simts lampiņām. Pie mums šāds izrīkojums kas jauns.

4.martā, Dzimtenes Vēstnesis, Nr.51

Grobiņa. Pagājušā nedēļā še notika nodokļu sabiedrības vecākā vēlēšanas. Agrākais vecākais, vācietis Rozenbergs, izbalsots un viņa vietā ievēlēts - latvietis Zundmans.

8.martā, Latviešu Avīzes, Nr.27

Zvērināts advokāts Julijs Šiemans

4.martā Rīgā, pēc īsas slimošanas, nomiris Jelgavas ievērojamākais advokāts, Jūlijs Šiemans, kurš Baltijas visplašākajās aprindās bija pazīstams kā viens no pirmajām autoritātēm mūsu provinciāllikumu laukā. Neskatoties uz viņa plašo advokāta darbību, nelaiķis aizvien vēl zināja atlicināt laiku, lai arī pilsētas un sabiedrības lietās gan darbiem, gan padomiem iestātos ar savām bagātām zināšanām un spējām. Arī presē un brošūrās nelaiķis bieži vien apstrādājis tiesības un likumu jautājumus attiecībā uz mūsu dzimteni.

Viņš dzimis Grobiņā 30.sept. 1845.gadā, kā turienes pilsētas sekretāra Th. Šiemana dēls. No 1865.-68.gadam viņš studēja Tērbatā tiesu zinības un apmetās tad Jelgavā uz dzīvi, lai te līdz nāves stundai nepārtraukti darbotos. Svētdien, pulksten 5 pēc pusdienas viņa atdzisušās miesas tika no Rīgas pārvestas Jelgavas stacijā, kur tās sagaidīja pilsētas valdes un domes priekšstāvji, lai tās pavadītu uz vietējo reformātu baznīcu, no kurienes otrdien pulksten pusčetros notiks paglabāšana.

30.martā, Liepājas Atbalss, Nr.73

Alkohola upuri

Grobiņas zemnieks Andrejs Priedols, kurš bija līdz nesamaņai piedzēries, braukdams no Liepājas uz mājām nomira no sirdstriekas. Kāds cits zemnieks Zariņš dzērumā iebrauca Grobiņas upē un līdz ar zirgu noslīka.

Rupjš joks

Grobiņas pagasta valde noslīkušā Zariņa līķa uzmeklēšanai izsūtīja vairākus ļaudis A.P. vadībā. Kad Zariņa līķis bij atrasts, daži no meklētājiem no P. prasīja kurvi alus un kad P. liedzās, sagrāba un iesvieda viņu upē. P. stipri saaukstējās un bīstami saslima. Tagad šai lietā iesākta izmeklēšana.

19.aprīlī, Liepājas Atbalss, Nr.86

Svētdienas vakaru uz Liepājas-Grobiņas šosejas 2 huligāni uzbruka uz mājām ejošam Grobiņas iedzīvotājam Pēterim Veidam. Piekāvuši to un atņēmuši naudas maku ar 5 rbļ. un sudraba kabatas pulkstenu 10 rbļ. vērtībā, tie aizbēga, iekams ieradās palīgs.

26.aprīlī, Latviešu Avīzes, Nr.46

Grobiņa. Pasažieru vilcienā, kas še pienāk pēc pusdienas, 17.aprīlī izdarīta kratīšana.Izkratīti visi studenti un dažādu mācības iestāžu audzēkņi.

26.aprīlī, Liepājas Atbalss, Nr.92

Ūtrupe

30.aprīlī 1911.g. Grobiņas pagastā Kalniek mājās tiks vairāksolīšanā pārdota nelaiķa Andreja Jaunbrūna mantība kā: zirgi, govis un citas saimniecības lietas.

28.aprīlī, Liepājas Atbalss, Nr.94

Sludinājums

11.maijā š.g., plkst. 12 dienā, Grobiņas pagasta namā taps pārdota uz torgu vairāksolīšanā noplēšanai daļa no Grobiņas magazīnas klēts ēkas, divas atsevišķas klēts rūmes. Tuvāki nosacījumi pagasta valdē.

5.maijā, Liepājas Atbalss, Nr.100

Iļģu mežā, netāl no Grobiņas, pie Kapsēdes ceļa tiek patlaban celtas vairākas vasarnīcas. Dažas tikšot jau uz vasarsvētkiem gatavas.

13.maijā, Liepājas Atbalss Nr.107

Grobiņas Latviešu biedrība izrīko svētdien 15.maijā 1911.g., "Diž-Turaidas" jaukajā priedienā pie Grobiņas zaļumu svētkus. Deja pie labas mūzikas. Sākums plkst. 2 pēc pusdienas, beigas 9 1/2 vakarā. Ieejas maksa (ieskaitot labdarības nodevu): kungiem 35 kap., dāmām 30 kap. Biedrības biedriem puscena. Biļetes tiek lūgts piespraust redzamā vietā pie krūtīm. Bufete bez reibinošiem dzērieniem.

24.maijā, Latviešu Avīzes, Nr.57

No Grobiņas. Par šejienes nodokļu vecāko apstiprināts namsaimnieks Ernsts Zudermans. [Zundmans]

8.jūnijā, Liepājas Atbalss, Nr.126

Grobiņas Krāj-aizdevu kase apgrozījuse pagājušā 1910.gadā pavisam 52252 rbļ. Aktīvā atzīmētas sekošas summas: aizlienējumi 43600 rbļ., skaidrā naudā 160 rbļ., tekošs rēķins 930 rbļ., vērtspapīros 7444 rbļ., mantība 119 rbļ. Pasīvā: pamata kapitāls 8556 rbļ., paju iemaksājumi 4846 rbļ., noguldījumi 35936 rbļ., procentu konts 1844 rbļ., skaidra peļņa 1070 rbļ.

20.jūnijā, Liepājas Atbalss, Nr.112

Sestdienas naktī ap plkst. 2 izcēlās liels ugunsgrēks tā sauktā Meira muiželē, kura atrodas 6 verstes ārpus [Liepājas] pilsētas, Grobiņas tuvumā. Uguns jūra dažās minūtēs apņēma visas muižas ēkas. Ar lielām pūlēm tikko izdevās glābt lopus. No Liepājas un Grobiņas atsteigušies ugunsdzēsēji ūdens trūkuma dēļ uguni nespēja ierobežot. Pēc 2 stundu ilgas degšanas muiželes vietā bija redzama tikai pelnu kaudze. Uguns cēlonis nav zināms. Ēkas apdrošinātas; turpretī kalpiem, kuru mantība visa sadegusi ir prāvi zaudējumi.

25.jūnijā, Latviešu Avīzes, Nr.70

Skolas stāvoklis uz laukiem

Liepājas tautskolu iecirkņa inspektors izdarījis nesen atpakaļ revīziju Grobiņas apriņķa pagasta skolās un atradis, ka skolu ēkas pa lielākai daļai neizpilda higiēnas prasības; bez tam skolotāji savas algas var no pagastiem izdabūt tikai pēc vairākreizējas izstaigāšanās uz pagasta valdēm. Tādēļ inspektors uzdevis pagastiem savest savus skolas namus kārtībā līdz 1.oktobrim un skolotājiem viņu algas piesūtīt ik mēnešus kārtīgi skolas namā.

28.jūnijā, Liepājas Atbalss, Nr.142

Tā ka savu veikalu pārceļu no 1.jūlija š.g. no Liepājas uz Grobiņu, savā paša namā Nr.78, tad sākot no 20.jūnija 1911.g. pārdošu visādu koloniālmantu par iepirkuma cenām, dažas pat vēl lētāki. Lūdzu pārliecināties par šī sludinājuma pareizību pie laika. J.Ģībiets, Vecā Jūrmalas ielā nr.9, Liepājā.

30.jūnijā, Latviešu Avīzes, Nr.72

Muižas sadalīšana

Ap Grobiņas muižu atradās vesels pulks mazmājiņu, kuru zemes lielums bij trīs pūrvietas. Grobiņas muižu sadalot šīm mazmājiņām pievienoja klāt pa 15 pūrvietas muižas zemes katrai. No atlikušās daļas iemērīja 18 pūrvietas lielus nomas gabalus, caur ko muiža tika sadalīta pavisam 47 nomas gabalos. Tā kā parcelētā muiža atrodās Grobiņas pagastā un jaunradīto gruntsgabalu nomnieki arī cēla pretenzijas uz pagasta iestādēm, tad Grobiņas pagasts nolēma sadalītās muižas zemi aplikt ar pagasta nodokļiem. Kurzemes guberņas zemnieku lietu komisija šo lēmumu arī apstiprināja, bet tagad, kā "Libausche Zeitung" ziņo, viņš no valdošā senāta atkal atcelts.

12.jūlijā, Latviešu Avīzes, Nr.77

No Grobiņas apkārtnes

Gan arī agrākus gadus tika piekopta nopļauta uz lauka atrodošās siena un āboliņa zagšana, bet šogad tas notiek sevišķi lielā mērā. Zagšanai arvien vairāk atkārtojoties, daži siena un āboliņa īpašnieki bija spiesti pielikt sargus saviem laukiem. Dažiem no "nelūgtiem talceniekiem" nu gadījās krist sarga rokās un jāsaņem naudā vai graudā rūgtais, bet taisnais "zagļa sods", vai sliktākā gadījumā jāiepazīstas ar Grobiņas cietumu.

Interesanti atzīmēt, ka zagļi nav vis tā sauktie "mazie zaglīši", bet gan leišu un apkārtnes saimnieki.

30.jūlijā, Liepājas Atbalss, Nr.170

Paziņoju cienītai Grobiņas un apkārtnes publikai ka sākot no 1.jūlija š.g. Fr.Ģībieša koloniālveikals Grobiņā pārgājis manā īpašumā. Piedāvāju uz priekšu tāpat visādas koloniāl-preces par mērenām cenām kā: tēju, kafeju, cukuru, miltus, rudzu un miežu iesalu, apiņus, raugu u.t.t.

Mālderiem: dažādas eļļas, krāsas, pindzeles u.t.t.

Saimniecības vajadzibām: striķus, streņģus, grošas, pastalu ādas, koka un akmeņu darvu, jumtu papi, visādus traukus u.t.t.

Augstcienībā, J.Ģībiets, Grobiņā.

13.augustā, Latviešu Avīzes, Nr.91

Daži pie Gaviezes, Kapsētas, Medzes un Iļģu pagastiem piederoši saimnieki nodibinājuši lopu pārraudzīšanas biedrību. Šim nolūkam jau pieņemts īpašs instruktors, kurš tiek atalgots no pašiem saimniekiem. Cerams, ka šim piemēram sekos arī citi zemkopji.

16.augustā, Latviešu Avīzes, Nr.92

No Rolavas, pie Grobiņas. Šejienes ķieģeļnīcā, kurā strādā 45 strādnieki, kā "Libausche Zeitung" ziņo, 22.jūlijā piepeši izcēlies streiks, jo strādnieki prasījuši lielākas algas, lai gan bijuši nolīgti uz visu vasaru. Pēc tam, kad 4 musinātaji apcietināti, streiks izbeidzies. No vainīgiem 1 sodīts ar 3 mēnešiem un 3 ar 1 mēnesi aresta.

17.augustā, Liepājas Atbalss, Nr.185

Pirmdien ap pulksten pus 2 pēc pusnakts, pie debess malas bija redzams ugunsgrēka atspīdums. Otrā dienā izrādījās, ka nodeguse Grobiņas Petra mājas rija. Uguns cēlonis nezināms. Zaudējumi vairāk simts rbļ. lieli.

15.septembrī, Latviešu Avīzes, Nr.105

Iesaukšana kara klausībā.

Šai gadā jaunu cilvēku iesaukšana kara klausībā nolikta šādos termiņos: Grobiņas apriņķa 1.iesaukšanas iecirknī - 15.oktobrī Grobiņā un 2.iecirknī - 20.oktobrī Liepājā. Grobiņas kara klausības komisija brīdina rekrūšus ka tie, kuri pie lozēšanas ieradīsies iereibuši, tūliņ pēc noņemšanas kara klausībā tiks nodoti kara priekšnieka rīcībā, kurš noteiks viņu dienēšanas vietu.

20.septembrī, Latviešu Avīzes, Nr.107

No Grobiņas. Otrdienas vakarā Fītiņa mežkunga muižā izcēlies ugunsgrēks. Ugunij par upuri krita lauku šķūnis, kurā atradās visa šī gada rudzu raža un zirgu kuļamās mašīnas.

21.septembrī, Liepājas Atbalss, Nr.215

Šai gadā, naktī uz 11.februāri Planīcu Salmu māju saimniekam Mārtiņam Neilandam iz staļļa izzaga 2 zirgus, kamanas, iejūgu un grošas, pavisam par 193 rubļiem. Stallī atrada kādu svešu cimdu, kurš zaglim laikam bija izkritis. Pēdas sadzina līdz Aizputei, kur tās pazuda. Grobiņas apriņķa priekšnieka palīgs Gūtmans izdabūja zināt, ka čigāni Juris un Fricis Kleini un Eleonoe Sklanda ar divi zirgiem un melni mālētām kamanām 11.februārī bija ieradušies Aisterē, kur viņi no kādas Ievas Sengal pret liniem bija iepirkuši ēdamas lietas un pie tā paša atgadījuma pazaudējuši kreiso cimdu, dūraini. Šis kreisais dūrainis bija biedrs Salmu mājās atrastajam labajam cimdam un tas tāpēc aizdomas vērsa uz minētiem Kleiniem un Sklandu, kuri par vainīgiem neatzinās un atsaucās uz Grobiņas namnieka Kārļa Jevdovina nama grāmatu, pēc kuras tie no 10.februārim līdz 12. bija dzīvojuši Grobiņā. Skrīveris Ernsts Krievs šai grāmatā patiešām bija ierakstījis tā, bet vēlāk tas izrādījās nepareizi. Jevdovins čigāniem  pastāvīgi nopirka zagtus zirgus un arī Salmos divi zagtos tas bija pārdevis vienu kādam Jānim Ugnim par 7 rubļiem un otru kādam Nīcas zemniekam Birzniekam. Pēc tam sauca pie atbildības Juri un Frici Kleinus par zirgu zagšanu, Leonori Sklandu par līdzzināšanu, Jevdovinu par tirgošanos ar zagtiem zirgiem un Krievu par nepareizu ierakstīšanu mājas grāmatā. Apgabaltiesa notiesāja 28 gadus veco Juri Kleinu, kurš jau agrāk par zirgu zagšanu bija sodīts ar trim gadiem pārmācības namā, - uz 5 gadiem pārmācības namā; 18 gadus veco Grobiņas pilsoni Frici Kleinu uz 3 gadiem cietumā; 36 gadus veco Grobiņas pilsoni Kārli Jevdovinu uz tiesību zaudēšanu un 4 gadiem pārmācības namā; Grobiņas zemnieku 27 gadus veco Ernstu Krievu uz sevišķo tiesību zaudēšanu un 1 un pus gadiem pārmācības namā un 23 gadus veco Grobiņas pilsoni Leonori Sklandu uz 6 mēnešiem cietumā.

22.septembrī, Tēvija, Nr.108

Nesen apcietināti un ievietoti Liepājas cietumā daži Grobiņas namelnieki, kurus turot aizdomās ka tie aiz atriebības nodedzinājuši Fītiņmuižas mežkungam šķūni, pie kam sadega visa šāgada rudzu raža un kuļmašīna.

6.oktobrī, Liepājas Atbalss, Nr.228

No Talsiem (Grobiņas apriņķī). Amatu vīru vēlēšanām atkal pienācis laiks. Pagasta desmitnieku vēlēšana nolikta uz nākošu pirmdien. Iemešana, kā jau katru reizi, arī šogad, domājams, netiks knapināta, jo kandidātu uz pagasta vecākā amatu ir vai vesels ducis un pūles, lai tiktu ievēlēti, tie netaupa jau tagad. Kāds no pagasta vecākā kandidātiem vairākiem izteicies ziedot barotu vērsi un kāds cits 7 barotus tītarus! Vai tas nav pievelkoši! Interesanti noskatīties, kam talsinieki dos priekšroku, vērsim, tītariem vai īstenam pagasta vecākam?!

13.oktobrī, Liepājas Atbalss, Nr.234

Sludinājums. Talsu pagasta valde ar šo dara zināmu, ka 13.oktobrī š.g. Grobiņas pagasta namā no vietnieku pulka taps izdarīta pagasta nodevu maksātāju šķirošana par 1912.gadu, kāpēc personas, kas vēlas kādus atvieglinājumus baudīt pie nodevu maksāšanas, top uzaicinātas minētā dienā ierasties pie vietnieku pulka ar saviem pieteikumiem līdz ņemot ārsta apliecības. Kas nav ar šķirošanu mierā, var to 14 dienu laikā pārsūdzēt pie Grobiņas apriņķa zemnieku lietu komisāra kunga.

Grobiņā, 7.oktobrī 1911.g. Pagasta valde

18.oktobrī, Liepājas Atbalss, Nr.238

Lielā vētra, kas plosījās Grobiņas apkārtnē pagājušu pirmdienas vakaru nodarījuse diezgan lielus zaudējumus, apgāzdama dažus šķūņus, un aplauzdama kokus. Arī Grobiņas vēja sudmalas apskādētas, tā ka paies dažas dienas, līdz tās tiks izlabotas un varēs sākt strādāt.

24.oktobrī, Liepājas Atbalss, Nr.243

Zādzība

No Grobiņas vēja sudmalām naktī uz 15.oktobri P. saimniekam miltus maļot nozagti bez uzraudzības atstātie zirgs ar visu pajūgu. Zagļi laikam bija domājuši laisties uz leišiem, bet tālāk netikuši kā līdz Grobiņas ūdens sudmalām, kur tikuši izbiedēti. Atstādami zirgus uz ceļa, zagļi laidušies bēgt. Gan izšauti uz viņiem daži šāvieni, tomēr bez sekmēm. Pateicoties nakts tumsai, zagļi pazuda bez vēsts.

27.oktobrī, Tēvija, Nr.122

No Grobiņas uz mājām braucot Tāšu muižā dzīvojošam G.Dzintarniekam naktī uzbrukuši vairāki laupītāji un to mēģinājuši aplaupīt. Bet Dzintarniekam dūšīgi pretojoties un pateicoties čaklajam zirgam - viņam izdevies izbēgt no laupītāju rokām. Taču vairākus grūtus sitienus viņš dabūjis. Uzbrucēji uz aizdomu pamata drīz tikuši uzieti un apcietināti. Tie esot kāds Sīlis, Mizens un vēl kādi. Viņi atzinušies, ka G.Dzintarniekam uzbrukuši dzērumā.

29.novembrī, Jaunās Latviešu Avīzes, Nr.95

Grobiņa. Trešdienas vakarā Ģībiešu dzīvoklī, baptistu lūgšanas nama otrā stāvā izcēlās uguns. Ar lielām pūlēm Ģībiets ar kundzi un diviem bērniem izkļuva pa degošajām trepēm laukā. Bet abi Ģībieši vēl metās atpakaļ glābt degošās mantas. Pa to laiku trepes sagāzās. Ģībieti izdevās ar apsvilušiem matiem un bārzdu vēl izglābt caur logu, bet Ģībieša kundze jau bij zaudējuse samaņu un krita liesmām par upuri. Apakšstāvā lūgšanas telpas sabojātas tikai caur ūdeni.

3.decembrī, Sadzīve, Nr.120

Pagasta amata vīru vēlēšana

22.novembrī bija nolikta Grobiņas pagasta amata vīru vēlēšana nākošiem trijiem gadiem, 1912.-1915.gadam. Minētā dienā jau no paša rīta Grobiņā "figurēja" dažu kandidātu "bairīša kurvji", ar sarkangalvītem piedevām, nerunājot jau nemaz par zvejošanu vairākas dienas iepriekš. Det nelūkojoties uz visām nebūšanām, pie vēlēšanām zināmie "bairīša" kandidāti izgāzās cauri, ta ka dabūja mājup griezties ar saplakušu dūšu. Par pagasta vecāko ievēlēja arī uz priekšu tagadējo Vetču māju īpašnieku Dreiju, par priekšniekiem: Vīzainu, Čampu un Emeru māju īpašniekus. Par pagasta tiesas locekļiem: Bikšu māju īpašnieku Salenieku un Janiķu māju īpašnieku Freimani.

7.decembrī, Avots, Nr.49

No Grobiņas. Dalīti prieki - divkārtīgi prieki dalītas bēdas - pusbēdas. Tā gribam "Avota" lasītājiem līdzdalīt, ka trešdien, 23.novembrī mūsu lūgšanas namu pārsteidza uguns. Pajumts, kurā katru svētdienu sapulcējāmies, pajumts, kurā mums jau bij sava skola, kas tagad nu drupu kaudze. Mums vēl nebij īpaši būvēts lūgšanas nams, bet dzīvojama ēka, kur vienā galā skolas klase, vidū baznīcas telpas un skolotāja dzīvoklis, otrā galā bodes telpa, kura draudzei maksāja mazu nomu un apkopa skolu un baznīcu, jumtā vēl 3 mazi dzīvokļi, kuros dzīvoja strādnieku ļaudis un arī maksāja nomu. Vienā no augšējiem dzīvokļiem - virs skolotājas, māsas Osteniek dzīvokļa, kas zin kā, bij pasprukusi uguns, kurā arī pate iemītnieka sieva, gribēdama kaut ko vēl izglābt, palika liesmās. Pārējie dzīvības izglāba, bet arī tikai dzīvības.

Vispirms sirsnīgas pateicības jāizsaka visiem, kas piedalījās uguni dzēst un aprobežot. Pirmāk debesu Tēvam. Lēnā vēja dēļ uguns briesmīgi neapdraudēja manu mājiņu, tieši pāri ielai. Mūsu brīvprātīgie ugunsdzēsēji, kuri ar trūcīgiem rīkiem spēkus netaupīja, aizsargāja staļļu ēkas. Mūsu skolas zēniem, kuri no rīta bij jau sakrājušies (uguns sākās ap 9 rītā), nezuda dūša, bet tie glāba savus skolas piederumus. Tāpat pateicības visiem citiem, kas glāba bodnieka brāļa Landera mantas.

Ēka gan bij apdrošināta, bet tā kā Hipotēkas bankā ir parāds, kurš tiks novilkts un atlikušo materiālu atskaitīs, tad grūti gan būs pie jauna lūgšanas nama tikt. [...]

M.Fītiņš

7.decembrī, Zemkopis, Nr.49

No Lejas-Kurzemes. Visur dzirdamas balsis, ka šis gads ražas ziņā daudz vājāks, ka pagājušais. Tomēr ari šis gads nav smādējams, salidzinot ar ražu citos apvidos. Siena un āboliņa ražots pietiekoši un caur ārkārtigi labo sienalaiku to dabūja ievākt teicamu, caur ko lopiņiem šogad daudz labāka bariba ka citos gados.

Rudzi šogad nedeva vis nekāda prieka, caur vēlu iesēšanu pagājušo gadu. Ari ziedulaiks nebija īsti izdevīgs, jo biežas naktssalnas daudz ziedu nomaitāja, caur ko vārpas iznāca kreetni robainas. Bija ari vietas, kur pavasari visus rudzu sējumus dabūja izart un apsēt ar vasarāju. Kvieši izdevās daudz labāki par rudziem.

No vasarejas vislabākā ir tā, kura agrāki sēta, neskatoties uz visu lielo sausumu un karstumu, kurus ta dabūja pārciest. Salmos gan šāda agri sēta labība nebija neko varena, bet graudu ražas resp. biruma ziņā iznāk liela starpība, vēlu sēta deva trešdaļu mazāku birumu, neka agri. Auzas dažos apvidos bija sevišķi kupli augušas, tāpat ari mieži. Zirņi sausā laika dēļ iznāca stipri tārpaini.

No sakņuaugiem vislabāko ražu deva kartupeļi. Kalnainās zemēs gan tie bija auguši ļoti vāji, bet mitrākās zemes teicami. Viscaur ņemot vājāko ražu izdeva burkāni, jo liela karstuma dēļ saknes iekalta zeme, ravēšana ne ar visiem jaunlaiku darbarīkiem nebija lāga iespējama. Daudzi jau sāk runāt par ļaunu burkānu sēšanai, jo esot ap tiem liela nodarbošanās un tomēr galā maz kas iznākot. Burkānu vietā daudzi pasākuši stādīt lielākus zemes gabalus ar kartupeļiem. Par pārējiem sakņuaugiem nav ko minēt, jo tie maz tiek sēti un pie tam šogad ari nekādu iepriecinošu ražu nedeva.

Iepriekšējo gadu zemo labības cenu dēļ lauksaimnieki sāka vairāk nodoties lopkopibai, sevišķi daudz sāka audzēt cūkas pārdošanai. Turpretim šogad, kur labības cenas ir krietni augstas, katris steidz pārdot vēl nenobarotas cūkas. Gaļas tirgus teek pārpludināts un cenas nosistas uz pēdigo, tiek pirkts par un 9 kap. mārc. dzīvsvara, par cenām, kādas bij 10—12 gadus atpakaļ. Caur to daži lauksaimnieki iedzīti kritiskā stāvoklī, tie ierīkojušies tā, ka no labības nemaz neatliek ko pārdot, vienīgi piegriezdamies lopkopībai.

Sviests vēl turas cenā, neievērojot, ka gandrīz katra māja jau ir sava sviesta fabrika. Sviests tagad maksā 40—45 k. mārc.

Nekad gan vēl nebija manīts tik liels strādnieku trūkums, ka šogad, daži saimnieki solija visaugstākās algas, kādas še parastas un tomēr palika bez vajadzigā darbaspēka. Dažiem saimniekiem ap pāra simtu pūrvietu aramzemes vajadzēja apstrādāt ar pāris cilvēkiem. Saprotams, pie tik trūciga darbaspēka darbs paliek pusdarīts. Paši saimnieki jau sāk atzīt, kad ilgi tā nevarēšot iet, jo zemi aiz darbaspēka trūkuma nav iespējams pienācīgi apstrādāt, ta ka daža saimnieka laukos redz vairāk augam nezāļu, kā labības. Gan saimnieki sāk izlietot dažādas mašinas lauksaimniecībā, bet tomēr ari pēdējās bez cilvēku valbās nespēj darboties.

Kad lielgruntnieki savās saimniecibās sāka ievest vācu strādniekus, saimnieki priecājās, ka no kalpu armijas izstumtie latvieši palikšot bez darba un iešot saimniekiem lūgties, lai dodot darbu un nebūtu jāstāv ar tukšu vēderu. . . Bet, kā redzams, saimnieki savās ceribās vīlās, bezdarbinieku rindas uz laukiem nepieauga. Daži agrākie muižas kalpi, kuri iekrājuši vienu, otru simtiņu, vaj nu iepirka mājas še pat, vaj gāja uz Iekškrievijas guberņām, un uz dažu spekulantu vilinājumiem aizbrauca pat uz ārzemēm. Lielakā daļa agrāko kalpu aizgāja uz pilsētām, tā palielinādami bezdarba strādnieku rindas, uz laukiem tikai palika tādi, kuriem jāgaida maize no pagasta.

Nedaudz gadus atpakaļ saimnieks bija laimigs, ja varēja izkult labibu ar zirgu kuļmašīnu, kuras apkalpošanai vajadzēja 5 —6 cil vēkus. Tagad vairs to nevar, jo dažās mājās bez saimnieka un saimnieces nav neviena spēciga strādnieka, kā nu lai izkuļ ar zirgu mašinu, kur kulšana velkas vairākas nedēļas? Vislabākais tagad ir kulšanu izdarit ar tvaiku mašinam, jo trijās, četrās dienās viss ir nokults, saimnieks nu var iztikt viens, vaj ir kāds strādnieks jeb nav, jo lopus viņš apkops pats. Tvaika kuļmašīnas še ir stipri izplatītas, piemēram Grobiņas apkārtnē to ir vairāk, ka būtu vajadzīgs. Kuļmašīnu īpašnieki konkurē, cenas nosit uz pēdigo, pat neievērodami, ka paši sev caur to nodara zaudējumus. Mašinas dilst, bet no peļņas maz atliek. Kuļmašīnas īpašneekam ir sagaidāma droša cauri krišana. Tiek kults uz pūriem, pie tam saimneeks liek pie mašinas savus trīs pūru maisus un vairāk netiek rēķināts, ka par divi pūriem. Lielākā daļa kuļmašīnu tiek ņemtas uz izmaksu, cerībā uz "labu peļņu". Pirmo gadu, kamēr mašīna vēl jauna, reperatura nav jāizdara, tad jau var apmierināties ar peļņu kāda atlec kuļot par 5 un 6 kap. pūrā un rēķinot trīs pūru maisus par divu. Bet vēlāk, kad par mašīnas reparaturu jāizdod vairāki desmiti rubļu un tad vēl jānomaksā zināma daļa kapitāla līdz ar procenteem no pirkuma summas, tad vairs tā lieta tik vienkārša nav un jāsāk domāt, kā tik varēšu cauri nākt.

1912

12.janvārī, Latviešu Avīzes, Nr.5

Skolotāju tiesības

Grobiņas kroņa elementārskolas skolotāja Olga Rimša, kura pelna tik 30 rubļu algas mēnesī, bet kurai jāapgādā arī 3 pabērni, iesnieguse Liepājas Nikolaja ģimnāzijai lūgumu, lai viņu atsvabina no skolas naudas maksāšanas par tās padēli Anatoliju Rimšu, pamatodamās uz to, ka, kā zināms, kroņa skolu skolotājiem piešķirta tiesība savus bērnus sūtīt vidus skolās par brīvu. Skolotāju padome, kā vietējās avīzes ziņo, Rimšas lūgumu atraidījuse atsaukdamās uz to, ka likums dodot tiesību uz savu bērnu bezmaksas izglītošanu vidus skolās tikai skolotājiem, bet ne skolotājām.

16.janvārī, Liepājas Atbalss, Nr.12

Grobiņas Lauksaimnieku biedrība noturēja svētdien, 8.janvārī savu kārtēju mēneša sapulci. No vairākiem dienas kārtības punktiem minēšu sekošos: 1) Jaunu biedru uzņemšana. Vienbalsīgi uzņem par biedriem vairāk pieteiktus kandidātus. 2) Gada pārskata priekšā likšana par 1911.gadu. Pārskatā redzams, ka no sarīkotiem priekšlasījumiem biedrībai cēlies deficīts, bet toties citi ieņēmumi, to starpā daži ziedojumi, ņem pārsvaru. Biedrībai pagājušā gadā skaitījās 117 biedri. 3) Algas noteikšana biedrības rakstvedim un bibliotekāram. Bibliotekārs lūdza viņam paaugstināt algu, jo par līdzšinējo neesot iespējams tādā mērā nodarboties. Sapulce neievēroja bibliotekāra paskaidrojumus un palika pie tagadējās algas tā bibliotekāram, kā arī rakstvedim. 4) Lopbarības biešu un burkānu sēklu iepirkšana. Minēto priekšlikumu atliek līdz nākošai sapulcei februāra mēnesī, lai valde saziņotos ar firmu (pirmavotu) kā sugu, tā cenu ziņā. Līdz minētam laikam biedriem jāuzdod vajadzīgais daudzums, lai varētu iepirkt. 5) Lauksaimniecības grāmatvešanas kursu sarīkošana. Nolemj tādus sarīkot, ja biedri, kuri vēlas piedalīties, sedz izdevumus. 6) Atvēl kredītu līdz 50 rbļ. biedrim veterinārārstam K.Alkšņa kungam ceļa izdevumiem priekš brauciena uz Rīgu, aplūkot pieprasīto vaislas ērzeli. 7) Valde liek priekšā abonēt vēl dažus arodnieciskus laikrakstus. Pie jau parakstītiem nolemj vēl pievienot: "Zeme" un "Lopkopības un piensaimniecības žurnālu". 8) Revīzijas komisijā vienbalsīgi ievēlēja:  Markovski, Liederi un Brūnu. Beigās sekoja valdes locekļu vēlēšana. Tā kā vairāki uzstādītie kandidāti uz priekšnieka amatu balotējot izkrita cauri, tad apmierinājās ar tiem pašiem veciem valdes locekļiem, kuri arī palika proti: par priekšsēdētāju A.Andersons, par kasieri J.Petrevics un par rakstvedi Ž.Skrēģi.

26.janvārī, Liepājas Atbalss, Nr.21

Liepājas-Grobiņas šoseju no Liepājas robežas sākot līdz Grobiņai, kā dzird, gribot bruģēt ar kaltiem zviedru akmeņiem. Bruģēšanu neizdarot uz reizi, bet pa daļām katru gadu vienu versti. Darbi aprēķināti uz 20000 rubļi par versti. Līdzekļus ņemšot no tā sauktām prestandu naudām.

28.janvārī, Tēvija, Nr.12

Grobiņa. Te tiek atvērta nodaļa no biedrības, kura karā cietušiem zaldātiem un viņu ģimenēm sniedz palīdzību.

14.februārī, Jaunās Latviešu Avīzes, Nr.13

Liepājas apgabaltiesā pārdos: [...] 2.aprīlī: Gaikstiem piederīgās Grobiņas pagasta Čampu mājas. Taksētā vērtība 5500 rbļ. Donas zemes bankas prasība - 4251 rbļ. 51 kap. [...] 2.aprīlī: Indriķa Gustapa Tāšu pag. Kluču mājas, Grobiņas pagastā. Taksētā vērtība 5000 rbļ., hipotekāro parādu 3870 rbļ., Fr.Baloža prasība - 1268 rbļ. 69 kap. ar procentiem.

29.februārī, Zemkopis, Nr.9

Gadus 3 atpakaļ grobiņnieki lopkopībai sāka piegriezt lielāku vērību. Lai varētu labo pasākumu pareizi veicināt, pagājušo pavasari tika nodibinātas 3 pārraugu sabiedrības: Grobiņā, Dunalkā un Vecpilī. 8.janvārī š.g. ieradās Latviešu Lauksaimnieku Ekonomiskās Sabiedrības virspārraugs O.Gailis uz revīziju. Tas apmeklēja katru sabiedrības saimniecību un uz vietas deva pamācošus aizrādījumus. Diezgan labas sekmes atrada Dunalkas un Grobiņas sabiedrībās, kur jauni biedri arvien vairāk pieteicas, tā ka cerams, ka uz nākošu gadu Grobiņas apkārtnē varēs nodibināt vēl 2 jaunas pārraugu sabiedrības.

9.martā, Jaunās Latviešu Avīzes, Nr.20

Tāšu Jāču mājās (pie Grobiņas) kāda meita nošāvuse savu līgavaini un tad pate nošāvusies. Iemeslis tas, ka līgavainis gribējis viņu pamest.

29.martā, Liepājas Atbalss, Nr.70

No Grobiņas. Biedrību dzīve.

Vietējās Lauksaimniecības un Latviešu biedrības patlaban izlaidušas savus gada pārskatus par pagājušo 1911.gadu, no kuriem pasniedzu še dažas ziņas.

