Periodika 1800-1899

1822

9.februārī, Latviešu Avīzes, Nr.6

Grobinē, tanī 15tā Janvar.

Vakar pie mums liela bezdievība notike. Iļģu muižas meža kungs, godīgs un taisns vīrs, kādu malkas braucēju ķīlāt gribēdams, no tā ar asu cirvi tape itin dziļi rokā iecirsts, ar tiem vārdiem: „Še Tev!”. Liela Dieva laime bija, ka viņam netape vai kauls salauzts, vai kāda ādere pušu cirsta. Tas slepkava gan izmuka, un savu zagtu malku izdevis un kas zin izdzēris, gan noslēpts paliks, bet vai viņa zināma sirds tam mieru vēlēs, un vai Dievs viņu nezinās, un savā laikā viņa nedarbu gaismā nevedīs? 

Mūsu latviešu draudzē izgājušā gadā 68 cilvēki vairāk dzimuši ne kā miruši, par ko gan priecājamies, bet tomēr ar bēdām esam dzirdējuši, ka 28 cilvēki ar bakēm [bakām] ir miruši. Daudz no šiem ir bijuši ar govju bakēm stādīti, jo mūsu ķirspēlē gan retu bērnu atrastu, par ko nebūtu gādāts tapis, un kas būtu bez bakes stādīšanas palicis. Muļķi ļaudis nu gan domās, ka šīs govju bakes neko nepalīdz un nieki ir, bet kas īsti apdomā, tas gan drīz atzīs, ka ne visas liktas bakes no tām niknām bakēm glābj, un ka tikai tie mācīti dakteri to prot izšķirt, vai tās liktās bakes arī labi augušas un patiesi no tām vecām niknām bakēm glābs jeb nē; jo kad kāds bērniņš tās liktas bakes nobrucina, jeb kad labi neizaug, tad zināms stādīšana ne ko nav palīdzējusi, bet tas nevaid ne to sargādamu baku, ne to dakteru, bet vien to vecāku vaina, ka tie savus bērniņus nav astotā dienā dakteru kungam atkal atnesuši, lai rauga un izmeklē, vai tās bakes arī patiesi labi un kā vajaga augušas. 

4.maijā, Latviešu Avīzes, Nr.18

No Grobiņas

Pēdējā Februāra diena bija daudz musu puses ļaudīm bēdīga un baiļu pilna diena. Jo šinī dienā bija tas lielākais stormis [vētra], ko šinī gadā redzējuši esam. Nevienā muižā, nevienās mājās skāde nenotika. Jumti tapa nežēlīgi noplosīti, bažs jumts un stallis pagalam apgāzts, un daudz ēkas satracinātas. Uz tā krasta no Liepājas līdz Palangai tapa divi laivas izmestas, kas strautēja; viena uz Liepājas licentes grunti [Licentmuižai piederošā piekraste], otra pie Rucavas Papes-muižas, kur tas Papes ezers nevaid tālu. No tiem kuģeniekiem neviens nevaid noslīcis, bet pie laivām liela skāde, jo tās netapa paglābtas. 

Tanī pašā vētrā noslīka arī četri mūsu zemes vīri. Tas viens bija Vipuļa Toms vārdā, grobiņnieks. Tas ar mazu laiviņu bija pār Liepājas ezeru braucis, un atpakaļ nākdams viļņiem un stormam nevarēdams vairs pretī turēties, savu nāvi ezerā atrada. Viņa brālis, Grobiņas baznīckunga vīrs, jau priekš kādiem 15 gadiem arī noslīka, un tā abi brāļi, kas vien no sava tēva bija, vienā pašā nāvē atstājuši iraid. 

No Šķēdes, Liepājas valstī, Grobiņas mežkunga vīrs, Strukkenieka Andrejs ar savu brāli Jāni, kas skroderis bija, un savu kaimiņu, to Licentes saimnieku Luntes Janni, tanī pašā dienā pa jūru uz Liepāju ar malku nogāja. Bet tā vētra viņus netālu vairs no ostas ķistes (pludmales) būdamus saņēma, un visi trīs vīri jūrā noslīka. Skrodera līķis divi nedēļas apkārt jūrā gulēja, un pie Sakkaleijas krasta, Mindes grencī, tapa izmests, kur tas godīgs Mindes saimnieks Gavenieka Jorens to atradis, mīlīgi to uzveda un tik ilgi koši savā rijā paglabāja, kamēr tie radi ziņu dabūjuši, sava drauga miesu atkal mājās pārvāķe. Tas bija žēlīgs un kristīgs prāts, ko šis godavīrs parādīja; tāpēc tapa viņam arī divi baznīcās, Liepājā un Saraiķos no mācītājiem pienākams gods dāvināts. 

Citādi mūsu pusē viss gan pa labu iet. Rudzīši tā koši stāv, ka acīm liels prieks tos redzot, un laiks tik rāms, silts un mīlīgs, ka jau vasaras vidū domātum būt. Tik no tām nelabām pakkām (bakām) vēl arvien top dzirdēts, jo tās vēl nesūdz un dažs rets arī pie tām mirst. Tā ir vienā novadā pats saimnieks pakkās nomiris. Kam tā vaina dodama? Ir tiem vecākiem un saimniekiem, kas bērnus nenes pie stādīšanas (uz apskatēm), kad no muižām ziņu dabū, ir tām mātēm, kas nenes apstādītus bērnus uz muižu jeb pie dakteriem, otrā reizē parādīt, lai apskatās, vai tās pakkas labas bijušas, jeb ne. Nepaklausība un muļķu prāts jau nekad labus augļus nenes. 

8.jūnijā, Latviešu Avīzes, Nr.23

No Grobiņas

Pirmā maija mēneša naktī Talšu (Tāšu) novadā Geertina mājās istaba un klēts caur kalpa neapdomāšanu ar uguni aizgāja. Šis kalps dzēra kristības, un naktī piedzēris klētī iegājis ko paņemt, neapskatījās kur uguni nolika, un tā sev pašu, savu saimnieku, un visu citu saimi mazā brīdī par nabagiem darīja. No dzeršanas prieka cēlās bēdu asaras, un dzīru troksnis tapa vaimanās pārcelts. Tas nāk no piedzeršanās. Bet vai caur tādu notikumu daudz taps gudrāki un pamācīti? Lai Dievs dod; mēs to lēti neticam. Tāsu cienīga kunga muižas saime pār upi attecējuši tās citas ēkas izglāba, jo paša novada ļaudis pie dzēšanas mazāk mudrības parādīja, nekā tie viesi pie dzeršanas. 

Pa Lieldienu pie mums skolas mācības beidzās un katris skolas bērns pie saviem lauka darbiem tapa pielikts. Mūsu lielākā skola ir Gaviezes muižā, kur īpats jauns skolas nams no cienīga Gaviezes un Sustes kunga , kas Kleists vārdā, savai nelaiķei cienīgai gaspažai par piemiņu ir uzmūrīts tapis. Šinī namā arī skolmeisteris mājo, kam tur klāt 8 pūrvietas zemes un dārzs ir, un kas no kunga vēl loni un deputātu dabū. Šis skolmeisteris jau pulku bērnu ir uzmācījis, un arī šinī ziemā ir 77 bērni pie viņa skolā gājuši, no kuriem 26 ir iesvētīti tapuši. Tāšu skolā ir 46 bērni mācīti tapuši, no kuriem kādi 20 iesvētīti tapa. Iļģu skolā ir pāri par 20 bērni mācīti, Medzes skolā kādi 10 un Kapsēdes skolā arīdzan tik daudz. No tiem pa Zaļu (Zaļo) ceturtdienu iesvētītiem bērniem tikai trīs vien bija, kas nemaz grāmatu nepazina; visi citi mācēja lasīt, kaut ne visi vienādi. Tanīs trejās pirmās skolās top pēc tām jaunām bokstābu un bokstabierēšanas tāpelēm mācīts, un uz jaunu vīzi tie bokstābi izsaukti un savesti. Iesākumā tas bija svešs un vīzīgs; bet nu šī mācība tie bērniem ļoti patīk un tie otrtik ātri izmācās lasīt, ne kā papriekš. 

15.jūnijā, Latviešu Avīzes, Nr.24

No Grobines apriņķa

Nu jau visā Kurzemē tie jaun izlasāmi tiesas vīri būs iecelti, un mēs labprāt zināt gribētum kā arī citās pusēs šis darbs izdevies ir. Gan jauki būtu, kad mūsu avīzes to no katra apriņķa rakstītu. Mūsu apriņķī tā pati apriņķa tiesa atkal palika kas jau bija. Par apriņķa tiesas kungu ir cienīgs Iļģu kungs, Offenbergs vārdā atkal no jauna uzņemts tapis, un tāpat ir arī mūsu miera tiesas kungs, Medems vārdā, un apriņķa tiesas asesieris, Tammuža Miķelis vārdā, savās godavietās palikuši. Pie mūsu kirspēles pagastu tiesām ir daudz no jauna izlasīti tapuši. Kapsēdē vien visi veci tiesas vīri palikuši, bet tanīs citos novados ir visi pagastu vecāki un arī daudz piesēdētāji no jauna iecelti. Grobinē, Tāšos un Gaviezē ir veci piesēdētāji par pagastu vecākiem tapuši, un Gaviezes atstājis pagasta vecākais, Gūda Jānis, par savu godīgu amata valkāšanu, no cienīga kunga vietnieka puses baznīcā jauku pateicību dabūjis ir. Lai Dievs visiem jauniem tiesas vīŗiem atkal palīdz, savus trīs gadus ar godu pavadīt, un tanī laikā pareizi un taisni izturēties. 

20.jūlijā, Latviešu Avīzes, Nr.29

No Grobines, 1mā Julius dienā

Pēc ta ilga karstuma, caur ko ir mūsu puses laukiem un pļavām tik daudz jācieš bija, ka vēlā vakarēju sēkla slikti uzdīge, auzas smilšu zemē izdege, zālīte it dzeltana palike, un papuvē ar arklu ne maz ieiet nevarēja, izgājušā nedēļā pār reiz it labi pārlija, un visi zemes augļi tape atspirdzināti. Bet šodien pēc pusdienas uzgāje sīvs pērkons, pie itin rāma un silta laika. Pirmais lietus, ko šis pērkons atvede, bija ar lieliem krusas gabaliem samaisīts, kas it pamazītiņām no debesīm zemē krite. Krusa bija tik liela, kā dižas pupas, un kad mācītāja muižā tape svērta, tad atrade, ka 60 gabali uz mārciņu gāje; divi krusas gabali tad pāri par loti vilke. Šī liela krusa paldievs Dievam bija reta, un tāpēc ne kādu lielu skādi ne darīja. Par to jauku lietu visi iedzīvotāji priecājās, jo mēs to ilgi ne bijam redzējuši. 

7.septembrī, Latviešu Avīzes, Nr.36

Priekš kādiem divi gadiem no Grobines mācītāja novada, izbēga divi meitas, viena Magrēte, otra Agnēte vārdā. Abas bija ne vairs it jaunas; pirmā paku rētaina, otra pie lielām lūpām drīz pazīstama. Kad nu pie tās jaunpavēlētas uzmeklēšanas visu bēgļu un svešu ļaužu ir šās meitas vajaga atrast un uziet, tad top lūgts, lai viņas nekur vairs ne top slēptas bet no katras piederīgas tiesas saņemtas un uz Grobines pagasta tiesu nosūtītas, ar to ziņu, ka stipra sūdzēšana celsies, ja pēc gala tomēr zināms kļūs, kas šās divi meitas pieturējis būs. Grobinē, tanī 23šā Augusta dienā 1822. 

Anduša Martins, Grobines baznīcas kunga novada priekšnieks 

No Grobines, Augusta mēnešā

Nu, paldievs Dievam! Tie sīvu pērkonu laiki arī pie mums ir pārgājuši, bet tomēr vēl daža cita skāde ir notikusi bez tām, ko jau esam avīzēs pieminējuši, un no kurām nerakstām tāpēc, ka ne it lielas bijušas. Vietām ir pār lieku stipri lijis, un sēšana apkavēta tapusi, bet pie mums ir košs un auglīgs laiks, tā ka visi darbi itin jauki pa roku iet. Dārzos ir liela Dieva svētība no āboliem un plūmēm un liels prieks redzot, kā koku zari apakš tiem jaukiem sarkaniem augļiem līgojās. Arī no lopu sērgas, kas pērn un aizpērn mūsu pusē briesmīgi postīja, šo gad tikai reti dzird, un tā ar Dieva palīgu gan papilnam izzudīs. Lai mīļais Dievs mums un visai Kurzemei košu un apsvētītu rudeni dod! 

5.oktobrī, Latviešu Avīzes, Nr.40

Pie Grobines pagasta tiesas melna ķēva, 10 gadu veca nodota, kam pieder lai pie Grobines pagasta tiesas pieteicās, un ja parādīs ka viņam patiesi pieder un visu to atmaksās kas šīs ķēvas labad izdots, tad to atdabūs. 

