Periodika 1900-1909

1904

24.martā, Libausche Zeitung, Nr.69

Uz austrumiem no Liepājas, abpus Liepājas-Jelgavas pasta ceļam, izstiepta versti gara, atrodas vienkāršā, senā Grobiņa, latviešu Grobine, klusa apriņķa pilsēta ar 1410 iedzīvotājiem (1897.g.), kuru daudzums gan, kopš tā sauktās pārvaldes reformas laikā gandrīz visas apriņķa iestādes tika pārvietotas uz 10 verstis attālo prāvāko Liepāju, laika gaitā samazinājies: 1881.g. - 1594, 1863.g. - 1618, 1805.g. - 525.

Attiecībā uz tautību, iedzīvotāju sastāvs tā sauktajā 1881.gada tautas skaitīšanā (skatīt Reibnitz, Ergebnisse der baltische Volkszahlung vom 29 dec. 1881, Jelgava 1887) minēts: 658 jūdi (saskaņā ar Dranovski, 1857.gadā tie sastādīja apmēram pusi no visa iedzīvotāju skaita), 411 latvieši, 358* vācieši, 144 krievi, 12 citi, 6 liepājnieki (?) un 5 čigāni.

Vāci, kuru skaits 1826.gadā pēc H. von Bīnenstamma (Geographische Abriss der drei Deutschen Ostsee provinzen Russlands u.s.w. Riga, 1826) bija 755, kopš tā laika ir cietuši ievērojamus zaudējumus, kā to var vairāk vai mazāk sacīt par visām Baltijas mazpilsētām, galvenokārt par labu latviešiem, kuri arī 1901.gada vēlēšanās ieguva pārsvaru pilsētas valdē - no 12 deputātu krēsliem, 1 tika ebrejiem, un vāciešiem palika 2.

Togad pilsētas budžets sastādīja 4447 rbļ. 78.kap., nekustamā īpašuma ar nodokli apliekamā vērtība 1899.gadā - 130724 rbļ. (1903.g.: 136788), parādu slogs - 8000 rbļ.

Ceļotāju bieži apmeklēts apskates objekts - īpaši kopš ierīkots Liepājas-Aizputes šaursliežu dzelzceļš, kura stacija atrodas tuvu pilsētai, - ir uz pakalna novietotās, labi saglabājušās pilsdrupas, ko pilsētai dāvinājusi valsts, tāpat kā tai no cara Pāvila I novēlētās ūdensdzirnavas, kuras darbina no pils dīķa plūstošā Ālande (1253.gadā dēvēta par "Bache", Arndts to saucis par Lisse jeb Lissa). un kurām blakus darbojās arī vilnas kārstuve, vērptuve, krāsotava un austuve. Kā liecina Dranovskis, agrākos laikos pilsētas tidzniecības iestādēm piederēja 2 ādu miecētavas, 2 alus darītavas, 1 virvju vijējs, kas a visām kopā deva 5250 rbļ. gadā.

No sabiedriskajām ēkām var nosaukt ev.luterisko mūra baznīcu un ebreju sinagogu, kā arī bijušo apriņķa tiesas namu. Šeit ir arī grāmatnīca ar bibliotēku; dažas verstes no pilsētas ir ķieģeļu ceplis.

Saskaņā ar Dranovski, Grobiņai agrāk piederēja īpašumtiesības uz lielāku zemes teritoriju, kas sevišķi Ziemeļu kara laikā ieķīlāti un pakāpeniski tā izdāļāti, ka 19.gs. vidū tai palika tikai mazie ciemati Kadiķnieki un Dubeņciems.

Pilsētas tiesības tā ieguva 1695.gada 14.februārī, "pilsētas tiesību zīme" jeb pilsētas ģerbonis - "dzērve, kas stāv uz vienas kājas un otrā tur akmeni kā piesardzības un modrības zīmi" - tika piešķirta 1697.gada 2.maijā. Šlipenbahs , Kuronia 1.sēj., 88.lpp. dod pēc Arndta arī, iespējams, 1560.gadā Gotharda Ketlera doto hercoga Grobiņas muižai zīmogu jeb ģerboni "piemiņai par neparasti bagāto zivju lomu", proti, zivs ālants, kas peld ūdenī, virs kura redzams zelta kronis.

Tajā pašā 1560.gadā tiek pieminēta arī skola, pēc mūsu zināšanām vecākā Kurzemē, neskaitot Kurzemes bīskapijas 1263.gadā nodibināto Domskolu kuršu Mēmelē; kopš 1563.gada minēta pilsētas skola Kuldīgā, tad, 1568.gadā - arī Bauskā. Šī vecā skola ir, iespējams, tā pati 1826.gadā minētā elementārskola, kurai klāt  bija arī latviešu zēnu draudzes skola.

1899.gadā Ādolfs Alšvangs pilsētā nodibināja fondu 10000 rbļ. apmērā, lai te ierīkotu starpkonfesiju slimnīcu un sinagogu. Arī dzimis grobiņnieks ir tagad jau mirušais liela Maskavas tirdzniecības nama galva, sludinātāja dēls Eduards Šmits fon der Launics (1797-1869), mācījies pie Thorvaldsena, kura pazīstamākie darbi ir 1826.-1827.g. pie Kazaņas katedrāles Pēterburgā novietotie kolosālie pieminekļi ģenerāļiem Kutuzovam un Barklajam de Tolli, kā arī 1857.gadā Frankfurtē pie Mainas pabeigtais piemineklis Gūtenbergam. Austrumeiropas vienotais laiks šajā vietā tika ieviests 1899.gada 18.janvārī.[...]

*No tiem 342 dzimuši vācieši un 16 pārvācojušies latvieši.

1906

26.jūlijā, Правительственный вестник, Nr.166

Uz Liepājas-Rovnu dzelzceļa līnijas naktī uz 22.jūliju bruņoti laupītāji, šaujot ar bisēm un revolveriem, starp Gaviezes un Liepājas stacijām apturējuši pasta vilcienu, un pēc tam sadalījušies divās daļās: viena daļa laupītāju devušies uz pasta vagonu, kur paņēmuši 114 rubļus no valsts un privātās naudas, bet otra grupa iekāpuši pasažieru vagonā, kur aplaupījuši vairākus cilvēkus.

1907

9.maijā, Jūrnieks, Nr.19

No Grobiņas. Zemes dalīšana. Grobiņas kroņa muižu viņas līdzšinējais nomnieks Heils patlaban atdevis kronim. Muiža tūliņ izdalīta starp 47 namelniekiem. 2 desetīnas no muižas zemes atdotas Grobiņas pagastam uz muižas renti. Muižas ēkas šimbrīžam nodotas kara spēka lietošanā, un vēlāk tikšot pārdotas vairāksolīšanā noplēšanai. Jaunajiem nomniekiem noma pamazināta no 1000 uz 700 rubļiem. Tālāk izdalīšanai starp bezzemes zemniekiem nolemtas vēl 168 desetīnas no Grobiņas meža. Šo zemi izdalīšot pēc jau uzsākto nosusināšanas darbu pabeigšanas.

1909

1.septembrī, Liepājas Atbalss, Nr.198

Sabraukts

Sestdienas vakaru ar Aizputes vilcienu pie Grobiņas stacijas tika sabraukts kāds vīrietis. Sabrauktais esot uzkavējies bufetē un nebija ievērojis trešo zvanu, tikai pamanījis vilcienu ejam, tad steidzies kāpt vāģī, bet paklupis zem riteņiem. Pirmā palīdzība tika sniegta Lieģu stacijā. Dzīvībai draud briesmas.