Grobiņas Lauksaimniecības biedrība. 1) Biedrības biedri 1911.gadā sapulcējās 1 gada un 10 kārtejās sapulcēs. Sapulces tikušas caurmērā apmeklētas no 42 biedriem. Biedrības valde noturējuse 6 sēdes. 2) Gada sākumā biedrībā skaitījās 108 biedri, no tiem tekošā gadā izstājās 29, bet no jauna iestājās 38; tā tad uz pirmo janvāri 1912.gadu skaitījās 117 biedri. 3) Caur biedrības vidutājību iepirkti: a) mākslīgi mēsli par 553 rbļ., b) lauksaimniecības rīki par 146 rbļ. 50 kap. un c) dārzkopības sēklas par 150 rbļ. 4) Aprīļa mēnesī biedrība sarīkoja priekšlasījumu par "zemes nosusināšanu"; 14.maijā sarīkoja ekskursiju lopkopībā un 15.maijā priekšlasījumu par "lopu pārraugu biedrībām un kopmoderniecību". Šo izrīkojumu izdevumi lielāki par ieņēmumiem ar 37 rbļ. 75 kap. Oktobrī sarīkotie "Pļaujas svētki" līdz ar graudu, dārza augļu un sakņu sacīksti starp biedriem, devuši atlikumu 116 rbļ. 86 kap. Par sacīkstē izstādītiem produktiem piešķirtas sekošas godalgas: I. Pirmo godalgu dabūja a) J.Ansuls, graudkopībā - barometri; b) J.Sterns, augļkopībā - urbjamo; c) E.Dadzis, sakņkopībā - sienas pulkstens. II. Otro godalgu dabūja: a) M.Plūģis, graudkopībā - gaļas maļamo; b) M.Plūģis, augļkopībā - dārza šķēres; c) E.Treimans, sakņkopībā - termometri. III. Trešo godalgu dabūja: a) Ž.Ezermals, augļkopībā - uzslavas rakstu; b) J.Piziks, sakņkopībā - uzslavas raksts. Pļaujas svētkos izskaidroti sekoši jautājumi: a) "Tuberkuloze starp mūsu piena lopiem"; b) "Zirgu audzēšana" un c) Dārzkopība. 5) Minētā gadā biedru sapulcēs tika izskaidroti daži, uz dārzkopību attiecošies jautājumi, un no kāda viesa paskaidrots par mākslīgo mēslu iegūšanu un viņu nozīmi lauksaimniecībā. 6) Bibliotēka paplašināta ar arodnieciskiem žurnāliem par 20 rbļ. 90 kap. Bibliotēkā gada beigās bija 401 eksemplārs numurētu grāmatu un žurnālu. Bez minētām grāmatām atrodas vēl vairāk neiesietu un nenumurētu grāmatu un žurnālu. Sapulce vēl 1911.gadā atvēlējuse bibliotēkas papildināšanai 50 rbļ. 7) Biedrības ieņēmumi pagājušā gadā bijuši 639 rbļ. 86 kap. Izdevumi: 583 rbļ. 70 kap. Kasē uz 1912.gada paliek 56 rbļ. 16 kap. 8) Biedrības manta 1911.gadā šāda: a) Krājkases grāmatiņa 466 rbļ. 70 kap.; b) biedru nauda pie krājaizdevu kases 58 rbļ. 30 kap.; c) labdarības nodokļu markas 25 rbļ. 2 kap.; d) biedru nauda Latv.Lauks.Ekonom.Sabiedrībā 200 rbļ., bibliotēkas vērtība 269 rbļ. 84 kap.; f) pārējs inventārs 301 rbļ. 57 kap. Kopā 1321 rbļ. 43 kap. 9) Biedrības valdē bija: Priekšnieks J.Andersons, viņa biedri: M.Lauva un E.Treimans. Rakstvedis Ž.Skrēģis, viņa biedri: A.Ķīvits un J.Lūķis. Kasieris: J.Petrevics viņa biedri: A.Klieče un E.Dadzis.

Grobiņas Latviešu biedrība. Biedrība 1911.gadā noturēja: a) 2 pilnas biedru sapulces, 17 valdes sēdes un 10 padomes sēdes. b) Gada sākumā biedrībā bij 26 pilntiesīgi biedri. Tekošā gadā no jauna iestājās 18, tā tad uz 1912.gadu ir 44 pilntiesīgi biedri. c) 1911.gadā biedrība sarīkojuse sekošus izrīkojumus: 6.martā mandolīnu orķestra koncertu; 15.maijā zaļumsvētkus; 30.maijā teātri; 19.jūnijā zaļumsvētkus; 10.jūlijā koncertu zaļumos; 21.augustā 2. mandolīnu orķestra koncertu. 25.septembrī teātri; 18.novembrī "Mārtiņu vakaru" ar teātri un deklamācijām; 26.decembrī teātri. d) Biedrība atvēra bibliotēku biedrības biedriem un izrakstīja: "Вѣстникь Знанiя", "Izglītība" un "Jaunības Tekas". Iegādāts skatuvei jauns priekškars. f) Biedrības ieņēmums bija 1006 rbļ. 18 kap. izdevumi 952 rbļ. 73 kap. Kasē uz 1912.gadu paliek naudā 53 rbļ. 45 kap. g) Biedrības inventāra kopvērtība 296 rbļ. 70 kap. h) Biedrības valde bija: K.Lejnieks priekšnieks, F.Robinsons kasieris, J.Dreijeris un J.Freimans.

13.aprīlī, Jaunās Latviešu Avīzes, Nr.30

Grobiņa

Mirusē Ida Sternberg savu nekustamo īpašumu novēlējuse vācu "Vereina" Grobiņas nodaļai.

Grobiņas dārznieka 16 g. vecais padēlis Bumbieris, pēc sadursmes ar patēvi, sestdien noslīcinājies pie Brēdiķu mājām.

18.maijā, Dzimtenes Vēstnesis, Nr.112

Romanovu nama 300 gadu valdīšanas jubilejai par piemiņu pilsētas vietnieku sapulce nolēma nosaukt vienīgo Grobiņas ielu, kurai nav nosaukuma, par Romanova ielu, kā arī ziedot katru gadu 10 rub. nabadzīgu bērnu apgādāšanai ar skolas grāmatām.

29.maijā, Jaunās Latviešu Avīzes, Nr.43

Grobiņa. Tejienes Latviešu biedrībā 1911.gadā bij 44 biedri. Gada laikā sarīkoti 7 dažādi teātra, koncertu un citi izrīkojumi. Biedrība ieņēmusi 1006 r. 18 kap., izdevusi 952 rbļ. 73 kap. Biedrība atvēra bibliotēku un lasāmu galdu. Tiek abonēti vairāki latviešu žurnāli, laikraksti, kā arī krievu "Вѣстникь Знанiя". Biedrības priekšnieks ir populārais Lejiņa kungs. Izgājušā gadā biedrība iegādāja jaunu priekškaru, uz kura tēlotas Grobiņas vecās bruņinieku pils drupas.

1.jūnijā, Liepājas Atbalss, Nr.122

Svētdien, 3.jūnijā š.g. Grobiņas Latviešu biedrība izrīko Grobiņas pilskalnā zaļumu svētkus. Programmā: 1) Emiļa Melngaiļa "Līgo svētki". 2) "Uz ūdeņa laiva", Melngaiļa un 3) "Ej saulīte drīz pie Dieva" P.Jurjāna. Izpildīs Fr.Spinga koris no Liepājas. Pēc priekšnesumiem deja pie ragu mūzikas. Sākums plkst. 2 dienā, beigas plkst. 10 vakarā.

7.jūnijā, Tēvija, Nr.64

Pār Liepāju un Grobiņas apriņķi naktī uz 3.jūniju gājuse liela vētra ar lietus gāzēm. Pārpludināti arī līdzenumi ap Liepājas, Talšu, Durbes un Popes ezeriem. No ūdens pārpludināts pie Talšu Akmeņu kroga Grobiņas-Dunalkas lielceļš ar 4 līdz 5 pēdu dziļu ūdeni. Nevien pļavas, bet arī labības lauki bijuši zem ūdens un vētra mežos izgāzuse daudz koku.

8.jūnijā, Liepājas Atbalss, Nr.128

Principiāls spriedums

Grobiņas pilsonis Kārlis Tamsons bija sūdzējies Kurzemes gubernatoram, ka Grobiņas nodokļu valde no viņa, nabaga algādža, kurš pārtiek no savas sievas peļņas, ņem 12 rubļu 50 kap. lielu gadskārtēju galvas naudu, turpretī no nama īpašnieka Ramševica tikai 7 rubļus 50 kap. Lietu izmeklējot, izrādījās, ka Tamsons ir pārticis vīrs, kamēr Rumševica nams ir pāei par savu vērtību apkrauts ar parādiem; tādēļ Kurzemes guberņas valde ziņo, Tamsona sūdzību atstājusi bez ievērības.

8.jūnijā, Jaunās Latviešu Avīzes, Nr.46

Negaisi, par kuriem pienāk daudz ziņu no iekš- un ārzemēm, ir ķēruši arī Baltiju. [...] Liepājas apkārtnē zemākās vietās kartupeļu un labības lauki un pļavas stāv zem ūdens, kopējās ganīkles pieplūdušas, tā ka līdzinājas ezeram. Sāk bažīties par kartupeļu un auzu izpūšanu. Grobiņas apkārtnē dažiem saimniekiem stāv lopi kūtīs dēļ ganību applūduma. Grāvji līdz malām pilni un nespēj ūdeni novadīt.

15.jūnijā, Jaunās Latviešu Avīzes, Nr.48

Jauni obligatoriski noteikumi (no 30.maija) publicēti "Kurzemes Guberņas Avīžu" 46.numurā. Paliek spēkā gandrīz visi agrākie noteikumi, tikai pēc šiem jaunajiem noteikumiem māju grāmatu (iedzīvotāju sarakstu) vešana ir piespiesta tikai pilsētās un pilsētu nometnēs, Grobiņas apriņķī 25 verstu apkaimē ap Liepājas pilsētu, un Ventspils apriņķī ap Ventspils pilsētu, Sarkanmuižas pagasta robežās.

16.jūnijā, Liepājas Atbalss, Nr.135

Piepeša nāve

Liepājas-Aizputes dzelzceļa mūrnieks Litke kopā ar diviem reālskolniekiem vizinādamies pa Grobiņas upi izkrita no laivas. Skolnieki viņu tūliņ izvilka, bet atdzīvināt nevarēja. Grobiņas apriņķa ārsts Mauriņš līķi izmeklējot konstatēja, ka Litke miris no sirds triekas. Nelaiķis atstāj sievu un divus mazus bērnus.

19.jūnijā, Jaunās Latviešu Avīzes, Nr.49

Grobiņas kroņa muižu pieprasījusi Grobiņas zemkopības biedrība priekš parauga saimniecības ierīkošanas, kā "Liepājas Atbalss" ziņo.

21.jūnijā, Tēvija, Nr.70

Talses kroņa muižu pieprasījuse Grobiņas zemkopības biedrība parauga saimniecības ierīkošanai lauksaimniecības pacelšanas nolūkā Grobiņas apkārtnē.

23.jūnijā, Tēvija, Nr.71

Grobiņas pilsētas vecākais izsludinot, ka Valsts Domes vēlētāju saraksts jau sastādīts un izlikts pilsētas valdes kancelejā ieskatīšanai līdz 1.jūlijam š.g.

25.jūnijā, Dzimtenes Vēstnesis, Nr.144

Liels ugunsgrēks Grobiņā

22.jūnijā, kā Liepājas laikraksti ziņo Grobiņā izcēlies liels ugunsgrēks. Vietējie ugunsdzēsēji nav varējuši uguni savaldīt un tāpēc izsaukti palīgā ugunsdzēsēji no Liepājas. Kad ieradušies ugunsdzēsēji no Liepājas degušas jau 7 mājas. Liepājas palīga spēki uguni ierobežojuši un apdzēsuši. Zaudējumi milzīgi. Daži no nodegušiem namiem nav bijuši apdrošināti. Nav bijuse apdrošināta arī īrnieku mantība, kura visa sadeguse.

26.jūnijā, Liepājas Atbalss, Nr.143

Par lielo ugunsgrēku Grobiņā raksta vēl "Libausche Zeitung". Uguns bija izcēlies pilsētas vidū, stipram ziemeļvakaru vējam pūšot, uz Zundmaņa grunts aiz sabojājušās skursteņa kādā mazgājamā namā. Liepājas ugunsdzēsējiem, kuri Grobiņā nonāca īsi priekš pulksten 12 dienā, izdevās uguni aprobežot. No mazgātavas uguns drīz pārgāja uz citām Zundmaņa ēkām un uz pilsētas spriču ēku, kur sadega visa manta un pat viena sprice. Pusstundas laikā bija nopostītas Zundmaņa 3 galvenās un 4 blakus ēkas. Palaizdamies uz to, ka sprices ir tuvumā, Zundmanis savas ēkas ilgus gadus nebija apdrošinājis. Tikai kādu nedēļu atpakaļ kāds aģents bija pierunājis Zundmani apdrošināt vismaz maz vienu daļu par 3000 r. (visa vērtība 20000 r.) no šā gada 1.jūlija. No Zundmaņa ēkām uguns pārgāja uz Kušķa un Knauta namiem. Tagad sauca palīgā Liepājas ugunsdzēsējus. Kamēr tie aizsteidzās - viņus stipri nokavēja šosejas sliktais stāvoklis, - tamēr pret uguni cīnījās abēji Grobiņas ugunsdzēseji un policija. Vispirms bija jāizglābj dzīvokļos atstātie vecie ļaudis un bērni, un tas arī pilnīgi izdevās. Pa tam vējš dzina uguni gar abām pusēm Lielajai ielai pret austrumiem. Īsā laikā ugunim par upuri krita Kušķa nams un 2 blakus ēkas un Purva augļu žāvētava, Knauta nams ar 2 blakus ēkām, Litkes nams ar blakus ēkām, pilsētas ugunsdzēsēju brandmeistara neapdrošinātais nams ar blakus ēku. Sevišķu atzinību pelna brandmeisters Reine [Reinis]. No krītošas redeles viņš bija dabūjis stipru grūdienu, bet no savas vietas pie dzēšanas darbiem viņš neatstājās pat tad, kad viņa paša nams stāvēja liesmās un viņš ar 9 piederīgiem palika bez pajumta, Kušķa namā uguns aprija apriņķa elementārskolas inventāru. Apriņķa ārsta Mauriņa mantu vajadzēja glābt iz Kušķa nama otrā stāva. Bet karstums bija tik liels, ka uz ielu un dārzā izsviestās mantas nevarēja aizgādāt projām un liesmas tās turpat aprija. No Reines nama uguns pārgāja uz Avota namu un aiz tā no dzirkstelēm aizdegās arī Rumševica ēkas. Šai bīstamajā brīdī vējš apsitās uz ziemeļiem un dzina dzirksteles uz dienvidiem dārzos. Liepājas savvaļnieku ugunsdzēsēji te dzēšanu iesāka no rietumiem, kamēr Liepājas pilsētas ugunsdzēsēji nāca no dienvidiem uz Avota namu, pie kam vajadzēja noplēst dažus žogus un pār dažiem grāvjiem tiltus taisīt. Tiem beidzot laimējās uguni apremdēt, kurš bija sapostījis arī telefona un telegrāfa vadus uz Aizputi, Durbi un Priekuli. Visi zaudējumi kopā sniedzas līdz 50000 r. Apdrošināti bija tikai Kušķa nams par 8000 r., Litkes par 3000 r. un Knauta par 1900 r. Kādas 40 ģimenes (pavisam ap 200 cilvēku) pazaudēja pajumtu un mantu. Aiz citu telpu trūkuma apdegušos novietoja Latviešu biedrības namā un iebraucamās vietās. Mauriņš dabūja patvērumu vācu skolā. No karstuma un dzēšamiem darbiem cieta daudz zemeņu un sakņu dārzu. Arī Grobiņas savvaļnieku ugunsdzēsēju komandieris Jaunzems pazaudēja visu savu mantu.

28.jūnijā, Latviešu Avīzes, Nr.73

Liels ugunsgrēks Grobiņā

Liepājā sestdien pulksten 11 un 20 minūtēs bija redzams milzīgs dūmu stabs rīta pusē. Ugunsdzēsēji jau gatavojās doties ceļā uz nezināmo ugunsgrēka vietu, kad pienāca telefonisks lūgums no Grobiņas pēc uguns dzēsēju palīdzības, jo degot vairākas mājas. Pulksten pus 12 izbrauca Vecliepājas tvaika, rokas un brīvprātīgo ugunsdzēsēju šļūtenes, kuras pienāca Grobiņā pulksten 12, kad jau dega 5 nami reizē. Iela bija kā viena uguns jūra un ugunsdzēsēji nevarēja tikt cauri pie ugunsgrēka vietas, bet tiem vajadzēja braukt apkārt pāri laukiem, līdz izdevās piekļūt ugunsgrēka vietai. Uguns bija izcēlusies pulksten pus 11 Zundmaņa 3 stāvu koka mājā, kāda iedzīvotāja kukņā. Dažās minūtēs trīsstāvu ēka dega kā lāpa, iedzīvotāji paspēja tikko glābt dzīvību, nedomājot nemaz par mantas glābšanu. Stiprs ziemeļa vējš uguni pārnesa uz blakus Zundmanim atrodošiem divi namiem un pēc dažām minūtēm pāri ielai uz Kušķe, Lidke un Reiņa namu. Pus stundas laikā atradās liesmās 6 nami. Grobiņas ugunsdzēsēji ar vienu rokas šļūteni nekā nepaspēja veikt un uguns pārgāja tālāk uz pilsētas ugunsdzēsēju sprices māju, Knauta un Reinfeldta dzīvojamo ēku un Purve augu žāvētavas ietaisi. Uguns draudēja aprīt vai visu Grobiņu, bet kad ieradās Liepājas ugunsdzēsēji un ķērās ar visiem spēkiem pie briesmīgā elementa savaldīšanas, tad radās cerības glābt veco apriņķa pilsētu. Tvaika šļūtene, kuru nostādīja sudmalu dīķa malā, dzina ūdeni par versti garo izstiepto šļūteni taisni ugunsgrēka vietā. Ap pulskten 3, kad daži nami bija jau līdz pamatam nodeguši, ugunsdzēsēji paspēja uguni savaldīt tajos apmēros, ka neaizdegās blakus atrodošie nami. Pulksten 6 vakarā uguns bija apdzēsta tik tālu, ka nedraudēja vairs briesmas citām ēkām, 10 vakarā atgriezās Liepājā ugunsdzēsēji nodzēsuši uguni. Nodega līdz pamatam sekošas ēkas: trīs dzīvojamās ēkas Zundmanim līdz ar staļļiem, kuras nebija apdrošinātas 17000 rbļ. vērtībā, Kušķe un Knauta dzīvojamās ēkas apdrošinātas, Reiņa neapdrošinātas. Nodega arī pilsētas sprices māja, kurā sadega 1 rokas šļūtene. Pilnīgi iznīcināti Lidke un Kušķe augļu dārzi, kuri bija apakš vēja. Nodega arī līdz pamatam Purve augļu žāvētavas iestāde, (neapdrošināta) ap 5000 rub. vērtība, Reinfeldta dzīvojamai ēkai apdega vakara gals. Caur milzīgo ugunsgrēku Grobiņā nodarītie zaudējumi sniedzas pie 50000 rbļ. Nelaimes upuri ar cilvēkiem nenotika, sadedzis viens suns un daži desmiti māju putni. Liepājas brīvprātīgās komandas ugunsdzēsējs Lušnats pie dzēšanas darbiem ievainoja roku, pārsējumu izdarīja uz vietas. Grobiņas ārsta Mauriņa dzīvoklis pilnīgi izdega.

28.jūnijā, Liepājas Atbalss, Nr.145

Mums raksta: Pirmdienas un otrdienas "Liepājas Atbalss" numuros bija ievietotas ziņas par Grobiņas lielo ugunsgrēku, kur ielaistas dažas nepareizības. Uguns izcēlās īsi priekš pulksten 11 rītā, Zundmaņa 3 stāvu namā no veļas mazgātavas telpām. Uguns pieņēma īsā laikā tik plašus apmērus, ka draudēja aizņemt vai visu Grobiņu. Tika lūgti Liepājas ugunsdzēsēji nākt palīgā, un tie atbrauca īsi priekš pulksten 1 dienā. Bet tad jau bija Grobiņas ugunsdzēsēji paspējuši uguni aprobežot paši ar saviem spēkiem, nodzēšot pusdegušo Apoga namu, un pēc tam tik Liepājas ugunsdzēsēji stājās darbā. Lielu varonību pierādīja arī Grobiņas ugunsdzēsēju komandieris Jaunzems, kurš atstādams pats savu dzīvokli uguns liesmām, neatstājās no sava pienākuma. Liepājas ugunsdzēsēji atgriezās pulkst. 8 vakarā.

18.augustā, Liepājas Atbalss, Nr.189

No Talsiem pie Grobiņas. 

Kāds "t", ziņodams šī gada "Liepājas Atbalss" 183.nr. par šejienes zaļumu svētkiem, runā par kādu no vietējiem skolotājiem, kas pulcinājis jauniešus uz dziedāšanas mēģinājumiem. Tā ka vienīgi es to esmu darījis, tad šis ziņojums attiecas uz mani. Jāpiezīmē, ka ziņojumi ar tādām nepareizībām, kādas šinī, visai reti nāk priekšā. Kad es sāku pulcināt jauniešus uz minētiem mēģinājumiem, tad no biedrības dibināšanas nebija ne vēsts. Tāds nodoms radās zem manas pulcināšanas iespaida. Mācīšanās sākās februāra beigās un beidzās aprīļa sākumā, par ko paziņoju apriņķa priekšniekam, ar kura atļauju viss notika. Velti pūlēties celt pret mani aizdomas, ka esmu valdības iestades maldinājis, pulcinādams uz mācīšanos "pus ziemas un visu pavasari". Šis koris darbojās patstāvīgi un nekādu pienākumu pret biedrību vēl nav uzņēmies un nevar uzņemties. [...] J.Legzdiņš, Talšu skolotājs.

5.septembrī, Avots, Nr.36

Grobiņā svētdien 12.augustā svinējām jaukus sastapšanās svētkus. Sengaidītais skolotājs br. Stūrmanis no Krievijas atnāca savu skolotāja amatu uzņemt Grobiņas baptistu draudzes skolā, kur līdzšim tikai viens skolotājs bij darbojies vienklasīgā skolā, bet tā ka tagad atvēra vēl otru klasi, tad augšā minētais brālis tika uzaicināts par skolotāju, par ko arī iznāca tie sastapšanās svētki. Svētkus atklāja br. Fītiņš. Savā runā viņš rādīja, ka itin kā tie mācekļi, kas nespēja to lomu izvilkt lielā pulka zivju dēļ, meta saviem biedriem ar roku, lai nāk palīgā, tā arī viņš esot metis ar roku br. Stūrmanim jau divi gadus. Ne tā metis, kā mācekļi, kuru biedri tos redzēja. Bet šī vieta bijusi ļoti tālu kur Stūrmanis dzīvojis, un tādēļ tādu rokas mešanu tas nebūtu redzējis. Tādēļ viņš metis uz papīri ar spalvu un tinti, caur vēstulēm sarunādamies. [...]. Ģirts Dzintarnieks

22.septembrī, Liepājas Atbalss, Nr.219

Liepājas-Aizputes dzelzceļš. Pa Grobiņas tirgus laiku, 26.,27. un 28.septembrī tirdzinieku ērtības labad ies papildu vilcieni. Šie vilcieni aties no Liepājas plkst. 5 un no Grobiņas plkst. 6 pēc pusdienas.

24.septembrī, Liepājas Atbalss, Nr.220

Vēstule no Gaviezes

Gaviezes pagasts sastāv no trim novadiem - Gaviezes, Sustas un Krīzberģa, ar tuvu pie 100 saimniecībām un kādām 9 lielākām un mazākām muižām. Zeme te gandrīz viscauri smiltaina, ar māla piejaukumu. Auglības ziņā zemkopji nevar sūroties, - kas zemi krietni apstrādā, tam uzaug - ja tikai vasara izdevīga - 6-12 grauds. Šimbrīžam tad arī galvenā vērība top piegriezta graudkopībai, pēc tēvu tēvu sistēmas, pie kam daudzās saimniecībās var novērot nekārtīgu lauku iedalīšanu un tādu pat sēšanu, t.i. sēj kas nu kur pagadās, kas, protams, dažubrīd īsti jūtami atsaucas uz labu ražu. Citur atzītā un pirmā vietā nostādītā lopkopība te pa lielākai daļai turas vēl bērna autos, kas nāk no zemkopju vienaldzības un - nevīžības. Pa daļai gan vainīgi tie apstākļi, kas dod iespēju turēties uz kājām arī ar graudkopību. Piena separatori ir gan vienam, otram iegādāti, bet, pats par sevi saprotams, ka ar tiem vien šinī ziņā nav ne tuvu līdzēts. No tādām lietām, kā no lopu cik necik kārtīgas ēdināšanas šejienieši nezin itnekā, caur ko tad arī izskaidrojami tādi gadījumi, ka daudziem saimniekiem ar visu savu separatoru dūcināšanu nav gājējiem sviesta pat vasaru - piena laikā, ko celt priekšā. Tādi dati, kā dzird no citām pusēm, kur viena govs ienesot gadā desmitiem rubļu skaidras peļņas, tie mūsējos saceļ gan izbrīnīšanos, bet arī tikai to. Pētīt un dibināt - vai mēs arī nevarētu pie tā tikt - tur mūsu galvas par slinkām. Gaviezes saimnieki, kuri tuvāku pie Grobiņas - tā saucamais "kules gals" - šķietas gan tā ka interesējamies par Grobiņas Lauksaimnieku Biedrību, bet ievērojot šīs bezdarbību, taustāmu labumu no šīs puses mājās pārnesuši vēl nav, ja nerēķina žvinguli no katru gadu atkārtojušamies "pļaujas svētkiem". Otrs gals - Susta un Krīzberģis - ir padots pilnīgi savai vaļai, un labāk arī ir - ja jau nav vilnas, kālab tad tā brēka. Redzēs tomēr, vai reiz nepienāks tie laiki, kur šī graudu roka izrādīsies par īsu un kur vajadzēs piegriezt lielāku vērību raibaļiņām un sākt runāt par kopmoderniecību utt.

Lai gan visā mūsu pagastā nav neviena kroga - mūri jau gan vietu vietām rēgojas, rādīdami tagadnei, ka senāk tur nav bijuši mūri vien, bet ir tekāts un liets, pildīts un rauts, bet maldīsies tas, kas domās, ka mums nemaz neslāpst un ka nav, kas mūsu slāpes dzesētu. Ir mums Ramzaja brūža alus noliktava, kura savu darbību izplata pa visu Gaviezi, būdama ar savu rūgto slapjumu arvienu mīļa viešņa visur tur, kur vairāki cilvēki viņas jeb cita vārdā sapulcējas, vai nu tas būtu pie pagasta nama, kāzās, kristībās vai gluži vienkārši pie pazīstamā "trijstūra". Bez tam mūs pārāk kairina Liepājas tuvums un mīļā Grobiņa; ja uznāk prieka vilnis vai arī ja bēdas sirdi grauž - prom tikai uz viņām - tur prieki kļūst par dubultiem priekiem un bēdas pasaulē kā nebijušas; turpretī saimnieces un bērnu pulciņš mājās raud par pazaudēto laimi un irstošo saimniecību... Gavieznieku sevišķas slāpes vēl var redzēt sarīkojamās apkūlās un linu mīstīšanas talkās, kuri gadījumi nekad nepaiet garām pa krietnam neapslapināti.

Gaviezē ir tikai viena pate biedrība - Bibliotēkas Biedrība, kura izrādās ne kā no mums pašiem auklēta un audzēta, bet nīkst un vārgst kā tāds bāra bērns. Tiesa, no sākuma jau to sargājām un lolojām kā aci pierē, ņēmām pat cittautiešus palīgā, lai tikai viņā neiepūstu negavieznieku elpa, un tomēr - kas tagad no šī dārguma ir atlicis? Niecīgas, nožēlojamas atliekas, kuras reprezentējas ar kādiem apdilušiem - no citurienes atvāktu - mandolīnīšu gabaliem un zaļumiem pie "Dižo Būdu". Ja tik tāļu var nonākt sabiedrisks pasākums, tad tur vajag būt kaut kādam iemeslam. Un tāds arī ir. Nevēlēšanās redzēt dažas ienīstas personas biedrības priekšgalā, tad galvenā kārtā - bailes pazaudēt biedrībā zināmo sēdekli, ir pastrādājušas tādus brīnumus, ka priekš vienas pašas vēlēšanas dienas ir tikušas vāktas no Grobiņas vairākas personas - to starpā pat daži žīdi - kam ar Gaviezes Bibliotēkas Biedrību nav bijis nekā kopēja un nav bijis arī lielāka uzdevuma, kā tikai kā meteoram vēlēšanu dienā parādīties, savu bumbiņu attiecīgajā kastītē iesviest - un tas ir viss. Savā aklumā dažs ir nogājis pat līdz neslavas celšanai savai biedrībai, nosaucot to par žūpu biedrību, lai gan pats tanī reizē arī žūpības ziņā būdams pirmais, spēlēja vienu no pirmajām vijolēm. Viss augšā minētais nu panāca to, ka gandrīz puse no tā laika biedriem nokratīja putekļus no kājām un no biedrības izstājās. Tagad nu pastāvīgs biedrības izrīkojumu viesis ir - deficīts. Un kā gan citādi tas maz domājams?

Pa visu pagastu divas skolas: Gaviezē un Sustē, kurās katrā strādā pa vienam skolotājam, Gaviezē pie apmēram 30-40 bērniem, Sustā pie apmēram 40-50. Kā jau gandrīz visur, tā arī te, skolās mācības līdzekļu ziņā atliktu daudz ko vēlēties; tāpat nepietiekošas ir arī telpas, un nav necik sen atpakaļ, kad bērni ēda un gulēja vienā un tai pašā istabā; tikai caur sevišķu gādību šī nebūšana tika novērsta. Algas skolotājiem grozās ap 300 rub., pie kam, ja tiek lūgts pielikt, dabū padomu - ja pa vasaru neesot klasē darba, lai ejot tik grāvjus rakt, tad būšot peļņa...

Muižas - izņemot Gaviezes muižu - no īpašnieka barona Keizerling-Kleists izrentētas, pie kam rentnieki visi latvieši. Viņi savā saimniekošanā, izņemot retus, var iet pamācīties no krietnākajiem saimniekiem, kurpretī vajadzēja gan būt otrādi. Šogad, piemēram, pat zemes kalpi, kuriem vienu nedēļu jāiet muižā strādāt un kuri otru var palikties mājās, pat tie bij rudzus savākuši, tikai "arendatoriem" vienam, otram rudzi puva un dīga uz lauka. Cik šinīs rentes muižās vēl viss primitīvs, varam spriest no tā, ka vienīgās lauksaimniecības mašīnas tur reprezentē arklis un ecēšas. Un tomēr - neskatoties uz visu šo - pie samērā zemajām rentēm un labas zemes dzīvot var. Izņēmums starp apkārtējo baronu muižām ir Gavieze, tajā ziņā ka viņā velti meklēti pēc jaunāko laiku kultūras auga - kolonista. Tas jo spilgti raksturo mūsu barona uzskatus šinī ziņā. Gaviezes skaistajam vecajam mežam uzbrukušas mūķenes, kuru kāpuri šovasar strādāja savu postīšanas darbu, tā kā gandrīz nevienu pašu egli nevar atrast, kura būtu pilnīgi vesela un neaizskarta no ēdelīgajiem postoņiem. Tagad nu pa mežu čakli vien strādā Vaiņodes koku tirgotāja Kāna meža cirtēji, kuri nopirktos kokus apstrādās, lai pa ziemu varētu pievest pie tuvējām stacijām.

Beigās vēl nepieminētu nevar atstāt nolaidību pasta ziņā. Laikraksti un korespondence no Grobiņas tiek pienesti pagasta namā trīs reizes nedēļā, kas būtu pietiekoši, bet bezrūpīga apiešanās ar pastu novērojama pašā pagasta namā. Dažreiz vēstules guļ uz pagasta nama kancelejas loga nedēļām ilgi līdz tās nonāk adresāta rokā. Tā dzird, ka "tiesas sulainim" vēstules būtu jāpienes katram mājās, bet, ja pagasta rakstvedis šinī ziņā cik necik nerūpētos, vēstules nosūtīdams, tad "tiesas sulaiņa" dēļ visa korespondence varētu izlidot pa logu laukā... Laikraksti pagasta namā pienāk nožēlojami mazā skaitā. Katrs ar laikrakstu saņemšanu iekārtojas kā nebūt parocīgāki.

3.oktobrī, Avots, Nr.40

Jubilejas svētki Grobiņā

Jau 8.septembrī no rīta ierados Grobiņā, lai šinī vecā, vēsturiskā vietā svinētu retos svētkus. Jau no tālienes sveicina vecās pils drupas - seno varoņu darbu atliekas, kuras pamazām sadrūp. Bet gabaliņu tālāk, tur arī sveicina, nevis seno pasaules varoņu darbu drupas, bet seno varoņu iesāktais ticības darbs, kurš nav priekš miršanas, bet dzīvo priekš dzīvošanas un pieaugšanas. Tas ir Grobiņas baptistu draudzes jaunpārbūvētais lūgšanas nams. Šis darbs rāda, ka arī Grobiņā ir vēl tagad ticības varoņi, kuri tic un strādā, lūdz un upurējas. Vecais nams pa daļai nodega. Jauno būvējot, grobiņnieki ir sevišķi vērā ņēmuši savu jaunību - nākamo draudzi. Agrāki viņiem bija skola tikai ar vienu klasi, tagad uzbūvētā namā bez sapulces telpām, atrodas skola ar 2 ērtām klasēm un 2 krietniem skolotāju dzīvokļiem. Kā skolotāji pašu reizi nodarbojas brālis Stūrnieks un māsa Osteniek. Bez tam vēl blakus piebūvētas lielas veikala telpas ar augšdzīvokļiem, kuriem jānes īre skolas pabalstīšanai. Te patiesi jāsaka, ka tādi ļaudis var cienīgi svinēt jubileju, kuri savu ticību parāda labos darbos. Audzināšanas ziņā mazie grobiņnieki nostājušies blakus lielai Rīgas Mateus draudzei. Te jāprasa, ko gan varētu darīt draudzes ar 5-6 reizes lielāku locekļu skaitu?

9.septembra rīts ausa ļoti jauks, kurš apsolīja mums līdzi jubilēt. Ļaudis plūda no visām malām, ka sapulce drīzi bija pilna un arī sapulces sēta, uz kuru pusi visi logi bij atvērti. Tāpat blakus skolas klase bija ļaužu pilna.

Trīs dziedātāju kori: vietējais , Liepājas, Pāvila draudzes un Tadaiķu koris ieņēma savas vietas un kopīgi dziedot: "Pateiciet tam Kungam" iesākas svētki. Ievadam ņēmu Dāvida 34.dziesmu, kas mūs paskubināja slavēt to Kungu, par to, ka Viņš ir mūsu Pestītājs. Jau nākot lūgšanās, sajutām, ka tas Kungs grib mūs svētīt un tā tas arī notika. Pēc koru sevišķas apsveicināšanas dziesmas vietējais sludinātājs brālis Fītiņš apsveica tā Kunga vārdā visus viesus un deva svētīgu skatu par Dieva žēlīgo Grobiņas draudzes vadīšanu. Visi kori kopā jauki nodziedāja pirmo jubilejas dziesmu "Mūsu tēvijai". Brālis Svars no Liepājas runāja par 1.Pēt. 2:7, sirsnīgi aizrādīdams par mūsu dārgāko šinī pasaulē - Jēzu mūsu Pestītāju un Svētu-darītāju, priekš kura mūsu priekšteči atdevuši visu un paši sevi; mums jādara tas pats, ja gribam būt Dieva jubilejas ļaudis arī nākotnē un debesīs. Cik tas Kungs deva žēlastību, arī es vēl runāju dažus paskubināšanas vārdus par Ezk. 20:41-42. Dziesmām mainoties, vēl runāja brālis Erdbergs, Liepājas Ciānas draudzes sludinātājs par 2.Timot.  2:3, aizrādīdams, ka Kristus dēļ ciest ir mūsu gods, prieks un spēks, to darījuši visi ticīgie visos laikos, tādēļ bijuši tiem panākumi un, lai sasniegtu mūsu lielā uzdevuma mērķi, nav citu līdzekļu. Pa starpām nesa deklamācijas māsas Kozlovski, Mēme un Brinkaman. Beigās vēl vietējais skolotājs brālis Stūrmanis runāja siltus vārdus par dievbijīgu jaunības audzināšanu un vadīšanu caur dzīvi. Ar mazu pauzi, 4 un pus stundas garie svētki bija aiztecējuši bez noguruma pie klausītājiem. Veco brāļu un māsu priekšā stādīšana un viņu asarām noliktās liecības atstāja svētīgu iespaidu, kas sapulci noveda lūgšanās pēc spēka priekš nākotnes. Kad svētki beidzās, likās, ka vēl par agru beigts. Bet nu bija izdevība personīgi sarunāties un iepazīties ar daudzajiem liepājniekiem un tadaiķniekiem. Vēlreiz visi kopīgi pacienāti devās uz mājām. Jāpiemin, ka mūsu svētkos bija nejauši ievests kāds augstskolu beidzis students iz Maskavas, kurš no valdības sūtīts uz Angliju iepazīties un studēt turienes kalnu raktuves. Viņš gaidīdams uz kuģi, nācis apskatīties Grobiņu. Neprasdams ne vārds latviski, viņš esot tikai jauko dziesmu skaņu dēļ palicis līdz beigām. Tagad sarunājoties viņš iepazinās ar baptistu lietām un galvenais ar patieso pestīšanu. Viss tas viņam bija kā brīnumi. Viņš palika līdz vēlai naktij mūsu sabiedrībā un teica, viņš jūtoties kā mājās pie savējiem, to viņš neesot cerējis pie latviešiem. Viņš piezīmēja daudz lietas, par kurām solīja aprakstīt savos ceļojumu rakstos, krievu laikrakstos un pats sākt studēt bībeli, reliģiju un cilvēces postu. Arī dāvanu ziņā grobiņnieki, ievērpjot savus mazos spēkus un lielās vajadzības, darīja ko varēja. Salika 80 rub. 1 kap. un citi solījās vēl vēlāk iesūtīt savas dāvanas. Tas Kungs lai svētī viņu pūliņus un dod Svētā Gara spēku priekš nākošiem darbiem.