1823

1.martā, Latviešu Avīzes, Nr.9

Pēc augstām pavēlēšanām tas palkavņiks, Friedrich no Klein, par trešu tiesas kungu pie Kurzemes Gubernementa valdīšanas, un tas Grobines kroņa kirspēles mācītājs von der Launitz, par Grobines baznīcas apriņķa prāvestu, ir iecelti. 

22.martā, Latviešu Avīzes, Nr.12

Grobiņa

Še jau priekš 554 gadiem cieta pils tape uzmūrēta, kad tā vecā koku pils, kas Kūriem šinī vietā bija, karā tape uzvinnēta. Apakš pils amatnieki un citi brīvļaudis sāce ēkas uzcelt, un tā miestiņš cēlās, ko taas lielskungs Pridriķis Kazimirs priekš 125 gadiem par pilsētu pacēle, un viņam dzērvi, kas akmiņu vienā kājā tura, par rātszēģeli iedeve. Lielskungs ar to gribēja iezīmēt, kad Grobiņas pilskungs, vecos laikos (kad ērmeisteri valdīja),Kurzemes robežu sargs esot bijis. Tagad viss tas pilsāts stāv vienā pašā ielā, kas verstes gara. Gobiņā ir 1 kirspēles (apgabala) baznīca, 1 vācu un 1 latviešu skole un 80 nami, no kuriem 6 ir mūrēti. Iedzīvotāju pavisam 739. 

10.maijā, Latviešu Avīzes, Nr.19

Grobiņā 18tā Aprīļa dienā. Mūsu pilsāts šinī naktī caur ugunsgrēku tape izbaidīts, jo pašā nakts vidū sāce viņpus sudmalas dīķa viens namiņš degt, kurā nekāds uguns nebija turēts tapis. Šis mazais un slikts nams arī nodege, bet Dieva žēlastība bija, ka ne vairāk tape apņemti, un līdz aizgāje. 

9.augustā, Latviešu Avīzes, Nr.32

Tiesas sludināšanas

Uz pavēlēšanu tās ķeizeriskas Godības, tā patvaldinieka visas krievu valsts u.t.j.pr., top no Grobines pagasta tiesas visi parādu devēji tā izlikta, pie kroņu muižas Muterre piederīga saimnieka Jost Dreies Pēters, par kuru mantu konkurse caur šīs dienas spriedumu spriesta, saaicināti, pie zaudēšanas savas tiesas iekš 2 mēnešiem, proti līdz 25to August mēneša dienu šī gada, kas par to vienīgu un izslēdzamu termiņu ir nolikta, ar savām prasīšanām un parādīšanām, vai paši, vai caur vietnieku, kā ir vēlēts, šeit atnākt, un to tiesas spriedumu dzirdēt. To būs vērā ņemt! 

Ar Grobines pagasta tiesas apakšrakstu un zēģeli izlaists, tanī 25tā Jūni 1823. 

Nulle Andreis, pagasta vecākais. 

E.Otto, pagasta tiesas skrīveris. 

Uz pavēlēšanu tās ķeizeriskas Godības, tā patvaldinieka visas krievu valsts u.t.j.pr., top no Grobines pagasta tiesas visi parādu devēji tā izlikta, pie kroņa muižas Muterre piederīga saimnieka Jost Dreies Johren, par kuru mantu konkurse caur šīs dienas spriedumu spriesta, uzaicināti, pie zaudēšanas savas tiesas iekš 2 mēnešiem, proti līdz 25to August mēneša dienu šī gada, kas par to vienīgu un izslēdzamu termiņu ir nolikta, ar savām prasīšanām un skaidrām parādīšanām, vai paši, vai caur vietnieku, kā ir vēlēts, šeit atnākt, un to tiesas spriedumu dzirdēt. To būs vērā ņemt! 

Ar Grobines pagasta tiesas apakšrakstu un zēģeli izlaists, tanī 25tā Jūni 1823. 

Nulle Andreis, pagasta vecākais. 

E.Otto, pagasta tiesas skrīveris.

6.septembrī, Latviešu Avīzes, Nr.36

Tiesas sludināšanas

Uz pavēlēšanu tās ķeizeriskas godības, tā patvaldinieka visas krievu valsts u.t.j.pr., top no Grobines pagasta tiesas visi parādu devēji tā pie Grobines pilskunga muižas piederīga saimnieks Vecs Brūn, kas savas mājas uzdevis, nespēdams viņas trūkuma dēļ kā saimnieks ilgāki valdīt, par kura mantu konkurse caur šīs tiesas spriedumu spriesta, saaicināti, pie zaudēšanas savas tiesas, iekš 2 mēnešiem, proti līdz 26to September mēneša dienu šī gada, kas par to vienīgu un izslēdzamu termiņu ir nolikta, ar savām prasīšanām un skaidrām parādīšanām vai paši, vai caur ģeldīgiem vietniekiem, kā ir vēlēts, šeit atnākt un pretī ņemt, ko tiesa spriedīs. To būs vērā ņemt! 

Grobines pagastu tiesā, tai 26tā Jūli 1823. 

Nulle Andreis, pagasta vecākais. 

E.Otto, pagasta tiesas skrīveris. 

1.novembrī, Latviešu Avīzes, Nr.44

Pie Grobines pilskunga tiesas 3 ļaužu zirgi līdz ar vieniem ratiem un citām vērzelēm, kas zagļiem atņemti ir, nodoti, proti: šķimmelis, viena brūna un viena pāta ķēve; kam pieder lai līdz 15tu November pieteicās, ja nē, tad ūtrupē taps pārdots. 

1824

24.janvārī, Latviešu Avīzes, Nr.4

Tiesas sludināšanas

Oktober mēnesī tas Liepājas darba vīrs Šultz uz to lielceļu no Grobines uz Liepāju ir tapis nosists. Kad pēc tiesas izmeklēšanām liekās, ka tas darba vīrs Jākob Jutševitz, kas 20 gadus vecs, brūns no ģīmja, zilām acīm, krūsaiņiem brūniem matiem šo slepkavību padarījis, tad tā Kurzemes Gubernementa valdīšana pavēl, lai visas pullices tiesas pilsatos un uz zemēm meklē šo Jakob Jutševitz rokās dabūt un to uz Jelgavu aizsūta. 

31.janvārī, Latviešu Avīzes, Nr.5

Grobiņas abās draudzēs pērnā gadā ir 287 bērni dzimuši, 67 pāri laulāti tapuši un 195 cilvēki miruši. Dzimušu ir 92 vairāk, ne kā mirušu. 5269 cilvēki ir pie Dieva galda bijuši. Patīkama lieta būtu, tādu pašu ziņu ir no citām Kurzemes draudzēm dabūt. 

28.februārī, Latviešu Avīzes, Nr.9

Grobinē, 17tā Februāra dienā

Kaut gan daudz no laupīšanas un zagšanas dzird, tomēr ilgi nevaid justs, ka kāda baznīca aplaupīta būtu. 

Tas, Dievam žēl! pie mums nu noticis. Mūsu koša jauka baznīca ir tanī naktī no 15ta uz 16tu Februāri caur laupīšanu apgānīta tapusi. Tie ļaundarītāji caur drēskambaru logu, kura dzelzu trelliņus ar bomiem bija izlauzījuši, bija iekāpuši un pēc caur pašas baznīcas loga, ko izsituši, atkal izmukuši bija. Mēs savas dārgas baznīcas lietas ne mēdzam baznīcā turēt, tāpēc tie zagļi nevaid daudz atraduši. Tomēr divi vara naudas šķirstiņi (spārbikses) tur bija. Viens piederēja nabagu skolai, otra bībeles draudzībai. Abi rādās izzagti, bet jau klajumā uzlauzti un samaitāti atrasti ir. Ja daudz, tad abos ir 6 līdz 8 dālderi iekšā bijuši. Tad zagļi vēl bija divi lielas altāra sveces, dvieli un spieģeli no kambara izņēmuši, bet citus rīkus visus pametuši, lai ne pazīst. Lielu baznīcas lādi, kas baznīcā stāv, nebija aiztikuši. Un tā nu atkal pie varen liela grēka, mazs laicīgs nopelns bija. Par mazu mazu mantiņu šie cilvēki savu dvēseli itin ļoti apgrūtinājuši! Vai nu tiem kaszin žēl nebūs? 

20.martā, Latviešu Avīzes, Nr.12

No Grobines pirmā Merzā [Martā]

Pie mums jau pilnīgs pavasars, un nu vairs uz ziemu nemaz vairs necerējām. Gan mums tā stipra gan uzkrite izgājušā nedēļā. Ak, ar kādu prieku redzējām visas malas baltas dziļā sniegā nosnigušas. Kā cerējām, atlikušas ziemas darbus ar ragūm pabeigt! Jo šinī malā cauru ziemu ar ratiem vien esam darbojušies. Bet mūsu cerība veltīga bija. Pēc varen liela puteņa, kas divi dienās nemitējās, ņēmās līt un mūsu sniegs un ziema bija vēl ātrāki nost, nekā nākuši. Tas putenis bija tik liels, ka viens kunga dieneris no Liepājas pāriedams upē ieskrējis un noslīcis ir, un citam bij visu nakti klajumā jāpārcieš, kad nedrīkstēja neziņā tāļāki braukt. 

27.martā, Latviešu Avīzes, Nr.13

Cita sludināšana

Uz nākošiem Jāņiem Grobines baznīcas kunga muižā 36 govis ir uz ārenti dabūjamas tādam moderniekam, kas arī putnu kopšanu uzņem. Kontrakta dēļ pie paša Grobines mācītāja jāmeldējās. Grobinē, 5tā Merca dienā 1824. 

18.decembrī, Latviešu Avīzes, Nr.51

No Grobines, 11tā Decembera dienā

No mūsu puses atkal bēdu vēsti jāraksta. Gan tā vētra bija briesmīga, ar ko šis mēnesis sācies, bet mēs vēl jo lielu esam tagad izturējuši. Izgājušā otrdienas naktī (no 8ta uz 9tu Decembera) tapām mēs gan drīz visi no vētras rūkšanas uzmodināti un kājām uzturēti. Visas ēkas brakšķēja, kas vien maza bija, kustējās un dakstiņa jumti ar biršanu nobire. Dažs nabadziņš no savām mājām izmuka, domādams ka patlaban sagrūšot. Kad diena ause, ak, ko redzēja! Noklātus jumtus, sašķībušas ēkas, apkritušus žogus, salauztus kokus visur. Pret dienas vidu vētra mitējās, un tad jau varēja ziņas dabūt viens no otra. Grobines pilsātā divi krogu stedeles sakritušas, un tanī vienā ir divi zirgi nosisti un cilvēks saskādēts. Baznīcas jumts dikti ieplosīts rādās. Grobines muižā viena laidara puse bija sagāzta un astoņi lopu gabali nosisti. Liela pažobele, kas itin jauna bija, tape izārdīta un salauzta. Pilsatā maz stallītis pa pāru pēžu [pēdu] no savas vietas nost dzīts, un tas pats arī Kapsēdē noticis, kur arī laidara gabali sakrituši. Medzes upmalā viena būdiņa, līdz ar brangu lielu vadu, kas kungam piederēja, tā jūrā ierauts, ka ne viņas vietu vairs ne zin. No Grobines uz Liepāju plūdu dēļ nemaz ne varēja tapt, un visiem braucējiem bija atpakaļ jāgriežās. Pret vakaru ūdens atkal krite, bet tilti bija pacelti un ceļš stipri maitāts. Citās mājās jau vajadzēja ar lopiem glābties, jo ūdens sētās bija kāpis. 

24.decembrī, Latviešu Avīzes, Nr.52

No Liepajas, 10tā December

Arī mums gan drīz tādas pašas gaudas jāceļ, kā no mūsu jauka virspilsata Pēterburges pie mums atskann; jo arī pie mums vētra un paisums tādu skādi darījuši, kā ne mūžam še vēl nav redzēts. [...] 

No šīs vētras arīdzan mūsu Gaujas ezerā liela plūda cēlusies, kas ne tāli no Saules muižas uz pašu Grobines lielceļu mazu dīķi, 6 pēdas dziļu, izplēsusi. Pa ceļu braucot to tik lēti ne varēja manīt, jo slapjos laikos tas ezers arvien pār ceļu pārplūst. Tā tad viens muižas kungs un 6 arāji pie mums atbraucot un arī viens Liepājas slakteris tur iekļuva un tik tik ne būtu noslīkuši. Tagad tur sklandas ir apliktas apkārt, lai ceļa ļaudis zin sargāties. 

1825

22.janvārī, Latviešu Avīzes, Nr.4

Godīgi arrentas ņēmēji uz nākošiem Jāņiem var Grobines Batta krogu uz arrenti dabūt. Muižas valdīšana no tā ziņu dod un kontrakti ceļ. 

Grobines kroņa muižā var labas mājas uz nākošiem Joreniem [Jurģiem] uz likumu kontrakti dabūt. Labi vīri, kas var mājas uzņemt, tāpēc var pie Grobines māklera meldēties. 