J. Kurcīts

Grobiņas baptistu draudzes sludinātājs M.Fītiņš, 1912

10.oktobrī, Avots, Nr.40

Grobiņas [baptistu]  draudzes jubilejas dāvanas

Kr. Ja - 50 kap., O.Kutra - 60 kap., M. Riekstiņ - 50 kap., P.Ģībiet - 50 kap., M.Vīgriez - 1 rbl., B.D. - 50 kap., M.A.Šalme - 55 kap., F.Eidiņ - 1 rbl., Anna Lander - 1 rbl., Matilde Skuja - 1 rbl., A.K.Puša - 10 rbļ., M.Fītiņš ar ģimeni - 5 rbļ., M.Dzērve - 1 rbl., Ģirts Dzintarnieks - 5 rbļ., Kārlis Landers - 1 rbl., P.Rusins - 50 kap., Strazdiņ - 50 kap., J.Skuja - 3 rbļ., K.Birznieks - 1 rbl., Annete Grīniņ - 3 rbļ., M.Frickof - 2 rbļ., J.Lander - 3 rbļ., Anna Ķiec - 3 rbļ., Krists Balks - 2 rbļ., Minna Finster - 50 kap., M.Kaborot - 50 kap., Natālija Osteniek - 1 rbl., vaļēja kolekte, bezvārdu kuverišķos un zem pusrubļa 30,86.

16.oktobrī, Tēvija, Nr.120

Grobiņas apriņķa zemnieku lietu komisārs sodījis Grobiņas pagasta vecāko ar 3 dienām aresta par to, ka pagasta vecākais nerīkojies diezgan enerģiski, lai ceļi tiktu labi sataisīti.

1.novembrī, Latviešu Avīzes, Nr.126

Jaunas šosejas

No ceļu kapitāla līdzekļiem drīzumā sākšot taisīt trīs jaunas šosejas:  no Grobiņas uz Rolavas muižas pusi - 2 verstes garu, no Grobiņas uz Iļģu pusi un Ventspils pusi, katru 1 versti garu.

8.novembrī, Liepājas Atbalss, Nr.259

Grobiņas šosejas muita tagad nāca vairāksolīšanā, pie kam kāds Lukevics sasolīja 10050 rbļ., pārsolīdams līdzšinējo muitu par apmēram 2000 rubļiem, kamēr līdzšinējais muitas nomnieks solīja tikai līdz 9800 rbļ.

27.novembrī, Jaunās Latviešu Avīzes, Nr.95

Liepājas apgabaltiesa meklē Grobiņas tāli pazīstamo namsaimnieku Mozu Kānu, kas apsūdzēts par augļošanu. Savus abus Grobiņas namus viņš pārcēlis par 10000 rubļiem uz svešu vārdu jau priekš savas aizlaišanās.

6.decembrī, Liepājas Atbalss, Nr.283

Grobiņas pasta un telegrafa kantora priekšnieks Vītiņš uz galvenās pasta un telegrafa valdes rīkojumu šinīs dienās atstādināts no amata. Viņa vietu pagaidām izpilda kāds Liepājas pasta un telegrafa ierēdnis.

14.decembrī, Liepājas Atbalss, Nr.290

No Grobiņas. Latviešu biedrības panākumi. 

Še pastāv 3 biedrības: brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība, zemkopības biedrība un Latviešu biedrība. Pēdējā ar izrīkojumiem ir visrosīgākā, tikai biemžēl, šogad gandrīz katru reiz ar iztrūkumu. Tā arī beidzamais izrīkojums, 9.decembra masku balle, nesedza lielu gabalu izdevumus. Ja tā arvien uz priekšu iet, tad iekrātais kapitāls drīz izsīks arvien klāt liekot. Šinī reizē gan pa lielai daļai būs vainīgs sliktais ceļš, kas lauciniekus aizturēja no apmeklēšanas. Var arī novērot, ka Grobiņā masku balles nevelk, kur deja nemaskotiem maksā 75 kap., turpretī pēc teātra deja tikai 30 kap., kas ir pēc grobiņnieku peļņas diezgan liela starpība. Tāpat biedrībai klājas ar teātra izrādēm. Cenas pazemināt nevar, jo tad nesedzas izdevumi, kas diezgan prāvi: par mūziku, zāles īri u.t.jpr. Še nu varētu palīgā nākt pilsētas valde un vietējās naudas iestādes, atvēlēdamas kādas summiņas teātra pabalstam, jo lielpilsētas savus teātrus pabalsta tūkstošiem. Vai Grobiņa nevarētu palikt citām mazām pilsētām priekšzīmīga, ja sacīto pēc iespējas atvēlētu? Tad varētu tā sauktās tautas izrādes sarīkot par pazeminātu cenu, arī darba cilvēkus pamazām pieradināt un pievilkt pie teātra apmeklēšanas un tā dažu labu reiz aizkavēt no žūpošanas. Ne tik to vien, bet arī viņa garu pamazām pacelt dzīves augstākos uzdevumos. Tādēļ, pilsētas kungi, pārdomājat un darat arī no savas puses ko priekš mazākiem brāļiem, kuri vēlāku būs jums pateicīgi labos darbos.

18.decembrī, Liepājas Atbalss, Nr.293

Grobiņā par pasta-telegrafa priekšnieku iecelts Rīgas pasta ierēdnis Ivanovs.

19.decembrī, Liepājas Atbalss, Nr.294

Piepeša nāve

Naktī no 1. uz 2.decembri noslīka Iļģu upē pie Grobiņas mācītāja priediena Tadaiķos dzīvojošais Māķa iemītnieks Kristaps Heidemanis. Ar savu krustdēlu tas bij sestdienas rītu aizbraucis uz Liepāju dzelzi iepirkties. Mājās braucot drusku iedzēruši un tā izšķīrušies. Heidemanis vēlāk bija iebraucis ar visu zirgu un ratiem ūdenī un tā ar visu vezumu nobeidzies. Pēc 4 dienu ilgas meklēšanas ceturtdien, 6.decembrī to izvilka no ūdens, tāpat arī noslīkušo zirgu un ratu priekšu. Ratu pakaļa vēl nav atrasta. Nelaiķi apraud atraitne un 6 nepieauguši bērni.

21.decembrī, Jaunās Latviešu Avīzes, Nr.102

Grobiņā Friedberga nama bēniņos pakārās Gaviezes pagasta vienrocis Jānis Mārtiņš aiz trūkuma, kā "Liepājas Dienas Avīze" ziņo.

24.decembrī, Liepājas Atbalss, Nr.298

No Grobiņas. Biedrību darbinieka apbedīšana

19.decembrī Iļģu kapos apbedīja Kārļa muižas rentnieku Otto Brikmani. Grobiņas apkārtnes publikai nelaiķis bija labi pazīstams kā sabiedrisks darbinieks. Uz viņa ierosinājumu Grobiņā nodibinājās Lauksaimniecības biedrība (pirmā Lejaskurzemē) un Latviešu biedrība. Dzīvu dalību nelaiķis ņēma pašā sākumā vietējā Lauksaimniecības biedrībā, uzstādamies gan ar referātiem, gan dodams priekšzīmi, kā lauksaimniecībā ievedamas mašīnas. Nelaiķis visādi pūlējās pulcēt lauksaimniekus ap kopēju lietu. Kā cilvēks, kas tic nākotnei, viņš droši dzinies uz priekšu. Pēdējos gados nelaiķis, nelaimes gadījumā salauztas kājas dēļ, pa lielākai daļai bij piespiests palikt gultā, kas atstāja sliktu iespaidu uz viņa veselību. Jābrīnās par abām Grobiņas biedrībām - Latviešu, bet sevišķi Lauksaimniecības, - kuras nebija atradušas par vajadzīgu atvadīties no sava ilggadējā biedra. Vieglas smiltis nelaiķim!

1913

2.janvārī, Jaunās Latviešu Avīzes, Nr.1

Grobiņas pilsētas draudze izbeidzoties

Grobiņas nekustamos īpašumus pamazām iepērkot apkārtējie laucinieki, palikdami pie savām lauku draudzēm, un vecie grobiņnieki pārejot uz Liepāju. Pilsētas kristīgo draudzē vairs esot tikai 300 nodokļu maksātāju, tā ka draudze bez pabalsta nevar pastāvēt; no tiem pašiem 300 prāva daļa esot čigānu - un ir jau zināms, kādi tie ir maksātāji. Draudzei esot daudz nabagi apgādājami. Ar viņu izmiršanu draudze drīz izbeigšoties. 

4.janvārī, Jaunās Latviešu Avīzes, Nr.2

No Gaviezes

Daži ceļa braucēji te atraduši uz ceļa mironi un ziņojuši par to pienācīgā vietā. Beidzot izrādījies, ka mironis ir vietējā Stūru mežsarga brālis, kāds Gaviezes pagasta loceklis Martins, kurš trūkuma dēļ Grobiņā pakāries. Brālis to vedis no Grobiņas mājās apbedīšanai, pieturējis pie kāda kroga un iegājis iekšā, pie tam nemaz nemanījis, ka mironis izkritis uz ceļa. 

5.janvārī, Tēvija, Nr.2

Kā Libausche Zeitung raksta, Grobiņas zeme un nami pa lielai daļai pārgājuši apkārtējo zemnieku rokās, tā ka agrākā tirdzniecības pilsēta pārvēršas par lielu sakņu dārzu. Grobiņas agrākie namu īpašnieki pārgājuši uz Liepāju un izstājušies no Grobiņas pilsonības, un tagadējie gruntsīpašnieki paliekot labāk pie saviem pagastiem, augsto pilsētas nodokļu dēļ. No 481 Grobiņas žīdu maksātāja varot tikai no 137 piedzīt nodevas, tāpēc ka 334 maksātāji jau gadiem no Grobiņas nozuduši. Kristīgo nodevu maksātāju esot ap 300, bet no tiem vēl sastopami tikai čigāni. Tādos apstākļos Grobiņas pilsoņi savus nabagus uzturot no pilsētas krājkases aizdevumiem. 

8.janvārī, Latviešu Avīzes, Nr.6

Liepājas skolu rajons, pie kura agrāk piederēja arī Grobiņas apriņķa tautskolas, tagad pārdalīts uz diviem patstāvīgiem rajoniem: Liepājas un Grobiņas, pie kam pirmajā par inspektoru iecelts Karpovs un otrā - Savarenskis. Pied Grobiņas skolu rajona bez pašas Grobiņas apriņķa skolām vēl pieder arī Durbes un Palangas skolas. Aizputes apriņķis skolu ziņā tagad piedalīts Kuldīgas rajonam. 

9.janvārī, Liepājas Atbalss, Nr.7

Skolēnu vakars (no Tāšiem pie Grobiņas)

Lasam laikrakstos no visām pusēm par skolās sarīkotiem bērnu vakariem svētku laikā. Arī mēs šogad nepalikām bez tāda. 22.decembrī dedzināja eglīti Talsu skolas namā. Bērnu koris nodziedāja dažas dziesmiņas un uzveda bērnu lugu "Pamāte". Uz vakaru, kā jau parasts, bija saradušies arī bērnu piederīgie un paziņas, pa lielai daļai jaunā paaudze, kuri tad arī vēlāk piedalījās pie bērnu rotaļām un dejas. Savādu iespaidu atstāja tas, ka bērni pēc saviem priekšnesumiem bija it kā aizmirsti tai ziņā, ka tiem nekas netika dāvināts, kā tas citur parasts, izņemot druzciņ saldumus no kādas privātpersonas. Te arī pagasts varētu dažus rubļus ziedot, kā daudzi pagasti Kurzemē to dara. Arī kolekte būtu vēlama, jo kas gan neziedotu kādu mazumiņu priekš bērniem! Kam kādreiz izdevība bijusi redzēt, cik priecīgas šīs sejiņas, saņemot pie skolas eglītes vai nu kādu grāmatu, vai rakstāmu lietu, tas tiešām nekad nevarēs teikt: "kas man tur daļas, es bērnus tai skolā nesūtu, tur vairāki pagasti kopā utt." Cerēsim, ka nākamu gadu mūsu eglīte tiks atminēta ja ne no citiem, tad taču no mūsu jaunatnes. Cerēsim arī, ka mūsu skolotājs vēl turpmāk savas pūles netaupīdams mūs iepriecinās ar kādu bērnu vakaru. Varbūt, uz skolas beigšanu priekš brīvdienām. 

10.janvārī, Tēvija, Nr.4

Grobiņas apriņķa feldšers Andrejs Kārkliņš ar šā gada 1.janvāri uz paša lūgumu atlaists no amata. 

17.janvārī, Liepājas Atbalss, Nr.14

Jaunu telefona tīklu, kurš savieno mežkungu ar mežsargiem, kronis ierīkojis savos Grobiņas mežos. Pie šī tīkla pievienos arī Nīcas mežkunga muižu. Tam bija arī tikt pievienotam pie Rietumu Kurzemes telefona tīkla, bet domeņu valdes šķērsām pār Liepājas-Romnu dzelzceļa dambi bez sevišķas atļaujas pārvilkto drāti dzelzceļa valde lika noņemt. Tagad mežu pārvalde rauga izgādāt vajadzīgo atļauju. 

18.janvārī, Jaunās Latviešu Avīzes, Nr.6

Pārtraukti mežu torgi

Grobiņas, Nīcas, Rucavas un Luknas kroņa mežos nākošos 6 gados nenotikšot parastie gadskārtējie torgi, tadēļ ka no "mūķenēm" nomaitāts sešreiz vairāk koku, nekā ik gadus šais mežos atļauts pārdot. 

19.janvārī, Tēvija, Nr.8

Medības tiesības Grobiņas mežā šinī gadā no brīvas rokas Baltijas domeņu valde atdevusi par 100 rubļiem nomas kara ostas un Liepājas oficieriem. 

28.janvārī, Latviešu Avīzes, Nr.26

Māju pārdošana

23.martā Liepājas apgabaltiesas civilnodaļā pārdos vairāksolīšanā: [...] Grobiņas apriņķa Talsu pagasta "Klein-Nušu" mājas, 34,84 desetīnu lielas, dēļ 375 rbļ. 56 kap. termiņa maksājumu un 3907 rbļ. 70 kap. kapitāla parāda piedzīšanas zemnieku agrārbankai par labu. Banka māju vērtējusi 4810 rbļ.; solīšana sākas no bankas parāda summas; hipotēku parāds 500 rbļ. 

30.janvārī, Liepājas Atbalss, Nr.25

Ceļu jautājumā mums raksta no Lejaskurzemes šādi

Tāšu pagastam piedalītā Tāšu muiža atrodas Tāšu ezera dienvidu galā, no kurienes caur muižas laukiem iet ceļš uz netālo Grobiņu. Otrs ceļš, nogriezdamies aiz Tāšu Akmeņa kroga no Liepājas-Ventspils lielceļa, iet, tāpat caur muižas laukiem, pirmajam pāri uz tālāk Liepājas-Durbes lielceļa malā atrodošos Rolavas muižu. Abi šie ceļi - ciktāl tas attiecas uz Tāšiem - iet vienīgi caur muižas laukiem un tātad galvenā to lietotāja ir pate muiža, ko vasarā pierāda verstēm garie aizsklandojumi ārpus ceļam priekš ganāmo pulku šurp un turp dzīšanas. Neskatoties uz to, abi ceļa gabali bija iedalīti jau no veciem laikiem trešā ceļu šķirā un to uzturēšana gulēja uz saimnieku - zemes īpašnieku pleciem. Pēc vietējo likumu noteikumiem, trešā šķirā iedalītie ceļi uzturami un labojami ar to materiālu, kas atrodas turpat līdzās ceļam, t.i. ar žagariem un velēnām. Un tāda kārtība te bija pastāvējuse gadiem. Reiz kādā sapulcē starp citu sāka arī iekustināt minēto ceļu jautājumu. Daudzi atzina, ka šie ceļi, pēc savas dabas, nav nemaz tādi, kas varētu tikt ieskaitīti kādā klasē, un to labošana un uzturēšana būtu saimnieku tiešs pienākums. Sastādīja rezolūciju un izvēlētiem pilnvarniekiem uzdeva iesniegt sūdzību. Pirmo instanču lēmumi - kā tas jau arvien mēdz būt - bija sūdzētājiem nelabvēlīgi, tomēr pēc ilgas gaidīšanas valdošais senāts deva spriedumu, ka ceļš, kas krustodams Tāšu-Grobiņas ceļu, iet uz tālāk atrodošos Rolavu, pēc sava stāvokļa nav ieskaitāms kā publisks ceļš un tamdēļ arī to nevar ieskaitīt nekādā šķirā - ir bezklases, respektīvi lopu ceļš. Turpretīm otrs, lai gan tas savieno vienīgi Tāšu muižu ar Grobiņu, esot pēc savas dabas baznīcas ceļš, tātad šajā gadījumā trešās šķiras ceļš un uzturams un labojams tādā kārtībā un ar tādu materiālu, kā citi šās kategorijas ceļi. Tā kā spriedums bija galīgs, tad, protams, cits nekas neatlika, kā par to pašu teikt paldies un atlikušo muižas baznīcas ceļu sadalīt mēros un tos uzturēt minētā kārtībā. Bet ilgi tā negāja. Vispirms, vietējās muižas īpašnieks mēģināja pierunāt saimniekus, lai tie tak savus ceļa gabalus krietni nograntējot; kas par to, ka grants vieta atrodas 14-15 verstes tāli, bet labi ceļi aizrādot uz augstāku kultūru utt. Lielākā daļa saimnieku, protams, atvainojās, atļaudami muižas īpašniekam pašam izmēģināt šo kulturālo paņēmienu pie saviem lopu ceļiem, bet netrūka arī tādu goda vīru, kas līdzīgā gadījumā, katru brīdi gatavi iet ar labu priekšzīmi pa priekšu un tie veda granti svīzdami, uz to pamatodamies tad vēlāk augstākā administrācija mēģināja darīt uz saimniekiem iespaidu, bet bez panākuma. Pēc tam Tāšu muiža nāca no rokas rokā. Tagadējais muižas īpašnieks barons Šrēders pagājušā vasarā, nezin aiz kāda iemesla, lika ceļu sašaurināt, izrokot abpus ceļam platus un dziļus grāvjus un izraktās zemes un mālu samest tam virsū, caur ko ceļš, pēc pagājušā rudeņa lielā lietus, palika gluži nelietojams. Tagad lauku policija uzdevuse Talsu (Tāšu) pagasta valdei ņemt no saimniekiem parakstus, vai tie sabojāto ceļu gribot savest kārtībā, vai nē. Pirmajā gadījumā tas noklājams viscaur žagariem un velēnām un - nograntējams. Saimnieki no tādas "bruģēšanas", protams, atteicās, uzturot un labojot to pēc vecās, likumos noteiktās kārtības un laikam gan arī celšot sūdzību pret baronu par ceļa sabojāšanu. Arī šajā gadījumā netrūka tādu, kas meta kupri uz zināmo pusi. 

Tāšenieks. 

Meža pārdošana

Liepājas policijas valdē aizvakar izūtrupēja par 71000 rubļu mūķenes nomaitātos kokus Grobiņas mežā. Bet puse palika nepārdota, tāpēc ka koki bija izcērtami līdz 15.aprīlim, kas nav iespējams aiz augstajām strādnieku algām un ragavu ceļa trūkuma. Dažos gadījumos sasolīja līdz 25% vairāk par novērtējumu. 

31.janvārī, Liepājas Atbalss, Nr.26

No Talsiem (pie Grobiņas). Mežu izciršana

Agrākais Tāšu muižas īpašnieks izcirta savu mežu pat tik tāli, ka mežu uzraudzības iestādes bija spiestas iejaukties un nosodīja to ar pāris tūkstošu rubļu soda naudu par apakš mēra cirstiem kokiem. Tagadējais īpašnieks negrib palikt šai ziņā pirmējam pakaļ un cirtīšot šo ziemu vēl kādu partiju stutmalkas. 

No Grobiņas

"Liepājas Atbalss" 7.numurā š.g. ievietotais ziņojums iz skolas dzīves no Grobiņas nostādījis vietējo skolas dzīvi un pagasta valdes rīcību drusku nepareizā gaismā. Vispirms man jāsaka, ka nav vajadzīga nekāda sevišķa burvja atslēga, lai noskaidrotu vietējās pagasta valdes nolaidīgo rīcību skolas malkas piegādāšanas ziņā. Galvenais iemesls šeit - naudas trūkums, kurš mūsu tagadējai pagasta valdei ir tiešām grūts. Un tā kā nekorektība novērojama arī citās viņas rīcībās, tad nav nekāds brīnums, ka arī vietējai pagasta skolai nācās caur to ciest. 

Nevaru pieņemt, it kā pagasta valde vienīgi aiz personīgām intrigām pret skolotājiem būtu ar nodomu novilcinājusi malkas piegādāšanu (pēdējo reizi par veselu nedēļu), jo caur to viņa sev ne mazāk nepatikšanas darījusi, kā skolotājiem: tagad viņai nākas pienācīgā vietā atbildību dot par savu "nama turēšanu"; arī sabiedrības acīs viņa caur visu to stipri sevi diskorditējusies. Kas attiecas uz vispārīgo pagastskolu krīzes laikmetu, tad protams, arī še viņš sajūtams, tikai man jākonstatē fakts, ka vietējā sabiedrība (vietnieki) ir arī drusku gādājuši par savām skolām un skolotājiem materiālā ziņā. Tāpat skolas valde devuse mazus pabalstus mācības līdzekļu paplašināšanai, tā ka tagad Grobiņas pagasta skola ar mācības līdzekļiem apgādāta daudz labāk nekā citas vietējās pagastu un pirmmācības skolas. T.Šulcs 

5.februārī, Tēvija, Nr.15

Grobiņas Kivju mājās nodega Ansim Kīvim piederīga dzīvojama ēka un stallis, 150 rubļu vērtībā, kas bij apdrošināti par 100 rbļ. Ēkās sadega par 180 rbļ. dažāda neapdrošināta mantība. Uguns bij cēlusies no skursteņa. 

12.februārī, Latviešu Avīzes, Nr.13

Kurzemes mežu liktenis

Grobiņas apriņķī, Luku un Rucavas kroņa mežos pie to izciršanas strādā 5000 cilvēki, no kuriem kādi 600 ir no Vitebskas guberņas. Ne mazums darba ir arī ar koku novešanu uz Bārtas upi, pa kuru tos pludinās tālāk. Vedēji nopelna samērā diezgan labi; piedalās pat daži smagie ormaņi no Liepājas. Pavisam jāizved priekš aizpludināšanas 400000 koki un 20000 kubikasis dažādu apstradātu koku materiālu un malkas. Apmēram janvāra vidū pieci Bātas saimnieki iesniedza sūdzību mežu apsardzības komitejai par to, ka vietējie meži tiek pārāk izcirsti. Bet šai lietā izbraukušais ierēdnis paskaidroja, ka līdz šim šejienes meži ne vien vēl nav par daudz izcirsti, bet varot vēl ap 20000 koku nocirst. Nocirstos kokus izved pie Bātas Jaunās muižas, kur viņu sazāģēšanu uzņēmies Paplakas rentnieks Grube, kas tur arī jau uzstādījis zāģu gateri. 

12.februārī, Liepājas Atbalss, Nr.36

Pulkstens atrasts netālu no Iļģu sudmalām. Saņemams Grobiņā Miķelsona namā Nr.65, pie K.Heidemaņa. 

14.februārī, Tēvija, Nr.19

Romanovu nama 300 gadu valdīšanas svinībām par piemiņu Grobiņas pilsētas valde nolēmusi nosaukt pazīstamo vienīgo Grobiņas pilsētas ielu par "Romanova ielu". 

27.februārī, Liepājas Atbalss, Nr.49

Par nekārtīgu mājas grāmatu vešanu nosodīti Grobiņas pagasta zemnieki Fricis Kukņieris un Jorens Delveris katrs ar 10 rbļ. vai 2 nedēļām aresta. 

11.martā, Liepājas Atbalss, Nr.58

Jauna skola

Troņmantinieka birzes apkārtne stipri apdzīvota no dažādiem strādniekiem. Tur atrodas tā sauktā "Jaunā Pasaule" un "Ķeizara Ciems". Šejienes, pa lielākai daļai nabadzīgiem iedzīvotājiem līdz šim bija sajūtams liels trūkums skolu ziņā. Tur nebija nevienas skolas, bet pilsēta šo iedzīvotāju bērniem visai tālu. Tāpēc daudzi turienes bērni līdz šim vai nu ar grūtībām mēroja apmēram 6 verstes garo ceļu uz skolu pilsētā, vai arī palika bez skolas mācības. Lai novērstu šo lielo trūkumu, tad vietējā skolu valde nolēmuse tur dibināt vienklasīgu kroņa pirmmācības skolu priekš abēja dzimuma visu kristīgu ticību bērniem. Šim nolūkam, uz vietējās skolu valdes lūgumu, kara inženieru valde atvēlējuse bez kādas atlīdzības tur tuvumā esošu koka vienstāva māju, kurā agrāk bija oficieriem dzīvokļi. Šī ēka atrodas pie Grobiņas šosejas, tūliņ aiz muitas būdas. Jaunās skolas ēkas remontiem un citām vajadzībām no kroņa līdzekļiem no 1.septembra līdz 31.decembrim 1912.g. atvēlēti 283 rbļ. Ēka jau pamatīgi remontēta un ierīkota skolas vajadzībām. Skolas tālākai uzturēšanai kronis no saviem līdzekļiem sākot no 1.janvāra 1913.g. atvēlējis 700 rbļ. lielu ikgadēju pabalstu. Bez tam šīs skolas uzturēšanu pabalsta arī vēl Pērkones pagasts. Skolotāja alga nolikta ļoti zema, tik 360 rbļ. gadā. Tas ļoti maz, jo dzīve tur maksā ne lētāk, bet gan bargāk, kā pašā pilsētā. Bez tam satiksme ar pilsētu ļoti grūta. Pirmāk bija nolikts par skolotāju še pieņemt vīrieti, bet par tik mazu algu neviens nebija dabūjams, tādēļ tagad pieņemta kāda skolotāja, pēc tautības krieviete. (!!) Skolā mācības dažu nezināmu iemeslu dēļ vēl nav sāktas, bet skolnieki jau pierakstīti. Pieteikti vairāk kā 90 bērni, bet ievērojot to, ka skola vienklasīga ar vienu skolotāju, tajā varēs uzņemt tik ap 60 bērnu. Tātad vairāk kā 30 bērnu jāatraida. Tas runā gaišu valodu, ka ar vienu šādu skolu te par maz, tāpēc nepieciešami šī skola tūlīt jāpaplašina, pievienojot otru klasi un piedodot otru skolotāju, vai arī jādibina vēl kāda jauna skola klāt. 

13.martā, Liepājas Atbalss, Nr.60

Pārdodams Stembera nams Grobiņā, pieprasīt turpat. 

14.martā, Latviešu Avīzes, Nr.69

Liepājas apgabaltiesā 29.aprīlī š.g. vairāksolīšanā pārdos: [...] 8.aprīlī š.g. Indriķim Gustapam piederīgās Talsu pag. Grobiņas apriņķī "Kluze" mājas dēļ Frica Baloža 1268 rbļ. 69 kap. parāda prasības. Hipotēkas parāds 3870 rbļ., taksētā vērtība 5000 rbļ. 

18.martā, Liepājas Atbalss, Nr.64

Vēstule no Talsiem (pie Grobiņas)

Pagastu dalīšanas jautājumā mums raksta no Talsiem pie Grobiņas šādi: 

Talsu pagasts sastāv no trim savienotiem pagastiem: Talsiem, Tāšiem un Rolavas, no kuriem pirmais ir kroņa. Lielākais no tiem ir Tāšu pagasts ar kādām 86 saimnieku mājām, četrām muižām un vairāk kalpu mājām. Bez Talsiem, tuvumā atrodas vēl divi kroņa pagasti - Grobiņas un Mātru, kuriem, kopā ar Talsiem, jau no senseniem laikiem bija kopīgs pagasta nams uz Grobiņas kroņa muižas zemes, pusversti aiz Grobiņas pilsētas mūriem. Te visi trīs, toreiz atsevišķie, kroņa pagasti noturēja savas valdes sēdes viena un tā paša rakstveža vadībā, turpretīm pagasta tiesa bija visiem kopēja. Tāšu pagastam pašam savas telpas nekad nav bijušas. Arī vēl pēc 1866.gada, t.i. pēc pašvaldības ievešanas, žēlīgie "lielkungi" turējuši labprāt rūpes par saviem "mīļiem maizes bērniem", un lai tie jaunās "rektes" dabūjuši, neaizietu tik drīz uz tiem neceļiem, tos labprāt vēl paturējuši savā paspārnē, ierādīdami pāris istabiņas "ērbeģī" priekš savu darīšanu vešanas. Tas pats muižas "skrīvelis" izpildīja arī pagasta valdes un tiesas skrīvera amatu un tā mīļā saticībā viss gāja pa vecām iemītām tekām tālāk. Uznākot savienošanas laikmetam, izbeidzās arī šī tēvišķā gādība. Tāšu pagastu pievienoja Talsu un Rolavas pagastiem, bet tā kā pastāvīgu telpu nu nebija ne vieniem, ne otriem, tad protams vajadzēja būvēt kopēju namu, priekš kam arī kronis ir devis jau agrāk vajadzīgo vietu uz Talsu muižas kroņa zemes; bet sākumam tomēr bija jāmeklē pajumte svešās telpās. Tādu viesmīlīgu pajumti arī deva tagad viens palikušais lielais Grobiņas pagasts, pie kura arī savienoto Talsu pagastu pievienoja pagasta tiesas ziņā. Un labi bija atkal; atkal viens un tas pats skrīveris pulcināja visus zem sava spārna un tā visi bija apmierināti. Arī Grobiņas dzērienu devēji slavēja to kungu prātus, kas zināja viņu slūžām pievadīt jaunus ūdeņus - sak: "labāk jau viens resns, nekā divi tievi" - un tur vienā vietā saplūst apmēram 2-3000 nodokļu maksātāju un droši vien tikpat daudz nemaksātāju, lūdzēju un dažādu citu dvēseļu, tur daždien nokrīt to "drusku" tik daudz, ka visiem pietiek; ka dažam tāšeniekam jāmēro 18-20 verstes līdz pagasta mājai, par to nekas. Tā gadi nāca un pagāja; neviens vairs nedomāja par pagasta telpām pašu mājās - labi un silti bija kopīgā vietā. Bet gadās arī mīlīgajam mieram savs traucēklis: laika zobs arvien uzbāzīgāki sāka rādīt, kas nokavēts. Vecais pagasta nams ir koka ēka, kas diezgan daudz savā garajā mūžā pieredzējusi, tā ka beidzot tās kājas nespēj vairs to rumpi nest un sen jau bija laiks stāties vietā jaunai un ērtākai ēkai. Lieta nu tā, ka kopīgi novalkātu svārku vietā, arī kopīgi jāgādā jauni, un nu viens otrs sāka prātot, ka būtu gan derīgāki būvēt namu pašu pagastā, jo ar pastāvīgiem remontiem vairs tālu netiks un piedalīties pie sveša nama būves, kura laikam gan izmaksāšot savi 12-14 tūkstošu rubļu, arī nebūtot nekāda prieka. Citi turpretīm - un tie bija bijušā Tāšu pagasta locekļi - sacīja, ka vēl labāki būtu atdalīties arī no Talsiem un Rolavas un palikt atkal par patstāvīgu Tāšu pagastu. Lai iekustināto jautājumu realizētu, iesniedza Kurzemes zemnieku lietu komisijai lūguma dēļ bijušā Tāšu pagasta atdalīšanas no tagadējā Talsu pagasta, uzdodot galveno iemeslu to, ka tāšeniekiem, kā muižnieku ļaudīm, viņu dažādās pagasta intereses daudzreiz nesaejoties ar talsenieku - kroņa ļaužu interesēm, kas dažreiz novedot pie nevēlama konflikta. Guberņas komisija lūgumu savukārt atdeva vietējā zemnieku lietu komisāra rīcībā, kurš lūdzējiem paziņoja ar rakstu no 12.februāra 1912.g., Nr.632, ka viņu lūgums aiz dažādiem iemesliem nevarot tikt ievērots, galvenais, tādēļ, ka to neesot iesnieguse pagasta vispārīga pilna sapulce, bet tikai daži bijušā Tāšu pagasta saimnieki - zemes īpašnieki. Līdz ar to komisārs arī atsakās dot savu atļauju tādas sapulces sasaukšanai šinī gadījumā. Lietu tālāk virzīt uzdeva diviem vietējiem saimniekiem, kuriem, ievācot ziņas, izrādījās, ka tāda jautājuma izšķiršana piekrīt savienotā pagasta vietnieku kompetencei. Iesniedza nu lūgumu Talsu pagasta valdei, dēļ tā priekšā stādīšanas vietnieku sapulces izspriešanai, bet te nu izrādījās, ka pagasta valde, respektīvi rakstvedis bija tais pašās domās, kā komisārs, t.i. ka lietai jāiziet no pagasta pilnas sapulces un ne no vietniekiem un tā lūgumu vienkārši atraidīja, nemaz neliekot to vietniekiem priekšā. Šo lēmumu nācās atkal pārsūdzēt pie komisāra, kas to, protams, atstāja bez ievērības, aizrādīdams vēl uz to, ka viņa pirmais lēmums šinī lietā neesot laikā ticis pārsūdzēts tālākā instancē un tādēļ viņš lietu ieskatot par pilnīgi izbeigtu. Kā redzams, pats atdalīšanās jautājums te tika nostumts pie malas, bet nu atlika noskaidrot jautājumu, kam šādā gadījumā rīkoties: vai pagasta vietnieku sapulcei, vai pagasta vispārējai sapulcei, griežoties pie kādas no augstākām uzraugu iestādēm? Līdzekļu trūkuma dēļ lieta nevarēja tikt tālāk virzīta. Interesanti būtu tomēr zināt, kādi panākumi bijuši tiem pagastiem, kas atdalīšanās jautājumu jau agrāk bija iekustinājuši, piemēram, Vērgaļu pag. un citiem. 

Lai nu kā, bet vispārējās domas gan ir tās, ka Talsu pagastam būtu pienācis reiz laiks, labāk būvēt sev pagasta namu pašu pagastā, pagasta vidū, nekā mitināties svešās telpās. Mūsu sabiedriskais līmenis ar katru dienu paplašinājās; dibinājas dažādas biedrības un pasākumi un te tad tāds nams, ērti un pareizi būvēts, blakus savam tiešam mērķim, varētu daudzreiz noderēt arī citām vajadzībām. Un līdzekļi ir. 

Sludinājums

Grobiņas pilsētas vecākais dara caur šo vispārīgi zināmu, ka šogad tiks noturēts Grobiņas pavasara tirgus 3.,4. un 5.aprīlī. Grobiņā, 14.martā 1913.g., pilsētas vecākais: F.Rozenbergs. 

23.martā, Tēvija, Nr.34

Grobiņa

Še jau vairāk gadus pastāv Lējēja nama otrā stāvā zāle, kur biedrības ar policijas atļauju līdz šim noturēja savas sapulces un izrīkojumus. Bet pēdējā laikā guberņas būvkomisija pieprasīja zāles plānu, un Lējēja kungu miertiesnesis sodīja ar 10 rbļ. naudas soda, ka viņš uzbūvējis zāli bez vajadzīgās apstiprināšanas. Tagad uz plāna ir aizrādīti visi vajadzīgie pārlabojumi. Vajag būt divām akmeņa trepēm, pārvelvētām ar ķieģeļiem; līdz šim bij tikai vienas tādas trepes. Tad pa izrādes laiku vajag atrasties uz skatuves divām ūdens špricēm. Arī visas sienas, kas pieiet pie zāles, drīkst būt tikai mūra, bez tam vēl daži nosacījumi. Kā "Liepājas Atbalss" ziņo, šovasar zāli pārbūvēšot. 

6.aprīlī, Latviešu Avīzes, Nr.91

Muižas pārdošana

Firsta W.A.Lievena muiža - Buka mežs, kura atrodas Grobiņas apriņķī, apmēram 6 verstes no Liepājas, pārgājuse J.Kauliņa īpašumā. 

19.aprīlī, Liepājas Atbalss, Nr.88

Piepeša nāve

Īsi priekš lieldienām kādās grants bedrēs tuvu pie Grobiņas garāmgājēji atrada mirušu ratos guļam kādu Grobiņas pagasta būdenieku Grantu. Apriņķa ārsts G. kā nāves cēloni konstatēja smadzeņu trieku. Nelaiķis bijis liels alkoholiķis. 

23.aprīlī, Liepājas Atbalss, Nr.91

Puisis uz laukiem vajadzīgs. Jāpieteicas pie Stabu kroga Buka mežā uz Grobiņas šosejas 7.verstē pie Lazdiņa. (Uz Liepājas-Grobiņas šosejas starp dzelzceļa krustojumu un Grobiņu bija divi krogi - Stabu krogs un Baltais krogs, kas atradās tuvāk Grobiņas pilsētai)

27.aprīlī, Tēvija, Nr.47

Talsu pagastā, pie Grobiņas, izgājušā vasarā tika slēgta jaunā Sadraudzīgā biedrība, jo biedrības valdē bijušas ievēlētas politiski neuzticamas personas. Biedrībai bij pie 40 biedru. Projektēja nodibināt muzikālu biedrību, bet vēl tā nav reģistrēta. Izrīkojumus te atļauj noturēt tikai tādās telpās, kuras būvkomisija atzīst par drošām. Te ir pūtēju un stīgu muzikantu koris. 

Pagasta skola pēc pārlabošanas un paplašināšanas ir pieņēmusi dižu, staltu izskatu: ierīkotas plašas, ērtas klases, guļamās, ēdamās, mazgājamā istaba, ierīkota vingrojamā zāle. Skolotājs K. sarīko arī skolnieku vakaru ar teātri, deklamācijām, dziesmām. 

Zemturiem ir plašas zemju teritorijas; ir laba melna zeme ar māla grunti. Te pat kvieši labi izdodas. Rudzi, mieži, auzas dod 10-18 graudu. Zemturi dzīvo ļoti pārtikuši, jo arī piena produktus tie ļoti izdevīgi var pārdot Liepājā. Daži saimnieki, kuriem pašiem netīk ar pienu braukt uz Liepāju, pa 2-3 kopā tura pat moderniekus; pēdējie arī labi pārtiek. Daži zemturi, kuriem ir arī meža gabali, ved uz Liepāju malku pārdot un ņem par to 40-45 rbļ. asī. Pie mājām ierīkoti arī plaši augļu dārzi, kuri dod brangus ienākumus. Dārzos redz arī bišu stropus, no kuriem daži saimnieki ieņem līdz 500 rbļ. gadā "kabatas naudas". Auzas jau līdz 10.aprīlim visur apsētas. 

16.maijā, Liepājas Atbalss, Nr.111

Grobiņas pasta nodaļas priekšnieks Ivanovs aizcelts tādā pat vietā uz Vecgulbeni Vidzemē. 

28.maijā, Tēvija, Nr.59

Talsi (pie Grobiņas)

Slēgtā Talsu Sadraudzīgā biedrība savā likvidācijas sapulcē visu savu mantību, sastāvošu no 3 rbļ. 80 kap. skaidras naudas, dažādām markām un iegādātām teātra lugām, - viss kopā 8 rbļ. 31 kap. - nolēmusi atdot Durbes izglītības biedrībai. 

31.maijā, Liepājas Atbalss, Nr.123

Liepājas-Aizputes dzelzceļš

Tiekam lūgti paziņot sekošo: Ievērojot to, ka sestdien, Vasaras svētku priekšvakarā, mēdz būt liels pasažieru pieplūdums, tad tanī dienā pulksten 4 un 40 min. ies vilciens ar visādiem pasažieru vagoniem no Liepājas uz Lieģiem. Tādēļ tiem pasažieriem, kuri brauc uz Grobiņu vai Lieģiem, ieteicams izlietot šo vilcienu, jo vakara vilciens mēdz būt pārpildīts. Pirmā un otrā svētku dienā ies papildu vilcieni līdz Grobiņai. Šie vilcieni aties no Liepājas pulksten 11 vakarā un no Grobiņas pulksten 12 naktī. Lai trešā svētku dienā atvieglotu no Aizputes atejošo pēcpusdienas vilcienu, tad no Dunalkas ies pulksten 1 un 45 min. papildu vilciens, kurš pienāks Lieģos pulksten 2 un 10 min., Grobiņā pulksten 2 un 40 min. un Liepājā pulksten 3 un 30 min. 

Rīta vilcieni, kuri atiet no Liepājas pulksten 7 un 35 min. un no Aizputes pulksten 10 un 40 min. no 2. līdz 5.jūnijam inkl. (ieskaitot) neies. 

1.jūnijā, Latviešu Avīzes, Nr.143

Vārnu midzenis

Priežu mežiņu pie Grobiņas mācītājmuižas šogad vārnas izraudzījušās par savu mitekli tadā mērā, ka Grobiņas tirdzniecības dārznieki savu dārzu apsargāšanai pieņēmuši 50 sargus. Uz dārznieku un ne mazāk apdraudēto zemkoju lūgumu Liepājas mednieku biedrība uzņēmusies vārnu iznīcināšanu. Kāds šās biedrības loceklis, kā Libausche Zeitung stāsta, pagājušā svētdienā triju stundu laikā apšāvis ap 250 vārnu. Daļu no šiem putniem čigāni tūdaļ nogādājuši pie malas, lai no tiem sev izgatavotu "gārdu maltīti". 

1.jūnijā, Dzimtenes Vēstnesis, Nr.124

Par no Jums pirkto angļu "Hornsby" 24hp lielo naftas motoru izsaku Jums ļoti daudz pateicības. Dzenu ar viņu divus 4 pēdu rupji maļamos gaņģus. Pie divi gaņģu dzīšanas patērē 20-24 mārciņas naftas stundā. Darbā varu palaist bez automatiska darbā laidēja ar vienu jeb visai daudz divi iegriezējiem. [...] E.Skudre, Grobiņas vēja dzirnavu īpašnieks. 

12.jūnijā, Latviešu Avīzes, Nr.152

Rūpniecības nodokļu repartīcijas komisijā par locekli iecelts Morics Poperts - līdzšinējais šā locekļa vietnieks. 

18.jūnijā, Liepājas Atbalss, Nr.136

Grobiņas Lauksaimniecības biedrība sarīko no 23. līdz 25.jūnijam Ekonomiskās sabiedrības instruktora Meske kunga vadībā biškopības kursus Grobiņas Plūģa mājās. [...] Lai dotu katram iespēju viņus apmeklēt, tad Grobiņas Lauksaimniecības biedrība viņus sarīko taisni pa svētkiem, kur katrs ir brīvs un kursu naudu nolika jo zemu, tik 50 kap. no cilvēka, bet Grobiņas Lauksaimniecības biedriem pat par brīvu. Lai nu nebūtu arī tiem jāatraujas, kuri tuvumā nedzīvo, tad pēc vēlēšanās arī uzturs top apgādāts. Tā kā Plūģu mājas atrodas ceļā starp Liepājas un Grobiņas pilsētām, tad arī ieteicams Liepājā iedzīvojošiem biškopjiem kursus apmeklēt. 

21.jūnijā, Jaunās Latviešu Avīzes, Nr.50

Grobiņas pasta un telegrafa kantora priekšnieks Ivanovs pārcelts uz Vecgulbeni; viņa vietā atnāk Tomsons no Nīcas. 

26.jūnijā, Liepājas Atbalss, Nr.142

Velosipēdistu kontrole

Jāņos uz laukiem bija izbraukuši daudzi velosipēdisti. Kuri Jāņiem izejot pēc pusdeviņiem vakarā brauca atpakaļ pa Grobiņas šoseju, tos 4.iecirkņa policija Aleksandra ielas galā kontrolēja. Kam nebija vajadzīgo uzrādījumu (fotogrāfijas utt.), tos noveda uz iecirkņa pristava kancleju. Tiem būs jāatbild par obligatorisko noteikumu pārkāpšanu. 

29.jūnijā, Dzimtenes Vēstnesis, Nr.146

Uz sliedēm apgūlušies

23.jūnija rītā no Liepājas uz Grobiņu ejošā vilciena vadītājs pamanīja uz sliedēm guļam 2 cilvēkus. Lai gan lokomotīve deva vairāk svilpienu, tomēr gulētāji nekustējās ne no vietas. Mašīnists izlietoja visus līdzekļus, lai apturētu vilcienu, kas viņam arī izdevās. Gulētāji izrādījās par namu īpašniekiem P. un St., kurus uzņēma vilcienā un aizveda līdz tuvākai stacijai. Protokolu sastādot, viņi paskaidroja, ka ķēruši visu nakti vēžus, bet uz rīta pusi aiz noguruma neapzinīgi apgūlušies uz dzelzceļa sliedēm. 

4.jūlijā, Sadzīve, Nr.74

No Grobiņas

Šejienieši savus zemes stūrīšus jo rūpīgi apkopjot un kultivējot sakņu dārzu ierīkošanu, kuru dārzi izdodot bagātu kāpostu, biešu, sīpolu un citu sakņu ražu, jo te ir aršinu bieza pelēka smilts, zeme ar mālu vai oļu grunti. Dārzi un pļavas bez tam tiek krietni ar mēsliem mēsloti ar Liepājā vai Grobiņā pirktiem sētas vai ateju vietu mēsliem. Gar ceļu no Grobiņas līdz Liepājai redz veselas kāpostu, biešu, burkānu, salātu plantācijas. Šīs plantācijas tiek ar ravējamām mašīnām ravētas un vagotas. Interesanti bij 14.jūnijā no Liepājas braucot noskatīties kāda ravētāju pulciņa darbā, viss pulciņš sastāvēja no Varova dēliem un meitām - čigāniem!... Šejienes lielākie māju īpašnieki dzīvo jo turīgi: daži ceļ jau brangus ķieģeļu ērbeģus ar prostapilēm, pat tornīšiem. Pie Grobiņas ir liela priedaine, kurā uzturas ļoti daudz melno vārnu, kuras lielā mērā noposta dārzus, lauku un sakņu dārzus, tāpēc daudzi dārzkopji algo īpašus vārnu baidētājus zēnus un maksā 15 rbļ. mēnesī. Vārnu te pievairojies apbrīnojami daudz, kuras atnākušas no Durbes Līgutu priedēm. Stāsta, ka Līgutu īpašnieki senāk tikai vienu pāri melno vārnu esot no Vācijas jaukuma pēc atveduši, bet nu vairs to nevar iznīcināt, tāpat kā amerikāņi no Eiropas ievestos zvirbuļus. Lai gan te ir pastāvējis liels un ilgs sausums, tomēr dziļi kultivētā zemi rudzi un vasarājs ir ļoti teicami - dod izredzi uz bagātu pļauju. 

Pie Grobiņas ir vēl labi uzglabājušās pils drupas, ap veco pili ir koki. Te brīvā publika allaž iznāk ieelpot svaigo gaisu un pastaigāties gar upi un pa kapiem. Šo pavasari stādīti jauni zaļumi un koki. Grobiņa atrodas uz pakalna - uz Liepājas-Jelgavas ceļa un ir ap 2 versti gara, bez kaut kādām sānu ielām. Izgājušā vasarā te izdega kādu 1/4 versti garš gabals ap ielu, tagad nu tanī vietā tiek mūrēti jauni nami no ķieģeļiem. Mūrnieki pelnot līdz 18 rbļ. nedēļā. Blakus Grobiņai ir ķieģeļu ceplis, kurš gada laikā izstrādā vairāk miljonu ķieģeļu. No cepļa pa dzelzceļa sliedēm pieved pa dzelzu sliedēm ar vagonīšiem ar zirgu spēku ķieģeļus, kurus tad krauj vagonos un sūta uz Liepāju vai citur. Blakus pilsētai ir Aizputes-Liepājas šaursliežu dzelzceļa stacija. 

5.jūlijā, Latviešu Avīzes, Nr.173

Noslīcis jauneklis

Svētdien, 30.jūnijā pulksten pustrijos pēc pusdienas pils dīķī pie Grobiņas ūdens dzirnavām noslīka jauneklis Kalniņš, kādas nabadzīgas atraitnes dēls. Tas bij nodots pie Grobiņas muižas kalēja, lai mācītos amatu un būtu atbalsts savai vecajai mātei, kurai bez šī dēla ir vēl 3 mazi bērni. Nelaimes gadījums notika šādos apstākļos: kāds no Liepājas izbraucis skolnieks F. līdz ar Kalniņu bij zirgus peldinājuši, pie kam diezgan dziļajā ūdenī Kalniņa zirgs sācis trakot un nelaimīgo jaunekli, kurš bez tam arī peldēt nepratis, ierāvis ūdenī. Tik ap pulksten 5, tas ir pēc 2 ar pusi stundām, to izdevās izzvejot. Neskatoties uz to, ka atsauktais ārsts konstatēja nāvi, tomēr vairāki stājās pie atdzīvināšanas mēģinājuma, bet veltīgi. Apskatot Grobiņas mazo dīķīti, jābrīnās, ka te tik mazā ūdenī cilvēks varēja atrast galu. Bet tas notiekoties katru gadu še. Vai tad nebūtu iespējami kādi aizsargu līdzekļi? 

18.jūlijā, Liepājas Atbalss, Nr.161

No Talsiem (Grobiņas apr.) un apkārtnes

Ceļu revīzija. Šā mēneša sākumā Grobiņas apriņķa priekšnieka vecākais palīgs izdarīja vietējo un apkārtnes ceļu revīziju. Talsu un Tāšu daļas otrās klases ceļi atrasti, ar maz izņēmumiem, kārtībā, bet par ceļa gabalu no Tāšu muižas uz Grobiņu vēl nekas nav ticis minēts, tikai dzird, ka likšot to grantēt ar vezumu ik uz ass. Šo ceļa gabalu, 3-4 verstis garu, kas vairāk gan noder kā muižas lopu ceļš, pavasarī sniegam kūstot pavēlēja noklāt ar žagariem un tad apbērt ar granti, un kad vietējie saimnieki - ceļu taisītāji to nedarīja, tad tie tika par nepaklausību no pagasta valdes uz apriņķa policijas pavēli sodīti katrs ar vienu rubli naudas soda. Tagad ceļš piežūdams pieņēmis atkal agrāko veidu un pilnīgi labs muižas vajadzībām. Vai liks to grantēt rudenī dubļu laikam iestājoties - nav tagad zināms, bet ass konflikts te liekas neizbēgams. Par nepietiekoši grantētiem atrsti visi vērgalnieku ceļi un saimnieki sodīti visi bez izņēmuma, sākot no 3-75 rbļ., kā kurais, pie kam uz vietas arī jau mantība par minēto summu esot uzrakstīta. Esot gan vēl atdots divi nedēļas garš termiņš pārgrantēšanai. Vēl daudz citi pagasti tikuši sodīti par nepietiekošu ceļu grantēšanu un galvenām kārtām par tādu šķiru ceļiem, kuri pēc likuma nemaz nav grantējami un līdz šim arī nav tikuši grantēti. 

Izrīkojums. 

Svētdien, 14.jūlijā Grobiņas Latviešu biedrība sarīkoja vietējās Tauriņu mājās zaļumus ar deju, amora pastu, bufeti bez reibinošiem dzērieniem utt. Lai gan beidzamais bija uz afišām drukāts trekniem burtiem, tad, kā smejas, tā gan laikam būšot drukas kļūda bijuse, jo, spriežot pēc visām zīmēm, gan vajdzējis pavisam otrādi stāvēt. 

Minētā biedrība šovasar specializējusies sevišķi zaļumu sarīkošanā: tā pārstaigājuse jau visas apkārtējo pagastu birzes un noras un tagad nepiemirsa arī mūsējo un domājams, ka šie nebūs vēl pēdējie - jo oktobra mēnesis vēl tālu. Top teikts, ka esot likts biedrības valdei priekšā sarīkot vietējās Vaļēnu mājās teātra izrādi ar Vērgalu aktieru piedalīšanos, bet vai priekšlikums pieņemts, neesot vēl zināms, bet laikam gan ne, jo sarīkot zaļumus daudz ērtāki: 5-6 vīri ar spožām bleķa taurēm, daži duči šaubīga satura skatu karšu, bufete ar tūlīt nereibinošiem dzērieniem - un lieta iet lillā! 

Labas sekmes tautas druvā. 

Rudzu pļauja te jau iesākusies. Pļauja vispār pavāja, bet raža būs, spriežot pēc kuplajām vārpām, totiesu atkal laba. Arī vasarājs - auzas, sevišķi agri sētās, sāk jau dzeltēt un apsola vispār bagātu ražu. Siena ievākums bija pavisam vājš dēļ vēlajām pavasara salnām; āboliņš - vidējs, vietām pat labs. 

24.jūlijā, Liepājas Atbalss, Nr.166

Tie cienījamie abonenti un pircēji, kuri līdz šim "Liepājas Atbalsu" saņēma Grobiņā, Friedberga kunga koloniālveikalā, turpmāk varēs saņemt Ģībieta, Fītiņa, Bujvita, Foldāta un Dūcmaņa kungu veikalos Grobiņā. 

30.jūlijā, Liepājas Atbalss, Nr.171

Dzelzceļa katastrofas lietā

Vēl arvienu piektdienas vakaru notikušās dzelzceļa katastrofas vietā starp Gaviezes un Pleikas stacijām strādā 70 strādnieki un amatnieki pie dzelzceļa stigas izlabošanas un sadragāto vagonu drusku notīrīšanas. Sestdien bija redzami vēl vairāk vagoni guļam cits uz cita. Uz dzelzceļa sliedēm bija uzcelti 7 vagoni, turpat blakus sliedēm gulēja kāda salauzta lokomotīve. Sākot no sestdienas vilcieni brauc pa apkārt ierīkotām sliedēm ap pus versti garumā. Pa pagaidu sliedēm vilcieni brauc ļoti lēni, kamdēļ pienākošie vilcieni par dažām minūtēm novēlojušies. Patlaban nobeigtā izmeklēšanā izrādījies, ka pie visas katastrofas esot vainīgs lokomotīves vadītājs, kuram no uzkalna esot brīv braukt ap 20 verstis stundā, bet tas braucis ap 50 verstis. Zaudējumi, cik tagad izdevies aprēķināt, sniedzoties daudz augstāk, kā no sākuma domāja. Pēc pēdējiem aprēķiniem tie sniegšoties pāri par 60 tūkstošu rbļ. Naktī katastrofas vietu apgaismo ar sakurtiem uguns sārtiem. 

Par šo pašu dzelzceļa nelaimi vēl raksta "Libausche Zeitung" šādas jaunākas ziņas. Tā kā pie Paplaku nolaidnes tika izdarīti remonta darbi, tad no Liepājas braucošā preču vilciena nr.94 mašīnists Judickis Gaviezē dabūjis no stacijas priekšnieka pavēli pie nolaidnes apturēt vilcienu, kad dzirdēs petardes rīboņu, un uzņemt kādu signālistu, kura vadībā tad vilciens ar 10 verstu lielu ātrumu stundā pārbraukšot pāri bīstamajai vietai. Tak mašīnists Judickis, kurš ir tikpat sātīgs, kā krietns vīrs, nebij dzirdējis petardes rīboņu, un braucis tālāk bez signālista ar 50 verstis lielu ātrumu. Nolaidnes vidū, kur kāda sliede vēl nebij pilnīgi piestiprināta, izlēca no sliedēm 25.vagons, kuram pārējie vagoni uzdrāzās virsū ar tādu sparu, ka tie ne vien to sadragāja un izpostīja sliedes 200 asu lielā gabalā, bet arī paši sabruka kopā veselā kaudzē. Kuļmašīna un lokomobile, kas bij nostiprinātas uz diviem vaļējiem vagoniem, tika nomestas nost un sadragāja visu zem sevīm. Konduktors Josefs Šavlis tika tikai tādēļ sveikā cauri, ka viņš 30.vagonī bij nosēdies uz izbūvītes grīdu ar kājām uz kāpieniem un lūkojās ārā uz sliedēm. Viņu izmeta ārā tik laimīgi, ka tas iekrita kādā zemes iedobumā, kur to apsedza apkrītošais vagons, tā ka viņu neievainoja pat kuļmašīna. Viņu gan izvilka no drupām paģībušu aiz bailēm, bet citādi gluži veselu. Mašīnists nebij dzirdējis katastrofas troksni un brauca tikpat ātri tālāk, tā ka remonta strādniekiem vējš rāva cepures no galvām nost. Tikai pašā lejā izlēca no sliedēm arī 24.vagonis un tika vilkts ar tādu troksni pa Paplakas tilta slīperiem, ka mašīnists 18.vagonī pamanīja nelaimi un deva signālu apturēt vilcienu. Zaudējumi sniedzoties pie 70000 rbļ. 

3.augustā, Liepājas Atbalss, Nr.198

Vācu lielgruntniecība Aizputes un Grobiņas apriņķos

Kā zināms, vācu laikraksti stipri vien uztraucas, ka pēc pēdējām statistiskām ziņām iz vācu feodāļu rokām izslīdējusi viena otra muižele un pārgājusi ne tik vien "nevācu", bet pat latviešu rokās. "Rig.Tgbl." sniedz par šo jautājumu savas sīki jo sīki izstrādātās ziņas, no kurām šeit pasniedzam Liepājas Atbalss atstāstījumā saviem lasītājiem tās, kuras tos visvairāk var interesēt, proti, par Grobiņas, Aizputes un Kuldīgas apriņķiem. 

Grobiņas apriņķis platības ziņās ir pats mazākais no visiem Kurzemes apriņķiem; viņas muižas gandrīz visas pieskaitāmas pie vidējām un mazām (no 5000 līdz 8000 pūrvietu muižas zemes); muižu ar vairāk par 10000 pūrvietām šai apriņķī ļoti maz, bet īsti lielo jeb latifundiju trūkst pavisam, bet par to atkal savienotas vienā rokā pa vairāk muižām. Atskaitot kroņā muižas, šai apriņķī tik viena vienīga muiža atrodas nevācu rokās, tā ka še var runāt gandrīz par pilnīgi noslēgtu vācu īpašumu. Vācu rokās atrodas te 155000 pūrvietu, kas ir gandrīz 61 procents no šā apriņķa muižu zemes un sastāv no 34 muižām, starp kurām 15 ir fideikomisi ar 89000 pūrvietām un 19 alodiālmuižas ar 66000 pūrvietām. Samērs starp pirmajām un otrām ir šāds: 1:2,6 un tiek pārspēts tikai no Ventspils apriņķa, kur tas 1:1,1; turpretīm pūrvietu samērs starp abējām šķirām apzīmējams ar skaitļiem 1:0,77. Vairāk nekā 86 procenti no visa vācu īpašuma pieder iedzimtai muižniecībai un proti: 14 fideikomisi ar 86000 pūrvietām un 15 alodiālmuižas ar 49000 pūrvietām. Pirmējo platība (86000) tātad ievērojami lielāka par otrējo (49000) platību, lai gan pēc skaita pirmējo par vienu mazāk nekā otrējo. Tādēl tad ar samēra skaitli iznāk par labu fideikomisa muižām, proti 1:1,07 un 1:0,58. 

Muižu ziņā bagātākā šai apriņķī ir brīvkungu fon Kleistu-Keizerlingu cilts, kurai vienai pašai - un pie tam vienam un tam pašam kungam pieder 2 fideikomisa muižas: Susta ar 12000 pūrvietām un Gavieze ar 14000 pūrvietām, par abām kopā tātad 26000 pūrvietas. Susta pieder šai ciltij no 1734.g. un Gavieze kopš 1810.gada. 

Tāpat brīvkungiem fon Bēriem pieder vieniem pašiem fideikomisa muiža Vērgalē un alodiālmuižas Bebe un Saraiķi, kopā par visām trijām 19000 pūrvietu. 

Brīvkungiem fon Keizerlingiem pieder vieniem pašiem 3 fideikomisa muižas: Lekši, Vārve un Liel-Lāņi, kamēr grāfu Keizerlingu ģimenei pieder alodiālmuiža Maz-Droga. 

Brīvkungiem fon Ofenbergiem pieder arī 3 muižas un proti: fideikomisa muiža Stroķi un alodiālmuižas Maz-Lāņi un Iļģi, kopā ar 12000 pūrvietām, pie kam abas pirmējās muižas pieder vienam un tam pašam kungam. 

Fon Šrēderiem pieder vislielākais skaits alodiālmuižu - proti, sekojošas 5 muižas: Vecpils, Padone, Urdanga, Tāši un Usaiķi, pa visām 5 kopā 15000 pūrvietu. Abas pēdīgi minētās muižas pieder vienam un tam pašam kungam, kamēr pārējās pieder citiem šīs cilts locekļiem. 

Fideikomisa muižas pieder vēl šādām ciltīm: brīvkungiem fon Noldēm Krūte un Virga, kopā ar apmēram 12000 pūrvietām zemes; brīvkungiem fon Grothuziem Lieģi un bez tam fideikomisa muiža Krote, kopā ar kādām 11000 pūrvietām; brīvkungiem fon Korfiem vecumvecā ciltsmuiža Priekule (piederīga šai ciltij kopš 1483.g., par fideikomisu pārvērsta 1752.g.) un Paplaka jeb Poplakte, kopā ar kādām 12000 pūrvietām; brīvkungiem fon Manteifeļiem-Szegiem Vec-Droga (kopš 1787.g.), kura kā pievienota pie šā apriņķa fideikomisa muižas Kazdangas. Tāļāk Manteifeļu-Szegu ciltij pieder Kapsēda un Diž-Droga, pēdējā kopā ar Vec-Drogu pieder vienam un tam pašam kungam. 

Brīvkungu fon Rādenu ciltij pieder (kopš 1779.g.) fideikomisa muiža Medze. 

No jaunākā laikā ieceļojušiem muižniekiem šai apriņķī sastopama tikai viena cilts - fon Bordeliji, kuriem pieder 2 alodiālmuižas - Ilmāja un Līguti, kopā ar 12000 pūrvietām. Pilsoņu kārtai pieder 3 muižas: Rolava, Izrieda un fideikomisa muiža Bunka. Šī pēdējā pieder dzimtam goda pilsonim Koham un ir vienīgā fideikomisa muiža visā Kurzemē, kura atrodas pilsoņu rokās. 

Ievērojams Grobiņas apriņķis tanī ziņā, ka še no vācu rokām nav izgājuse neviena vienīga muiža. 

Vācu rokās atrodas visas šā apriņķa muižas, izņemot vienu vienīgu - grāfiem Tiškevičiem piederīgo alodiālmuižu Palangu, kura ir vecs poļu īpašums un agrāk arī nemaz nav piederējuse pie Kurzemes; tikai 1819.gadā viņa ērtākas pārvaldīšanas dēļ atšķirta no Kauņas guberņas un pievienota Kurzemei. Tātad no visām šā apriņķa 39 privātām muižām 38 pieder vāciešiem. 

Kronim šai apriņķī pieder 17 muižas ar apmēram 75000 pūrvietām, to starpā plaši gabali mežu. Arī šai apriņķī 2 kroņa muižas - Meirišķe un Grobiņas muiža izdalītas sīkzemniekiem. 

8.augustā, Latviešu Avīzes, Nr.207

Telefona ierīkošana

Daži namnieki un veikalnieki Grobiņā griezušies pienācīgā vietā ar lūgumu, lai viņu dzīvokļus un veikalus pievienotu arī pie Liepājas telefona tīkla. Uz tam viņiem atbildēts, ka viņu vēlēšanās tiks izpildīta, ja ne mazāk, kā 10 grobiņnieki pieteiktos uz telefonu pievienošanu. Nav jāšaubās, ka Grobiņā radīsies vismaz 10 telefona gribētāju, un tā tad še drīzumā sagaidāma telefona ierīkošana. 

8.augustā, Liepājas Atbalss, Nr.179

Talsenieku saimniekus šajās dienās apbraukāja uradņiks visiem minētiem saimniekiem apķīlādams katram pa zirgam no 70-100 rbļ. vērtībā par nenograntēto Tāšu-Grobiņas ceļu, kas pat no senu seniem laikiem nav ticis grantēts un pēc pastāvošiem likumiem arī nav ar grantu taisāms. Tagad tas esot jāgrantē ar divi vezumi grantes ik uz asi, rēķinot divi rubļi par katru vezumu. Dzird, ka daudzus apkārtnes pagastus ķēris līdzīgs liktenis. Šejienieši jau griezušies pie kādas augstākas instances dēļ izskaidrošanās. 

No zalkša sakosts ganu zēns.

Tāšu St. māju saimnieka ganu zēnam kādu dienu uz ganiem iekodis zalktis pirkstā. Pirksts un arī plauksta drusku uzpampuse. Pašreiz gadījies mājās iebraukt kādam vietējam policistam, arī tas aplūko zēna roku un ieteic to virspus locītavas ar smalku šnori pārsiet cik cieti vien iespējams, tad pampums neiešot augstāku. Tiek tā uz matu izdarīts. Bet roka pampt vēl briesmīgāki, tā ka ap sējuma vietu smalkās dzīslas pārsprāgst un pampums no rokas pāriet uz galvas vienu pusi. Zēns paliek pavisam vājš un nu sāk meklēt ārsta palīdzību. Grobiņas ārsts Mauriņa kungs acumirklī nav bijis mājās, griezušies pie otra tur apmetušās ārsta (ka tik nebūs bijis tas pats Čackelsons). Tas vainu aplūkojis, prasa pēc cēloņa, bet izdzirdis vārdu "zalktis", tas sāk lieliski brīnīties, kas tas tāds par zvēru gan varētot būt? Gan tikuse pasaukta vēl kāda persona, tad tomēr, neskatoties uz visām pūlēm saprašanās nav notikuse un ārsta kungs, licis samaksāt 80 kap. par pūlēm, aizraidījis pacientus prom. Pa tam mājās bija pārradies Mauriņa kungs. Tas izbāris neprātīgo un muļķīgo rīcību, kas vēl pēc nedaudz stundām būtu maksājuse bērnam dzīvību, devis vajadzīgos aizrādījumus un zāles. No aizturēto asiņu pamiršanas zēns vārīgi saslimis. Ārstam, kā darbonim, sevišķi ja grib nodarboties ar latviešu publiku, vajadzētu arī prast viņu valodu daudz maz pienācīgi, jo pretējā gadījienā var gadīties sekas, kas var būt ļoti bēdīgas. 

30.augustā, Jaunās Latviešu Avīzes, Nr.70

Grobiņa

Kāda Liepājas inženiera automobilis izbaidījis Gaviezes saimnieka Brieža zirgu. Ratiem gāžoties, stipri ievainota saimnieka sieva Maiga, kura bijuse uz grūtām kājām. Automobilisti snieguši iespējamo palīdzību. 

6.septembrī, Jaunās Latviešu Avīzes, Nr.72

Piektdienas vakarā, ejot no Grobiņas uz Iļģiem, 19 gadus vecais Jēkabs D., būdams drusku iereibis, nolicies uz Aizputes dzelzceļa sliedēm, 12.verstē no Liepājas, izgulēt žvinguli. Vilciena mašīnists viņu pamanīja gan, bet nespēja laikā vilcienu apturēt un tas pilnā gaitā pārgāja gulētājam pāri un tik laimīgi, ka gulētājs palika vesels. Vilcienu apturot izrādījās, ka gulētājs dabūjis vieglus ieskrambājumus ciskā un galvā. Tomēr viņš bij tik saldi iemidzis, ka pat pēc vilciena pārbraukšanas nepamodies un diviem konduktoriem viņu nešus vajadzēja nogādāt uz Grobiņu. 

9.septembrī, Liepājas Atbalss, Nr.206

Apmetos Grobiņā un pieņemu slimniekus no 8-12 dienā un no 4-7 vakarā. Pirmdienās un ceturtdienās pieņemu slimniekus no 10-2 dienā Cīravas Akmeņu muižā. Doktors B.Čackelsons 

25.septembrī, Liepājas Atbalss, Nr.220

Grobiņas pagasta valde dara zināmu, ka 12.oktobrī 1913.gadā vietnieku sēdē taps izdarīta nodokļu šķirošana uz nākamo 1914.gadu, tāpēc tie kas vēlētos dabūt kādu atvieglinājumu pie nodokļu maksas, tiek uzaicināti minētā dienā pieteikties. Kas ar izdarīto šķirošanu nebūs mierā, tas varēs pārsūdzēt 14 dienu laikā pie Grobiņas apriņķa zemnieku lietu komisāra kunga. 

26.septembrī, Tēvija, Nr.110

Baltijas Zemkopības un domeņu valde paziņo, ka apakšā minēto kroņa muižu un zemes gabalu izdošanai uz ilggadīgu nomu no 1914.g. sākot, noturēs galīgus torgus: [...] 31.oktobrī 1913.g., Grobiņas pagasta valdē: 41) Meženieku Pope pļavas, 5,82 desetīnu - uz 12 gadiem no novērtēšanas summas 50 rbļ. 

27.septembrī, Liepājas Atbalss, Nr.222

Grobiņas rudens tirgus, kuru atklāja trešdien, šogad ir visai dzīvs. Uz tirgu savests prāvs skaits zirgu. Cenas ir augstas. Vidējs darba zirģelis maksā 70-90 rubļu. Labāki ormaņu zirgi 150-200 rubļu. No Liepājas saradušies krāmu, grāmatu, bilžu un citi sīki tirgotāji diezgan paprāvā skaitā. Lopu savests maz. Pirmā tirgus diena bija dzīva. Otrā totiesu klusa un sliktā laika dēļ tikai alus un degvīna tirgotavas izsita cenu. 

29.septembrī, Latviešu Avīzes, Nr.259

Grobiņas tautskolu inspektors paziņojis sava iecirkņa tautskolotājiem, ka viņiem šinīs dienās izsūtīs cirkulāru ar pavēli skolās lietot vienīgi krievu valodu, bet bērnu mātes valodu pielaist vienīgi pie ticības mācības, baznīcas dziedāšanas un mātes valodas pasniegšanas. Tas jau noticis Jaunjelgavas apriņķī, Grobiņas apriņķī un, kā Rīgas laikraksti ziņo, arī Valmieras apriņķī. 

1.oktobrī, Liepājas Atblass, Nr.225

Grobiņas gada tirgus, ko agrākais Grobiņas muižas arendators Heils bij iztaisījis par īstu tirgu visai Grobiņai, viņas apkārtnei un Liepājai, pārgāja kopš muižas sadalīšanas Grobiņas pilsētas īpašumā. Heils 25.,26. un 27.septembrī noturamo tirgu arvien sarīkoja sausākā, augstākā vietā un atdeva tirgotājiem kādu šķūni preču nolikšanai, bet Grobiņas pilsēta pārcēla tirgus vietu uz citu zemāku zemes gabalu, kur tā tirgotājiem, kā publikai jācieš no slapjuma. Šogad šo pļavu lielais negaiss pārpludināja ar ūdeni, tā ka tirgotājiem nodarīti pie precēm zaudējumi. Tirgotāji aizbēdza tik steidzīgi no negaisa, ka tiem nācās atstāt turpat daudz lietas, kuras pilnīgi sabojātas. Būtu gan jāvēlas, kaut pilsēta gādātu par labāku tirgus vietu, jo no tirgotājiem tak viņa ieņem labu naudu. Kā dzird, tad tagad tirgotāji gribot no pilsētas pieprasīt apmēram 6000 rbļ. lielu zaudējumu atlīdzinājumu. 

9.oktobrī, Liepājas Atbalss, Nr.232

Aizbēdzis zēns

No Grobiņas mūs lūdz aizrādīt, ka 30.septembrī aizbēdzis no savām mājām 13 gadus vecs zēns Aleksanders Krauklis. Viņš bij ģērbies vecās, pelēkās drēbēs, apāvies pastalās un uzlicies zilu cepuri galvā. Ja kāds kaut ko zinātu par zēnu, tiek lūgts par to paziņot Grobiņas policijai. 

14.oktobrī, Liepājas Atbalss, Nr.236

God. redakcija! 

Laipni lūdzu uzņemt sekošu paskaidrojumu „Liepājas Atbalsī”.