23.jūlijā, Latviešu Avīzes, Nr.30

Grobines apriņķis

Šim apriņķim piekrīt tikai divi kirspēles vien, proti Grobines un Dorbes kirspēles un vēl Palanges pagasts, kas šiem gadiem pie Kurzemes Gubernementa tape pielikts. Robež nu iet par mazu gabaliņu ar Prūšu ķēniņa valsti, tad Svēta upe, ko arī jau uz leišu vīzi Sventu upi sauc, robežu ar leišu zemi dala uz dienas vidus pusi, kamēr Skodes pilsāta klātumā robež svētu upi atstāj un par mazu gabalu līdz to vietu iet, kur Bārtavas upe Kurzemē ienāk, par šo upi robež iet pāri un no tejienes ar lieliem un maziem līkumiem uz rīta un pēcāki uz ziemeļa pusi gar Aizputes apriņķi velkās, kamēr starp Ziemupes un Sarreikes pie pašas lielas jūras beidzās. Uz vakara pusi stāv no Sarreikes līdz Palanges liela jūra. Zeme uz dienas vidus pusi smiltaina ar lieliem mežiem, citur mālaina itin laba zeme, pa visam var sacīt, ka trīs daļas šī Grobines apriņķa laba cieta zeme un divi daļas smilts. Lielo ezaru ir četri, proti: 1) Pāpes ezars, kas varen sekls ar niedrēm apaudzis, kur gulbas mīt un bērnus izperina un pasauls meža pīļu un citi ūdens putni; viņa lielums iznes 14 kvadrātverstes; 2) Liepājas ezars, kas 30 kvadrātverstes liels; 3) Tosmarres ezars, 12 kvadrātverstes liels, kura atteka ieiet Liepājas ezarā, un 4) Dorbes ezars, 8 kvadrātverstes liels. Starp Dorbes un Tosmarres ezariem stāv vēl maz ezars pie dižas Tāšu muižas. Kad godīgam lasītājam tīk ezarus ar lieliem kungiem salīdzināt, tad var upes atkal par viņu gaspažām turēt. Dorbes ezaram viena pate gaspaža, Vartajes jeb labāki Dorbes upe, kas apakš Kalētes ne tāli no leišu robeža ceļās, bet Liepājas ezars ir pagāns, kam pulku sievas, pirmā līgaviņa ir Tosmarres atteke, ar to nav ar mieru, vēl paņem Grobines upi, ko arī Ālantu sauc, un kas no tā maza ezara pie dižas Tāšu muižas ceļās, tad atkal Otanku, Gavezes pagasta meitu, bet īsta gaspaža tam ir Bārtava, tā leitene un mežniece būdama, savam kungam dod darba papilnam, pavasarā viņu uzpludina, pate pie Bārtavas un Nīces pārplūzdama un dažu skādi darīdama, ir baļķus un malku iekš plostiem atvezdama, tos savam kungam uz platu muguru liek, lai nes uz Liepāju. Kā jau laba gaspaža, neļauj savam kungam vaļas vēl piektu sievu ņemt, proti Pāpes ezara atteku, ko Doseli sauc, bet pate to papriekšu tā sakot aprij. Bārtavas kaimiņiene, Svēta upe, šķīsta jumprava būdama, atgriežās no viņas nost un nemaz ar ezariem ielaizdamies, savu meitas godu viena pate uz jūru aiznes. Bet lai paliek smiekli pakaļ, mums mūsu darbs ir jāstrādā. Apriņķa lielums iznes 40 kvadrātjūdzes un 12 kvadrātverstes. Mežu grunte ir tik pat liela kā lauku grunte, un visvairāk tai smiltainā gabalā atronama, it īpaši Rucavas meži lieli un izslavēti. Pļavu grunte ar sūdajiem stāv kā 4 pret 3. Iedzīvotāju pavisam 27260. Muižu 53; baznīcas kungu muižu 10 un māju 2137. Pēc tiesas grāmatām šinī apriņķī izsēj: 

Kviešu (jeb pūru) 2100 pūrus; 

Rudzu – 26844 pūrus; 

Miežu – 12867 pūrus; 

Auzu – 14060 pūrus. 

Pilsātu ir divi, Liepāja un Grobine [...]. Pie Dorbes vecos laikos arī mūrēta pils bijusi, bet maz gružu un mūra gabali no tās atlikuši. Grobines pils tagad arī sagruvusi, lielkunga laikos te vēl varēja dzīvot iekšā. Pie Grobines baznīckunga Kullu mājām divi kalni stāv savrup, to vienu sauc Pilskalnu un te var būt pagānu laikos arī pils stāvējusi, jo vecās grāmatās daudz ko lasa no stipras pils, kas pagāniem pie Grobines bijusi, tas otrs kalns ir vecs kapsēts. Pie Vartajes un Virges redz vecus valnus, te notike dažas kaušanas un it īpaši Vartajē bij pagānu pils. Šinī un viņa pus Palanges stāv arī divi kalni, to vienu sauc Birutu un to otru Ollenderu mici, pie abiem kuģinieki tagad zīmes ņem par jūru braucot. 

Kad lēti var gadīties, ka tām godinājamām pagasta tiesām vienai pie otras jāraksta, tad mēs to šeitan izteiksim, kurās muižās pagasta tiesas ieceltas. Iekš Grobines pilskunga apriņķi ir 30 pagasta tiesas, proti: 

Bunku muižā (Funkenhoff) 

Cenkonē, dižā, ko arī Leijas soģa muižu ir Lecenta muižu sauc (Perkuhnen) 

Drogē, dižā (Gross-Drogen) 

Drogē, mazā (Klein-Drogen) 

Drogē, vecā (Alt-Drogen) 

Gavezē (Gawesen) 

Grobinē (Grobin) 

Iļģu muižā (Illien) 

Ilmagē, dižā (Ilmagen) 

Isredē, dižā (Fischroden) 

Kapsēdē (Kapsehden) 

Krotē (Krohten) 

Krūtē, dižā (Gross-Kruhten) 

Lānē (Lahnen) 

Lieģu muižā (Leegen) 

Līgutē (Ligutten) 

Medzē, dižā (Medsen) 

Nīcē (Nieder-Bartau) 

Ordangē (Ordangen) 

Paderē (Paddern im Durbenschen) 

Paplakē (Paplacken) 

Pils Virgā (Wirgen) 

Palangē (Polangen) 

Priekulē (Preekuln) 

Rucavas muižā (Ruzzau) 

Saules muižā (Stadtgut Libaushoff) 

Stroķē (Strocken) 

Tāšu muiža, dižā (Telssen) 

Vārvē (Warwen) 

Vērgalē (Virginahlen) 

Vēl jāliek vērā, ka kad grāmatu ar pasti sūta, tad vajaga to vācu muižas vārdu virsū rakstīt, jo to tālāku muižu latviešu vārdi pasteskungiem nav zināmi, un kad daži muižas vārdi daudz muižām ir pielikti, kā par līdzību Kalna muiža – Berghoff, Upes muiža – Bachhoff, Veca muiža, Jauna muiža, Pils muiža, Veca pils, tad pieklājās allažiņ pierakstīt, kādā kirspēlē jeb pie kāda pilsāta tāda muiža stāv, citādi tā grāmata maldās apkārt vien un reti aiznāk uz to īstenu vietu. Ja pie kāda cilvēka grāmatu raksta, kas uz lopu muižu dzīvo, tad arvien tās lielas muižas vārds arī jāpieraksta, jo visu lopu muižu vārdus nevar zināt, ko lēti var saprast kad še piemin, ka 28 lopu muižas par Kurzemi gadās, kam tas vārds Jaunā muiža ir pielikts. 

17.septembrī, Latviešu Avīzes, Nr.38

No Dorbes. Iekš tās izteikšanas no Grobines pilskunga apriņķa Latviešu avīzēs Nr.30 stāv rakstīts, ka Vārtājes upe ieejot Dorbes ezaram. Tas tā nevaid, jo Vartajes upe iet pagalam uz otru pusi iekš Bārtavas upi. Mūsu ezaram ieiet Dorbes upe, kas ne cik liela, Lisses upe, kas jo maza, un vēl trešā labi liela upe, kas nāk no Stroķes muižas robežiem. 

5.novembrī, Latviešu Avīzes, Nr.45

Tiesas sludināšanas

Tā Kurzemes Gubernementa valdīšana 15tā Oktober ar Nr.5873 ir pavēlējusi, pēc tiem no Grobines cietuma izbēgušiem čigāniem Janne Villis un Pricis Sīle, kas zirgu zagšanas dēļ bij saņemti, meklēt. 

19.novembrī, Latviešu Avīzes, Nr.47

No Grobines, 1mā Novemberā

Izgājušā otrdienā (tas bija 27tā Oktoberā) mūsu pusē itin sevišķīgs gaiss bija. Cauru dienu krusas mākoņi no jūras celdamies pārstaigāja un zemīti apbirdināja, bet vakarā ar lielu vēja pūšanu īsti liela krusa nobire, tā ka zeme itin balta palike. Ne ilgi pēc, laiciņš koši rāms rādījās. Bet ap pulksten septiņ uz reizi tāds pērkons spēre, ka muiža trīcēja un visi ļaudis ir no zibina, ir no pērkona rūkšanas stipri izbaidīti tape. Jau visi domāja: nu būs kur iespēris, un tā arī bija. Zibins Grobiņas muižas ērberģī iešāvies, tā ka istabā zēveles smaks bija, bet, paldies Dievam! ne kāda skāde nenotike, jo spēriens bija auksts. Pēc šī vienīga, bet ļoti stipra pērkoņa gaiss atkal rāms palike un pagalam noskaidrejēs. Šī liela rūkšana tapusi pa četrām līdz piecām jūdzēm apkārt pa to pašu laiku dzirdēta. 

1826

11.februārī, Latviešu Avīzes, Nr.6

Pērnajā gadā Grobiņas latviešu draudzē 278 bērni dzimuši, no kuriem 129 puisēni, un 149 meitenes, un 3 dvīņu pāri bija. Laulāti tapa 63 pāri, un iesvētīti 103 jaunekļi, kuru starpā 8 vien grāmatu nemācēja tādēļ, ka tiem vai pie acīm, vai pie ausīm un pie valodas kāda kaite bija. Dievgaldnieki bija 5331 cilvēks, no tiem 10 uz slimības gultu. Miruši ir 72 vīrišķi, 67 sievišķi, pavisam 139 cilvēki. Tad nu 139 vairāk dzimuši, nekā miruši. Pakkas šinī draudzē tomēr bija iegājušas un 2 bērniņi tanīs nomire. Mūsu vācu draudzē 37 dzimuši, 14 miruši, 10 pāri laulāti, un 17 iesvētīti tapuši. Dievgaldnieki 121. 

15.aprīlī, Latviešu Avīzes, Nr.15

No Grobines 2trā Apriļa dienā

Izgājušā svētdienā tape mūsu nelaiķa žēlīga ķeizera Aleksandra pieminēšanas diena ar itin lielu godu mūsu baznīcā svinēta. Pašā baznīcā, altāris, koris un sprediķa krēslis bija pagalam ar melnu vadmalu aptērpti; ķeizera krēslis bija ar melnām un baltām drānām jo jauki pušķots, un nelaiķa valdinieka bilde, košā trūres-apgodāšanā ar cipresu kroni pa virsu, pie tā visai draudzei bija skatama. Pie altāra, ērģelēm, logiem, lukteriem un baznīcas zimzē visapkārt bija trūres-zīmes redzamas un vairāk ne kā simts sveces baznīcā spīdēja. Tie lielāki bērni no visām skolām kirspēlē, vairāk ne simts, īpašā vietā priekš altāra bija sēdināti, un tik labi no puišiem kā no meitām daudz bija pēc trūres vīzes izģērbti. Pēc sprediķa tie ar mācītāju un viņu skolmeisteriem, bez draudzes, vienu īpašu goda dziesmu nodziedāja, un še tape redzēts, ka līdz 30 no šiem bērniem to no rokas raksta papīra jau lasīt mācēja. Kāds prieks tas būs bijis vecākiem! – Šī diena pie mums arī caur mīlestības dāvanām tapa pagodināta, kuras lai še par jauku piemiņu stāv: vecā Iļģu cienīga māte, atraitne no Offenberg, sešus rubļus šķiņķoja, lai par tiem Iļģu skolai par labu grāmatas pirktu. Iļģu pagasts tanī dienā savus nabagus pamieloja, un solīja pie pirmā līķa, kas pēc jaunu kapu vārtu uztaisīšanas rakta tapšoti, vēl naudu samest un nabagus apdāvināt. Gaviezes pagasts bija trīs rubļus sudraba sametis, skolas grāmatas nopirkt. Kapsēdes pagasts savus nabagus ar maizi un pavalgu, drānām un arī ar naudu apšķiņķoja. Medzenieki linu, villu un cimdus, ko sametuši bija, nabagiem izdalīja. No Tāšu pagasta vēl gaidāms, ko darīs; līdz šim 37,5 sudraba kapeiķi no divi vīriem, grāmatu nopirkšanas dēļ, doti. Dorupes un Baidzeles ciemi apņēmās, vienu gaudenu saimnieka dēlu par skolmeisteru likt uzmācīt un to šinīs ciemās saviem bērniem par labu, kamēr dzīvs būs, turēt. Grobines pilsātā ikkatris nabags 24 sudraba kapeikus dabūja un daudz tape namos mieloti. – Lai šīs dāvanas arī ne būtu lielas, tomēr viņas teicamas, jo kas spēj šinīs grūtos laikos un pavasarā daudz dot? 