Pēdējā laikā izplatījušās baumas, itkā es gribētu atstāt savu līdzšinējo vietu – Grobiņas pagasta skolu un aiziet uz citurieni par skolotāju. Tāpēc turu par vajadzīgu paskaidrot, ka minētās baumas gluži nepamatotas: šimbrīžam man tāda nolūka pavisam nav. Fakts tikai, ka aiziet no šejienes 2. skolotājs Kempa kungs uz Laidiem par pastāvīgu skolotāju, tādēļ notiks gan 2. skolotāja vēlēšana priekš Grobiņas pagasta skolas. – Ziemas skolas mācības, kā parasti, sāksies 15.oktobrī.

Grobiņas pagasta skolā, 1.skolotājs T.Šulcs, 9.oktobrī, 1913.g. 

15.oktobrī, Latviešu Avīzes, Nr.275

Šī gada rekrūšu iesaukšana Grobiņas apriņķī un Liepājā pabeigta. Grobiņas iesaucamiem rekrūšiem bij labs stāvoklis, kamēr par liepājniekiem nevar tā sacīt. Kristīto ticību rekrūšus var Grobiņā un Liepājā gandrīz pilnā skaitā iesaukt, kamēr no žīdu ticības rekrūšiem bij daudzi atrāvušies. Pēdējo ģimenēm būš jāmaksā 300 rbļ. sods. 

Grobiņas apriņķī šogad ieradušies 3 un Aizputes apriņķī 2 vācu kolonisti. Tai pašā laikā aizgājuši no Grobiņas apriņķa 5 un Aizputes apriņķa 8 kolonisti. 

20.oktobrī, Latviešu Avīzes, Nr.279

Kapsēda, pie Grobiņas, Šejienes Dravnieku saimniekam nodedzināts šķūnis ar labību. Zaudējums sniedzoties uz 3600 rbļ. 

5.novembrī, Liepājas Atbalss, Nr.255

Grobiņas Lauksaimnieku biedrības "pļaujas" svētki 27.oktobrī.

Svētkus atklāja biedrības priekšnieks P.Krumberga kungs pulksten trijos pēc pusdienas, īsā runā aizrādīdams uz svētku nozīmi. Tālāk Krumbega kungs, runādams par biedrības darbību, ziņo, ka šogad starp biedriem esot sarīkota graudu, sakņu un dārza augļu sacīkste, bet nākošā gadā biedrība sarīkos zemkopības izstādi, uz ko jau vajadzīgā atļauja esot dabūta. Bet tā kā biedrības materiālais stāvoklis diezgan slikts, tad biedrība esot griezusies pie kroņa pēc pabalsta un esot cerība arī tādu dabūt. Pēc runas orķestrs nospēlēja "Dievs, sargi ķeizaru" un pēc tam sekoja instruktora I.Rāmnieka kunga priekšlasījums par zemkopību. Savā referātā Rāmnieks iepazīstināja klausītājus ar zemes mēslošanu un apstrādāšanu. Vispārīgi Rāmnieka lekcija, cik īsais laiks tam atļāva, bija diezgan plaša un pamācoša, tā ka klausītāji to uzņēma ar interesi. Lekcija ilga apmēram 2,5 stundas. Svētku programmā stāvēja arī graudu, sakņu un dārza augļu sacīkste starp biedrības biedriem. 

Pie sacīkstes biedri nebija piedalījušies ar sevišķu interesi un tamdēļ uzstādītāju bija samērā diezgan maz. Eksperti, sastāvoši no biedrības biedriem, uzstādītos produktus apskatījušu, godalgas piesprieda sekošā kārtā: augļkopībā: eksponentiem M.Plūģim piesprieda 2.godalgu - lāpstu, Puzim 3.godalgu - laterni. Sakņkopībā: eksponentiem: V.Ansuliņam 1.godalgu - barometri, M.Plūģim 2.godalgu - koka birsti, Kliečim 3.godalgu - alus krūzi. Lopu sakņkopībā eksponentiem: Ansuliņam 1.godalgu - sienas pulksteni, Petrevicam 2.godalgu - gaļas griežamo mašīnu, Kliečim 3.godalgu - spaini. Graudkopībā eksponentiem: M.Plūģim 2.godalgu - urbjamo, I.Puzim 3.godalgu - lāpstu. Pēc godalgu izspriešanas izstādītos produktus vairāksolīšanā pārdeva. Svētki ilga apmēram līdz pulksten 8 vakarā un bija apmeklēti sevišķi kuplā skaitā, kas ir liecība, ka šādi svētki lauksaimniekiem interesē. Arī dažus pilsētniekus tie bija ieinteresējuši. Pēc svētkiem sekoja teātrs ar saviesīgo dzīvi. 

13.novembrī, Liepājas Atbalss, Nr.262

Zvana iesvētīšana uz Grobiņas Limbiķa kapiem notiks svētdien, 17.novembrī pēc pusdienas pulksten pusdivos. Iesvētīšanu izdarīs mācītājs Vīkberga kungs; dziedās baznīcas koris. Zvans pagatavots ārzemēs un maksā prāvāku summu. 

16.novembrī, Liepājas Atbalss, Nr.265

Dedzināšana Grobiņā

Grobiņā uz Alfrēda Kleinberga gruntsgabala nodega kāds šķūnis 390 rbļ. vērtībā, kas "Jakorā" bij apdrošināts par 522 rbļ. Šķūnī sadega arī kāda Mārtiņa Markovska neapdrošināta mantība 50 rbļ. vērtībā. Grobiņas policija domā, ka uguns tīši pielaista, un nodevuši lietu izmeklēšanas tiesnesim. 

Pagasta vecākā atstādināšana no amata

Grobiņas pagasta vecākais Andrejs Dreija pēc piecu gadu ilgas darbības atcelts no Kurzemes zemnieku lietu komisijas no amata. Viņa vietā iecelts pagasta priekšnieks Anss Kraukle. 

19.novembrī, Liepājas Atbalss, Nr.267

Ceļu jautājumā

Mums raksta no Talsiem (pie Grobiņas): 

Kā mūsu muižas savus ceļus labo. Kā baigs pērkona negaiss šogad ķēra daudzus Lejaskurzemes pagastus administrācijas rīkojums par nepietiekoši grantotiem ceļiem: šlakoja mantību un pat ūtrupē pārdeva to tiem, kas nepaspēja izpildīt pavēli, uzvest uz ceļa noteiktu daudzumu grants. Sevišķi tos ceļus, kuri iziet no "lielkungu" muižām (lai gan tie pieder arvien pie beidzamās ceļu šķiras un līdz šim nemaz nav un ja arī, tad ļoti mazā mērā ir tikuši ar granti laboti) - sevišķi šos ceļus tagad spieda pēc pavēles jo stipri nograntot. granti bija jāved rudenī, lai laiks un ceļš kādi būdami, un arvien tika piedots klāt tāds uzraugs, lai viss notiktu, tā teic, pa godam. Un saimnieki gāja un veda granti klupdami krizdami, lai tik iztaptu kungu prātam. Bet nu ir interesanti palūkoties, kā šie lielkungi paši savus ceļa gabalus labo un taisa. Kā šās labošanas viskrāšņāko paraugu pievedīšu kādu ceļa gabalu šejienes Tāšu daļā, kādu, protams, netrūkst it nekur citur apkārtnē. Tāšu saimniekiem, kuri savas mājas iepirkuši dažādos laikmetos, citi pat jau kopš 1867.gada, viņu pirkšanas kontraktos, kur runa par dažādām klaušām, nastām un pildīšanām, starp citu minēts arī apmēram šā: "- uz māju robežiem jāuztur un jātaisa tie mazie jeb mājes ceļi, tie grāve un tilte -" un piesargies, ja šie "ceļi, grāve un tilte" nebūs uzturēti pienācīgā kārtībā, sevišķi tie, kur arī muižai kāda iešana vai braukšana. Bet ja nu māju pārdevēji turēja par vajadzīgu līdzīgus noteikumus ievest pirkšanas kontraktos, tad, protams, viņu moralisks pienākums būtu arī pār muižu laukiem ejošus tādus pat mazos ceļus uzturēt braucamā kārtībā. Bet kas to deva! Gadiem pie tiem netiek ne roka pielikta; brauc kā vari, un tā tas vispār, bez izņēmuma. Augšējais ceļa gabals, kas ved no Rieģu muižas uz Liepājas-Kuldīgas lielceļu, ir apmēram trīs verstis garš un pa to pastāvīgi jābrauc kādiem 8 saimniekiem un minētās muižas rentniekam. Gabali, kuri iet pa saimnieku laukiem, arvien ir kārtībā, bet caur muižas zemi ejošais gabals, kas iztaisa vairāk kā pusi no visa ceļa garuma, ir pilnīgi nebraucams. Kaut kad raktos grāvjus, kuri tagad piebraukti un pilnīgi iznīkuši, pat vecāki ļaudis neatminas, ka tie būtu tikuši kādreiz atjaunoti. Tāpat tas arī ar tiltiem - tādu te pavisam nav; to vietās neizbraucamas peļķes un muklāji, un neviens ne domāt nedomā tādus ierīkot vai uzturēt. Rudeņos, sevišķi ja garāki rudeņi, kā tas šogad, pa šo ceļu nav iespējams izvest ne to mazāko vezumu un ja nu kāds mocīdamies kaut kā nogriezies sāņus un aizskāris muižas lauku - tad, kā teic, āda pār kārti: protokols par "patvarību", un tādu protokolu jau pārs sastādīti, par kuriem braucējiem nāksies atbildēt miera tiesā. Neizprotami, kādēļ minētie saimnieki arī te negriež administrācijas vērību uz tādu ceļu labošanas kārtību? Ja jau jālabo vieniem, tad jālabo arī otriem, jo pienākums paliek pienākums, vienalga vai tas aizķer dižciltīgo "lielkungu" vai mazciltīgo zemnieku. 

Nekaunīga zādzība

Šejienes Jaun-Mačuļu māju kalējam, kurš šoruden uz sava zemes gabaliņa sācis ierīkot augļu koku dārzu, kādu nakti no nupat stādītiem kociņiem: ābelēm, ķiršiem, plūmēm utt. kāda daļa izrauta un aiznesta prom. Aizdomas krīt uz kāda vietēja saimnieka drusku nenormālo dēlu, kurš jau pie vairākiem līdzīgiem nedarbiem pieķerts, bet, kā tāds, vēl tiesai nav nodots. Derētu gan pašiem vecākiem daudzmaz novērot savus kaut arī pieaugušos bērnus, kur tie iet un ko tie dara ārpus mājas, lai tādējādi nebūtu šī nevīžība kādā dienā stipri jānožēlo. 

19.novembrī, Tēvija, Nr.133

Atcelts pagasta vecākais. Grobiņas pagasta vecākais Andrejs Dreja no Kurzemes zemnieku lietu komisijas atstādināts no amata, kā Dzimtenes Vēstnesis ziņo, tādēļ ka viņš bijis nekārtīgi piedzinis nodokļus, neieradies valdes dienās pagasta namā un pārdevis magazīnas graudus bez vietnieku atļaujas. 

28.novembrī, Liepājas Atbalss, Nr.275

Sludinājums

Grobiņas pagastam vajadzīgs otrais skolotājs priekš Grobiņas skolas, tāpēc kandidātu kungi, kas vēlas vietu pieņemt, top uzaicināti svētdien, 7.decembrī š.g. ierasties Grobiņas pagasta namā pie vietnieku pulkā dēļ salīgšanas, līdzņemot attiecīgos dokumentus. 

29.novembrī, Liepājas Atbalss, Nr.276

Grobiņas Lauksaimniecības biedrība sarīkos svētdien, 1.decembrī 1913.g Grobiņā Leijeja kunga zālē sekošus priekšlasījumus: 1."Dārzu ierīkošana un kopšana" no Latvijas Lauksaimnieku Ekonomiskās sabiedrības dārzkopības speciālista Rasevska kunga. 2."Piena lopu sugas un vaislas lopu izvēle" - no tās pašas sabiedrības lopkopības instruktora Līcis kunga. Pēc katra priekšlasījuma sekos debates par pārrunāto jautājienu. Sākums plkst. 1 1/2 dienā. Ieejas maksa (iekļaujot labdarības nodevas) viesiem 25 kap., un biedriem, kā arī viņu kundzēm par brīvu. N.B. Biedrības kārtējā sapulce tiks noturēta 8.decembrī. 

2.decembrī, Latviešu Avīzes, Nr.322

Grobiņa. Iedzīvotāji

Grobiņā tagad izdarīta iedzīvotāju revīzija un izzināts, ka līdz ar Lubenieku un Kadeķnieku zemēm tur dzīvojot 1549 cilvēki, kas pēc tautībām sadalās šā: latviešu 1061, žīdu 233, vāciešu 169, krievu 39, leišu 20, čigānu 16, poļu 5, igauņu 4 un ārzemnieku 2. Tātad Grobiņā latviešu ir 68%, vāciešu 15%, un krievu 2,6%. Latviešu % pieaugšanu raksturo sekojoši skaitļi: Grobiņā bija latviešu 1868.gadā 266 (16%), 1881.g. 411 (22,3%), 1897.g. 813 (54,6%), 1913.g. 1061 (68,5%). Grobiņā ir pavisam 231 nekustams īpašums. To starpā 91 pieder latviešiem, 24 vāciešiem un 16 žīdiem. Grobiņas nekustamo īpašumu vērtība 1903.g. bij vērtēta uz 271250 rbļ. 10 gadu laikā tā pieaugusi par 145934 rbļ. un iztaisa pēc tagadējās vērtēšanas 417184 rbļ. Grobiņas nekustamo īpašumu vērtības pieaugšana izskaidrojas ar zemes vērtības dabīgo pieaugšanu un ar vērtīgāku mūra namu celšanu. Grobiņa pieder pie nedaudzajām pilsētām, kas nav apkrautas ar parādiem un kurām tādēļ nav jāsaskrūvē nodokļi. Grobiņas pilsētas saimniecība šogad izmaksā 5434 rbļ. 66 kap. Bet par to arī pilsētas labierīcība vāja. 

9.decembrī, Liepājas Atbalss, Nr.284

No amata atceltā vecākā Andreja Dreijas vietā ievēlēts Jēkabs Mackaris. Grobiņas pilsētas pilnvarnieku vēlēšanas noliktas uz 20.februāri.[...] 

10.decembrī, Dzimtenes Vēstnesis, Nr.285

Grobiņa

Pilsētas vēlēšanas še noliktas uz 20.februāri 1914.g. Izvēlami 12 domnieki un 3 viņu kandidāti. Vēlēšanas tiesības ir 74 latviešiem un 8 vāciešiem, kopā 82 personām. Kā latviešu vēlētājiem jārīkojas, par to stāsta Jelgavas pilsētas vēlēšanas un vāciešu izturēšanās šajā lietā. 

17.decembrī, Liepājas Atbalss, Nr.291

Artēziskas akas Grobiņā

Grobiņas pilsētā brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbu visai stiprā mērā traucē ūdens trūkums. Šo trūkumu tagad pūlas novērst ar artēzisku aku urbšanu. Viena no tādām jau gatava un dod no 175 pēdu liela dziļuma gluži labu ūdeni. Otra patlaban darbā, bet no 140 pēdu liela dziļuma ūdens vēl nerodas pietiekošā mērā, kādēļ urbšanas darbus turpina. 

20.decembrī, Jaunais Ceļš, Nr.19

Par sniegputeņiem Liepājas apkārtnē

Liepājas Atbalss raksta: 

Sniegputenis, kurš bij 4 dienas no vietas trakojis, trešdien pēc pusdienas drusku atslāba. Aizputes šaursliežu dzelzceļš stigas aizputināšanas dēļ pārtrauca savus braucienus, kuriem pēdējās dienās gājis visai grūti cīņā ar kupenām. Tā otrdienas rīta vilciens no Liepājas gan kārtīgi nolaists, bet starp Marijas muižu un Aizputi iestidzis sniega kupenā, kur arī nakti pavadījis. Vēl sliktāki gāja pēcpusdienas vilcienam, kurš aizkļuva tikai līdz Grobiņai. Redzēdams, ka nevarēs tālāk tikt, tas griezās atpakaļ, bet nevarēja vairs arī atpakaļ pārbraukt, tā ka tam savukārt bija 9.verstē jāpavada nakts. Tagad Aizputes dzelzceļa valde ziņo, ka 17.decembra vakarā tā pārtraukuse satiksmi, kuru "nākamajās dienās tikai saskaņā ar iespējamību varēs uzturēt." 

27.decembrī, Jaunais Ceļš, Nr.23

Uz Liepājas-Ventspils ceļa uz 3.verstes no Grobiņas Jānim Grantam uzbruka 2 laupītāji. Laupītāji viņam atņēma maisu miltu 6 rbļ. vērtībā, pudeli degvīna 1 rbļ. vērtībā, pātagu un grošas un iebēga ar laupījumu tuvējā mežā. Grobiņas policija piedzina par laupīšanas izdarītājiem Edvardu Peiparu un Andreju Lāci, kas jau nodoti tiesai. 

28.decembrī, Latviešu Avīzes, Nr.346

Grobiņas rebinieki

Pārlūkodama Grobiņas veikalus, policija atrada, ka Beile Jankelsons, K.Reke, Joselfs Fridbergs, Taube, Kāns un Friedrihs Reltofs lieto savos veikalos gan neštempelētus, gan pēdējos 3 gados no jauna neštempelētus svarus. Liepājas apgabala tiesa notiesāja apsūdzētos par neštempelētu svaru lietošanu, katru ar 5 rbļ. Grobiņas pilsētas kasei par labu, respektīvi uz 2 dienām arestā. Pircējiem reiz vajadzēja nākt taču pie saprašanas un neiet to rebinieku veikalos, kuriem ir par likumu dzīvot no krāpšanām un blēdībām, pārdot mazderīgu, pat samaitātu preci par labu un pie tam vēl lieto viltotus svarus. 

28.decembrī, Jaunais Ceļš, Nr.24

Grobiņas namsaimnieku grupa nodomājuse ierīkot dinamo mašīnu, kuru dzīšot ar ūdeni, bet vasarā ar motoru un ar tās ražoto elektrisko enerģiju apgaismošot Grobiņas ielas.

1914

18.janvārī, Tēvija, Nr.8

Grobiņa. Guberņas sekretāra [pasta telegrāfa nodaļas priekšnieka Hermaņa] Tomsona sievai atļauts še atvērt grāmatu pārdotavu.

21.janvārī, Sadzīve, Nr.8

Apbalvoti ar medali par kārtīgu amata pienākumu izpildīšanu Gaviezes rakstvedis G.Brūns, Grobiņas rakstvedis R.Nedesons un Durbes pagasta priekšnieks Sitners.

Tautas izglītība Grobiņas apriņķī. Pagasti nākošam gadam jau sastādījuši budžetus. Pavisam nākošā gadā visi Grobiņas apriņķa pagasti izdos 113842 rbļ. 73 kap. No šīs summas 27273 rbļ. nolemti skolu vajadzībām un skolotāju algām. Tātad skolu vajadzībām tiek izdoti 24 procenti no visiem pagastu ienākumiem. Kad ievēro, ka skolas, blakus nabagu apgādāšanai, ieņem galveno darbības lauku mūsu pagastu pašvaldībās, tad summa nav liela. Tomēr nevar arī neatzīt, ka tā krietni lielāka, nekā pilsēta lielākā daļā.

31.janvārī, Līdums, Nr.9

Uzaicinājums un lūgums

Grobiņas Lauksaimniecības biedrība jau vairākkārt ir pacēlusi balsi par priekšzīmīgu, kā arī izmēģinājuma lauku ierīkošanu - līdz ar selekcijas nodaļu, bet praktisku organizāciju darbu dēļ nokavēja nodoma izvešanu. Ilgāki tomēr vilcināties nevar, lauksaimniecības attīstība un visa dzīve steidzas joņiem uz priekšu, mums šai kustībai nav tikai jāseko vien, bet gan jārada, jāveido jauni labāki ceļi. Tas iespējams ir tikai lauksaimniekiem, apbruņotiem ar zināšanām, jo zinība ir - vara. Par visu Kurzemi ir tikai viena Lauksaimniecības selekcijas stacija pie Jelgavas, bet tas ir ļoti maz. Ne visiem ir iespējams turpu nokļūt un savas zināšanas papildināt. Bija nodomāts ierīkot Nīcas kroņa muižā zemkopības skolu, bet valdība pēdējā laikā to neatvēlēja. To vērā likdama, Grobiņas Lauksaimniecības biedrība ir griezusies pie valdības ar lūgumu, dot Tadaiķu muižu dēļ selekcijas un priekšzīmīgas saimniecības ierīkošanas. Valdība ir izsacījusi savu piekrišanu. Pasākums ir atzinības vērts, bet lai viņu pa godam veiktu, tad vajaga nākt visiem lauksaimniekiem palīgā. Tamdēļ Grobiņas Lauksaimniecības biedrība griežas ar jo sirsnīgu lūgumu pie visiem, kam vien rūp šis svarīgais pasākums, pēc iespējas to pabalstīt. Tamdēļ lūdzu apkārtējās lauksaimnieku biedrības pēc iespējas drīzā laikā paziņot, kādā veidā un ar cik lielu naudas summu tās pabalstītu minēto pasākumu. Vajadzīgās atsauksmes lūdzu jo drīzi iesūtīt, lai varētu laikus domeņu valdei aizsūtīt. Visi raksti ir sūtami Grobiņas Lauksaimniecības biedrībai Grobiņā.

Cerēdams atrast šā nepieciešamā pasākuma rosīgu veicināšanu, Grobiņas Lauksaimniecības biedrības priekšnieks P.Krumbergs.

7.februārī, Jaunās Latviešu Avīzes, Nr.11

Grobiņas apriņķa visi 12 pagasti pieņēmuši mācību apgabala valdes priekšlikumu iestāties skolu tīklā.

Zem nosacījumiem, ka pagasti no saviem līdzekļiem uzturēs savas skolas un no skolēniem neņems nekādu skolas naudu, kronis maksās no savas puses ne vien šo skolu tagadējiem skolotājiem, bet arī tādiem, kas turpmāk pienāktu klāt, 360 rub. gada algas katram. Šos nosacījumus tagad pieņēmuši ar vietnieku spriedumiem visi 12 Grobiņas apriņķa pagasti.

11.februārī, Dzimtenes Vēstnesis, Nr.34

Ūtrupes

[...] 16.aprīlī Liepājas apgabala tiesā  - Jankelsona īpašumu Grobiņā. Taksācijas vērtība 2000 rbļ. Prasība 1550 rbļ.

17.februārī, Latviešu Avīzes, Nr.46

Grobiņas zemnieku lietu komisārs uzlika Grobiņas pagasta vecākajam Jēkabam Graikstam dēļ nolaidības pie pagasta nodokļu iekasēšanas 2 dienas aresta soda.

26.februārī, Avots, Nr.8

Mirušo hronika

Anlīze Fītiņ (Kuršinski). Grobiņas sludinātājs M.Fītiņš raksta: Mana mīļotā māte Anlīze Fītiņ pēc ilgas vārgšanas, bet īsas, grūtas ciešanas 84 gadu vecumā, 18.februārī savu zemišķo tecēšanu nobeidza un aizgāja pie sava un mūsu Pestītāja.

27.februārī, Jaunais Ceļš, Nr.47

Laupītāju bandas apcietināšana

21.februārī plkst. 11 vakarā 3 jauni cilvēki, no kuriem viens bij izrotājies ar zvaigzni pie krūtīm apturēja uz Grobiņas šosejas starp muitas namu un Melno krogu Grobiņas pagasta locekli Jorenu Roni, kas no Liepājas viens kājām gāja uz mājām un uzdevās, ka viņi slepenpolicisti, kam no viņu priekšniecības uzdots Roni izkratīt, tādēļ ka pret viņu pastāvot aizdomas, ka viņš nodarbojoties ar ilegālas literatūras izplatīšanu. Kratīdami "slepenpolicisti" Ronim atņēma sudraba kabatas pulksteni līdz ar sudraba ķēdi un citām vērtslietām un pēc tam piekāva savu upuri tik stipri, ka viņš grāvmalē bez samaņas palika guļam. Kad Ronis ar asiņainu galvu pret rītu pamodās no ģīboņa, viņš pierādīja savu aplaupīšanu 4.iecirkņa policijai, kas par laupīšanu izdarītājiem piedzina Ķeizara ciema brīvprātīgo ugunsdzēsēju, 17 gadus veco Jāzepu Mīliņu, Ķeizara ciema iedzīvotāju Larionu Kolosovu un Grobiņas pagasta locekli Kārli Melderi. Viņi tika apcietināti un nodoti izmeklēšanas tiesnesim.

4.martā, Latviešu Avīzes, Nr.60

Grobiņa. Par nodokļu vecāko ievēlētais Ernests Zundmanis no gubernatora kunga apstiprināts šai amatā.

13.marta, Jaunais Ceļš, Nr.59

Kroņa pagasta mājas viņu rentniekiem tika pārdotas par dzimtām jau 1887.gadā. Māju īpašnieku nolaidības dēļ Aizputes un Grobiņas apriņķos no iepirktām mājām 1200 vēl nav koroborētas uz īpašnieku vārdu. Tā ka uz Tieslietu ministrijas rīcības pamata vēl nekoroborētās mājas neatliekami koroborējamas šinī gadā. Neizpildītāji pie tam tiks piespiesti no šī gada otrās puses sākot caur tiesu.

14.martā, Jaunais Ceļš, Nr.60

Strašņika pašnāvība

Otrdien strašņiks Lasotevičs savā dzīvoklī Grobiņā ar flinti sevi nošāvies. Šaujamā ieroča stobra galu viņš palicis zem smakra un tad lodi caur muti iešāvis smadzenēs. Pašnāvnieks bijis uz vietas pagalam. "Dz." domā, ka pašnāvība izdarīta aiz nesaticības ar sievu.

29.martā, Tēvija, Nr.37

Projekts par jaunu šoseju būvi Kurzemē

Kurzemes gubernators iesniedzis ceļu satiksmes ministrim projektu par jaunu šoseju vajadzību Kurzemē, pie tam atsaukdamies uz janvāra mēnesī Pēterburgā noturētā šoseju darbības kongresa atzinumu, kāda liela nozīme ir šosejām-maģistrālēm sakarā ar pastāvīgi pieaugošo automobiļu un preču kustību.

Tāpat aprādīts, kādā nelabvēlīgā stāvoklī Kurzemes guberņa atronas satiksmes ceļu ziņā, attiecoties uz dzelzceļiem. Līdzšinējās abas dzelzceļa līnijas - Jelgava-Tukums-Ventspils un Jelgava-Muravjova-Liepāja - iet viena pa guberņas ziemeļu, otra pa dienvidus galu, aizņemdamas vairāk tikai guberņas malienas, kamēr guberņas centrs paliek bez labiem satiksmes ceļiem. Piemēra dēļ jāmin Saldus miests un apkārtne; tas atronas 38 verstes no Auces dzelzceļa stacijas. Bet ir apgabali, kas vēl tāļāku atstatu no dzelzceļa; tā piemēram Kuldīga ir 44 verstis no tuvākās Ventspils-Ribinskas dzelzceļa stacijas utt.

Visu to vērojot, projektā uzsvērts, ka Kurzemē būtu vajadzīgas šādas jaunas šoseju līnijas:

1) No Jelgavas uz Dobeli, Lielauci, Saldu, Skrundi, Durbi, Grobiņu un Liepāju. Šās šosejas garums aprēķināts uz 186,37 verstīm. Šoseja ietu caur Kroņa-Dārtes muižu, Naudīti, Īli, Lielauces muižu, Vec-Švārdi, Kroņa-Skrundas muižu, Rudbāržu muižu, Kalvi, Tāšu un Mazpadures muižu, Lieldrogas muižu, Lielilmājas muižu, Kroņa-Durbes (Railes) muižu, Lieģu, Rolovu un Kroņa-Grobiņas muižu. Bez jau minētām, vēl kādas 65 muižas lietotu šo šoseju. [...]

1.aprīlī, Jaunās Latviešu Avīzes, Nr.26

Grobiņa. Pilsētas pilnvarnieku vēlēšanas notika pagājušā piektdienā. Pie vēlēšanām, pēc "Libausche Zeitung" ziņām, piedalījušies 31 vēlētājs. Ievēlēti 11 latvieši un 1 vācietis. Starp izvēlētiem atrodas arī līdzšinējais, no gubernatora ieceltais "pilsētas galva" Rozenbergs un 4 domnieki no vecā sastāva.

Tadaiķi. Tadaiķi ir plašs kroņa pagasts ar divām muižām, kurās jau ap 20 gadu saimniekoja kāds Grenevics (latvietis). Pirms kādiem 8 gadiem pats muižas arendators nomira un pēc vīra nāves saimniecību vadīja nelaiķa atraitne. Kad notecēja rentes gadi, tā paņēma muižas atkal no domeņu valdes uz renti uz 6 gadiem, kuriem atkal tuvu gals. Bet te pavisam nejauši marta sākumā izpaudās vēsts, ka Grenevica no muižas aizbēguse, visu mantu norakstīdama kādam citam un palikdama parādā kā kronim, tā arī privātpersonām. Tiesas pristavs gan ieradās mantu apķīlāt, bet atrada tikai niecīgas grabažas: visas vērtīgākās mantas bij pārdotas.

15.aprīlī, Jaunās Latviešu Avīzes, Nr.30

Kroņa muižu likvidēšana Kurzemē

Jau aizrādījām, ka nolemts likvidēt, t.i. dalīt un pārdot visas tās kroņa muižas Kurzemē, kurām notek 1915. un 1916.gados ārendes termiņi. Par likvidēšanas formu patlaban izdara pētīšanu un apspriešanu augstākā vietā. Pie likvidēšanas nav izslēgts arī tas, ka muižas pārdos krievu kolonistiem. Likvidējamās muižas, kā Dzimtenes Vēstnesis ziņo, ir šīs: [...] 21) Mātru muiža, Grobiņas apriņķis, 332,76 desetīnu liela.

21.aprīlī, Jaunais Ceļš, Nr.89

Izbēdzis arestants

Otrdien no Grobiņas aresta nama, sargiem mainoties izbēga apcietinātais Aisteres Vērpju māju saimnieks Jānis Pēka, kurš nosēdēja savu no gubernatora uzlikto 3 mēnešu ilgo sodu par neatļautu ieroču nēsāšanu. Pēku apvainoja par šaušanu uz Aisteres mežsargu Ernstsonu, kurš to uzgāja mežā pie slepenas medīšanas. Pret 1000 rbļ. liela zaloga ielikšanu Pēka bij atstāts uz brīvām kājām līdz lietas iztiesāšanai. Uz Pēterburgas tiesu palātas rīkojumu Pēku vajadzēja apcietināt, tāpēc viņa iemaksātā zaloga nauda tika konfiscēta. Tagad policija Pēku meklē. Bez tam 4.iecirkņa policija cēlusi pret Pēku sūdzību par pases viltošanu.

13.maijā, Jaunās Latviešu Avīzes, Nr.38

Zemnieku lietu komisāra cirkulārs žūpības apkarošanas lietā

Iekšlietu ministrija žūpības apkarošanu Kurzemē uz laukiem uzticējuši zemnieku lietu komisāriem. Tamdēļ Grobiņas apriņķa zemnieku lietu komisārs patlaban izlaidis cirkulāru, ar kuru viņš sava apriņķa pagasta vecākiem uzdod atprasīt parakstus no visiem pagasta amata vīriem par atteikšanos no žūpības, pagastu sapulcēs nepielaist reibinošu dzērienu lietošanu, sodīt administratīvā kārtībā ar 1 rubli naudas jeb 2 dienām aresta visus tos, kas citus uzcienā ar degvīnu jeb citiem reibinošiem dzērieniem un nepielaist pagastā ne slepenu tirgošanos ar degvīnu ne degvīna slepenu dedzināšanu.

Nodrukādama "Dz." šo cirkulāru, piezīmē, ka daudz derīgāki būtu pabalstīt žūpotavu slēgšanu, ko tagad dažiem pagastiem neatļauj. Tā Priekulē nolemts slēgt dzertuves, bet šo lēmumu nevar izvest dzīvē.

13.maijā, Dzimtenes Vēstnesis, Nr.108

Svētdien, 4.maijā, sevišķi prāvā skaitā Grobiņas lauksaimniecības biedrība savās telpās pulcināja pat no tālākiem apvidiem lauksaimniekus. Neskatoties, ka laiks bija karsts, lauksaimnieki steidzās uz biedrības namu, kur Latviešu Lauksaimnieku Ekonomiskās Sabiedrības Lejaskurzemes rajona veterinārārsts un agronoms noturēja priekšlasījumus, dodams padomus lopu veselības kopšanā un lauksaimniecībā. Priekšnesumi vilkās 5 stundas.

Maija mēneša beigās lauksaimniecības biedrība sarīkos lauksaimniecības un dārzkopības kursus.

20.maijā, Jaunās Latviešu Avīzes, Nr.40

Liepājas ugunsdzēsēju automobils, steigdamies nakti no ceturtdienas uz piektdienu uz kādu ugunsgrēku Grobiņā, uzskrējis, pilnā sparā braucot, dzelzceļa pārbraucamā vietā uz aiztaisīto, bet neapgaismoto barjeru. Dzelzs barjera salauzta un automobils izskrējis tai cauri un paspējis vēl nosteigties ugunsgrēka vietā, bet septiņi ugunsdzēsēji dabūjuši diezgan bīstamus ievainojumus. Ugunsdzēsēju priekšniekam Dr. Meijam un vēl diviem citiem ugunsdzēsējiem pārlauztas kājas. Ugunsgrēks Grobiņā pie tam galu galā izrādījies pavisam niecīgs.

20.maijā, Līdums, Nr.39

Automobiļa katastrofa

15.maijā, pulksten pus 3 no rīta Liepājas ugunsdzēsēji pa telefonu tika aizsaukti uz Grobiņu ar paziņojumu, ka pilsēta stāvot ugunsliesmās. Uz šo paziņojumu 15 brīvprātīgie ugunsdzēsēji sava priekšnieka Dr. Meija vadībā ar ugunsdzēšanas automobili steidzās uz Grobiņu. Uz automobiļa izpildīja šofera pienākumus ugunsdzēsējs Vilhelms Fridrichs, kurš neieskatījās, ka Aleksandra ielas galā aizlaista priekšā dzelzu barjera, uz kuru viņš uzdrāzās ar tādu sparu, ka barjeras labā puse tika pārlauzta un otra puse saliekta. Satriecoties ar barjeru, tika salauzta Dr. Meijam viena kāja, Rankenberģim abas kājas un Seinam kāja. Mendelstams, Lapa, Francis un Stīris dabūja prāvus grūdienus un vieglus ievainojumus. Ievainotie tika aizsūtīti uz pilsētu ar izsauktiem palīdzības ratiem. Lai gan salauztā barjera sastāvēja iz biezas dzelzceļa sliedes, tad automobiļa sabojājumi tomēr bij tik niecīgi, ka tas vēl paspēja aizbraukt uz Grobiņu, kur vietējie ugunsdzēsēji jau bij nodzēsuši Liepājas viesnīcas galā iedegušos, 15 rubļus vērtu šķūni. Šķūņa īpašnieks Rabinovičs, negribēdams traucēt vietējos ugunsdzēsējus, bez vajadzības bij izsaucis liepājniekus.

23.maijā, Latviešu Avīzes, Nr.135

Lielisks dāvinājums Grobiņai

Viens no visā Krievijā plaši pazīstamās brāļu Alšvangu veļas fabrikas līdzīpašniekiem, dzimis grobiņnieks, dāvinājis savas dzimtenes pilsētiņai 200000 rubļu - slimnīcas celšanai. Minētā summa drīzumā tikšot nodota Grobiņas pilsētas valdes rīcībā.

24.maijā, Jaunā Diena, Nr.3

Grobiņas pasta kantorī priekš sarunas ar Liepāju no iesākuma tiks atvērts telefona automāts, pie kura lietošanas par triju minūtu sarunu būs jāmaksā 10 kap. Vēlāki Grobiņas pasta kantorī tiks ierīkota arī centrāle, pie kuras varēs pieslēgt privātus aparātus, maksājot 50 rbļ. gadā par dzīvokļu un 60 rbļ. gadā par veikalu aparātiem.

30.maijā, Jaunā Diena Nr.8

Lielās dāvanas lietā

Izrādās, ka pazīstamās Maskavas veļas fabrikas īpašnieks Alšvangs, kurš šinīs dienās nomiris, testamentā norakstījis nevis Grobiņas pilsētai 200000 r., bet gan 100000 r. vietējai ebreju draudzei, pie kam 50000 r. nolemti jaunas sinagogas un patversmes celšanai veciem mazturīgiem Grobiņas ebrejiem, kā arī jauna žoga ierīkošanai ap Grobiņas ebreju kapsētu. Pārējie 50000 r. noguldami bankā un par šā kapitāla procentiem uzturamas tās nabadzīgās ebreju ģimenes, kuras uzņems jaunceļamajā patversmē. Nelaiķis Alšvangs bijis vairākkārtējs miljonārs, cēlies no Grobiņas ebrejiem.

Piezīme: Brāļiem Alšvangiem Maskavā piederēja veļas fabrika un modes veikals (zemāk attēlā). Fabrika tika uzcelta 1899.gadā, Maskavā, Малый Каретный 13. Padomju laikos uzņēmums tika nacionalizēts un kluva par 5.šūšanas fabriku ar Profinternes nosaukumu.

Brāļu Alšvangu modes nams Maskavā

13.jūnijā, Jaunās Latviešu Avīzes, Nr.47

Kārtējā automobiļu satiksme Kurzemē

Baronam P. fon Elsenam dota atļauja, kā "Libausche Zeitung" ziņo, nodibināt kārtēju (t.i., regulāru) automobiļu satiksmi starp Kuldīgu un Aizputi, starp Aizputi un Grobiņu, starp Grobiņu un Liepāju, kā arī starp Liepāju un Palangu. Automobiļi kalpos tiklab pasažieru, kā arī preču vešanai. Cena par pasažieru vešanu nolikta 7 kapeikas uz versti no cilvēka. Arī preču vešana notiks pēc noliktas, no guberņas valdes apstiprinātas takses.

14.jūnijā, Tēvija, Nr.66

Talsi (Grobiņas apr.). Svarīgs vietnieku pulka lēmums

Pagasta vietnieki nosprieduši izmaksāt savā laikā dienas maksu saviem locekļiem par piedalīšanos sēdēs. Vietniekus uz šo soli bij pamudinājis tas apstāklis, ka bezzemnieku vietniekiem pašiem jāmaksā atlīdzība saviem saimniekiem par dienām, kurās viņi piedalījušies vietnieku sēdēs. Šo spriedumu atcēla ir Grobiņas zemnieku lietu komisārs, ir Kurzemes zemnieku lietu komisija, ar aizrādījumu, ka pagasta vietniekiem pēc likuma nepienākoties alga. Šāds lēmums ievērojami apgrūtina daudzus vietniekus, kuriem līdzekļi neatļauj katras sēdes dēļ zaudēt savu algu. Lēmums tikšot pārsūdzēts.

20.jūnijā, Jaunā Diena, Nr.29

Mežkungs kā piena tirgotājs.

Miertiesnesis sodījis Grobiņas mežkungu Steinertu par plāna kreima un plāna piena pārdošanu ar 30 rub., resp., 6 dienām arestā.

25.jūnijā, Jaunā Diena, Nr.34

Ražas izredze Lejaskurzemē nav nekāda teicamā. Aiz lietus trūkuma zem lielā karstuma vasarāja jau metās dzeltena un dažās vietās pat balta. Siena raža, kas jau iesākusies, pa pusi ir mazāka kā parasts. Grobiņas gurķu, kāpostu un biešu lauki šogad stāv tukši. Lopu barība uz ganībām tik vāja, ka piena raža necēlās un viņas cenas arī nekrīt.

28.jūnijā, Jaunā Diena, Nr.37

Ugunsgrēks

Trešdien no Vecliepājas ugunsdzēsēju torņa bija redzams ārpus pilsētas rajona liels ugunsgrēks. Drīz pēc tam pa telefonu no Grobiņas pieprasīja Liepājas ugunsdzēsējus, jo izcēlies liels ugunsgrēks un degot divi nami un vairāk šķūņi. Palīgā steidzās Vecliepājas ugunsdzēsēji ar šļūteni. Pussešos nonākuši Grobiņā tie atrada nodegušus vairāk šķūņus un vienu māju. Pašlaik dega galvenā ēka uz ielas. Uguns bija izcēlies pustrijos rītā ebreja Kāna koka dzīvojamā mājā. Uguns drīzo izplatīšanos veicināja ilgi pastāvošais karstais laiks. Iedzīvotāji tikko ar pūlēm paspēja izglābt kailu dzīvību. Neapdrošinātā mantība pa lielākai daļai krita ugunij par laupījumu. Nodega līdz pamatiem Kānam piederošais vecs koka nams uz ielas pusi, sētā ērberģis un četri šķūņi. Sadega arī šķūnī atrodošā mantība, kā rati, dēļi un citi sīkumi. Uguns cēlonis nezināms. Zaudējumu kopvērtība ap 12000 rbļ. liela. Kānam nodegušās ēkas bij apdrošinātas. Ugunsgrēka lietā iesākta izmeklēšana, jo esot aizdomas, ka uguns pielaista no kāda neģēļa.

5.jūlijā, Latviešu Avīzes, Nr.175

Grobiņā nodegušais Kāna nams bij apdrošināts ugunsapdrošināšanas biedrībā "Jakor" par 3920 rbļ. Grobiņas policija izzinājusi, ka minētajam ugunsgrēkam par iemeslu bijusi tīša dedzināšana; šai lietā tika turēts aizdomās nodegušā nama īpašnieks Kāns, kurš dzīvo Liepājā. Uz Grobiņas policijas rīkojumu Kāns Liepājā apcietināts un aizvests uz Grobiņu. Kāns ievietots Liepājas izmeklēšanas cietumā.

1.augustā, Jaunā Dzīve, Nr.8

Ziedojumi karā cietušiem

Grobiņas apriņķa muižnieku maršals, Kapsēdas barons Manteifels, Medzes īpašnieks fon Grandidjē un Aisteres barons fon der Rops apsolīja katris 10 gultas no sevis uzturēt priekš slimu un ievainotu kareivju dziedināšanas. Priekš lazarešu ierīkošanas novēlēja Iļģu baroniete fon Ofenberg visu savu pili un Grobiņas namsaimnieks Leijejs sava nama virsējo stāvu.

11.augustā, Jaunā Dzīve, Nr.16

Grobiņa. Pilsētas pilnvarnieku sapulce vienbalsīgi nolēma ziedot "Sarkanajam Krustam" priekš slimu un ievainotu kareivju apkopšanas 100 rbļ. un priekš dienestā iesaukto rezervistu un zemes sargu dzimtu apgādāšanas 200 rbļ. Grobiņas pilsētas vecākais Rozenbergs ziedoja slimu un ievainotu kareivju apkopšanai 100 rbļ. un pa kara laiku visu savu pilsētas vecākā algu.

13.augustā, Jaunā Dzīve, Nr.18

Talsi, Grobiņas apriņķī

Pagasta vietnieku sapulce vienbalsīgi nolēma pārdot pagasta magazīnes krājumus un ieņemto naudu ziedot kara vajadzībām.

15.augustā, Jaunā Dzīve, Nr.20

Obligatoriskus nosacījumus par pārtikas vielu cenām, kuri ar 300 rub. lielu naudas sodu noliedz pārmaksāt izsludināto taksi, Kurzemes gubernators izdevis arī priekš Grobiņas un Aizputes apriņķiem. Pēc šiem nosacījumiem, maksā rudzu maize 3 un pus kap., baltmaize 6 kap., rudzu milti 3 un pus kap., pūru milti 6 kap., miežu putraimi 5 kap., 1.sortes zāle 2 kap., 2.sortes zāle 1 un pus kap., zirņi 6 kap., refinādes cukurs 18 kap., zāģēts cukurs 17 kap., smalks cukurs 14 kap., petroleja 6 kap. un speķis 30 kap. mārciņā, kartupeļi 50 kap. pudā un siļķes 3 kap. gabalā.

Slimiem un ievainotiem kareivjiem ierīkos slimnīcas ar 12 gultām barons fon Nolde Virgā un ar 5 gultām fon Bordelins Līgutos.

22.augustā, Latviešu Avīzes, Nr.222

Grobiņā Kurzemes gubernators apstiprinājis goda pilsoni Fridrichu Rozenbergu par pilsētas vecāko un Frici Ritmeistaru par viņa palīgu.

Grobiņas apriņķī, kas atrodas tieši pie Vācijas robežas, visas valdības iestādes darbojas pienācīgā kārtībā.

25.augustā, Libausche Zeitung, Nr.194

Grobiņā kopā 128 nekustamie īpašumi, no kuriem 118 uz Lielās, un 10 - uz Romanova ielas. No šiem īpašumiem 1 pieder kronim, 2 sabiedrībai, 4 Grobiņas pilsētai, 20 vāciešiem, 25 jūdiem un 76 latviešiem. Saskaņā ar pilsētas valdes lēmumu, šogad namiem tiek doti numuri ar to īpašnieku vārdiem.

8.septembrī, Jaunā Dzīve, Nr.40

Kroņa telefona līnija tika atvērta publiskai satiksmei starp Liepāju un Grobiņu. Grobiņas pasta kantorī priekš publikas ierīkots aparāts.

Žūpības apkarošana

Pilsētas pilnvarniekus lūguši pēc degvīna, vīna un alus pārdošanas atļaujas vietējās "Liepājas" viesnīcas īpašnieks Dollingers un pēc divu 3.šķiras traktieru atļaujas grāfs Medems un aldarītavas īpašnieks Šenks. Pilsētas pilnvarnieki, apkarodami Grobiņu izpostošo žūpību, vienbalsīgi nolēma ne vien atraidīt minētos lūgumus, bet nolēma arī slēgt visas Grobiņā pastāvošās alus noliktavas, alnīcas un vīna pārdotavas.

11.septembrī, Jaunā Dzīve, Nr.43

Grobiņas apriņķa pagastos pavisam ir 1579 apdzīvotas vietas, nu proti, Vecpilī 73, Gavieznā 73, Grobiņā 86, Durbē 115, Vērgaļos 120, Nīcē 224, Bārtē 96, Pērkonē 150, Palangā 131, Priekulē 132, Tadaiķos 63, Talsos 69 un Rucavā 247.

20.septembrī, Jaunā Dzīve, Nr.51

Par arestanta Jāņa Pēkas izbēgšanu iz Grobiņas aresta nama uzraugs Mārtiņš Jaunzems sodīts ar 7 dienām un Mārtiņš Auzolejs un Georgs Sergejevs, katris ar 3 dienām aresta.

25.septembrī, Jaunā Dzīve, Nr.55

Grobiņas gada tirgus, kas vakar tika atvērts, tiek šodien un rītu turpināts. Viņā sanākuši kā pārdevēji pa lielākai daļai Liepājas tirgoņi ar desām, uzkožamiem, baltmaizi, dažādiem saldumiem un kā pircēji Grobiņas apkārtnes ļaudis ne tik lielā skaitā, kā citos gados.

29.septembrī, Latviešu Avīzes, Nr.260

Ziedojumi

Grobiņas apriņķa ārsts Dr.Mauriņš ziedoja "Sarkanajam Krustam" slimu un ievainotu kareivju dziedināšanai 3 procentus no savas algas pa visu kara laiku. Iļģu baroniete fon Offenberg apņēmās bez atlīdzības ārstēt ievainotus kareivjus, kas tiks uzņemti apkopšanā Iļģu, Kapsēdas, Virgas un Līgutu muižās. Slimu un ievainotu kareivju ārstēšanai aizsūtīja justicresora centrālkomitejai Liepājas apgabala tiesas locekļi un ierēdņi 251 rbļ. 5 kap. un Liepājas tiesu pristavs 15 rbļ.

7.oktobrī, Līdums, Nr.118

"Līdums" saņemams un apstellējams sekošās vietās:

Grobiņā, E.Tomsona kundzes grāmatu tirgotavā

9.oktobrī, Līdums, Nr.120

Attaisnots čigāns

Miertiesnešu sapulce iztiesāja sekošu prāvu: 5.iecirkņa miertiesnesis bij notiesājis Grobiņas čigānu Miķeli Kleinu par malkas vezuma nozagšanu kādam Reinholdam uz 2 mēnešiem cietumā. Kleins šo spriedumu bij pārsūdzējis sapulcē. Ievērojuse, ka pret Kleinu par zādzību nebij sadabūti nekādi pierādījumi un ka viņš pēc pienestas ārsta apliecības pilnīgi akls un nespējīgs izdarīt zādzību, sapulce atcēla pārsūdzēto miertiesneša spriedumu un attaisnoja Kleinu.

20.oktobrī, Jaunā Dzīve, Nr.76

Grobiņa. Piektdien, ūdeni smeļot, namsaimnieks Michelsons bij iegāzies savā paša akā, kas bij tik dziļa ka viņš iz tās ar pašu spēkiem nebij spējis izkāpt. Viņu izvilka ar striķi piesteigušies cilvēki.

27.oktobrī, Jaunā Dzīve, Nr.82

Grobiņa

Priekš rezervistu un zemes sargu ģimenēm ziedoja Grobiņas lauksaimniecības biedrība 25 rubļus un Grobiņas krāj- un aizdevu kase 32 rubļus.

Izkārtnes vācu valodā uz Kurzemes gubernatora telegrafisku pavēli sestdien tika noņemtas arī Grobiņas un Aizputes apriņķos.

Lauku telefona lietošana privātpersonām atļauta tikai priekš sarunām ar policiju, ārstu un ugunsdzēsējiem.

28.oktobrī, Jaunās Latviešu Avīzes, Nr.86

No Lejaskurzemes raksta: Ar pagājušās nedēļas sākumu Grobiņas un Aizputes apriņķos notiek lopu rekvizīcija kara spēka vajadzībām. Noņemtos lopus sūta pa dzelzceļu uz noteiktām vietām. Ņem no katras saimniecības tikai pa 2 govīm, tā ka mūsu lauksaimniekiem no tam neceļas ne mazākās grūtības, jo tas nav nekas ārkārtīgs, bet pieder pie parastās kārtības, ka saimnieks rudenī pārdod pāris govs lopus.

31.oktobrī, Rīgas Ziņas, Nr.90

Pazudis un atkal atrasts draudzes gans.

Par zudušo Grobiņas prāvestu Špēru tagad "Jaunā Dzīve" ziņo, ka tas ar savu laulāto draudzeni uzturoties Stralzundē, Vācijā, pie mācītāja Erasmus.

7.novembrī, Jaunā Dzīve, Nr.91

No Grobiņas atgriezušies Liepājas bēgļi ar atzinību min Grobiņas iedzīvotājus un namsaimniekus, kuri ar retu viesmīlību uzņēmuši pie sevīm daudzos Liepājas bēgļus. Ne tā izturējušies daži bijušie krogu īpašnieki. Dažus no tiem tikai policija piespiedusi atvērt bijušo krogu telpas bēgļu nakts guļai.

8.novembrī, Rīgas Ziņas, Nr.98

[... Liepājas] Pilsētas bombardēšanai sākoties daži skolnieki un skolnieces no pilsētas elementārskolas Aleksandra ielā baidīdamies iet uz savām mājām apšaudītos rajonos, - devušies kājup uz Grobiņu. Grobiņā tie kopā ar citiem pieaugušiem bēgļiem ievietoti kroņa tējnīcā un "Liepājas" viesnīcā, kur policija visiem tiem izsnieguse tēju un maizi. Ar vakara vilcienu daži no mazajiem bēgļiem ieradās atpakaļ Liepājā. Vispārīgi bombardēšanas dienā Grobiņa bij pārpildīta no bēgļiem.

Vācu kara flotes kreiseris Augsburg pie Liepājas, pilsētas bombardēšana

10.novembrī, Jaunā Dzīve, Nr.93

Pašā bombardēšanas dienā no Liepājas aizbēga gan pa Romnu un Aizputes dzelzceļu, gan kājām uz Grobiņu tūkstošiem cilvēku. 6.novembrī, kad pa pilsētu bij izpaudušās baumas, ka ienaidnieks postot dzelzceļu starp Priekuli un Vaiņodi atkal izcēlās panika. Tagad bēgļi atkal atgriežas atpakaļ, un uz Liepāju nākošie dzelzceļa pasažieru vilcieni no viņiem pārpildīti. Uz Grobiņas šosejas redz bēgļus, kas ar ķerrām stumj mājās gultas drēbes un bērnus. Bombardēšanas dienās, 4.novembra vakarā Grobiņa tanī mērā bij pārpildīta no Liepājas bēgļiem, ka pilsētas vecākajam Rozenberģim un policijai viņus nācās ievietot privātos dzīvokļos. Grobiņnieki parādīja bēgļiem katrā ziņā priekšzīmīgu viesmīlību.

17.novembrī, Jaunā Dzīve, Nr.99

Darbnīcas priekš veļas šūšanas priekš kareivjiem Grobiņā atvēra vietējā dāmu komiteja pilsētas valdes telpās un Bergmaņa kundze Liepājas viesnīcā.

22.novembrī, Dzimtenes Vēstnesis, Nr.270

Apdrošināšanas biedrība "Jakor" pilnvarots aģents Grobiņā - H.Woge kungs

26.novembrī, Jaunā Dzīve, Nr.107

Liepājas un Grobiņas apriņķa iedzīvotājiem pie sarakstīšanās atvēlēts lietot tikai pastkartes. Slēgtas un konvertos ieliktas vēstules netiks nosūtītas.

Ziemas svētku ziedojumi aktīvai armijai.

Grobiņas un Aizputes apriņķa iedzīvotāji ziedojuši arī daudz kažoku ādu. No šīm ādām Grobiņas pilsētas drēbnieki tagad šuj bez atlīdzības priekš kareivjiem kažoka vestes un jakas.

19.decembrī, Ņevas Viļņi, Nr.8

Gubernatora draugi (fragments)

Otrs gubernatora Nabokova draugs - barons Manteifels, kurš ne mazāk godāts un lojāls par viesnīcnieku Kirchhofu, ļoti labi prot izmantot gubernatora draudzību. Šī draudzība ir tik liela, ka uz pirmo barona Manteifeļa vēlēšanos Nabokovs atron par iespējamu bez tiesas un izmeklēšanas nakts laikā sagrābt nevainīgu neapsargātu sievieti un dzīt to uz četrdesmit verstes atstatu cietumu. Tāpat uz vienu vienīgu barona Manteifeļa vārdu Nabokovs nekautrējas rakstīt priekšā pavisam cita resora priekšniekiem atlaist no dienesta to vai citu ierēdni, kurš šādā vai tādā ziņā nepatīk baronam Manteifelim. Grobiņas un viņas apkārtnes iedzīvotājiem vēl atmiņā bijušā Grobiņas pasta-telegrāfa nodaļas priekšnieka A.Vītiņa skarbais liktenis. Kaut gan Vītiņa kungs bij no visiem ļoti cienīts un iemīļots ierēdnis apzinīgi izpildīja savus amata pienākumus, ne vienu reizi vien izpelnījās savas augstākās priekšniecības atzinību un labvēlību, tad tomēr viss tas neaizsargāja viņu pret visspēcīgo baronu Manteifeli. Visa Vītiņa vaina pastāvēja iekš tam, ka viņš latvietis un izturējās kritiski pret vietējā vācu fereina pārmērīgi sirdīgo darbību Visvācijas idejas propagandēšanā. Baronam Manteifelim tas, protams, nepatika, un ar to pietika, lai Vītiņu, pēc astoņpadsmit gadu priekšzīmīgas nokalpošanas, padzītu no dienesta bez iemeslu paskaidrošanas.

Un viss tas tiek darīts tikai tādēļ, lai izpatiktu baronam Manteifelim. Vai vēl lielāku sirds draudzību var maz iedomāties?

Par barona Manteifeļa tieksmēm un centieniem, par viņa simpātijām un antipātijām gaišu valodu runā viņa izturēšanās lopu rekvizīcijas laikā. Kara sākumā, kad tapa zināms par liellopu rekvizēšanu kara spēka vajadzībām, barona Manteifeļa muižā Kapsēdē atradās liels ganāms pulks, kuram draudēja rekvizēšanas briesmas. Tāds stāvoklis - izpalīdzēt Krievijas kara spēkam - tādam "lojālam" baronam, kāds ir barons Manteifels, bija ne visai patīkams, un viņš nolēma glābt savu ganāmu pulku. Šai nolūkā viņš atdeva savas taukās govis zemāko Grobiņas apriņķa policijas ierēdņu lietošanā. Tomēr taisnībai par godu jāsaka, ka barona augstsirdību nesmādēja arī augstākie apriņķa administratori. Tā, pats apriņķa priekšnieks Maijers dabūja savā lietošanā veselas trīs govis.

Govju atdāvināšana nebūt nebija noslēpums; par to ļoti skaļi runāja, kā pašā Grobiņā, tā arī Aizputē un Liepājā; par to zināja arī vietējās policija un žandarmērija, visus uztrauca barona Manteifeļa antipatriotiskā rīcība, bet neviens i neuzdrošinājās saukt baronu pie atbildības. Un kas gan lai būtu iedrošinājies to darīt? Barons Manteifels taču ir Nabokova sirdsdraugs... Viņa neaizskaramība ar to pilnīgi nodrošināta. Un tas arī gluži labi saprotams: Nabokovs ir ļoti dūšīgs un jokot nemīl. Tas visiem labi zināms, un kas gan lai pie tādiem apstākļiem uzdrošinātos ķerties pie Nabokova draugiem?

Un, lūk, rekvizīcija nobeidzās, zemnieki atdevuši savu pēdējo gotiņu tēvijas sargu vajadzībām, bet barona Manteifeļa lielais ganāmais pulks palika pilnīgi neaizskarts viņam pašam par svētību: pēc piena lopu rekvizīcijas piena produktu cenas ļoti pacēlās, un barona Manteifeļa ieņēmumi ar katru stundu pieaug.

1915

6.februārī, Jaunās Latviešu Avīzes, Nr.11

Ceļu klaušu lietā

Grobiņas-Aizputes apriņķa policija šinīs dienās piesūtījuse visām pagasta valdēm pavēli iesūtīt līdz 20.februārim statistiskas ziņas par ceļiem. Uzstādīti vairāki jautājumi, starp kuriem, kā galvenākie jāmin: šķiru lauku ceļu garums, vedamās grants daudzums, cik maksā tiesība dabūt granti un akmeņus, lauku ceļu labošanas izdevumu lielums saimniekiem un muižām atsevišķi, ceļu klaušām apliktas muižu un zemnieku zemes lielums, tiltu, plostu un reņu daudzums un lielums, tiltu uzturēšanas un labošanas izdevumi, verstu un robežu stabu daudzums un cik zirgu un kājnieku dienu tiek izlietots ceļu klaušām un kāda viņu vērtība. Jādomā, ka ziņas tiek vāktas kā materiāls gaidāmai ceļu klaušu reorganizēšanai, tamdēļ pagasta valdēm ieteicams ar visu nopietnību ķerties pie materiālu savākšanas. Pieprasījuma raksturs liek domāt, ka tādi paši jautājumi būs piesūtīti arī muižu īpašniekiem. Varam būt droši pārliecināti, ka katra puse centīsies uzstādīt sev labvēlīgu aprēķinu. It īpaši muižas, jādomā, neskoposies materiāla aprēķināšanā, kā to jau zinam no piedzīvojumiem, kur viņas, lai attaisnotu pastāvošo kārtību, neatlaidīgi uztiepj, ka dodamā materiāla vērtība nemaz nav mazāka par darāmo darbu. Kā nu nākt pie vienošanās, jeb pareizāki sakot, kā dabūt patiesību zināt? Pēc manām domām, pagastiem jārūpējas dabūt zināt muižas uzstādītais aprēķins, tas sīki jāpārbauda un, gadījumā ja nesaietas ar patiesību, jāiesniedz protests valdības iestādēm, jāpaziņo valsts domniekiem un jālūko dabūt izmeklēšanu ar ekspertu piedalīšanos. Norakstus no savāktām ziņām, katrā ziņā vajadzētu piesūtīt valsts domniekiem.

10.februārī, Jaunās Latviešu Avīzes, Nr.12

Kurzemes lauku māju ūtrupes

Tiesu pristavi pārdos ūtrupē šādas lauku mājas Kurzemē: [...] 1.aprīlī Liepājas apgabaltiesā Jāņa Miķeļa d. Skujas Grobiņas Ķeire-Anšus, ar 40 desetīnām zemes, kreposta nr.2913, dēļ 4636 rbļ. parāda Zemnieku bankai, citi hipotekārie parādi 2000 rbļ., pārdošanas vērtība 4800 rbļ.

25.februārī, Rīgas Ziņas, Nr.56

Kurzemes gubernators atcēlis savu 21.novembra rīkojumu, ar kuru bija aizliegta slēgtu vēstuļu izsūtīšana no Liepājas un Grobiņas apriņķa, bet 20.februārī izdevis jaunu obligatorisku noteikumu, kurš aizliedz no Kurzemes izvest miltus un labību, izņemot tikai izvedumus kara vajadzībām.

31.martā, Jaunais Vārds, Nr.71

Zirgu zādzība

Naktī uz 27.martu saimniekam Bergmanim izzaga no staļļa ērzeli un ķēvi, 300 rbļ. vērtībā. Zagļi bij iekļuvuši stallī izlauzdami sienu. Zagļiem pa pēdām pakaļdzīdamies, uradņiks Sergejevs viņus panāca skodā, kur viņa rokās krita čigāns Krūmiņš. Diviem čigāniem palaimējās izbēgt.

Zemkopības skola

Vietējā zemkopības biedrība nolēma ierīkot parauga zemkopības skolu un šinī nolūkā no kroņa rentēt Tadaiķu muižu. Biedrības lūgums dēļ muižas izrentēšanas tagad noraidīts.

Piepeša nāve

Karā iesauktā rezervista 27 gadus vecā sieva Alvīne Streņģe ceļā uz Grobiņu nomira ar trieku kāda braucēja ratos, kas viņu bij uzņēmis pavest bez atlīdzības.

7.aprīlī, Jaunais Vārds, Nr.77

No Grobiņas mums raksta: Pagastiem piesolīti vajadzības gadījumā aizdevumi no Valsts bankas tekošu izdevumu segšanai un papildu palīdzības izsniegšanai trūcīgiem. Aizdevumus varēs dabūt pret pagasta vērtspapīru ieķīlāšanu.

Visi Grobiņas apriņķa pagasti nosprieda apstrādāt kopējiem spēkiem un apsēt karā iesaukto rezervistu un zemes sargu laukus.

11.aprīlī, Jaunais Vārds, Nr.81

Lopu ēdamā trūkums Grobiņas apriņķa pagastos tagad tik liels, ka ne par kādu naudu vairs nevar dabūt pirkt un daudzi jau uzsākuši lopus laist ganos, lai gan sāk uzzelt tik pirmais zaļums.

15.aprīlī, Jaunais Vārds, Nr.84

Par rekvizētiem lopiem saņemta nauda

Izgājušā gadā tika rekvizētas Grobiņas pagastā 737 un Talsu pagastā 443 govis. Nupat izmaksāts par rekvizētām govīm Grobiņas pagastam 58193 rbļ. 60 kap. un Talsu pagastam 34872 rbļ. 50 kap. Naudas saņēmēji noguldīja to pa lielākai daļai valsts krājkasē.

Karā kritušo godināšana

Pilsētas pilnvarnieki nosprieda to Grobiņas pilsoņu un arī Grobiņas agrāko iemītnieku vārdus, kuri krituši karā, godināt ar iegravēšanu marmora galdiņos, kurus nolikt, pēc kritušo ticības, luterāņu baznīcā jeb baptistu lūgšanas namā un ebreju sinagogā.

16.aprīlī, Jaunais Vārds, Nr.85

Zagļu bandas apcietināšana

Naktī uz 10.februāri no Vecpils Mucenieku mājām izzaga 100 pudu gaļas un citas mantības 600 rbļ. vērtībā. Mantas aizgādāšanai zagļi bij paņēmuši līdz zirgu ar ragum. Šo zirgu, bez braucēja ejam, policija satika Grobiņas tuvumā. Atpakaļ atgriezts un savā vaļā palaists, zirgs policiju bij ievedis taisni Grobiņas Siliņu mājās, kurās viņš nupat bij ievilcis vezumu ar zagtām mantām, kuras mājās vairs neatradās. Iesākās nupat nobeigta meklēšana, kurā par zagļu bandas locekļiem tika piedzīti Siliņu māju īpašnieks, Jēkabs Siliņš, viņa dēls Mārtiņš Siliņš, Klāvs Zemgalis un čigāni Antons, Fricis un Dore Kleini-Kovārņi, kas izgājušā gadā savus nedarbus bij strādājuši Aizputes apkārtnē un 10 vietās nozaguši par 3000 rbļ. dažādas mantības. No Mucenieku mājas nozagtu mantību zagļi bij noslēpuši Gavieznas mežā. Tur mantību bij atraduši Meženieku muižas rentnieks ar saviem ļaudīm. Tiek saukti pie atbildības Jēkabs Siliņš ar saviem biedriem par zādzību un Meženieku muižas rentnieks ar saviem ļaudīm par zagtas mantas piesavināšanos.

Lipīgu sērgu apkarošanai Grobiņas pilsētas pilnvarnieku sapulce novēlēja 800 rbļ.

25.aprīlī, Varavīksne, Nr.17

Jānis Andreja d. Kross, latvietis, no Grobiņas apriņķa, iestājies kā brīvprātīgais angļu armijā

8.maijā, Ņevas Viļņi, Nr.35

Kurzemes bēgļi (fragments)

- Ak, tas nav vārdos izstāstāms, - ko mēs pārcietām šinīs dienās, - saka veca latviešu māmiņa no Liepājas, apslāpēdama asaras. - Visi ceļi no Liepājas līdz Grobiņai bija bēgļu pilni. Bet kad mēs iegājām Grobiņā, tur uz ielām un uz tirgus laukuma aukstumā un dubļos stāvēja bēgļu bari, trīcēdami un raudādami. Sievietes, bērni - visi dubļos un aukstumā.

11.maijā, Rīgas Ziņas, Nr.130

Vāciešu garnizons Liepājā tagad pavisam mazs. Tamdēļ vācieši ļoti nostiprina pilsētas apkārtni. Visi lielākie ceļi izlikti ar mīnām. Pie Grobiņas izraktas trīs rindas tranšeju un ierīkoti drāšu aizžogojumi.

13.maijā, Rīgas Ziņas, Nr.132

Kurzemes gubernators paziņo, ka ievērojot to, ka valdības iestādes atstājušas Liepāju un Grobiņas un Aizputes apriņķus, rezervistu ģimenēm, kas savus pabalstus pieminētās vietās saņēmušas caur valdības iestādēm, tagad šinī lietā jāgriežas Jelgavā, pilī, Kurzemes kara klausības komisijā.

18.maijā, Rīgas Ziņas, Nr.137

Lielgabalu dārdoņa, kā "Kurz." ziņo, pēdējā laikā še bieži vien dzirdama. Sevišķi spēcīga tā bij pirmos Vasaras svētkos priekš pusdienas. Domā, ka tā nākot no sauszemes kaujām ap Liepāju un Grobiņu.

19.maijā, Ņevas Viļņi, Nr.37

Tāšu pagastā Grobiņas aprinķī Birznieka mājās, kā "Līdums" ziņo, tika atrasti 2 nogalināti vācieši. Vācieši, nemaz neizmeklējot vai mājas iedzīvotāji jel maz vainīgi pie notikušā, apšāva visus māju iedzīvotājus un mājas nodedzināja. Šejienes skolas namā vācieši ierīkojuši Sarkanā Krusta nodaļu.

29.maijā, Dzimtenes Vēstnesis, Nr.144

Steidzīgi pārdodami lopi Lejaskurzemē

Kuldīgā un apkārtnē sabēguši daudzi Grobiņas un Aizputes apriņķu lauksaimnieki ar savu mantību un lopiem. Tā kā acumirklī nav iespējams no Kuldīgas tikt atpakaļ uz prūšu ieņemtiem apgabaliem, tad Kuldīgā sabraukušie lauksaimnieki atrodas bezizejas stāvoklī, jo nav iespējams lopus svešā malā ilgāku laiku izmitināt. Tas lauksaimniekus Vidzemē, kā arī Augš- un Viduskurzemē, kas vēlētos labus piena lopus iegādāt, Grobiņas lauksaimnieki lūdz griezties dēļ tuvākām ziņām pēc adreses: Kuldīgā, Latviešu Lauksaimnieku Ekonomiskās Sabiedrības Nodaļā, Grobiņas Lauksaimniecības Biedrības priekšniekam Andersonam. Var pieprasīt arī telegrāfiski. Lopi pārdodami steidzīgi. Piezīmējams, ka Grobiņas un citu Liepājas apgabala lauksaimniecības biedrību lopi atradušies ilgākus gadus zem pārraudzības un uzrāda augstu ražību, sevišķi piena daudzuma ziņā, jo Grobiņas un apkārtnes lauksaimnieki ražoja pienu sūtīšanai saldā veidā uz Liepāju.

30.maijā, Līdums, Nr.143

Ārzemnieku īpašumi Kurzemē

Kurzemes Guberņas Avīžu 20.maija 38.numurā nodrukāts to Krievijai naidīgo ārzemju valstu tagadējo un senāko pavalstnieku īpašumu saraksts, kuri pēc 2.februārī 1915.g. Visaugstāk apstiprinātā ministru padomes lēmuma pārdodami Krievijas vai draudzīgo valstu pavalstniekiem 6, 9 vai 10 mēnešu laikā. Sarakstā uzņemti pavisam 111 īpašumi: Sofijas Kenneritz, dzim. baroneses Offenberg, grafa Kaizerlinga atraitnes, Grobiņas pagasta Iļģes Kapelmuiža, 2110 desetīnas, Grobiņas apriņķī [...].

2.jūnijā, Jaunās Latviešu Avīzes, Nr.42

Par tagadējiem apstākļiem Grobiņā stāsta daži Rīgā ieradušies bēgļi sekoši: Grobiņā rupjas maizes mārciņa maksājot 10 kap., saldskābās - 15 kap. Cukura aptrūcis pavisam. Trūkstot arī citas koloniālpreces. Pilsētā iecelta milicija no vācu tautības iedzīvotājiem. Daļai iedzīvotāju, kuri sabēguši mežos, stingrās prūšu uzraudzības dēļ nebijis iespējams tālāk bēgt, un pārtikas trūkuma dēļ tie atgriezušies atpakaļ. Iedzīvotāji no tā sauktā "Silenieka" gala neviens nepaspējis izbēgt, jo tur prūši ieradušies vispirms. Mobilizēti visi vīrieši no 17 līdz 25 g. Pie apcietinājumu rakšanas liekot visus, neskatoties ne uz kādu vecumu; steidzīgas vajadzības brīdī netaupot pat ne sievietes.

Sakarā ar dažiem mežos atrastiem ar skrotīm nogalinātiem prūšu kareivjiem, arestēti Pērkones, Nīcas, Rucavas, Bārtas un Grobiņas pagastu mežu mežsargi, kuri ievietoti Liepājas cietumā. [...] Liepājas apkārtnes lauceniekiem rekvizēti visi lopi. Mājas, kurās bijis mūsu kara spēks, prūši nodedzinot.

9.jūnijā, Ņevas Viļņi, Nr.43

"J.W." ziņo, ka visa Lejas Kurzemes rietumu daļa pārklāta tranšejām un drāšu aizžogojumiem. No Liepājas izvesti visi koki un izbūvēti tranšejās līdz Grobiņai. Drāšu aizžogojumi un tranšejas ir pie Rolavas, Vērgales un no Kapsēdes līdz jūrmalai. Rolavā ieraktas arī dakšas zemē ar zariem uz augšu. Citur drāšu aizžogojumi vēl nava. Ceļmalā no Grobiņas līdz Durbei izraktas bedres 2-3 soļi viena no otras. Tādi paši izrakumi uz Liepājas-Aizputes ceļa pie Aisteres un Rolavas. Līgutos pie Durbes šķūņos noslēpti lielgabali. Šķūņos ietaisīti caurumi, pa kuriem šaut. Līgutu muiža stipri nostiprināta. Tāļāku uz Aizputes pusi tranšejas vairs nav manītas. Vecpilī nekādi nostiprinājumi nav, tikai Stroķos un Lāņos uzturas vācu patruļas. Lāņos viņiem tanī apkārtnē galvenā apstāšanās vieta. Bieži vien no turienes izbrauc vezumi ar kara materiālu. Tranšejas vēl rok Dundalkā un Medzes Vērgales pagastā. [...]

Vācu kareivji būvē zemnīcu Grobiņas mācītājmuižā, 1915.g. jūnijs

11.jūnijā, Dzimtenes Vēstnesis, Nr.157

Grobiņas bijušais pasta-telegrāfa priekšnieks Tomsens pagājušo nedēļu Valmierā pēkšņi nomiris, ķerts no sirdstriekas. Sestdien to apbedīja Valmieras kapsētā. Tomsens vairāk gadus bija Nīcā, kur izpildīja pasta-telegrāfa priekšnieka vietu.