22.aprīlī, Latviešu Avīzes, Nr.16

No Grobiņas. Mūsu pilsātā ir liela skāde notikusi: jo 26tā Marta dienā mūsu brangā sudmalā, kas ar četriem gaņģiem mala, pašā nakts laikā, tā siena sagruva, kurā velbomi un rittiņi bija. Šī siena bija ļoti augsta un vecos laikos paslikti uzmūrēta, nedz arī labi saklamberēta, tāpēc tā izbuktējās un pēc galā gruva. Visi rittiņi drupās un ir velbomi būs salauzti. Caur to, ka tā grūšana uz lauka pusi notike, neviens cilvēks skādē netape. Bet pilsātam un melderim tā lielākā skāde. Jo no šīs sudmalas arrentes top pilsāta vajadzības izmaksātas, un nabags melderis nu neko nevar pelnīt un viņam vēl daži sirdēsti būs, kamēr atkal varēs savu sudmalu gatavu redzēt un savu maizi ēst. 

30.septembrī, Latviešu Avīzes, Nr.39

No Grobines, 15tā Septembera dienā

Mūsu visžēlīga ķeizera augsta kronēšana arīdzan pie mums tape ar lielu godu un prieku pieminēta. Izgājušā svētdienā (12tā Septembera) liels pulks ļaužu baznīcā sagāje un tur ar pazemīgām lūgšanām Dieva priekšā tam kronētam valdiniekam ilgu mūžu un laimīgu valdīšanu vēlēja. Mācītājs pār Dāvida dziesmu 103, 2.4 sprediķi sacijā, un baznīca, tā zemnieku kā vāciešu draudzē, ar svecēm bija jauki pušķota. Pēc sprediķa mūsu pilskungs visus pilsāta nabagus bija licis saaicināt un tos bagātā maltītē apmieloja. Tie paši nabagi no pilsāta iemājniekiem katris pa 30 kopekiem bija dabūjuši, lai uz augsta ķeizera veselību tos patērātu. Vakarā pilsāts bija ar svecēm pagaišināts; bet viskošākais spīdums cēlēs no mūsu vecas pils mūriem, kuros līdz 40 darvas mucas bija saliktas un iededzinātas. Šo prieka uguni, ko Grobines cienīgs pilskungs bija apgādājis, arī tālumā varēja redzēt, un zemniekiem tas par ilgu piemiņu tās dienas būs, kurā Dievs, pēc Aleksandera atstāšanas, mums atkal labu vietnieku un zemes tēvu piešķīris bija. 

16.decembrī, Latviešu Avīzes, Nr.50

Grobinē, 1mā Decembera

Izgājušā baznīcas gadā ir šinī draudzē pavisam kristīti 284 bērni, no kuriem 43 vācieši. Iesvētīti 119 bērni, no kuriem 18 vācieši; laulāti 71 pāri, no kuriem 14 vācieši; miruši 169 cilvēki, no kuriem 21 vācietis. Cilvēku bakās neviens nevaid miris, un ātrā nāvē tikai divi cilvēki, viens no vācu otrs no latviešu draudzes. Iesvētītu bērnu pulkā seši bija, kas grāmatu neprate, bet tiem bija acu vai ausu kaites, un tik no diviem varēja sacīt, ka tīši nekopti un atlaisti bija. Tad nu 115 cilvēki vairāk dzimuši, ne kā miruši. 

1827

24.martā, Latviešu Avīzes, Nr.12

Grobiņas latviešu draudzē ir pavisam 5545 draudzes locekļi; no šiem 3399 dievgaldnieki, un 2146 vēl bērnu kārtā, jeb neiesvētīti. 

Dievgaldnieku pulkā ir 2318, kas grāmatu māk, un 1081, kas grāmatu nepazīst. Šie vēl vecu laiku ļaudis, kas jauni būdami nemācīti palikuši; jo pie mums jauni ļaudis visi grāmatu mācās, gan skolās, gan arī mājās. 

No tiem 2146 bērniem ir 

928 mazi bērni, kas jaunuma labad nevar vēl mācīties. 

485 tādi bērni, kas Ābecē mācās un bokstāberē. 

682 bērni, kas grāmatās lasa, cits mazāk cits vairāk. 

51 bērni, kas nemācīti paliek, kādas miesas kaites labad. Viņu pulkā ir tomēr kādi 5 līdz 10, kas caur saimnieku vai vecāku vainu nemācīti palikuši. 

2.jūnijā, Latviešu Avīzes, Nr.22

No Liepājas puses, Meiju mēnesī

Šinī pusē, paldievs Dievam, tagadiņ pavasaras laikā ļaudīm un lopiem gan labi klājās. Maizes knapumu gan ciešam, jo daudz saimnieki, kas citos gados kunga klēti nezināja, šinī pavasarā pie magazīnes piedurās. Tomēr lopiņi atkal atspirguši; vasaras darbi top ar lusti uz priekšu dzīti, un Dievs no slimībām un sērgām žēlīgi sargājis ir. Druvas vienādi nestāv; jo smilšu zemē rudzi labāki ziemu izcietuši nekā mālu-zemē, tāpēc mālu-lauki itin labi nestāv. Kuplu svētību gaidam no dārziem, jo koki tik koši noziedēja, ka retā gadā. Jau uz ķezberu (ķiršu) un plūmu kokiem var bagātus auglīšus redzēt, un bumbēru koki, kā ābeles arī gan sola augļus nest. It liela luste pie bitēm šinī gadā. Tās nevien labi par ziemu mitušas, bet tagad jau sāk spietus (bērnus) laist. Tā Durbes pusē vienam kungam Apriļu beidzot, jau esot jaunas bites bijušas, un Grobinē 14tā Meiju dienā arīdzan spiets ir saņemts tapis. 

Grobines draudzē četri cilvēki ir nelaimē krituši. Viens ģēģeris dīķī noslīke, gulbus izdzīdams; viens vīrs caur upi jādams tanī slīcis radās; viens puisis no labības bēniņa spīķerī nokrizdams, labībā noslāpe, un mazs bērns no divi gadiem akā bija iekritis. 

14.jūlijā, Latviešu Avīzes, Nr.28

Visiem nožēlots, otrā Juliusa dienā, Grobines cienīgs meža kungs von Vietinghoff, pēc itin īsas slimošanas, nomire, un no daudz cienīgiem kungiem, bet arī no visiem viņa mežasargiem, kas zārķi nese, lielā godā un ar neskaitāmām asarām uz kapiem pavedīts tape. 

15.septembrī, Latviešu Avīzes, Nr.37

No Liepājas puses 4tā Septembera dienā

28tā Augusta dienā cienīgs lielskungs Aleksanders no Wirtemberg Liepājas pilsatā atbrauce. Šis augsts kungs, mūsu ķeizara mātes brālis būdams, īpašu valdīšanu tur par visiem zemes un ūdeņa ceļiem krievu valstī. Arīdzan Ventes izrakšana un Kurzemes osti apakš viņa uzraudzīšanas stāv, un viņš atnācis bija, pārraudzīt, kas pie Ventes un Liepājas osta ir strādāts tapis. Šis lieskungs (ercogs) bija kādas dienas Tadaiķu muižā, kas tam arī pieder, pakavējies, un Liepājā atnākdams, ar lielu godu sagaidīts un uzņemts tapis. 

Pirmā Septembera dienā tas uz Ventespili un Kuldīgu nobrauce, un daudz labas vēlēšanas to godam pavadīja. Jo viņš Liepājas pilsatam to jauku un brangu ziņu atnese, ka uz cienīga ķeizara visaugstāku pavēlēšanu, no Ventes uz Liepāju arīdzan ūdens ceļš, jeb laivu-grāvis (ko kanāli sauc), tapšot izrakts, un ka šis caur Embūtes, Durbes un Grobines kirspēlēm iedams, Seppes, Durbes un Tāšu ezarus aizņemšot. Nu liepājnieki var cerēt, ka tie no poļu un leišu zemes precēm arī ko dabūs, un ka viņu andele, jeb kupčošana vairosies un celsies. 

20.oktobrī, Latviešu Avīzes, Nr.42

No Grobines, 16tā Oktobera dienā

Šinī pašā naktī Grobines kirspēlē, Talšu pagastā, lielais Naģu krogs, pie paša lielceļa malas nodedzis, tā ka kroga saimniekiem arī it nekas nevaid palicis. Kā dzird, šī nelaime esot caur ceļa vīru pīpošanu un kaušanu notikusi. Tā lieta jo brīnišķa un sveša rādās, ka pašā svētā naktī pasti uz ceļa radušies. Vai tad tie to svētu dienu ne gribēja svētīt, jeb vai tie, Dieva un ķeizara pavēlēšanām pretim, ir pa svētu dienu uz ceļu izdzīti bijuši? 

Citas sludināšanas

Ka tai 14tā Novembera dienā šī gada uz to dzimtsmuižu Ilģes, klāt pie Grobines, viena ūdens un viena vējasudmala, tā ka arīdzan daži pie lielceļiem stāvēdami krogi, vai par vienu vai daži kopā uz ārenti jeb pēc citas norunāšanas tam vairāksolīdamam taps izdoti, tas šeit tiem, kam patīk tos uz ārenti ņemt, top zināms darīts. 

27.oktobrī, Latviešu Avīzes, Nr.43

No Grobiņas. Tas uguns, ar ko Naģu krogs aizgājis, ne no ceļa vīriem cēlies, kā tas pirmā ātrumā daudzināts tapa, jo tanī naktī neviens ceļa vīrs šinī krogā nebija gulējis. Tāpēc jādomā, ka blēžu rokas šo lielu nelaimi padarījušas; jo kroga saimnieki agri bija apgūluši un visas lietas papriekš labi apkopuši. Tomēr nodeguši nabadziņi jo mierīgu sirdi turēs savās grūtās bēdās, nekā tas niknais posta darītājs savas bezdievības laimēšanā. 

1.decembrī, Latviešu Avīzes, Nr.48

No Grobines, 26tā Novembera dienā

Izgājušā trešdienā tape tā nelaiķa cienīga Offenberga kunga nobālušas miesas ar pienākamu godu, Iļģu kungu velvē glabātas. 

Šis augsts kungs bija viduvējs no trīs brāļiem, un pēc vecākā un jaunākā brāļa miršanas viens pats atlicis. Viņš vienumēr Jelgavā dzīvoja, kur viņa košais nams un jo košāks dārzs visiem cilvēkiem pazīstami, un 53 gadus, tā citkārtīgam Kurzemes lielkungam, kā arī visiem krievu ķeizeriem dienējis, kas pār Kurzemi valdījuši. Liels bija tas gods viņa taisnas un labuma pilnas dzīvošanas, un neapnicīga viņa dzīšana līdz pēdīgai stundai to darīt, kas tam pienācēs. Viņš nomire kā prezidents tās augstākās Kurzemes tiesas, ko Oberhofgericht sauc, un bija ar daudz goda zīmēm no ķeizeriem un ķēniņiem pušķots. Viņš 76 gadus vecs tapis pēdīgos gados arī prezidents tās Komitetes bija, kam tā gādāšana par zemnieku skolām uzdota. Uz Iļģiem tāpēc tape vests, ka te jau visa viņa cilts mierā dus. Viņa līķis tape Grobines baznīcā nolikts, un no tejienes no muižniekiem iznests, un ar lielu godu uz kapiem pavadīts, kur Iļģu uzraugi un goda vīŗi to velvē ienese un tad īsu latvisku runu paklausījuši, ar asarām no viena kunga šķīrās, kura cilti Iļģu ļaudis vienmēr ar godīgu paklausīšanu mīlējuši. 

1828

8.martā, Latviešu Avīzes, Nr.10

No Kurzemes Gubernementes valdīšanas ir tā pasludināšana izlaista, cik ikkatram, kas pie tām pilsētām Jelgavas, Liepājas, Kuldīgas, Tukumes, Jaunjelgavas, Jēkabstata, Grobines vai Piltenes pierakstīts ir, par šo 1828tu gadu kroņa nodošanas ir jāmaksā; proti: 

Gubernementes rentmeisteris Wickmann. 

Siktērs Hacker. 