16.jūnijā, Sadzīve, Nr.62

Par pusrubli arī vācietis "danco"

Kāds Grobiņas dārznieks R. še dzīvojis "vāciešu valstībā", bet beidzot apnicis, iejūdzis zirgu un laidis uz "krievu zemi". Līdz Talsu pagastam lieta gājuse gludi, bet tad bijis vācu sargzaldāts priekšā, kurš nelaidis tālāk. Bēglis izrunājies daždažādi, bet vācietis bijis nepielūdzams, beidzot R. mēģinājis dot "zvanzigeri", bet vācietis neņēmis, - devis pusrubli - tas "vilcis", vācietis apskatījies visapkārt, paķēris pusrubli un uzsaucis: "Fahren Sie, aber schnell!" (Brauciet - bet ātri!) Tagad bēglis zinājis "kas pieder pie lietas" un tikko gadījies vācu sargzaldāts, tad tikai parāda pusrubli un lieta darīta. Uz pusrubļiem vācieši krituši kā mušas uz medu un viss brauciens līdz mūsējiem R-am izmaksājis 3 rubļus.

15.jūlijā, Līdums, Nr.188

Liepājā šosejas izlabojot un taisot jaunas. Sevišķi Grobiņas šoseju labojot ar lielu steigu. Jauno šoseju taisot caur Iļģu mežu. Pie šosejas būves darbiem sūtot apkārtējos lauciniekus. [...] Kāds bēglis no Gaviezes stāsta, ka tur bijis šāds gadījums: Divi prūšu kareivji kādam lauciniekam nodūruši ar štiku un aizstiepuši cūku. Saimnieks vainīgos pazinis un uzrādījis štābam, kurš vainīgos sodījis katru ar 10 markām un bez tam divas stundas tos turējuši piesietus pie lielgabaliem. Sūdzības vispār neievērojot, bet ja sodot, tad bargi.

25.jūlijā, Varavīksne, Nr.30

Grobiņa, apriņķa pilsēta Kurzemē, 10 verstes no Liepājas un 160 verstes no guberņas pilsētas, Jelgavas, pie Ālandas upes. Pils dibināta 1245.g., lai aizsargātu robežas no leišiem. Pēc bruņinieku sakaušanas pie Durbes (1260.g.), kūri sacēlās visā zemē un apsēda vairākas pilis, to starpā arī Grobiņu, kuru vēlāk atkal atkaroja. Tad līdz 1659.g., kad zviedri iebruka Kurzemē, Grobiņa bij pasargāta no jebkura ienaidnieku uzbrukuma. Šai zviedru uzbrukšanas laikā pilsēta nodega. Pēc miera noslēgšanas hercogs Jēkabs atgriezās no savas gūstniecības Ivangorodā pie Narvas atpakaļ uz Kurzemi, kur viņš vispirms apmetās Grobiņā, tādēļ ka citas apdzīvojamas pilis toreiz atradās ienaidnieku rokās. Kad miests pie Grobiņas bij dabūjis pilsētas tiesības, nav īsti zināms. Bet jau 1659.g. ziņojumā par lielo ugunsgrēku, tas dēvēts par pilsētu. 14.februārī 1695.g. hercogs Kazimirs piešķīra jaunuzceltai pilsētai viņas pilsētas tiesības un divi gadus vēlāk īpašu zieģeli un bruņogu, kas rāda dzērvi, kura stāv uz vienas kājas, kamēr otrā tura akmeni, kas apzīmē rūpību un vērību.

Grobiņa bij savā laikā ziedoša pilsēta ar savu ostu Baltijas jūrā; bet leišu aizbēgšana, pēc tam poļu karš ar zviedriem viņu vairākkārt izpostīja. Tagad viņa savu nozīmi zaudējuse pavisam, tādēļ ka netāl atrodas Liepāja, uz kurieni aizceltas gandrīz visas apriņķa valdības iestādes. Grobiņā ir 3 skolas , 8 rūpniecības iestādes, krājaizdevu kase. Luterāņu baznīca ļoti veca, celta 1664.g. no hercoga Jēkaba, vēlāk pārlabota. Bez tam baptistu lūgšanas nams un žīdu sinagoga. Kā ievērojams pilsētas īpašums skaitas no ķeizara Pāvila dāvinātās dzirnavas. Iedzīvotāju pavisam 1489 (pēc pēdējās ļaužu skaitīšanas), no tiem 764 vīrieši, 725 sievietes un 658 žīdi. Pilsētai pieder 407 desetīnas zemes.

Grobiņa. Skats no Tirgus laukuma uz Lielo ielu. "Varavīksnes" speciāluzņēmums, 1915

5.augustā, Līdums, Nr.209

Bēgļu ievērībai

Līze Davitniek no Grobiņas apriņķa Iļģu Kārļa muižas meklē savu dēlu Kārli un meitu Līzi. Adrese: Valkā, Lugažu pils Salaszvirgzdos.

Līze Paegle no Grobiņas apriņķa Iļģu Kārļa muižas meklē savu dēlu Ernestu. Adrese: Valkas apriņķa Lugažu pils Salaszvirgzdos.

Anža Rabats no Grobiņas apriņķa Tāšu pagasta, meklē savu dēlu Juri. Adrese: Valkas apriņķī, Lugažu Lielā muižā (Ķeizaros).

10.septembrī, Libausche Zeitung, Nr.4

Maizes kartes Grobiņā

Pēc Liepājas kartu parauga no 14.septembra šinī gadā Grobiņā tiks ievestas maizes kartes. Maizes varēs dabūt tikpat kā Liepājā, 200 gr., t.i., 15 1/2 lot. pieaugušam un 100 gr, t.i. 7 3/4 lot. bērnam.

14.septembrī, Rīgas Ziņas, Nr.256

Meklēju no Grobiņas pagasta Čauru māju saimnieku I.Dūcmani. Adrese Hincenberg, Murjāņos, I.Elsbergam.

25.septembrī, Libausche Zeitung, Nr.17

Bez pārzināšanas atstātā Māteru muiža pie Grobiņas tika paņemta vācu militār ierēdņu pārvaldīšanā.

8.oktobrī, Libausche Zeitung, Nr.28

Grobiņa. No aptuveni 1500 Grobiņas iedzīvotāju palikuši tikko 500. Pilsētā sieks kartupeļu maksā 1 rbl. 60 kap., sviests 1 rbl. mārciņā, maize 5 kap. mārciņā un cukurs 60 feniņu mārciņā. Siļķu un sāls vispār nav pieejami.

23.oktobrī, Libausche Zeitung, Nr.41

Skolu obligatoriska apmeklēšana ievesta Kurzemes pagastos, kur ikvienam bērnam, kas citā skolā neiet, obligatoriski jāapmeklē trīs ziemas pagastskolā. Uzraudzība par pagastskolām uzdota vietējām un ķirspēles (baznīcas iecirkņa) skolu komisijām. Mācības laika sākums nolikts uz 15. (28.) oktobri. Grobiņas un Aizputes apriņķos skolu atvēršana šogad saistīta ar dažām grūtībām, tāpēc ka no skolotājiem jaunākie aizsaukti kara dienestā, kamēr no  pārējiem daudzi aizbēguši vāciem ienākot.

1916

31.janvārī, Libausche Zeitung, Nr.25

Grobiņa. Mums raksta: Viņa majestātes ķeizara dzimšanas dienu svinīgi atzīmēja arī bruņotie spēki Grobiņā. Agri no rīta tika nodziedāta "Grosses Wecken". Pulksten 10 vietējās vienības tika novestas baznīcā uz svētku dievkalpojumu. Lai arī nabadzīgākajai sabiedrības daļai sagādātu prieku šai laikā, armijas apgādes kolonnas vadītājs izdalīja 150 pusdienu porcijas.

Vakaram apgādes kolonnas vadītājs feldfēbeļleitnants Markerts sarīkoja lielākas svinības egļu zariem bagātīgi izgreznotajā Latviešu biedrības zālē. Svētku telpa līdz pēdējai sēdvietai bij piepildīta ar militār- un ielūgtām civilpersonām. Feldfēbeļleitnants Markarts svinīgā runā norādīja uz svētku nozīmību. Kopēja "Deutschland, Deutschland über alles" dziedāšana noslēdza runu. Svētku izklaidējošā programma bija labi saplānota; minētās kolonnas kareivju uzvestais teātra gabals un citas lekcijas rada lielu atsaucību pie svētku dalībniekiem. Jaukie svētki parādīja, ka vācu aprindās sabiedrība jūtas ērti.

21.jūnijā, Dzimtenes Ziņas, Nr.49

Gaviezes Balto Maķeļu mājās vasarsvētku sestdienā aiz nezināmiem iemesliem izcēlās ugunsgrēks. Pateicoties stiprajam vējam uguns pārgāja no dzīvojamās ēkas uz klēti un laidariem un, neskatoties uz visiem dzēšanas mēģinājumiem, visas trīs ēkas pārvērta par pelnu kopiņu. Tikai vienu daļu inventāra izdevās izglābt. Ēkas bij apdrošinātas. No uguns neaizskartas palika tikai rija un pirts.

30.septembrī, Libausche Zeitung, Nr.229

Miris Grobiņas policijas meistars Otto Sadovskis, 66 gadus vecs.

20.novembrī, Libausche Zeitung, Nr.272

Šā mēneša 18.dienā strādnieks Jēkabs Š., kurš bija ieslodzīts Grobiņas cietumā par zādzību un no turienes izbēdzis, atkal notverts pēc divu mēnešu meklēšanas. Viņš tika nogādāts vietējā policijas iecirknī tālākai rīcībai.

9.decembrī, Dzimtenes Ziņas, Nr.98

Grobiņā ievesta elektriska ielu apgaismošana, pie kam pievienojušies arī daudzi privātnami.

1917

5.janvārī, Libausche Zeitung, Nr.4

Medzē

Ozolu saimniecībā ugunsgrēkā cietusi dzīvojamā ēka un šķūnis. Visticamāk, uguns radusies no nepareizi izbūvēta skursteņa. Šķūnī sadegusi visa lopbarība. Liellopus izdevās izglābt, izņemot vienu cūku, kas gājusi bojā liesmās. Daļu piederumu arī izdevās nogādāt drošībā. Kaitējums, ko uguns nodarījusi saimniecības īpašniekam, D., sasniedz 2000 rubļu.

3.februārī, Dzimtenes Ziņas, Nr.7

Ķeizara dzimšanas dienā uz Grobiņas baznīcas laukuma notika svētku apels (sapulce), uz kuras ieradās kareivji ar jautrām dziesmu skaņām. Kad kareivju rindas bij četrstūrī sakārtotas, tika patriotiska runa noturēta, kurā uzsvērta tās dienas nozīme. Spēcīgs trīsreizīgs urrā un nacionālā himna atskanēja par godu tālajam kara kungam. Šis vēsturiskais brīdis uz Kurzemes apriņķa pilsētiņas galvenā laukuma, droši vien tik drīz neizzudīs no kareivju un sapulcējušos civilļaužu atmiņas. Vakarā pa pilsētiņas galveno ielu notika lāpu gājiens, kurš beidzās veco pilsdrupu mūros, kuri no vairāk kā simts lāpu liesmām apgaismoti, izskatījās jo skaisti. Īsai runai, kurā tika apskatīts vēsturiskā vieta un brīdis, sekoja dziesma: "Deutschland, Deutschland uber alles" un spēcīgi laimes uzsaukumi vācu tēvzemei, pie kuras kā cerams arī Grobiņa ar savām vecajām vācu pilsdrupām nākotnē piederēs. Svinīgā diena beidzās ar kareivju jautriem svētkiem viņu dzīvokļos.

1.martā, Atjaunotā Latvija, Nr.3

Latviešu bēgļi Samarā

Ernsts Skudra, melderis no Grobiņas - Шихобаловская ielā, Nr.254; Jānis Landers no Grobiņas - Уральская ielā, Nr.117

9.martā, Latviešu Bēgļu Apgādāšanas Centrālkomitejas Ziņojums, Nr.62-63

Meklē:

15917) Beģis Rūdolfs, no Grobiņas (Rīgā, Malkas ielā 12, dz.11) - tēvu Jāni, brāli Miķeli un māsu Līzi no Grobiņas Beģiem. [...]

15988) Albrechts Kārlis Kārļa d., no Talsu (Tāšu) pagasta (Aktīvajā armijā, Latviešu strēlnieku pulkā, 1.rotā) - Annu Pētera m. Krikmani no Talsu Šukteriem. [...]

16067) Graikste Jēkabs Klāva d., no Grobiņas Čampām (Mazstraupes Kokuprienos, caur Mazstraupi) - Jūliju Birznieku no Grobiņas Kukuļiem un Kārli Bergmani no Grobiņas.

8.augustā, Dzimtenes Ziņas, Nr.60

Tiek ziņots, ka Grobiņas tuvākā un tālākā apkārtnē jau sākusies rudzu pļauja. Kaut gan salmi ļoti īsi, tad tomēr vārpas ir labi izdevušās, kas liek sagaidīt labu vidēju ražu.

1.septembrī, Dzimtenes Ziņas, Nr.67

Kādas sinagogas apzagšana

Jautājumu, vai sinagoga pēc jaunās krievu Soda likumu grāmatas no 22.marta 1903.gada pieder pie "baznīcām" un tanī izdarīta zādzība ir padota likuma 588.paragrāfa sevišķi smagajam sodam, bija jāizšķir Liepājas apgabaltiesai savā 23.augustā noturētā sēdē. Tirgotājs Leibs B. no Grobiņas tika apvainots, ka tas no Grobiņas sinagogas nozadzis segas, aizkarus un lūgšanu grāmatas, no kam viena daļa kā pie dievkalpošanas lietotas bija jāuzskata par sevišķi svētītām. Apsūdzētais pirms bija no saviem ticības biedriem nopratināts un tiem zādzībā atzinies. To pašu tas darīja vēlāk, kad to noklaušināja žandarms un miertiesnesis. Galvenajā iztiesāšanā apgabaltiesā tas savu atzīšanos atsauca un apgalvoja tāpat kā viņa sieva un sievas māte, ka viņš slimojot ar kādu gara slimību un pie agrākām noklaušināšanām neesot zinājis, ko tas dara. No tiesas puses pieaicinātā lietpratēja, kāda nervu ārsta liecība un apsūdzētā personīgais iespaids aprādīja viņa pilnu saprašanu. Tiesa apsūdzēto uz viņa agrākās atzīšanās un dažu citu pierādījumu pamata turēja par vainīgu. Bet viņš noliedza, ka zādzība uzskatāma par baznīcā izdarītu. Gari jo gari izskaidrodams, tas pūlējās pierādīt, ka zem likumā minētām baznīcām saprotamas tikai kristīgo baznīcas, un ne arī kādu nekristīgo lūgšanas nami. Pēdejiem kristīgo baznīcu pastiprinātā aizsardzība neesot dota.

Caur šādu apsūdzētā necienīgu izturēšanos pret savu ticības biedru reliģiozām jūtām sodam protams vajadzēja paasināties. Tiesa apsūdzēto tādēļ - neskatoties uz viņa līdzšinējo nevainojamību - notiesāja uz 1 gadu cietumā.

24.septembrī, Dzimtenes Ziņas, Nr.74

Uz gubernatora rīkojumu krodznieks Izaks Davidovs no Grobiņas par svešu, pie viņa mājturības nepiederīgu ļaužu pieturēšanu, bez kā tas tos būtu pieteicis un bez vajadzīgās kreisamta atļaujas zīmes, sodīts ar 3 mēnešiem cietumā.

Lauksaimnieks Jēkabs Rāve no Skatres, Grobiņas apriņķī, nosodīts ar 30 markām naudas soda, tādēļ ka pie viņa tika atrasts viens pāris šņorējamie kareivju zābaki.

22.novembrī, Dzimtenes Ziņas, Nr.100

No Grobiņas

Dāvanu vākšanā priekš Kurzemes baznīcu vajadzībām latviešu draudze sametuse 27 rubļi un vācu draudze 51 rbļ. Priekš Lutera pieminekļa celšanas Grobiņā samesti 697 rubļi. 93 rbļ. ziedoja Grobiņas latviešu draudze un 604 rbļ. Grobiņas vācu draudze un baznīcas patronāts. Ziedotāji savus vārdus ierakstījuši piemiņas grāmatā, par piemiņu 1917.gadam.

Grobiņas filiālbaznīcā Saraiķos svētku dievkalpošana notika 4.novembrī. Baznīca bij no latviešu jaunatnes pēc pašu garšas un uz pašu rēķina ļoti jauki izpušķota un Saraiķu baznīcas koris nodziedāja dažas labi iemācītas svētku dziesmas. Latviešu draudze ziedoja 10 rubļu priekš Kurzemes baznīcu vajadzībām un 8 rubļi priekš pašu baznīcas uzpošanas.

1918

7.augustā, Rīgas Latviešu Avīzes, Nr.181

Grobiņa. Nesen ziņojām par vecas lielas līdakas izzvejošanu Vidzemē - Gaujā. Tagad ziņo, ka divi makšķerētāji Grobiņas dzirnavu dambī izvilkuši arī diezgan lielu milzeni - 32 mārciņas smagu un 4 pēdas garu līdaku.

21.augustā, Baltijas Ziņas, Nr.94

Apstākļi Grobiņas apkartnē

Ir parasta parādība, ka bēgļi atgriežas atpakaļ. Tas jau notiek ar pašu pavasari; bet daļa kas atradās Rīgā un Rīgas apkārtnē, sāka pārbraukt jau pagājušā gadā, kad bija izdota attiecīga pavēle bēgļiem atgriezties. Tādēļ pie šī jautājuma diezin kā uzkavēties nebūtu no svara.

Ja kāds domātu, ka mājās palikušie saimnieki būtu bez graša vai tapuši par pēdējiem ubagiem, tad jāsaka, ka tas tā nav. Vispār saimnieki labi iztikuši un daudzi pat krietni iedzīvojušies. Šai ziņā būtu bijuši vēl lielāki panākumi, ja saimniekiem netrūktu lauksaimnieciskas izglītības, bet ar maz izņēmumiem, vai visi turās pie sen senām paražām, kamēr dzīve iet uz priekšu.

31.augustā, Dzimtenes Ziņas, Nr.103

No Grobiņas. "Libausche Zeitung" raksta, ka zemnieku māju pirkšanas maksa Grobiņas apriņķī caurmērā bijusi 100 markas par pūrvietu. Par neparasto vērtības pieaugšanu zemnieku mājām ir tas apstāklis, ka viņas izrentējot, pat attāļākās un grūtāk aizsniedzamās vietās dabū 35 markas renti par pūrvietu gadā.

24.novembrī, Dzimtenes Ziņas, Nr.162

No Grobiņas apriņķa. Labības uzpirkšana. Žīdu aģenti pēdējās dienās apbraukā laukus un uzpērk labību un citas uzturas vielas visplašākos apmēros, maksādami daudz lielākas cenas nekā pilsētā. Caur šādu rīcību cenas tiek ļoti saskrūvētas un trūcīgie mazo pilsētiņu iedzīvotāji, kuriem peļņa ļoti niecīga, top nostādīti grūtā stāvoklī.

30.novembrī, Līdums, Nr.228

Grobiņā vēl Kreishauptmans grib turēties pie vecā režīma un negrib rēķināties ar jaunajām pārmaiņām. Tas paziņojis, ka nodošot pilsētas pārvaldīšanu tikai domei vecā, respektīvi, pēdējā sastāvā un citus neatzīšot. Grobiņnieki, kā jau lauku pilsētiņas iedzīvotāji, no stingrā režīma visai iebaidīti, nezin ko iesākt. Tomēr Liepājas pilsētas drošo un sekmīgo rīcību novērodami, arī tie sāks rūpēties, ka pilsētiņas saimniecība nonāk īstās rokās, kā to taisnība prasa.

4.decembrī, Dzimtenes Ziņas, Nr.170

No Grobiņas. Pirmdien, 25.novembrī kā "Kurzemes Vārds" ziņo, še notika pilsētas pagaidu domes vēlēšanas. Ievēlēti tika 10 strādnieki, 3 māju saimnieki, 6 namu īpašnieki un 1 ebrejs. Jaunās domes sēdē par pilsētas vecāko ievēlēts A.Kārkliņš un viņa palīgu - F.Ģībiets. Tai pašā sēdē izvēlētas arī vairākas komisijas, starp citu, apgādāšanas komisija, kuras tuvākais uzdevums ir ierīkot ēdnīcu priekš trūkuma cietējiem. Ēdnīcu ir nodomāts atklāt ap 10.decembri.

11.decembrī, Dzimtenes Ziņas, Nr.176

Talsi (Grobiņas apriņķī). Zādzības un atkal zādzības un tā tas turpinās bez pārtraukuma. Ja vienā pagasta galā paiet kāda nakts mierīgi, tad otrā, bez šaubām, ir kas noticis. Nupat šinīs dienās vietējos Muceniekos garnadži izņemdami sienu revidējuši klēti. Aiziedami līdz paņēmuši dažus pudus labības un miltu un dažas olektis pusvadmalas un audekla - par apmēram 500 rubļu. Vietējos Meiros nozagtas vairāk zosis, divas ādas un citas preces. Zagļi netraucēti aizgājuši. Līdz šim vietējā Tāšu muižā uzturējās divi žandarmi, bet nu tie tika pārcelti uz Grobiņu un viņu vietā lauku milicija vēl nav sākuse darboties.

12.decembrī, Jaunais Vārds, Nr.16

No Grobiņas apriņķa pienāk ziņas, ka arī no turienes vācieši aizbraucot ar lielu skubu, nenogaidot pārtikas ministrijas ierēdņu ierašanos, lai tiem nodotu lietas un kanclejas. Grobiņas pilsētā vācieši nodevuši pārtikas lietu vietējai pašvaldībai un še pieņemšana nobeigta jau pēc dažām dienām. Grobiņas apriņķis nolēmis dot Liepājas pilsētai daudz produktus, lai pēc tam pārākumu atdod citām pilsētām un apvidiem.

12.decembrī, Dzimtenes Ziņas, Nr.177

Tāši, pie Grobiņas. 25.novembrī notika vietējās pagasta Rīcības komitejas vēlēšanas priekš visiem četriem savienotiem pagastiem (Tāšu, Talses, Rolavas un Mācītaja pag.) un vispārēju, vienlīdzīgu, tiešu un atklātu vēlēšanu tiesību pamata proporcionāli pēc iedzīvotāju šķirām, piedaloties arī sievietēm, tikai jānožēlo, ka pēdējās bij ieradušās ļoti mazā skaitā. Tika izvēlēti 22 locekļi: 7 no Talses, 7 no Tāšiem un pa 4 no Rolavas un Mācītāja pagastiem. Pēc šķirām izvēlētie sadalās: 10 zemes īpašnieki un 12 bezzemnieki. Pēc vajadzīgo instrukciju saņemšanas Komiteja uzsāks savu darbību.

Vajadzīgais skaits lauku miliču jau pieteikušies un šinīs dienās tie uzsākšot savu darbību.

15.decembrī, Dzimtenes Ziņas, Nr.180

No Grobiņas. Naktī uz 12.decembri izcēlās liels ugunsgrēks Knocha ūdens sudmalās un vilnas kārstuvē, tā ka vajadzēja izsaukt palīgā Liepājas ugunsdzēsējus. Tie ar automobiļa pumpi aizsteidzās 20 minūšu laikā, bet diemžēl liepājnieku pumpis strādājot samaitājās un Grobiņas mazajām mašīnām vienām pašām nācās izturēt cīņas smagumu. Bez sudmalām, kuras turklāt ar dinamomašīnu ražoja elektrisko gaismu priekš visas pilsētas, nodega arī lielāki labības un vilnas krājumi. Sparīgi strādājot, ugunsdzēsējiem izdevās uguns izplatīšanos norobežot un aizsargāt daļu no sudmalu dzīvojamās ēkas.

16.decembrī, Baltijas Ziņas, Nr.192

Grobiņa. Savā laikā attiecīgās iestādes solījās jo drīz lauku miliciju apgādāt ar vajadzīgiem piederumiem un tos izdalīt pa apkārtējiem pagastiem iedzīvotāju apsargāšanai no laupītājiem, bet pēdējās dienās, par nožēlošanu, šī steidzamā un nepieciešamā organizēšanās pavisam apklususe. Arī vācu žandarmi no apkārtējiem pagastiem pārcēlušies uz dzīvi pilsētā, tā ka lauku iedzīvotāji atstāti pilnīgi likteņa varā. 

1919

29.janvārī, Latvijas Sargs, Nr.8

Grobiņas Izpildu Komiteja uz Liepājas prokuratūras lēmuma tika arestēta par savas varas pārkāpšanu, izdarot nelikumīgas rekvizīcijas. Pirms aresta Izpildu Komiteju iepriekš brīdinājis vietējais izmeklēšanas tiesnesis.

3.februārī, Latvijas Sargs, Nr.12

Telefona satiksme. Grobiņas pagasta izpildu komiteju sazināšanās ar apriņķa izpildu komiteju līdz šim bij ļoti neērta. Tagad vācu okupācijas iestādes nākušas šai ziņā pagastu komitejām pretī un atļāvušas tām pret zināmu maksu pievienoties pie apriņķu telefona tīkla.

7.februārī, Strādnieku Avīze, Nr.2

Latvijas Republikas tiesu ierēdņi darbā

Visiem zināms, kādu labklājību iedzīvotāju posts un bads sagādā spekulantiem un kā spekulanti izsūc nabaga ļaudis. Tāpēc visu jaundibināto pašvaldības iestāžu pirmais darbs ir cīnīties ar spekulantiem. Arī Grobiņas apriņķa padome, tūlīt pie savas nodibināšanās, 27.novembrī, spēra soļus, lai apriņķa iedzīvotāju uztura nenāktu spekulantu rokās un noliedza izvest labību no apriņķa pagastu robežām bez pagasta iestāžu atļaujām. No tiem, kas noliegumu pārkāptu tika paredzēts labību atsavināt.

Izpildot šo lēmumu, Grobiņas pilsētas padome 23.decembrī rekvizēja kādam Ziemeļam 78 pudus miltu un Horkeļam Arduštanam 40 pudu auzu un 11 pudu miežu. Rekvizētā labība tika nodota Apriņķa pārtikas komisijas rīcībā, kura gribēja to izdalīt Grobiņas iedzīvotājiem. Tiem labības krājumu nav un jau dažkārt Pilsētas padome nav varējuse izsniegt iedzīvotājiem ne vienu druscītiņu maizes.

Bet tad iejaucās Liepājas Apgabala tiesa. Izmeklēšanas tiesnesis Siksna pavēlēja Grobiņas pilsētas Ziemeļam rekvizētos miltus atdot tirgotājam Jozefam Mitauerim. Pavēle bija izdota sazinoties tik ar šo tirgotāju vienu pašu neprasot iepriekš nekādus paskaidrojumus no pilsētas pašvaldības iestādes. Protams, ka tādai pavēlei ievērība piešķirta netika, jo tādā valodā nedrīkst runāt ar pašvaldības iestādēm. Tad tiesneši ķērās pie varas līdzekļiem. 26.janvārī Grobiņā ieradās policijas nodaļa un uzrādot Liepājas prokurora Burkovska parakstu rīkojumu un ievietoja Liepājas cietumā četrus Grobiņas pilsētas valdes locekļus, arī pilsētas galvu - Padomes priekšsēdētāju Kārkliņu. Tik caur apriņķa priekšnieka vidutājību izdevās arestētos atsvabināt. Tie tika piespiesti dot parakstus, ka neatstās dzīves vietu un tika paņemts 1000 rubļu liels zalogs. Grobiņas pilsēta tika piespiesta nodot rekvizēto labību izmeklēšanas tiesnesim Siksnam, pie tam, bez Apriņķa pārtikas komisijas ziņas un piekrišanas, neskatoties uz to, ka labība bija nodota jau Apriņķa pārtikas komisijas rīcībā. Grobiņas pilsēta bija likuse šim tiesnesim priekšā atstāt labību par samaksu pār Apriņķa padomes (un tagad arī valdības) noteiktām cenām. Bet tiesnesis šo priekšlikumu atraidīja. Pēc visa šā notikuma Apriņķa pārtikas komisijas priekšsēdētājs Tiģis gribēja griezties pie prokuratūras, lai noskaidrotu lietas isteno stāvokli, bet tas tam neizdevās. Prokurora biedris Kadiķis šo pārtikas komisijas priekšsēdētāju un Apriņķa padomes izpildu komitejas locekli izdzina pa durvīm, brēkdams, ka viņš ar lielniekiem nerunājot.

Nav še jāaizmirst, ka Apriņķu padomes nav pat vēl plaši demokrātiskas iestādes, jo pēc valdības pagaidu likuma tās sastādās pēc paritātes principa: - puse no saimniekiem, puse no bezzemniekiem.

Tad Apriņķa pārtikas komisija griezās pie Iekšlietu ministrijas galvenās rekvizīcijas komisijas, lai tā spertu soļus, kā lai Grobiņas pilsēta varētu atdabūt rekvizēto labību, kaut arī pret pienācīgu samaksu. Galvenā rekvizīciju komisija griezās savukārt pie izmeklēšanas tiesneša šās labības lietā un dabūja atbildi, ka šis tiesnesis esot to izdevis atpakaļ viņas īpašniekiem tajā pašā dienā, kad Grobiņas pilsētas pilnvarotie to atveduši uz Liepāju un nodevuši tiesnesim Siksnam.

Grobiņa ir badaina un nabadzīga pilsētiņa. Tai jāapgādā ar uzturu 1600 iedzīvotāji, bet Grobiņas pārtikas noliktavās labības nav. Iedzīvotāji draud pastrādāt pie Pilsētas valdes varas darbus, ja tie negādāšot maizi. Grobiņas apriņķa pārtikas komisija arī vēl nespēj labību piegādāt, jo saimnieki un muižturi kavējas pienākošu labību nodot. Un tomēr Grobiņai turpmāk būs jānoskatās, kā spekulanti aizved labību garām Grobiņai, uz Liepāju, kura spēj vēl augstas cenas samaksāt.

11.februārī, Strādnieku Avīze, Nr.5

Grobiņas pilsēta ierīkojuse sev elektrisko staciju, bet nevar dabūt dinamo mašīnu un griezusies pie Liepājas pilsētas valdes, lai tā dotu dinamo mašīnu, kura esot bijušā amatnieku skolā, tagadējā slimnīcā un netopot lietota.

12.februārī, Latvijas Sargs, Nr.20

Grobiņa. Apgaismošana. Kopš sudmalu nodegšanas Grobiņa visu laiku ir bez ierastās un ērtās elektriskās apgaismošanas. Tagad pilsētas padome griezusies pie Liepājas pilsētas valdes ar lūgumu iznomāt kādu atliekošu dinamo mašīnu. Tā kā dinamo mašīnu, laikam, dabūs un apgaismojamā ietaise ir kārtībā, tad grobiņniekiem pēc dažām dienām būs atkal elektriskā apgaismošana.

15.februārī, Latvijas Sargs, Nr.23

Grobiņa. Pārtikas apstākļi. Pēdējā laikā mūsu pilsētiņā pārtikas produkti kļuvuši dārgi un pie tam grūti dabūjami. Laucenieki-caurbraucēji atteicas produktus pārdot, jo Liepājā, lūk, maksājot dārgāki. Par kartupeļu pūru prasa 23-25 rbļ., pienu 140-160 kap. stopā, sviestu 10-11 rbļ. Grūti grobiņniekiem ir ar maizi. Māju īpašnieki maizes kartītes nemaz nedabū. Pārējiem kartītes izdod, bet maizes trūkst. Pilsētas nabagus apgādā pilsētas valde, izsniedzot zupu un citu pārtiku.
Mūsu pilsētiņa vairāk nedēļas atradās galīgā tumsībā. Elektriskā dinamo mašīna, kura bija pils ūdens dzirnavās, krita ugunsgrēkam par upuri. Nākošās dienās ir cerība atkal pie gaismas kļūt, jo ir iegūta dinamo mašīna no Saļienas.

19.februārī, Latvijas Sargs, Nr.26

Latvijas Pagaidu Valdības rīkojums

Pagaidu Valdība ar šo izsludina Grobiņas pilsētā vīriešu kārtas iedzīvotāju mobilizāciju. Tiek iesaukti visi vīrieši no 18 līdz 35 gadu vecumam, kuri dzīvo vai uzturas minētā pilsētā.
Visiem Grobiņas pilsētas iesaucamiem, tāpat arī tiem Pērkones, Grobiņas un Gaviezes pagastu iesaucamiem, kuri nav ieradušies uz pirmo mobilizāciju, jāierodas sapulcēšanās vietā Liepājā, Suvorova ielā nr.2, Latviešu biedrības telpās, plkst. 9 no rīta, sekošā kārtībā:
1) no 18 līdz 26 gadu vecumam 21.februārī 1919.g.;
2) no 27 līdz 35 gadu vecumam 22.februārī 1919.g.
Iesaucamiem jāierodas sapulcēšanās vietā noteiktā laikā un jāņem līdzi:
a) gada laikam piemērots derīgs apģērbs, pietiekošs vismaz diviem mēnešiem, 3 maiņas veļas, gultas drēbes un viens pāris zābaku un
b) pase vai cita kāda personības apliecība.
Par minētām līdzpaņemtām lietām tiks izmaksāta atlīdzība.
Vīrieši, kas vecāki par minētiem gadiem, var pieteikties kā brīvprātīgie.
Visi, kas līdz šim jau brīvprātīgi iestājušies apsardzības dienestā, uzskatāmi kā mobilizēti.
Iesauktie dod svinīgu uzticības apsolījumu Pagaidu Valdībai.
Par atraušanos no mobilizācijas un kara dienesta un iesaukto un dezertieru slēpšanu, kā arī par amata pienākumu izpildīšanas aizkavēšanu vai traucēšanu, vainīgiem draud nāves sods.
Liepājā, 18.februārī 1919.g. Nr.387
Latvijas Pagaidu Valdības vārdā: Apsardzības ministrs J.Zālīts.

25.februārī, Strādnieku Avīze, Nr.17

"Vācu valdības" ādā. Vakar Grobiņas Apriņķa izpildu komitejai tika ziņots pa telefonu no Grobiņas pilsētas padomes, ka viņas telpās ieradies vācu žandarms Saldeks un paziņojis Pilsētas padomes priekšsēdētajam Kārkliņam, ka šis "vācu valdības" vārdā atceļot visus rīkojumus par labības un citu pārtikas vielu rekvizīcijām no tirgotājiem-spekulantiem un tāpēc nekādas rekvizīcijas vairs nedrīkstot tikt izdarītas.

27.februārī, Strādnieku Avīze, Nr.19

Kam atļauts, kam ne

Aizvakar ziņojām, ka vācu žandarms Saldeks "Vācu valdības" vārdā aizliedzis Grobinas pilsētas padomei rekvizēt labību, kas tiek vesta spekulācijas nolūkos. Bet tās pašas Grobiņas žandarmi atņēmuši bez jeb kādas atlīdzības Medzes melderim Bundovicam miltus un gaļu apmēram 600 rbļ. vērtībā.

Bezkaunība

Vakar notika Grobiņā zirgu mobilizācija. Zemnieki bija savus zirgus saveduši aplūkošanai. Te nu notika tāds gadījums. Ieradās cauri ejoša vācu zaldātu nodaļa un kāds no šā pulciņa kareivjiem gaišā dienas laikā saķēra vienu no atvestiem zirgiem un laidās lapās. Būtu arī aizlaidies, ja nebūtu turpat atgadījies bruņots milicis. Tas dzinās veiklajam zellim pakaļ un piespieda paņemto zirgu atdot.

28.februārī, Latvijas Sargs, Nr.34

Grobiņa. Laupīšanas. Namelniekam Eglītim otrdienas naktī nozagti vairāki šķiņķi gaļas. Zagļi bijuši vācu zaldātu drēbēs ģērbušies. Otra zādzība izdarīta pie Grobiņas pils sudmalām Burešlava namelī. Ielauzušies četri kareivju drēbēs ģērbušies, apbruņoti vīrieši, draudējuši ar revolveru un nolaupījuši kabatas grāmatiņu ar 30 rubļiem un trīs vistas.

1.martā, Latvijas Sargs, Nr.35

Kvīte

No Grobiņas krāj-aizdevu kases saņemts ziedojums Pagaidu Valdības vajadzībām 3000 rbļ. krievu cara naudā.