5.aprīlī, Latviešu Avīzes, Nr.14

No Grobines, Merca galā

Priekš divi nedēļām Grobines mežā briesmīga slepkavība notikusi. Leišu godīgs žīds, savus linus Liepājā izdevis, ar nopirktu zāli un rubļu pilnu naudas maciņu atkal uz mājām brauc. Tam bija divi leišu pasti līdz. Dubeņu krogā paēdis, viņš pie vecāka un stiprāka leiša iesēžās ratos, un kulbu liek uzvilkt. Otrs leitis, jauns zēns, ar tukšiem ratiem brauc priekšā. Trīs verstes braukuši, ļautiņi sadzird ka tumsā brāž, un domā: jauns leitis būs pie koka vai celma piebraucis. Bet kas dos? Tam nabagam bij slepkavi uzkrituši un pašā pirmā sitenī uz galvu, to bija nosituši. Nu šie žīdu izrauj no otriem ratiem ārā, to ievelk mežā, tam naudu atņem, un arī nežēlīgi galvā un vaigā sakāvuši to mirušu mežā pamet. Leitim, kas ar žīdu brauce, arī viens piemetās, bet šis, kulbes apakšā paslēpts, ar savu pātagu no abām pusēm atkaudamies, un zirgus stipri dzīdams, slepkavam laimē izbēg, un krogā notop, kur nu visu nelaimi stāsta. Gan nu ļaudis izgāje meklēt, bet vairāk ne atrade, kā to nosistu jaunu leiti, un žīda mēteli, kas asiņains, lielceļā gulēja. Pats žīds ne bij atronams. Šis nabadziņš tomēr ne bij miris, bet atkal pamodies, līdz vienām mājām, Dubeņciemā, četrrāpu novilcies, kur atrasts, uzņemts un pakopts tape, līdz kamēr tiesas kungi un dakteri uzgāje. Nabags žīds, gauži sasists un ciezdams, vēl dzīvs; bet Dievs zin, vai izcietīs; viņš nemaz, ne no sava braukuma, ne no tās slepkavības nevar atcerēties un ne ko nespēj izteikt, kas tos slepkavas nozīmētu; tāpēc šie briesmīgi ļaundarītāji līdz šim vēl nevaid panākti un atrasti. Bet vai Dievam savā laikā izbēgs? 

12.aprīlī, Latviešu Avīzes, Nr.15

No Grobines, Merca mēnesī

No mūsu apriņķa tiesas divi locekļi pie Dieva aizgājuši. Papriekš nomire zemnieku piesēdētājs, Tammuža Miķelis, no Nīces pagasta, kas trīs reizes par piesēdētāju pie šīs tiesas izvēlēts, gan drīz deviņus gadus šinī goda amatā stāvējis, un arvien taisna un gudra vīra slavu pelnījis bija; un šinī mēnesī, 5tā Mercā, aizmiga mūsu mīlēts un cienīts miera kungs, Jannis no Medem, 46 gadus vecs. Šis bija 23 gadus, kā pils tiesas asesieris un apriņķa tiesas miera kungs savai tēva zemei godam dienējis, un ne vien no savas atraitnes un saviem bērniem, bet arī no daudz radiem un draugiem sirsnīgi top apraudāts. 

17.maijā, Latviešu Avīzes, Nr.20

Tas neganta slepkava, kas Grobines mežā žīdu aplaupījis un Leiti nositis, ir, paldievs Dievam atrasts tapis. Citā reizē jo vairāk no tā teiksim, kad ir viņa biedrus zināsim. 

No Grobines, 9tā Meija dienā

Izgājušā svētdienā pulksten divi pēc pusdienas, tās košas Iļģu sudmalas ir nodegušas. Vēl vācu baznīca nebija pagalam, kad Grobinē jau sadzirdēja Iļģu sudmalas degam. Tūlīt pilsāta sprice tapa aulekšos novesta, un pulks godīgu namnieku, zemnieku un citu ļaužu aši pakaļ devās, bet uguns jau bija jumtu pārņēmis, un viss, kas no koka bija, līdz pašiem vellbomu galiem ugunī aizgāje. Caur to kungam, pagastam un nabaga sudmalām gan liela skāde notika. Tik tā bij laime, ka vējš to uguni ne uz citām ēkām virsū nese. Tie pilsāta iemājnieki par viņu stipru un godīgu pūlēšanu pie sprices un dzēšanas darba lielu pateicības un slavas pieminēšanu ir pelnījuši, un to šinīs avīzēs līdz ar tiem citiem labsirdējiem ļaudīm dabū, kas no baznīcas pāriedami, pie palīga un glābšanas bez kūtrības tikuši strādāja. 

14.jūnijā, Latviešu Avīzes, Nr.24

No Grobines puses

Mēs vienas plūdas gan drīz vēl nebijām palaiduši, kad jau citas uzgāje, kas tik pat lielas bija, kā pirmējas. Sestā padesmitā Meiju dienā ap pašu dienas vidus laiku sāce no visām pusēm pērkoni mākties, un ne ilgi, tad tie tā rībe un dūce, ka septiņas stundas apkārt ne viens pats acumirklis nebija, kurā pērkons ne būtu graudis. Tad pie mums tāpat bija, ka svešās zemēs kalnu starpā teic esam, proti ka pērkonu atskaņa tā vairojās, ka viena paša rūkšana vien top dzirdēta. No visām pusēm zibeni izšāvās, un visas debes malas rūktin rūce. Pie ta klāt stipras lietus straumes ar krusu nogāzēs, un mūsu upes atkal tā pieplūde, ka atkal visas lankas par ezariem, un visi lauki nearami palike. Tie apsēti dīķi noplūde, tie žogi un ceļi tape pārrauti, un visi darbi dārzos un laukos ļoti pakavējās. Lielākais ūdens starp Liepājas un Grobines bija, un tāpēc tik ātri nenotecēja, ka pēc šīs dienas vēl citi pērkoni bija, kas to ūdeņa pulku vairoja. Lejas pļavām šī uzplūšana tiešām ne būs ģeldīga. 

15.novembrī, Latviešu Avīzes, Nr.46

No Grobines puses. Oktobera galā

Grobines kirspēlē ir viens krogs, Lubu krogs saucams, kur vācu saimnieki iekšā. Šiem bija meitenīte no 7 gadiem, rāms pamuļķis, un pakurlis bērns, ko no sirds mīlēja. Šis bērniņš no rīta celdamies un apģērbies laukā iziet, vai ogas raut, vai apskatīties, un vairs nenāk atpakaļ. Vecāki gan sauc, meklē, un darbojās, bet bērns ir un paliek nost. Nu pie pils tiesas iet; šī tiesa nekavēdamies stellēja ļaudis pie uzmeklēšanas un cienīgs Grobines kungs arī no sevis kādus 40 cilvēkus raidīja, visas meža malas izmeklēt, bet nabags bērniņš bija un palike nost. 

Šis notikums māca, cik ātri noskumšana var vecākiem uziet no mīļiem bērniem, un cik rūpīgi uz tiem vajaga vaktēt, lai skādē ne top. 

6.decembrī, Latviešu Avīzes, Nr.49

Izgājušā Septemberā no Grobines mācītāja Kūmes mājām darbu meita, Ilze vārdā, izbēgusi. Tā ir pie 32 gadiem veca, kupla no auguma, sarkana no vaiga, un kašķaina pie galvas. Kad šī meita nagus nevar saturēt, un arī zādzības dēļ ir izmukusi, tad viņas bēgšana še top zināma darīta, lai ikviens sargās tādu zagleni pieturēt, bet to labāki tur nosūta, kur pieder. 

Grobinī 20tā Novembera dienā 1828. No muižas policejes puses. 

13.decembrī, Latviešu Avīzes, Nr.50

Pēc zemnieku likumu grāmatas 206.panta mūsu Kurzemē tie apriņķu tiesu locekļi, divi no muižnieku kārtas un viens piesēdētais no zemnieku ļaužu kārtas pie ikkatras apriņķa tiesas no jauna izlasīti un apstiprināti tapuši, kuru vārdus mēs šeit saviem lasītājiem zināmus darām. [...] 

9) Pie Grobines apriņķa tiesas: 

Tas līdzšinīgs apriņķa tiesaskungs kambarkungs un dzimtskungs no Ilgenes von Offenberg. 

Tas mieruspriedeis Otto von Nolde. 

Tas piesēdētais no ļaudīm Pēke Jēkab. 

1829

17.janvārī, Latviešu Avīzes, Nr.3

Izgājušā gadā Grobiņas zemnieku draudzē ir dzimuši 235 bērni, no kuriem 124 puiši, 111 meitiņas bija. Salaulāti tape 50 pāri. Pie Dieva galdu piestājušies 4986 cilvēki. Slimības gultā tape 5 ar svētu vakarēdienu iepriecināti. Iesvētīti ir 90 jaunekļi (39 puiši un 51 meitas). Miruši 92 no vīrišķu, 76 no sievišķu kārtas, pavisam 168 cilvēki, kuru starpā 6 cilvēki ātru un nelaimīgu nāvi redzējuši. 

Vācu draudzē piedzima 36 bērni, tape 8 pāri salaulāti, 12 jaunekļi iesvētīti, 144 pie Dieva gala, un 8 slimības gultā iepriecināti, un 29 kapā glabāti. 

Tagad mūsu pusē gan visiem labi klājās, jo no lipīgām slimībām neko nedzird un daudz nemirst. 

Pašā jauna gada svētvakarā Medzes sudmaļa krogs nodedzis ir. Tas pie tās lielas salnas, ko tobrīd redzējām, jo lielāka nelaime nabagiem bija. 

31.janvārī, Latviešu Avīzes, Nr.5

Grobines baznīcas kunga pagastā uz nākošiem Joreniem var vienu namiņu ar dārzu, ar pusotras pūru vietas zemes katrā dārzā, un pļavas stūriņiem uz nomu dabūt. Šis namelis kādam amatniekam ļoti der, kam pārs lopu ir, un kas prot zemi kopt. Dēļ šīs nomas pie paša Grobines mācītāja var izklausīties un saderēt. 15tā Janvāra dienā 1829. 

29.augustā, Latviešu Avīzes, Nr.35

Tanī naktī no 19tas uz 20tu Setembera no tā pie Grobines brīv-slūzes būdama aploka viens zirgs nozagts tapis. Šim zirgam, kas ērzelis un cetortā gadā vecs bija, ir pilnīga klepera augums un kreisā pusē tas bokstābis M iededzināts. Viņš tumši rauds no spalvas un viņa krētis treijās blektīs sapinušies. Tā zādzība ir no žīdiem notikusi, jo kad tiem pakaļ dzinās, tad tie vienu dzeltanu zirgu aizskrejot pametuši; un tā kā pēdas rāda, tie zagļi ir Aizputes ceļu uzņēmuši un šinī pilsātā bijuši. 

Ikviens godīgs cilvēks top lūgts, šo zādzību vērā ņemt, un cik spēdams, pie zagļu piedzīšanas un zirga dabūšanas palīdzīgs būt. Tam, kas manim to zagtu zirgu atkal vai rokā atdod, vai itin skaidri parāda, kur viņš ir dabūjams, top pieci sudraba rubļi par pateicības algu solīti. 

Grobinē 23šā Augusta dienā 1829. J.D.Miram, Grobines sudmalis. 

1830

23.janvārī, Latviešu Avīzes, Nr.4

No Grobines. Šinī draudzē izgājušā baznīcas gadā dzimuši 239 latviešu, 36 vācu bērniņi, pavisam 275; laulāti tape 57 pāri latviešu, 10 pāri vācu draudzē, pavisam 67. Iesvētīti 132 latviešu, 18 vācu bērni, pavisam 150. Dievgaldnieki bija 4979 no arāju, un 157 no vācu kārtas, pavisam 5136. Miruši ir 184 no latviešu, un 34 no vācu draudzes, pavisam 218 cilvēki. Tomēr 57 vairāk ir dzimuši ne kā atstājuši. 

21.jūnijā, Libausches Wochenblatt, Nr.50

Brīdinājums 

Kā zināms, ceļš no Jelgavas uz Liepāju iet cauri Grobiņas pilsētai, tomēr pirms Grobiņas pa labi atrodas neliels, galvenokārt Iļģu muižas zemnieku ērtībai ierīkots, ārpus jebkādas jurisdikcijas, cauri Iļģu Birzmuižas pusmuižai ejošs meža un satiksmes ceļš ap Grobiņas pilsētu. To lieto arī citas personas, kas to ļaunprātīgi izmanto, uz šī ceļa ierīkotos nepieciešamos vārtus, par lielu apgrūtinājumu Birzmuižas pusmuižai un apkārtējiem Iļģu zemniekiem, braucot atver un arī atstāj vaļā. 

Iļģu muižas administrācija, kurai jau iepriekš muižas pārvaldnieks un pie minētā mazā ceļa dzīvojošie zemnieki bija cēluši prasību visus tos, kas pa šo nelielo ceļu brauktu bez vajadzības, apcietināt, atkārto šo draudu visā nopietnībā un tādēļ uz to vērš publikas uzmanību: lai tā turpmāk nenotiktu un, ka tie braucēji – jebkāda veida un bez izņēmuma –, kas dodas caur šo minēto mazo ceļu un jebkurš, kas atstāj šo brīdinājumu bez ievērības, var tikt pakļauts arestam un soda naudai. – Tā visiem ir dots zināt, lai izvairītos no jebkādas nezināšanas. 

1831

15.janvārī, Latviešu Avīzes, Nr.3

No Grobiņas. Nodzīvotā gadā ir šinī latviešu draudzē 218 bērni kristīti, kuru starpā 4 dvīnīšu pāri; iesvētīti tape 115 bērni, gandrīz visi grāmatnieki, jo deviņi vien nemācēja lasīt; salaulāti tape 70 pāri; pie Dieva svēta galda piegāje 5115 cilvēki, un 10 no tiem bija slimnieki; miruši ir 190 cilvēki, un divi no tiem ātrā nāvē. Vācu draudzē tape kristīti 34 bērni; iesvētīti 15 jaunekļi; pie Dieva galda bija bijuši 124 cilvēki, no kuriem 3 slimnieki; laulāti tape 13 pāri, un miruši ir 17 cilvēki, tā kā visā Grobiņas draudzē 45 cilvēki vairāk dzimuši nekā nomiruši. 

24.janvārī, Libausches Wochenblatt, Nr.7

Grobin

Šā gada 12.janvārī Leipcigā uzņēmēja Kustner pirmoreiz redzētā un 16.janvārī novērotā komēta jau iepriekš manīta pie mums, jo tieši pirms jaungada (pēc vecā stila) to pirmais redzējis Grobiņas uzņēmējs Krampes kungs. Diemžēl apmākusies debess no rīta neļāva veikt novērojumus, un arvien agrākā rītausma padarīja viņas novērošanu ar neapbruņotu aci gandrīz neiespējamu.

2.jūlijā, Latviešu Avīzes, Nr.27

Ziņa 

Kad Gaviezes pagastā (Grobines kirspēlē) jauna skolmeistera vajaga, tad Gaviezes cienīgs dzimtskungs spriedis, šo amatu tam uzvēlēt, kas pie turējamas pārklausīšanas kā labāki mācīts un pār citiem saprātīgs vīrs rādīsies. Tāpēc še top zināms darīts, ka visi tie, kas vēlētos skolmeistera goda amatu Gaviezē uzņemt, ar savām atestātēm vai Gaviezes muižā, vai piemanim var meldēties, un ka tiem pirmā Septembera dienā šī gada Gaviezē jāsanāk, kur viņi, cienīgam kungam un pagasta priekšniekiem dzirdot, no manim taps izmeklēti un pārklausīti. No viņiem taps jautāts, vai jaunu skolas bokstābierēšanu prot, vai labi māk lasīt un meldējas dziedāt, vai no bērnu mācības un Bībeles daudz ko zin, un kāda viņu rakstīšana un rēķināšana. Raudzīts taps, vai to, ko paši māk, arī prot bērniem stāstīt un jautāt, un kādi viņu dzīvošanas tikumi. Kas labāki mācēs, tas taps pieņemts. Šī ziņa tādēļ top pie laika dota lai ikviens, kas pēc šīs vietas kārotu, zinātu sataisīties. Vieta laba, pagasts gudrs un dievabijīgs, bērni pie skolas būšanas raduši, tāpēc arī labs skolmeisteris vien te var ģeldēt un iztikt. 

Grobines baznīcas kunga muižā, 25tā Juniusa dienā 1831., Dr.Kriš.Fridr.v.d.Launitz 

1832

7.janvārī, Latviešu Avīzes, Nr.1 

Grobiņas Latviešu draudzē izgājušā baznīcas gadā ir dzimuši 122 puiši, 135 meitiņas, pavisam 257; iesvētīti 55 puiši, 77 meitas, pavisam 132; no šiem tikai seši grāmatu nepazine, un kādi četri vairāk nemācēja, kā bokstābierēt; laulāti tape 67 pāri. Dievgaldnieki bija 5216, no šiem 9 slimnieki, miruši 99 no vīrišķu, 103 no sievišķu kārtas, pavisam 202. Grobiņas vācu draudzē piedzime 13 puisēni, 23 meitiņas, pavisam 36; iesvētīti tape 15 jaunekļi; laulāti 7 pāri; dievgaldnieki bija 153 un miruši tape pieteikti 14 cilvēki. 

11.augustā, Latviešu Avīzes, Nr.32 

Nāves piemiņa 

Grobines cienīgs mācītājs, prāvests un konsistoriālrāts Dr. Krišjāns Vridriks von der Launitz, 19tā Jūli mēneša dienā ir nomiris. Liels žēlums par viņa nāvi visiem viņa gaišiem draudzes locekļiem, kam viņš gaišuma devējs un izdalītājs ir bijis allažiņ. – Arī šām avīzēm nu nozūd viens visu rūpīgais kopējs, kas vēl pat grūtā guļā vārgodamies, mīļi uz tām domāja un priekš tām rakstīja. – Bet tā jau bija viņa svēta dzīšana, ka viņš latviešu tautai mācību un gaišumu deve cik vien spēdams. Priekš saviem mīļiem latviešiem un skolas bērniem viņš sarakstīja labas, īsti derīgas grāmatas, arī 40 dziesmas, kas jaunā dziesmu grāmatā ieliktas. Un lai mīļi latvieši labi saprastu augstu ķeizerisku tiesu pavēlēšanas, tāpēc viņš tās ar lielu rūpēšanu tulkoja. Savu draudzi viņš vienumēr pie tā piespiede, kā bērnus būs mācīt, un to mācības pamatu tā iegruntēja gan skolās gan mājās, ka uz tiem pēdīgiem gadiem ne lēti kāds bērns vēl radās, kas pie iesvētīšanas nācis, ne būtu it labi izmācīts bijis lasīšanā. Skolmeisteriem pats ierādīja rakstīšanu un rēķināšanu, un vēl daudz citiem jauniem cilvēkiem, kas pēc tā dzinās. – Arī cienīgiem kungiem viņa vārdi gan labi patike, un no viņa runām citas ir drukātas tapušas, visiem lasītājiem par prieku. Žēl gan patiesi būs visiem avīžu mīļotājiem, ka viņa vārdus še vairs ne atradīs. Bet pavisam viņa draudzes locekļi pēc viņa sēro, kuriem to svētu mācības mantu īsti izprate pasniegt, un kam padoma devējs uz labu bija iekš katras būšanas. 

Pie tās kummisiones priekš skolas iecelšanas Kurzemē viņš daudz strādāja, arī pie baznīcas tiesas lietām darbojās neapnicis par visu to laiku, kamēr par baznīcas tiesas piesēdētāju bija. Nu Dievs viņu ir saucis no viņa darbošanām, vēl, pašos labos gados, jo viņš vēl neva 59 gadus vecs tapis. Tam stipram vīram uznāce paslēpta vārgšana iekšās, ta dzīvība vēl atturējās pāri gadus, dakteru gudrība gan kope un glābe, bet kamēr priekš lieldienas viņš jaunekļus pārklausīja, jau pavisam piespiests tape, un nespēje vairs baznīcā nākt, pie kuras 38 gadus par mācītāju bijis, papriekš savam tēvam par palīgu, un tad 22 gadus un 8 mēnešus viens pats. 

Viņs ciešana bija pārlieku grūta; bet redzēdams, ka nevarēja vairs vesels tapt, viņš savā ticībā atdrošinājās, ņēma Jezus vakariņu uz gultu gulēdams, lūdze gauži Dievu, un gaidīja savu stundu, tos savējus ar mīļiem un svētiem vārdiem drošinādams. Pati miršana viņam bija viegla, jau gana sāpes izcietušam. – Divi desmit trešā Jūli mēneša dienā viņa bēres tape turētas, un tā iztaisītas, kā pats bija vēlējis. Sestdienas vakarā pulksten 10, muižas ļaudis un kopēji to līķi cēle, un novede uz baznīcu. Caur Grobines pilsētu izbraucot, atradās visi logi ar svecēm un jaukām puķēm izpušķoti, un liels pulks ļaužu kas pavadīja, un baznīcā gaidīja. Baznīca spoži spīdēja tumšā nakts laikā, un birģeri to zārku priekš durvīm sagaidījuši, to līdz altārim aiznese. Nu dziedāja dziesmu, un Dorbes latviešu mācītājs noturēja vakara lūgšanu. – Otrā dienā pēc pusdienas sabrauce kādi 70 cienīgi un augsti kungi, lūgti un nelūgti, no tāluma un no klātuma, visi to nelaiķu godādami, arīdzan 8 mācītāji. Tad Dorbes vācu mācītājs sacīja līķu sprediķi vāciski, un pēc viņa Apriķu mācītājs latviski draudzi pamācīja. Kamēr dziesmu dziedāja, divi cienīgi kirspēles kungi, divi mācītāji, divi pilsētas rātskungi, un divi latvieši to zārku nese līdz baznīcas durvīm, un nolike uz bēri. Astoņi birģeri to cēle, un nonese līdz kapsētas vārtiem, un atdeve savu dārgu nastu tiem desmit mācītāja saimniekiem, kas to pie kapu nolike. Nu vēl Liepājas latviešu mācītājs sacīja līķu runu vāciski, un Dorbes mācītājs latviskā valodā. Tad viņu nolike gulēt kapā, ko viens mīlīgs kungs bija licis izmūrēt, sava tēva kājgalī, un visi gāje klusi uz savām mājām. Bet viņa 10 saimnieki, un viņa muižas ļaudis uz vakaru dabūja katrs vienu sudraba gredzenu par pieminēšanu, ko viņu nelaiķa kungs tiem bija novēlējis. Tie ar asarām šo mīļu dāvanu saņēme, un solīja to glabāt cieņā, kamēr dzīvi būšot. 

Nelaiķa Grobines mācītājam atliek 8 bērni dzīvi ar savu māti. 4 dēli kara dienestā kalpo augstam ķeizeram, visi virsnieku godā; 1 dēls ir Ziemeļamerikā par skunstīgu bildes taisītāju, 1 meita ir izprecēta, 1 vēl mājās, un 1 dēls ir mācītāju amatā mācījies, kam lai Dievs nu palīdz tēva pēdās palikt un staigāt. 

Mes pēc tā nelaiķa atsaucam tos vārdus, ko pats viņš jaunā dziesmu grāmatā ir licis (Nr.477 w.2). 

Gan tava miesa satrūdēs, 

Bet dvēselīte celsies, 

Turp, kur bez gala gavilēs, 

Un jaunu spēku smelsies, 

To, priekš kā debess paklanās, 

Iekš atjaunotas dzīvības 

Ar svētiem darbiem slavēt! 

25.augustā, Latviešu Avīzes, Nr.34 

Grobines un Sareiķu latviešu draudzes nožēlošana pēc cienīga prāvesta Doktor von der Launitz 

Ar noskumušām sirdīm un daudz asarām, mēs tai 23šā Juli dienā mūsu mīlētu un cienītu prāvestu pie miera un dusēšanas pavadījām, kura piemiņu mēs Grobines latviešu draudze ne varam vis aizmirst, ko mēs arī mūsu brāļiem avīzēs izteiksim. Ikkatrs jau gana būs viņa gudri rakstītas grāmatas lasījis, un viņa košas mācības dzirdējis. 

Bet mums, mums grobiņniekiem mūsu padomnieks, mūsu tēvs tagad ir atstājis un pie Dieva nogājis, kura mīlīgu gādāšanu par mūsu dvēselēm mēs atcerēsim, kamēr dzīvi būsim. Vēl jo vairāk godājamas ir viņa košas grāmatas, kuras godam vien pieminamas iraid: 

• Viena liela daļa pie jaunas dziesmu grāmatas, un pie latviešu avīzēm. 
• Kristīgas bērnu mācības izstāstīšana. 
• Jauna skolu ABC. 
• Stāsti no Mārtiņa Lutera. 
• Bišu grāmata. 
• Izteikšana no Liepājas krāšanas lādes. 
• Pamācīšana no rakstīšanas. 
• No brīvestības. 
• Stāsti no krievu tautas un valsts. 
• Ticības apliecība. 

Viņš skolas visos pagastos un jaunas vīzes gudru mācīšanu ieriktēja, par kuru labumu mēs visa draudze apliecinājam un sakam: kamēr dzīvosim, mūsu tēvu ne aizmirsīsim, kas par bārenīšiem gādāja, un visus mācīt piespiede, par svētām baznīcas mācībām, un par skolas darbiem slavējams un nav gana izteicams. Par visam mēs novēlējam mūsu tēvam kapā vieglu un mierīgu dusēšanu, un pastarā dienā priecīgu augšāmcelšanu, un sevi pašus par pateicības parādniekiem nosaucam. 