Liepājā, 27.februārī, 1919.g.

Pagaidu valdības kancelejas pārvaldnieks D.Rudzīts.

Grobiņa. Pilsētas apgaismošana. Kopš lielā ugunsgrēka Grobiņā, kad nodega pie pils dīķa ūdens dzirnavas un līdz ar tām bojā gāja dinamo mašīna, kura apgaismoja pilsētu, grobiņnieki dzīvoja tumsā. Šajās dienās izdevies iegūt jaunu dinamo mašīnu, kura jau laista darbā un atkal apgaismo pilsētu.

Laupītāju uzbrukums. 27.februārī plkst. pus 10 vakarā Dubeņu krogā ieradās 7-10 vācu zaldāti, kuri visi bija bruņojušies un runāja vācu-ārzemnieku izloksnē. Tika paģērēts, lai atver durvis. Iegājuši iekšā, zaldāti paziņoja, ka nākuši meklēt ieročus. Izvandījuši visas malas, pie kam nolaupījuši 3 pulksteņus, 3 gredzenus un 350 rubļus naudas. Pēc tam, piedraudēdamiar revolveriem, kratītāji aizgāja. Tā viņi cīnās pret lieliniekiem.

Vakar tika ziņots, ka tāda pat banda ieradusēs Ozoliņu mājās un arī tur "kratījusi".

10.martā, Latvijas Sargs, Nr.42

Grobiņa. "Arī progress". 1.martā Grobiņas pilna sapulce taisīja lēmumus algas jautājumos, nokārtoja un atvēlēja dažus izdevumus. Bet priekš skolas aptīrīšanas neatrada līdzekļu. Nolēma, ka skolas nama aptīrīšana jāizdara pašiem bērniem.

Laupītāju uzbrukums. Iļģu Ezera māju saimniekam Indriķim Bruševicam pagājušā nedēļā caur logu uzbruka četri nomaskojušies, apbruņojušies laupītāji, ģērbušies privātās drēbēs. Saimes ļaudis tika sasieti, bet saimniekam piestāja, lai dod naudu. Pamatīgi izkratīja dzīvokli un nolaupīja 1500 rbļ. naudas, sudraba kabatas pulksteni un dažādas sīkas sudraba lietas. No pieliekamām telpām paņēma pārtikas vielas. No klēts izlaupīja drēbes un vadmalu. Laidarā ielauzušies, laupītāji nokāva divas aitas un cūku un beidzot, - paņēma arī kuļmašīnas siksnu. Visu nolaupīto mantu sakrāva ratos, izveda no staļļa divus zirgus, sajūdza un aizbrauca. Nolaupīto mantību vērtība sniedzas pāri par 6000 rbļ.

1.aprīlī, Latvijas Sargs, Nr.60

Talsi (Grobiņas apriņķī). Nelikumīgas rekvizīcijas. Jau vairāk nedēļas, kamēr apkārtējās Tāšu, Kapsētas un Medzes muižās ievietoti vācu zaldāti. Lai gan vācu kara spēkam ir aizliegts izdarīt rekvizīcijas, taču šie noteikumi netiek ievēroti. No Tāšu muižas jau vairāk reizes ņemtas auzas un siens, neraugoties uz muižas pārvaldnieka aizrādījumu, ka rekvizīcijas ir nelikumīgas. Dažas dienas atpakaļ tika paņemts ap 70 centneru auzu un seši vezumi siena. Minētie produkti tikuši aizvesti uz dažādām vietām: daļa uz Medzi, daļa uz Kapsētu un daļa uz Liepāju. Pa ceļu zaldāti piedāvājuši auzas pārdot. Par produktu rekvizēšanu nekādas zīmes netiek izdotas.

4.aprīlī, Latvijas Sargs, Nr.63

Grobiņa. Vāciešu patvarības. Daži Grobiņas iedzīvotāji Grobiņas apriņķa mežā nopirkuši malku, nocirtuši un sakrāvuši asēs. Pēdējās dienās ieradušies vācieši ar pajūgiem un sākuši malku vest prom. Orbas mežsargs Katlaps vāciešiem aizrādīja, ka malka ir privātīpašums un tā nopirkta, bet zaldāti uz to negrieza vērību un draudēja mežsargu nošaut.

Laupītāju uzbrukums. Naktī no 28. uz 29.martu Edas Meier dzīvoklī ielauzās divi nomaskojušies vīrieši un piedraudēja Meieri nogalināt, ja neatdošot naudu. Viens no laupītājiem Meieri vārīgi piekāva. Nolaupīti 180 rbļ. naudas. Aizejot laupītāji paņēma līdz dažādus pārtikas produktus 750 rbļ. vērtībā un piekodināja par uzbrukumu nevienam neziņot.

2.jūlijā, Strādnieku Avīze, Nr.56

Zaldāti zirgu zagļi

Talsi. Zirgu zādzības. Svētdien, 29.jūnijā, Talses pagastā iedzīvojušam Vaitam, tika nozagti 2 zirgi un rati. Aizdomas krita uz atkāpjošamies vācu zaldātiem, jo bija redzēts, ka tie ar zirgiem aizbrauca uz Gaviezes muižas pusi. Grobiņas pagasta policejas kārtībnieks, līdz ar 2 latviešu zaldātiem dzinās zagļiem pakaļ uz Gaviezes muižu, kur atrodas lielākas vācu nodaļas. Gaviezē viņi zirgus tomēr neatrada un tāpēc paņēmuši līdz vienu vācu oficieri, dzinās zagļiem tāļāk pakaļ. Netālu aiz Gaviezes viņi tos panāca un zirgus atņēma. Izrādījās, ka zagļi ir Kapsēdes barona Manteifeļa miesas sargi, - 3 vācu žandarmi.

25.oktobrī, Strādnieku Avīze, Nr.149

Grobiņa. Slepkavība notikusi 19.oktobrī Grobiņas pagasta Simbiķu Silos Ilzas Delver namelī. Svētdienai rietot un vakara tumsai iestājoties pie nameļa piebraukuši četri piedzērušies vīri un pieprasījuši lai dod rudzus un kartupeļus un sākuši Ilzi Delveri sist. Sieviete, viena pati mājās būdama saukusi pēc palīga. Kad saskrējuši kaimiņi, atraduši sievieti jau bez dzīvības zīmēm. Viņiem tomēr izdevies slepkavas apcietināt un nodot Grobiņas pilsētas miličiem. Pēc nopratināšanas izrādījās, ka slepkavas ir sekošas personas: Grobiņas pilsētas milicis Vecgaris, Grobiņas pagasta lauku apsardzības centrāliecirkņa pārzinis Ernests Dīšis, Tāšu pagasta Kluču māju saimnieks Indriķis Gastaps un Ķirsis. Lieta nodota tiesai.

4.novembrī, Strādnieku Avīze, Nr.157

Vācieši Grobiņā

Vakar, īsi pēc pusdienas vācu bruņotais vilciens, kurš ieradies Dubeņos, sācis apšaudīt Grobiņu ar šrapneļiem. Drīzi pēc tam pilsētiņai tuvojušās no trijām pusēm ienaidnieka kājnieku-uzbrucēju ķēdes. Mūsu kareivju postenis, kurš atradies pilsētiņā, redzēdams ienaidnieka pārspēku, laikā vēl paspējis atkāpties bez upuriem. Ap plkst. 5 pēcpusdienā vācieši jau bijuši Grobiņā. No attiecīgas puses mums paskaidroja, ka sperti visi soļi, lai aizsargātu vācu bandu tāļāku virzīšanos uz Liepājas pusi.

Mums jau vairākas dienas atpakaļ nācās dzirdēt no daudziem iebraucējiem par vācu kara spēka savādām kustībām Liepājas apkārtnē. Priekulē tikušas atsūtītas vairākas vācu nodaļas, starp tām divas rotas krievu. Vācieši paši runājuši par uzbrukuma sagatavošanu Liepājai. Vai Grobiņas ieņemšanu var uzskatīt jau par uzbrukuma sākumu Liepājai, vēl nevar teikt, jo citur, piemēram, pie Nīcas vācieši vēl nav virzījušies uz priekšu. Tāpat Kuldīga vakar vēl nebij ieņemta un arī ar Aizputi bijusi telefona satiksme. Jādomā, ka vācu bandītiem trūkst lielāka dzīva spēka, lai uz reizi iesāktu plašāku operāciju pret Liepāju un bez šaubām, viņi atdursies uz mūsu kara spēka enerģisku pretestību.

5.novembrī, Strādnieku Avīze, Nr.158

Frontes ziņojums

Stāvoklis pie Liepājas sekošs: Otrā kaujas dienā, 4.novembrī vācieši ar stipriem spēkiem, pabalstīti no smagās un vieglās artilērijas, bruņota vilciena un ložmetējiem uzbruka mums no Grobiņas puses, pa šoseju stiprās ķēdēs un kolonās, koncentrēdami galvenos spēkus uz Grobiņas šosejas. Visi ienaidnieka uzbrukumi no mūsējiem, kopīgi ar angļu artilēriju, tika atsisti.

Ap pulksten 5 pēc pusdienas pār Liepāju lidoja ienaidnieka aeroplāns, nomezdams bumbas un proklamācijas. Mūsu bruņotais vilciens deva kauju ienaidniekam, izklīdinādams pretinieku un pēc kaujas atgriezās atpakaļ savā vietā. Bruņotā vilciena komanda pārgāja attakā uz ienaidnieku un izklīdināja to, nodarīdama pretiniekam smagus zaudējumus. Visu dienu ienaidnieks uzturēja stipru smago un vieglo lielgabalu uguni pār mūsu pozīcijām, pāriedams pret vakaru sīvā uzbrukumā, kurš no mums tika likvidēts, pie kam ienaidnieks cieta ļoti smagus pametumus.

Mūsu zaudējumi ir 2 ievainoti.

Štāba priekšnieks kapitans Oleks.

6.novembrī, Latvijas Sargs, Nr.182

5.novembra rītā Liepājas rajonā vācu bruņotais vilciens apšaudīja mūsu Grobiņas pozīcijas, pēc kam ienaidnieka kājnieku kolonnas, pabalstītas no stipras artilērijas uguns, pārgāja uzbrukumā. Uzbrukumu atsita ar lieliem zaudējumiem ienaidnieka pusē. Visas mūsu operācijas stipri pabalsta Sabiedroto flotes artilērija.

7.novembrī, Latvijas Sargs, Nr.183

Atkal viens vācu aeroplāns iznīcināts

Mūsu korespondents ziņo no Liepājas: mūsu kareivji nošāva pie Grobiņas ienaidnieka aeroplānu, kurš mēģināja izlūkot mūsu pozīcijas un karaspēka kustības. Sašautā lidmašīna, sadragāta, nokrita apmēram 2 verstes mūsu pozīciju priekšā.

Cīņas pie Liepājas

Mūsu korespondents ziņo no Liepājas, ka mūsu karaspēks, pabalstīts no Sabiedroto flotes lielgabalu uguns, 4.novembrī nodarīja vāciem, kuri uzbruka mūsu Grobiņas pozīcijām (ap 12 verstes no Liepājas) tik smagus zaudējumus, ka viņi atkāpās uz savām pozīcijām un apglabā savus kritušos. Nakts no 4. uz 5.novembri un 5.novembra diena pagāja mierīgi.

7.novembrī, Strādnieku Avīze, Nr.160

Vācu lielgabalu apklusināšana

Vakarrīt, pa vācu uzbrukuma laiku Liepājai, bij diezgan interesanti novērot viņu lielgabalu darbību. Tā ap plkst. 4 rītā, vācu lielgabalu ugunis sāka paspīdēt pāri ezeram, trīs atsevišķās vietās uzreizi. Novērojot no dzelzstilta, pirmā baterija varēja būt taisni pretī Grobiņai, otra - gabaliņu uz dienvidiem un trešā vēl tāļāku uz dienvidiem - iepretī mežsarga Sveiļa mājām. Tūliņ pēc vācu pirmajiem šāvieniem, sākās sasignalizēšanās starp angļu kara kuģiem un mūsējo pirmajām pozīcijām, kura vilkās neilgi un pēc tam angļu kara kuģi atklāja uguni vispirms uz vācu kreisā spārna batareju. Pēc 10-15 dobjiem šāvieniem, vācu batareja apklusa, turpretī pārējās divas vēl darbojās nepārtraukti. Nu angļi savu lielgabalu uguni vērsa pret otro vācu batereju, kura tāpat pēc nedaudz šāvieniem apklusa un ar trešo batareju notika tas pats. Pēc tam vēl angļi ap 10 šāvienus uzdeva uz magaričām un ar to lieta bij nobeigta.

8.novembrī, Strādnieku Avīze, Nr.161

Vēl par vācu 6.novembra uzbrukumu

Kāds namsaimnieks un vēl otris liepājnieks iznākuši otrdien kājām no Aizputes un trešdienas vakarā jau bijuši Akmeņa krogā, kurā pavadījuši divas pēdējās naktis, bet vakar ap pusdienas laiku ienākuši Liepājā. Par saviem iespaidiem viņi mums pastāstīja sekošo: Uzbrukumu vāci ceturtdienas rītā gatavojuši ļoti nopietni un domājuši katrā ziņā Liepāju ieņemt. Uzbrukumā, pēc zemnieku izteicieniem, piedalījušies apmēram 1800-2000 cilvēku. Lielgabali bijuši uzstādīti starp citu arī Medzes kalnā. Kad uzbrukums sašķīdis pret mūsu kareivju pretestību un no sabiedroto artilērijas uguns, vācu daļās reizē ar atkāpšanos iesākusēs arī panika. Kareivju vienības izirušas. Daļa kareivju laidušies lapās, atpakaļ uz Priekuli un minētās personas pašas savām acīm redzējušas tādus ejam uz to pusi pat bez ieročiem. Vairākas reizes tādi aizgājēji iegriezušies arī Akmeņu krogā un prasījuši ceļu uz Priekuli. Kāds kareivis labprātīgi atdevis kādam puisim 2 rokas granātas. Akmeņu krogā vairāki virsnieki un kareivji arī taujājuši pēc 9.rotas, ar kuru viņi pazaudējuši sakarus. Bet vairāki kareivji stāstījuši, ka no viņu nodaļas, apmēram 300 vīriem, pēc kaujas palikuši pāri vairs tikai 18 vīru. Šķēdes pagastā vāci zemniekus piespieduši aprakt kritušos, kuru bijis diezgan daudz. Zemnieki vēl stāstījuši, ka atkāpušās vācu daļas piespiedušas viņus braukt šķūtīs un novest tos uz Grobiņu. Pie Grobiņas vēl vakar bijuši sapulcināti spēki un visas zīmes rādot, ka vāci sagatavojot jaunu uzbrukumu.

9.novembrī, Strādnieku Avīze, Nr.162

No kaujas lauka

"Libausche Zaitung" pēc kādas personas izteicieniem, kura ieradusēs no Grobiņas, ziņo vēl, sekošo: Mūsu pozīcijas vāci apšaudīja no diviem bruņotiem vilcieniem un trīs batarejām, kuras tie bij novietojuši Iļģu mežā, pie Stabu kroga un Drukmeira muižā. Angļu artilērija neparasti albi mērķējuse. Ar plīstošām granātām Brēdiķu mājās lopu kūtei norauts stūris un iznīcināts lauku ķēķis līdz ar apkalpotājiem, Drukmeira muižā iznīcināts vācu lielgabals, sagrauts stallis, nosistas 4 govis un muižas uzraugs viegli ievainots rokā. Pie Stabu kroga iznīcināti rati ar vācu zaldātiem un šaipus Dubeņiem viens vācu bruņotais vilciens apskādēts un aizvests uz Gavieznu. 

Baumas, ka Iļģu, Rolavas un Kapsēdes muižas no lielgabalu uguns sagrautas, nav patiesas, jo vistāļākie šāvieni krituši šaipus Grobiņai un pēdējo pat nav apskādējuši.

Ķīšnieku ciems, kura apgabalā cīņas norisinās, ir no vācu zaldātiem caur lopu un ēdamvielu rekvizīcijām pilnīgi iztukšots. Tur daudzes ēkas no lielgabalu uguns sagrautas un nodegušas. rekvizīcijas aizmugurē neesot visai lielas, ja nerēķina patvarīgu nolietoto kara zirgu apmaiņu pret labajiem laucenieku zirgiem. Rekvizētie produkti tiek samaksāti ar "avalovkām". Grobiņā ienaidnieks izlicis paziņojumu, ka viss ņemtais tiks samaksāts.

Gara stāvoklis zemes iekšienē esot pacilāts. Valda cieša pārliecība, ka vāci pēc sakaušanas pie Liepājas uz tālākiem panākumiem cerēt nevar un ka tie no mūsu kara spēka, ar sabiedroto palīdzību būs spiesti zemi atstāt.

Vācu stāvoklis

Par vācu bandu stāvokli mums vēl ienākušas sekošas ziņas:

Pēc sakaušanas naktī no 5. uz 6.novembri, kas izdarījuse tiem lielus zaudējumus, vāci palikuši uzmanīgāki. Tie izklīduši pa visu apkārtni mazos pulciņos; arī artilērija sadalīta grupās no 1-2 lielgabaliem un atrodas visdažādākās vietas. Grobiņā vācu esot labi daudz un tie tāpat izklīduši mazās grupās pa visu pilsētu. Artilērija, kā arī ļaudis, bieži mainot savas vietas. Tā batareja, kura stāv pie Iļģu kapiem, izdara pārvietošanos visos četros virzienos un ļoti bieži, tā ka tuvāk apzīmēt viņas stāvēšanas vietu ir grūti. Lielāka nodaļa vācu iekortelējusies Biržu muižā, aiz Grobiņas. Vāci pamazām pārvietojoties no Šķēdes uz dienvidiem. Vācu novērošanas punkts atrodas pie Drukmeira muižas.

Vācu bandās ir arī krievi un novēroti pat daži vietējie. Īstie vācieši izsakoties, ka uz Vāciju braukt mirt badu tie nemaz nedomājot, esot tepat labi. Dzīvošot, kamēr varēšot. Ja Liepāju neizdošoties ieņemt ar varu, tā tikšot ieslēgta no visām sauszemes pusēm. Kuģu artilērija tiem nekā nevarot nodarīt, jo tie dzīvojot izklaidus, tā tad noteikta mērķa neesot.

Ar mūsējo šāvieniem vācu bruņotam vilcienam sadragāts viens vagons, bet citādi tas vesels un braukājot uz priekšu un atpakaļ.

12.novembrī, Strādnieku Avīze, Nr.164

Liepājas frontes ziņojums

11.novembrī. Stāvoklis frontē bez pārmaiņām. Reta lielgabalu uguns. 9.novembrī Priekulē pienācis vilciens ar vācu zaldātiem, kuriem vajadzējis piedalīties Liepājas uzbrukumā. Dabūdami dzirdēt, ka angļu jūras eskadre arī kaujās dalību ir ņēmusi, minētais vilciens tūliņ devies atpakaļ Mēmeles virzienā. Lauku mājās ierīkotas lazaretes priekš ievainotiem vācu zaldātiem, kuru esot ļoti daudz. Rolavas krogā vien atrodoties ap 150 ievainotu. Dubeņu stacijā pienācis sūtījums ar brandvīnu, kas ticis izdalīts vācu zaldātiem priekš Liepājas uzbrukuma. Vācieši ir bijuši apdzērušies, savā starpā saķildojušies, bet uzbrukumā nav gājuši. Naktīs vācu zaldāti apstaigā lauku mājas un paņem visu, kas ir paņemams, tiek zagti lopi, māju putni, drēbes un ēdamas vielas.

Grobiņas cietums pārpildīts ar vācu zaldātiem, kuri atteikušies iet uzbrukumā. Vakar no Grobiņas patvarīgi aizgājuši ap 100 vācu zaldātu, kuri grib braukt atpakaļ uz Vāciju, jo uzvaras cerības esot zudušas.

Štāba priekšnieks kapitans Oleks.

Leitnants Maijers ar štābu Grobiņā

No Grobiņas vakar ieradās Liepājā kāds vecītis, kurš no Grobiņas vācu štāba bij dabūjis atvēli nākt uz Liepāju pie saviem bērniem. Pēc vecīša atstāstījuma Grobiņā esot nometies vācu štābs ar šneidīgo Liepājas policijmeistaru Maijeru, kurš jau paspējis no Priekules pārcelties uz Grobiņu. Pašā Grobiņā vāciešu esot maz un tie paši no dažādām daļām. Kareivji esot ar dažādām nozīmēm, kā stirnu galvu, miroņu galvu u.c. Esot manāmi arī landvēristi un daži arī krievu formās.

13.novembrī, Strādnieku Avīze, Nr.165

Bandītu vandālisms

Kāds „Jaunās Pasaules” pilsonis ziņo, ka Grobiņas skolas namā un pagasta mājā atrodošies prūšu zaldāti mielojoties ar salaupītām zosīm, vistām, cūkām un dzerot no Vācijas pievestām šnaba mucām. Grobiņas skolas skolotājs un skolēni padzīti. Beņķi tiekot sadedzināti malkas vietā. Turpat notikusi vācu zaldātu sapulce, kurā izteikts protests pret Liepājas šturmēšanu. Viņi esot sūtīti pret lieliniekiem, bet tagad izrādoties pavisam cits. Viņiem sacīts, ka angļu eskadre nešaušot, bet notiekot pretējais.

Laupīšanas Grobiņā. Kāds vakar no Grobiņas pārnācis jauneklis stāsta, ka vāci Grobiņā aplaupījuši vairākas personas. Kādā dzīvoklī ielauzušies apbruņoti kareivji un nolaupījuši 2000 rbļ. Vāciešu priekšniecība izlipinājuse uz ielas brīdinājumu kareivjiem.

Paši savā starpā jau plūcas

Mums ziņo no drošas puses par šādu gadījumu: Ziemupē kādai vācu rotai dots rīkojums atstāt kādas mājas un doties uz pozīcijām. Kareivji liegušies paklausīt un uzstādījuši ložmetējus ap mājām. Pēc dažām stundām ieradusies cita rota ar ložmetējiem un ar pārspēku, pēc stipras apšaudīšanās piespieduse pirmos padoties un pēc tam nepaklausīgos atbruņojuši.

Prūšu rīkošanās uz tāļāku karu

No Grobiņas ienākuši laucinieki stāsta, ka prūši uzstādījuši batarejas Medzes kalnos, pie Kapsēdas un Grobiņas vējenēm. Pret batarejas ierīkošanu pie Kapsēdas uzstājies, bez sekmēm, viņas īpašnieks barons Manteifels, kurš baidījies, ka apšaudot batareju no Liepājas puses, varot sagraut arī viņa muižu.

13.novembrī, Latvijas Sargs, Nr.188

Par cīņām Liepājas un Ventspils frontē "Kurzemes Vards" raksta 6.novembrī:
"Pirmā grūtā kaujas diena jau aiz muguras. Līdz pēdējai iespējamībai apbruņojies, vecās tradīcijās audzinātais karaspēks uzbruka mūsu jauniem kareivjiem, kuri tikai pirms dažām nedēļām pārmainījuši arklu pret ieročiem. Ar Sabiedroto flotes spēcīgo pabalstu sīvais ienaidnieka uzbrukums ar lielgabaliem, ložmetējiem un flinšu uguni atsists. Mūsu jaunie kara vīri savu pirmo uguns kristību izturēja kā varoņi. Arī bruņotais vilciens "Kalpaks" ņēma dzīvu dalību kaujās. Komandiers un kareivji metās no vilciena ar štikiem ienaidniekam virsū.
Angļu bruņu kreisers "Dauntless" vakar vēlu iebrauca mūsu reidā un noenkurojās blakus jau še stāvošai angļu eskadrei. Lielais kreisers būs palīdzīgs Liepājas aizstāvēšanas darbā pret vāciešu-krievu bandām."
Kāds kareivis, kurš kopā ar dažiem biedriem izlauzies caur ienaidnieka ķēdēm no Grobiņas un tūliņ piedalījies Liepājas aizstāvēšanā, par vācu uzbrukuma atsišanu stāsta:
"No Grobiņas un Iļģu meža puses sāka mums tuvoties vācu ķēdes. Vietu vietām bija redzamas vācu grupas. Pielaiduši vācus uz kādiem piecdesmit soļiem, latvieši atklāja nāvējošu flinšu, ložmetēju un lielgabalu uguni. Lieliski sāka strādāt arī angļu kuģu artilerija. Flinšu un ložmetēju uguns slaucīt noslaucīja vācu ķēdes. Vāci paniskās bailēs bēga uz Iļģu mežu, vai slēpās, kur katrs varēja. Bet mūsu flinšu, ložmetēju un lielgabalu lodes tos atrada arī tur. 
Mūsu aizstāvju angļu artilērija nevien palīdzēja iznīcināt un aiztriekt vācus no mūsu pozīcijām, bet arī apklusināja un iznīcināja vācu baterijas Iļģu mežā, Gaviezē, Līgutos, Rolavas muižā un citur.
Kad kauja bij beigusies, mūsu rokās bij palikuši apmēram 40 vācu gūstekņu, 1 ložmetējs un cits kara materiāls.
Pirmdien mūšu bruņotais automobils izlauzās cauri vācu kareivju rindām un sāka ienaidnieku apšaudīt. Pēc varoņdarba automobils atgriezās sveiks. Automobils ienaidnieka rindās sacēlis briesmīgu paniku, piebraukdams tik tuvu, ka vāci metuši uz to rokas granātas."
5.novembrī ienaidnieka aeroplāns, kurš lidoja pāri Liepājai, nometis kādu bumbu uz Sabiedroto eskadri. Bumba mērķi tomēr neķērusi, bet iekritusi ūdenī trīs asis no loču kuģīša "Bartau".

Angļu vieglais kreiseris HMS Dauntless

15.novembrī, Strādnieku Avīze, Nr.167

Mūsu izlūku nodaļas, kā mums vakar vakarā no drošas puses ziņoja, esot bijušas jau nokļuvušas līdz Brēdiķu mājām, šaipus Grobiņas.

Liepājas frontes ziņojums

Aizvakar, ap plkst. 5 pēc pusdienas vācu artilērija iesāka apšaudīt mūsu pozīcijas starp Tosmares un Liepājas ezeriem un pēc artilērijas sagatavošanas pārgāja uzbrukumā, kurš ar mūsu sabiedroto flotes uguni tika atsists.
Vakarrī, ap plkst. 3 vācieši no jauna atklāja stipru artilērijas uguni no smagiem un viegliem lielgabaliem un ar smacējošu gāzu lādiņiem visā frontē un tūliņ pārgāja jaunā uzbrukumā, kurš no mūsu varoņiem atkal tika atsists. Vācieši visu laiku uzturēja nepārtrauktu artilērijas uguni un drīzi pēc tam pārgāja trešā uzbrukumā, biezās ķēdēs un kolonnās.
Apdullināti no smacējošām gāzēm dažās vietās mūsu kareivji bij spiesti atvilkties atpakaļ. Ap plkst. 10 no rīta mūsu varoņi pārgāja straujā pretuzbrukumā un šīs vietas, vienu pēc otras, sīvā cīņā atkal ieņēma. Kā pirmās tika ieņemtas mūsu vecās pozīcijas pie Tosmares ezera un ienaidnieks tika izspiests vienā daļā no pozīcijām pie Šķēdes tilta. No 10-pus 11 mūsu rokās krita Ziemeļu forts, kur iegūti 5 vācu ložmetēji un saņemti vairāki desmiti gūstekņu, viņu starpā arī kāds bataljona komandieris. Ap plkst. 11 ieņemts Dienvidus forts. Plkst. 12 ieņemts Vidus forts, kurā saņemti gūstekņi, to starpā kāds ložmetēju komandas virsnieks.
Ap plkst. 12:30 visas mūsu pozīcijas bij atņemtas atpakaļ.
Ienaidniekam zaudējumi ļoti lieli.
Nopratinot saņemtos gūstekņus, pēdējie izteicās, ka visi ir valsts vācieši un pieder pie 2.prūšu gvardes rezerves pulka. Visi vācieši bij stipri piedzērušies. Kāds gūsteknis izteicās, ka vēl 7.novembrī viņš izbraucis no Austrumprūsijas un Grobiņā ieradies 3 dienas atpakaļ. 
Pēc pienestām ziņām esot kritis bijušais Liepājas policijmeistars leitnants Maijers.
Štāba priekšnieks kapitans Oleks.

18.novembrī, Strādnieku Avīze, Nr.169

Mūsu kareivju saņemšana Grobiņā

Mūsu varonīgie kareivji iegājuši Grobiņā naktī no sestdienas uz svētdienu. Par godu mūsu kareivjiem svētdien plivinājās karogi un ielas bija izkaisītas ar skujām. Iedzīvotājos valda milzīga sajūsma par atsvabināšanu no prūšu briesmām. Kareivjus visādi mielojuši.

Vācieši atkāpjas

Mums ziņo no drošas puses, ka prūši bez Grobiņas atstājuši vēl Vecpili, Aisteri, Lieģus, Gaviezi, Durbi un Rolavu.

Par bandītu bēgšanu no Grobiņas

Vakar ienākušas dažas personas, kuras bijušas visu vācu saimniekošanas laiku Grobiņā. Vācu kara spēks pārņēmis tūlīt pēc savas ieiešanas pilsētas valdi un visas vietējās iestādes. Pirmās dienās viņi izturējušies diezgan pieklājīgi, bet tad sākuši laupīt. Starp citu ielauzušies arī kāda kurpnieka dzīvoklī un paņēmuši 25 pārus zābaku, drēbes un visas mājsaimniecības lietas. Vācu oficieriem, kā parasts, bijušas līdz viņu līgavas, ar kurām naktīs sarīkojuši bieži dzīres. Rekvizīcijas ir izdarītas pamatīgas. No apšaudīšanas Grobiņa neesot cietuse. Maize pilsētā nemaz neesot bijuse, jo apkārtnes iedzīvotāji pārtiku neesot pieveduši. Agrākās latviešu komandantūras telpās bija ierīkota slimnīca, kurā ievietoja visus ievainotos un kritušos. Piektdienas vakarā no vāciem tika izdots rīkojums, ka katram lauciniekam jānodod 4 pūri labības un 3 pūri kartupeļus, bet laucinieki, manīdami, ka vācieši taisās bēgt, pavēlei nav klausījuši, izņemot kādus 10 bailīgākos saimniekus. Ritmeisters Šafs esot Grobiņā izsacījies, ka pēdējā uzbrukumā krituši ap 300, ievainoti ap 800 vācu kareivji. Sestdien pēcpusdienā vācieši esot bijuši sevišķi uztraukti, gājušas baumas, ka latviešu kara spēks ieņemšot Grobiņu. Ap plkst. 5 vāci sākuši no Grobiņas bēgt, atstādami dažus no saviem kritušiem. Projām ejot tie vēl izlaupījuši pilsētas valdes kasi. Iedzīvotāji redzējuši, ka vācieši aizved līdzi latviešu gūstekņus. Grobiņā esot atstāti daži sabojāti lielgabali.

Negrib vairs karot

Piektdien, pēc pazaudētās cīņas pie Liepājas, kad Grobiņā sāka vest vezumiem kritušus un ievainotus, sacēlās Grobiņā starp vācu zaldātiem liels uztraukums. Vairāki neklausīja uz priekšniecības pavēlēm, metušies bēgt, sacīdami, ka viņiem esot jau diezgan un tie iešot uz mājām.

Liepājas frontes ziņojums no 16.novembra

Mēs ieņēmām Grobiņu, Dubeņu staciju un Kapsēdas muižu. Mūsu izlūki, kuri tika izsūtīti uz priekšu, turpina izlūkošanu. Sakautie vācu kara spēki atkāpjas Priekules virzienā. Pēc ievāktām ziņām 120 vācu zaldāti kājām aizgājuši uz Mēmeli. Saņēmām 1 vācu gūstekni no 2.gvardu batarejas un 3 Bermonta kareivjus, krievu tautības, kuri labprātīgi pārnākuši mūsu pusē. 14.novembra kaujā mūsu artilērija sašāvusi ienaidniekam 4 lielgabalus, kāda ložmetēju rota pilnīgi iznīcināta. Krituši vāciešiem ap 300 zaldātu un virsnieku un ļoti daudz ievainotu, kuri nosūtīti uz Priekuli.

17.novembrī. Izgājušo nakti mūsu izlūkiem bija sadursme ar vāciešiem pie Gavieznes stacijas. Zaudējumi mums nav. Pēc ievāktām ziņām vācieši ieņem līniju Lieģi-Gaviezne. Dzelzceļa līnija aiz Dubeņu stacijas dažās vietās no vāciešiem ir sabojāta. Grobiņā mēs ieguvām 2 lauku telefona aparātus, 2 prožektorus, lielgabalu lādiņus, vācu kaskas, rokas granātas, aizsargu maskas un citu sīku kara materiālu.
Štāba priekšnieks kapitans Oleks.

22.novembrī, Latvijas Sargs, Nr.195

Dzelzceļa satiksmes atjaunošana Kurzemē

Starp Grobiņu un Aizputi atjaunota dzelzceļa satiksme. Vilcieni pienāk un atiet kārtīgi, bet braucēju ir maz. Satiksmi atjaunojis arī Aizputes-Saldus dzelzceļš. Uz šiem dzelzceļiem vēl saimnieko vāci.

2.decembrī, Valdības Vēstnesis, Nr.75

Lejaskurzemnieku pateicība

Lejaskurzemes apgabala priekšnieks A.Bērziņš Latvijas ministru prezidentam Grobiņas pilsētas domes uzdevumā piesūtījis sekošu telegrammu: Latvijas ministru prezidenta kungam Rīgā. Grobiņas pilsētas dome savā 23.novembra sēdē, apbrīnojot mūsu Latvijas aizstāvju varoņdarbus un ievērojot sabiedroto palīdzību, uzdeva pilsētas vecākam caur mani izteikt Jums, ministru prezidenta kungs, Latvijas aizstāvjiem un sabiedrotiem dziļi izjustu pateicību par Grobiņas atsvabināšanu.

18.decembrī, Valdības Vēstnesis, Nr.89

Vajadzīgs skolotājs (=ja) priekš Grobiņas pagasta skolas. Alga pēc no valdības noteiktas normas, dārzs, 1/2 desetīnas zemes, brīvs dzīvoklis ar apkurināšanu un apgaismošanu. Kandidātus (=tes) ar skolotāja diplomiem lūdz pieteikties 29.decembrī 1919.gadā, pulksten 12 dienā, Grobiņas pagasta namā, pie pagasta padomes uz vēlēšanu.
Izpildu komiteja

30.decembrī, Valdības Vēstnesis, Nr.97

Meliorācija un ūdens baseinu regulēšana

Kā jau no pārskatiem par jaunu saimniecību ierīkošanu bezzemniekiem redzams, paralēli ar zemes sadalīšanas darbiem jānotiek arī meliorācijai. Meliorācija var būt sīkāka, attiecībā uz atsevišķām saimniecībām. Bet sakarā ar zemes reformu visā visumā meliorācijai jābūt arī plašākai. Izvedot plašākus meliorācijas priekšdarbus, jāņem vērā ne tikai tagadējās valsts zemes, bet arī nākošais valsts zemju fonds, privātmuižu īpašumus līdzi skaitot, tādēļ šiem darbiem jābūt plašiem un izsmeļošiem, griežot vērību ne tikai uz zemes meliorāciju, bet arī uz kuģošanas un plostošanas iespējamību, ar ko bez paralēliem izdevumiem būtu atvasināti galvenie dati satiksmes ministrijas vajadzībām. Lai spertu pirmo soli šinī ziņā, pēc zemkopības ministrijas meliorācijas pārvaldes domām, ir nepieciešami vajadzīgs izvest ģenerālus nivelēšanas darbus apvidos, kuros guļ izpētamie ūdens baseini, lai gādātu izejas pinktus tālākām nivelēšanām. Šiem punktiem jābūt savienotiem ar Baltijas jūras līmeni. Lejaskurzemē pirmām kārtām kristu svarā poligonu komplekts Ventspils-Liepāja-Bārta-Aizpute-Kuldīga-Ugāle-Ventspils. Visi sagatavošanas darbi ievadāmi vēl šoziem, bet darbi dabā uzsākami agrā pavasarī.
Tālāk, meliorācijas priekšdarbi uzsākami un izvedami nākošā vasarā sekošu upju un ezeru basainos:
[...] b) Alandes baseinā, no Ošenieku purva un Mātaru muižas purviņa ar Tāšu ezeru gar Rolavas muižu līdz Grobiņai un tāļāk. Plostošana še nav paredzama.