15.decembrī, Tas Latviešu Ļaužu Draugs, Nr.51 

Ziņas par jaunām grāmatām 

Stāsti no krievu tautas un valsts. Latviešu skolām par labu, un arī jaukas lasīšanas pēc, sarakstīti no Dr.Krišana Vridriķa von der Launitz, Grobines prāvesta un mācītāja, Jelgavā 1829. Pie Jāņa Vr. Steffenhagen un dēla. 94 lapu puses 8niski. Maksā 35.kap. sudraba naudas. 

1833 

10.augustā, Latviešu Avīzes, Nr.32 

Grobines pilsētā 2 žīdēni 19tā Jūni iekš tās upītes, ko vāciski Aland nosauc, mazgādamies noslīkuši, un brīnums! tādā vietā, kur ūdens tikai 2 pēdu dziļš, un kur visi mazi bērni allaž mazgājās. Viens bij 10, otrs 8 gadus vecs. Žīdu skolmeisters pats savus skolas bērnus turp bij pavadījis, un kamēr savu bērnu drusciņ nomazgā, uzskatās tas, un nomana, ka tie 2 puisēni nost. Tūdaļ meklējis, atrade viņš tos seklumā noslīkušus, vienu virs otra gullišus. 

1835 

29.augustā, Latviešu Avīzes, Nr.35 

Citas sludināšanas 

Tanī naktī no 28ta uz 29tu Jūli, tape Grobines vagaram Janne Reinfeldt, Grobines Baggu krogā 2 zirgi, no kuriem 1 brūni rauds 13 gadus vecs, pusmērā, ar mazu strīpu pierē un trim baltām kājām, uz priekšceļiem savilkts, otris lozis, 15 gadus vecs, vienu mēru ar to pirmu un uz kaklu dikti norīvēts, kurā vietā balta zīme rādās, nozagti; kas par šiem zirgiem taisnu ziņu dod, top lūgts, Grobines muižas valdīšanai to pierādīt, kur tas arī savu pienākamu pateicības naudu dabūs. 

1841 

9.janvārī, Latviešu Avīzes, Nr.2 

No Liepājas puses, 14.decembra mēneša dienā 1840 

[...] Dambjus gan mūsu pusē taisa, bet ne priekš brandvīna plūdiem, nē, priekš braukšanas. Kad šo rudeni no Grobiņas uz Liepāju brauca, ko tur redzēja? Krogos brandvīns nepietika, bija šeņķis no dēļiem uztaisīts, un vīri kā skudras apkārt - un šeņķis papriekšu, kur vīriem bija iet. Ko tur taisīja? Uzmeta dambi no paša Liepājas tilta līdz kroņa robežām, puspiektus verstus garu. Tur sāka jaunu ceļu taisīt, tādu šosē ceļu, kāds starp Jelgavas un Rīgas. Zemes darbs jau gatavs, akmiņi arī jau pulkā pie osta malas sakrauti, jo tos zvejnieki drīz ar laivām saved, vajag tikai ezera seklumos brist, tad ceļ ar rokām mērenus akmiņus laukā cik vien grib, un iekrauj laivās. Ar ziemas ceļu pievedīs, kur vajaga, un pēc to jaunu ceļu bruģēs, un tad ar akmiņu smelknēm apkaisīs. Jau tagad it sveša, koša iebraukšana ir Liepājā. Nav vairs jākratās no viena cauruma iekš otra, nav vairs pār bradumiem jāpeld, laiž jau tiešām pa jaunu ceļu. Smilktis gan bija lielas, bet taču sauss un līdzens. Ārpilsētā pie alkšņiem vietām smilšu kalni ir novesti uz ceļu, vietām koši ar velēniem aptaisīti. Ar vārdu sakot, tur ir liels darbs bijis, lai Dievs to līdz pabeigt, un jaunu ceļu gatavu sagaidīt. Un lai Dievs pilsētam to naudu makā vairo! Jo viss ir par skaidru naudu taisīts, un strādnieki pelnīja 25 kap. sudraba par dienu, pašās īsās rudeņa dienās! Kad tikai nebūtu tas šeņķis līdz gājis, tad nedēļas galā gan būtu pusotru rubuļus pārnesuši. 

Bet te jāpiemin, ka pie šī ceļa ne vien pilsētas kungu gudra un rūpīga gādāšana ir jāslavē, bet visai mūsu cienīga žēlīga Ķeizara augsta laipnība, kas visās vietās uz labu palīdz. Pilsētas priekšnieki augstas valsts tiesas lūdza, lai vēlot viņiem tādu ceļu taisīt. Tā nauda gan pašiem vēl neesot, bet domājot to uz parādu dabūt, kad tikai brīv, no braucējiem muitu ņemt. Un redzi, augstais Ķeizars žēlīgi savu ausi uz to grieza, un ne vien savā varā ir sludināšanu izlaidis par visu valsti, kas šo labu liepājnieku padomu apziņo un slavē, bet arī pats visai žēlīgi uz 25 gadiem, katrā gadā 1000 sudraba rubļu novēlējis, lai šo ceļu pareizi uzkopj, un tad ir pavēlējis, ka vienjūga ratus un mazu lietu vedējus bus par velti caur laist, bet par pilnīgiem vezumiem ik no pāru zirgiem būs 3 sudraba kapeikas muitu ņemt, un par kungu ratiem ar 3 un 4 zirgiem daudz vairāk. Tā nu nauda gan sanāks, cik tas ceļš maksā, un katrs labprāt to dos, jo nu viens zirgs tādu vezumu vilks, ko līdz šim knapi ar diviem arāja zirgiem padzina, un nebūs vairs jābaidās, ka noslīks. Nu ir kādi 10 gadi, kamēr Leitis pavasaras plūdos ar visiem zirgiem pašā ceļa vietā noslīka. 

16.oktobrī, Latviešu Avīzes, Nr.42 

No Liepājas. 

Izgājušā otrdienā, 23šā September mēneša dienā, mums liela prieka diena bija. Mūsu jaunais šose ceļš uz Grobines pusi bija pataisīts, un tape pirmureiz iebraukts. Jau sen apnike par ganīklēm caur kulkām un pelcēm braukt, to jaunu cietu ceļu redzošiem. Bet tur arī bija liels darbs, un it brīnums, kā to varēja tik drīz pabeigt. Jo dambis gan jau bija pērn rudeni uzbūvēts, bet tas dziļš sniegs ziemā padarīja, ka nevarēja pie akmiņiem tapt, un tikai maza tiesa bija savesta. Tomēr pilsātas kungi to darbu ar visu spēku dzīdami, gan gudri līdzējās. Pavasarā papriekš tos lielus akmiņus pie ceļa malas aiz Battes kroga sprēgāja, un ar ratiem pievede. Tur arī to visu lielāku akmini netaupīja, kas kā pirts zemes virsū stāvēja, un 15 asis akmiņu no tā izdabūja. Kad tie beidzās, un arī par ilgi gāje akmiņus urbjot un šaujot, tad citu izdomājās. Iekš mazā jeb Tosules [Tosmares] ezara tādi paši apaļi, ar rokām ceļami akmiņi ronās, kā iekš lielā ezara, un pār Tosules upi ir jābrauc pāri. Tad nu pie paša veca tilta dambi no baļķiem un smilšu maisiem taisīja, kas to ūdeni iekš upes divi pēdas cēle, un tad pāri laide. Ar to nu varēja ar laivām braukt, un akmiņus no Tosules ezara pie paša ceļa pievest. Tad nu bija maza lieta, tos uz ratiem kraut un novest kur vajadzēja. Mūsu algādži vēl nemācēja labi akmiņus par smelknēm saskaldīt, bet prūšenieki un žīdi no Varšavas nāce, un to darbu ir padarīja, ir mūsējiem iemācīja. Ar vārdu sakot, viss ir padarīts, un ceļš viscauri gatavs. Dēļ labākas iebraukšanas vēl mazu kārtu mālu un grantu uz tām asām akmiņu smelknēm uzbēre, un nu ceļš ir itin labs, un kāds grobiņnieks jau esot 10 pūrus rudzu ar vienu zirgu uz Liepāju novedis. Jāsteidzās gan, jo tagad vēl par velti pāri laiž, bet jau divi nami gatavi, viens smuks liels nams pie Tosul upes tilta, kur tas muitenieks iestāvēs, otrs pie pilsātas aplokiem priekš vaktiniekiem. Ar pirmu november mēneša dienu sākšot muitu ņemt, un tad arī ceļa likumus sludināšot. Kas tās mokas cietīs, kas līdz šim bija, un to lielu zirgu kaušanu redzējis, tas labprāt to mazu muitu dos, jo tas viņam ar zirgu oderi un ar guļas maksu iekš šeņķēm atkal ienāks. Kas nu nekaitēs vakarā uz mājām braukt, tiešām vien, jeb krogos gulēt. 

Bet man bija jāstāsta, kā to ceļu iebrauce. Pie pašas Liepājas bija augsti vārti taisīti, ar skujām appīti, kam puķu kroņi uzkārti, un smuki kuģu karogi pa virsu lidinājās. Kad nu braucēji atbrauce, un vedēji un kopmaņu jājēju pulks ar brangām mundierēm atjāje, tad vārti atvērās, un nevieni zirgi, nevieni rati iekš Liepājas palike. Burģermeisteri ar 6 pasta zirgiem brauce, arī rātes kungi, tomošnas un visi tiesas kungi, luteru, katoļu un krievu baznīckungi, iekš vieniem ratiem sēdēja skolu kungi, kopmaņu kungi kas pār jūru andelē, un tad visādas kārtas birģeri un kas tik vien bija, citi pakaļ citiem ar lielu stāti un ar muziķi brauce. Pie Tosul upes tiltu nobraukuši, kur tas jauns muitenieka nams ir, visi apstājās, izkāpe, un augsta ķeizara bildi apsveicināja, kas tur uz otriem izpušķotiem vārtiem bija stādīta. Kopmaņu kunga priekšnieks, pats ceļa komisiones vecākais bijis, brangu runu turēja, liepājnieku prieku un cerību stāstīja, un cienīgam žēlīgam ķeizaram augstu godu un pateicību deve par to lielu labumu, ka viņi šo ceļu pavēlējuši taisāmu, un pie tam ikgados 1000 sudraba rubuļus piesolījuši. Nu augstam ķeizaram godu dziesmu nodziedāja, lielu urrā sauce, un tad tie otri vārti atvērās, un nu ceļš bija vaļām, un tūlīt ceļa vīrus pāri laide. Paši kopmaņi ar saviem goda viesiem uz krogu brauce, un lielu maltīti turēja. 

Vēl jāpiemin: tas ceļš 27000 sudraba rubuļus maksājot, un gar abām pusēm uz pavasaru kokus stādīšot, nevien košuma dēļ, bet arī lai ceļš tik daudz neizkalst. 

1842 

15.janvārī, Tas Latviešu Draugs, Nr.3 

Apakš Kapsēdes muižas, Grobines valstī, ne sen meža-sargam māja aizgāje ar uguni caur to, ka veca sieva, vakarā savu ēdienu izvārījuse, bija aizmirsusi uguni izdzēst. Lūk, uz tādu vīzi ne vien visas viņas pašas lietas sadege, bet visa skāde, kas notike, bija 300 rubļus sudraba lielumā. 

1851 

30.augustā, Latviešu Avīzes, Nr.35 

Tai 19tā un 20tā Jūli bija uz šo pusi it liels pērkons. Tāšos pie Grobiņas iespēre pērkons tai 19tā Jūli skolas namā un sadedzināja to it gluži līdz ar skolmeistera mantām. 

Lielā piektdienā (6tā April) uz šo pusi citi uguns grēki bijuši. Rātes krogs pie Liepājas sadege līdz ar krodzinieci un kalponi. Sustas Krīzberģes krogs nodege, kur maz ko izglābe. Kur tā uguns cēlusies, kas to skaidri zin? 

Tā lielā saules aptumšošana kas tai 16tā Jūli bija – tike uz šo pusi it skaidri redzēta. Līdz pulkstens 2 pēc pusdienas bija vēl apmācies laiks, tad sāce skaidroties un pulkstens 3 jau tīrs un rāms, košs laiks bija, tā kā tā aptumšošana ar apkvēpinātām glāzēm bija skaidri un labi redzama. Kad nu mēness saulei priekšā aizgriezās, metās jau patumšs un pēdīgi palike labi tumšs, ka zvaigznes pie debess jau rādījās. Visa daba palike klusa un ar iedzelteni tumšu deķi apklāta, putni dziedāt apstājušies, skrēje it bailīgi savos ligzdos; zirgi, kas bija piesieti, galvas nenolaiduši stāvēja un trekni kungu zirgi it bailīgi atkal apkārt skatījās, ka ir tie ko noprastu no Dieva brīnuma zīmēm. (Rakstītājam gadījās šo lielu saules aptumšošanu Priekules tirgū aplūkot.) Visi cilvēki izskatījās bāli vaigā un citi māju vīri, kas to aptumšošanu papriekš vēl ne bija zinājuši, it bailīgi cits uz citu skatīdamies jautāja: „A re, kas tas,” un piespiedās kungiem, kas apkvēpinātas glāzes rokā turēdami uz sauli lūkojās, klāt, sacīdami: „Ļaujiet man arī, kungs mīļais, tos Dieva brīnumus redzēt.” Bija gan modīgi redzēt – līdz mēness atgriezās nost un mīļa saulīte atkal it koši un skaidri mūsu pļavas un druvas apspīdēja, un jaunu priecīgu dzīvi Dieva dabā modināja. 

1852 

30.novembrī, Latviešu Avīzes, Nr.47 

No Grobiņas puses, 5.November 

Šī gadā ir Dievs mūsu pusē pļaujamu atkal svētījis. Rudzi bij labi un svarīgi, mieži diženi. Labs lietus Jūli mēnesī vēl būtu daudz vairāk miežus atnesis. Auzas labas, zirņi puslīdz, kartupeļi labi un veseli. Siena bagātīgi; tik no dārza saknēm un kāpostiem maz prieka. – Ziemas sēja ne dabūja caur to lielu sausumu laikā uzdīgt, tādēļ arī labi – kā citiem gadiem – ne iezēle. 

Jūli un August mēneši bija sausi, bez liela lietus; tik Septemberī liels lietus nāce. 7tā September sāce pērkons ar lietu, kas līdz 9 dienām notuļi tape dzirdēts, bet ne visai bargs. – 31mā September jau pirmā liela salna uznāce, un 5tā Oktober jau pirmais sniegs uzkrite, kas nu gandrīz atkal pazude; bet 12tā Oktober jau tāds sniegs bija ar salu, ka varēja ar ragūm brangi braukt, un pāris dienas ir puteņi bij, un pēc vel vairāk sniega uzkrite; bet kas ne ilgi ar lietu beidzās. Kā jau šī gadā caur to Oktoberis modīgs un vērā liekams vīrs, ka tam divi jauni mēneši (tai 1mā un 30tā dienā), tā tas arī ir modīgs ar savu gaisu. – Ne ilgi pēc tam snieg un salst atkal un lietus arī ne trūkst. 28tā Oktober bij tādi lieli plūdi, kādus vecie vīri ne atminās redzējuši. Daudz tilti no ceļiem tike noplēsti un ceļi izgrauzti. Vētra liela arī bij klāt, kas atkal jumtus drašķīja un mežos kokus apgāze. Ar 1mo November atkal sals ar sniegu klāt, un – puteņi arī pakaļ. 3šā November no rīta agri sala jau līdz 10 grādiem. – Redzēsim, vai Katrīne Mārtiņa tiltu caur lietu atkal ne sagāzīs. – Tai 30tā Oktober vakarā no 7 līdz pulksten 11 bija jauks ziemeļa gaišums dažādās pērvēs redzams. 

1853 

9.jūlijā, Latviešu Avīzes, Nr.28 

Ziņa par jaunu skolas namu 

Grobines draudzē Tāšu pagastā tape to pirmu December 1852 ar mīļa Dieva palīgu atkal jauns skolas nams iesvētīts. Šinī pagājušā ziemā mums bija 103 bērni skolā; no tiem tape 36 iesvētīti. – Tagad gods Dievam! ir jauns un liels nams uzcelts caur mūsu cienīgu Padures Grāva kungu, un mūsu cienīgas mātes gādāšanu, ko jau sen gadiem viņas cienīgs laulāts draugs Baron no Korff ir domājis savam mīļam pagastam par pieminēšanu likt uztaisīt. Bet kad nu Dieva domas ir un paliek citādas, kā cilvēku domas, un viņš mūsu cienīgu dzimtskungu Baron no Korff caur nāvi no mūsu vidus atņēmis, tad mūsu cienīga māte sava aizgājuša drauga nodomāšanu piepildījusi. 

Gan pēc Dieva gribēšanas pie mums lielas bēdas notikušas, jo tai 19tā Jūli 1851 vakarā pulksten 10 cēlās bārgs pērkoņa gaiss, un iespēre mūsu namā – un aizņēme visu mūsu nabadzību – tā kā mēs kaili un pliki izmukām ārā. – Kad rīts atnāce, tad ne bija nedz maizes kumosiņš nedz arī drānas lupatiņa. Bet gods Dievam! Dievs gādāja. Gan mūsu cienīga māte, un cienīga kontesse mūs apģērba, un paēdināja, gan arī citas kristīgas dvēseles, tā tuvējas, kā tālējas, ir mūsu bēdīgas sirdis iepriecinājušas. 

Tiem visiem saku no visas sirds paldies, un lūdzu Dievu, lai viņs tos visus pasarga no tādām bēdām. 

Tāšu pagasta skolmeisters F.Kārlsson 

1857 

14.novembrī, Latviešu Avīzes, Nr.46 

No Grobines puses. Savus laukus nokopuši un pļaušanas svētkus nosvinējuši, īsi izteiksim saviem mīļiem Avīžu lasītājiem, kā šogad pie mums ar lauka augļiem bijis: Jebšu nu vasara gan sausa un tik reti lietus bijis, tad tak mums labs, svētīgs gads bijis. Rudzi bij diženi; vasarāja gan iesākot rādījās tā sausa laika dēļ vāja; bet – viens labs lietus – laikā nācis – deve spēku augt, un – galā bija labi prāvi mieži. Pūri (kvieši) un zirņi arī labi, un kartupeļi par dažu gadu labāki miltoti un visi – paldies Dievam veseli! Tikai siena bija daudz mazāk, kā pērn, tādēļ, - arī tagad lopi un zirgi jau labi lētāki, kā līdz šim. Kad nu tagad tas rudens tāds īsteni jauks un silts, tad gan varam cerēt ilgāki savus lopiņus ganos dzīt, caur ko ēdamais varēs uztaupīties. Kad maz ēdama, tad arī jo prātīgi mātes lopus kopdamas dzīvos. Tikai bēdas ir ar malšanu; upes un dīķi sausi kā par Jāņiem – un melderiem stāv sudmalas! – Rudens sēja, kas gan iesākot raiba stāvēja, tagad kupla kā biezs zaļš deķis tīrumus apklāj, un sējēja sirdi iepriecina uz labu pļaušanu nākamā gadā. Lai Dievs tik labi par ziemu to izmitina. Cilvēki un lopi – šeit paldies Dievam veseli! 

1858 

5.jūnijā, Latviešu Avīzes, Nr.23 

Jēkabs Pēka no visiem ļoti cienīts un mīlēts, 30 gadus Grobines apriņķa tiesā par piesēdētāju uzticīgs, taisns un laipnīgs bijis, no Dieva ar laicīgu mantu svētīts, tagad tur Grobines (kroņa) muižu uz arendi, un tiesas vietu atsacījis un atstājis. Tas viņam par godu un pateicību ir sacīts un ikvienam, kas kaut kādā būšanā tuvākiem par labu celts, atkal par uzskubināšanu der; lai katrs savā vietā dzenās derīgs būt un kādu reizi savu vietu atstājis, kā Pēka, sirsnīgu paldies un īstu tuvāku mīlestību izpelnīt un dzirdēt var. 

1859 

19.martā, Latviešu Avīzes, Nr.12

Grobiņas. Šī pusē ne vien bērniņi kaklu slimībā, ko vāciski „Rachenbraune” sauc sirge un mire, bet arī – lieli cilvēki, dažs pašos stipros vīra gados savas acis aizdarīja. Tā arī tai 10.Februārī Grobiņas vācu draudzes skolmeisters un ērģelnieks, Kārlis Villis vārdā, šī sērgā, tai vecumā no 30 gadiem un 2 mēnešiem nomire. Divi dienas priekš viņa miršanas viņa 2 gadu dēliņš tam nāvē papriekš gāje, un tur viņā jaukākā saulē – debess priekšā – sagaidīs. 

Laulībā tas ar Annu Odinu pusseptiņus gadus ļoti laimīgi, labā satikšanā un mīlestībā, dzīvoja, un pilnā samaņā laulātai draudzenei un vienīgai meitenei, kas vēl atlike, sirsnīgas labas dienas deve, pēc tam, kad tas papriekš caur svēto mielastu ar savu Kungu Jēzu Kristu bija salīdzinājies – mierīgi un klusi uz krēsla sēdēdams savu garu izlaide. – Īss bij viņa dzīves laiks; bet šī īsā laikā viņš ir diezgan strādājis, tagad savu svētu vakaru sagaidījis – iegājis pie miera. Lai dus saldi tumšā vēsā kapā pie sava dēliņa sāniem, līdz Jēzus viņā lielā dienā to pie debess priekiem modinās! 

1860 

10.martā, Latviešu Avīzes, Nr.10 

Grobiņas pilsatā, kur pērn vācu skolmeisters un ērģelnieks Kārlis Villis nomire, tagad cits, Šāberts vārdā, par ērģelnieku un vācu skolmeisteru ielikts. 

12.septembrī, Baznīcas Ziņas, Nr.19 

No Grobines pilsata ķemmerejas ir, - tāpēc ka tā tanī 7tā un 11tā Maijī šī gadā noliktā uz arrenti izsolīšana, tā pieminētam pilsatam piederīga 20 pūra vietu liela obrota-gabala Lerchenheim uz 12 gadiem vien pakaļ otra, nav notikuse, - cita izsolīšana uz to 16to Septemberi un tā beidzama izsolīšana (Peretorg) uz to 20to Septemberi izlikta. Tie kas šinī lietā grib solīt, top uzaicināti noliktā termiņā Grobines pilsata ķemmerejā nonākt, lai tie to notaisīšanu varētu ieskatīt un savas solīšanas noliktā vīzē izdarīt. 

Grobines pilsāta ķemmerejā, tai 1.Sept. 1860. 

31.oktobrī, Misiones ziņas, Nr.22 

Sludināšanas 

No Grobinas pilsāta ķemmerejas visiem top izsludināts, kas Grobiņas lielas pilsāta mežasarga mājas ar vairāk ne kā 30 pūra vietām uz 12 gadiem no Jurģiem 1861 līdz Jurģem 1873 uz ārenti taps izdotas vairāksolītājam, un ka solīšanas pirmais termiņš nolikts uz 10to otrais uz 14tu Novemberi 1860 pusdienā pulksten divpadsmitos. Tālabad visi tie, kas šinīs termiņos grib līdz-solīt, top uzaicināti, termiņā atnākt pie Grobiņas pilsāta ķemmerejas, un kad dabūjuši zināt, ar kādu kuntrakti šīs mājas top iznomētas, savu solīšanu pēc likumiem izteikt. 

Grobiņas pilsāta ķemmerejā tanī 24.Oktoberī 1860. 

1862 

20.septembrī, Latviešu Avīzes, Nr.38 

Sludināšanas 

Kroņa Grobinas muižas valdīšana te izsludina, ka šinī gadā kroņa Grobiņas tirgus taps celts (būvēts) 18tā Septemberī un 19tā un 20tā Septemberī taps turēts, un ka tirgū tikai kroņa Grobiņas alu brīv pārdot; tādēļ tiem, kas tirgū bodes tur, alu tikai no šīs muižas būs ņemt. Grobinā, 28tā Augustā 1862. 

Muižas valdīšana 

1863 

17.janvārī, Latviešu Avīzes, Nr.3 

Augsts kronis nu patlaban jaunu pasti ieriktējis, kas no Liepājas caur Grobinu, Virgu, Skodu u.c. uz Kauņu iet un atkal atpakaļ, un caur to nu vieglāku grāmatu sūtīšanu no Liepājas puses uz leišiem sagādājis. 

1864 

25.jūnijā, Latviešu Avīzes, Nr.26 

No Grobiņas puses. To cetortdien priekš vasaras svētkiem (4tā Jūni) esot tai pusē liels lietus ar pērkonu bijis, ka ūdens straumēm tecējis. Tadaiķu Vārtājas krogā zibens divi reiz viens pakaļ otra iespēris, ka uguns tūliņ bijis jumtā redzams. Gan saskrējuši glābt, jo dienas laikā tas noticis, tad tak no viena gala tikai apakšas sienas vien atlikušas; cits viss sadedzis. No krodzinieka mantām citas gan izglābtas. 

1865 

18.novembrī, Latviešu Avīzes, Nr.46 

Sludināšanas 

Viens nams ar 5 siltām istabām, 1 vāgūzis, 1 stallis, un bote un šeņķis, ar 3 pūravietām zemes pārdodams Grobines pilsata gruntē uz Palangas ceļa. Tā salīgšana pie Grobines kroņa muižas Dubeņa krodzinieka Krista Valkera. 

1866 

9.jūnijā, Latviešu Avīzes, Nr.23 

Tos Grobines pilsētiņā būdamus grunts-gabalus, proti: 

1) Itzig Šei Alšvanga mantiniekiem piederīgu, nosauktu „Lilijas krogu”, Nr.12, un 

2) Lewin Michelsona mantiniekiem piederīgu grunts-gabalu, Nr.107, 

tai 23šā Jūni šī gada Grobines pilsēta Maģistrata tiesā pārdos. Pārdošanas spriedumus ik dienas Magistrata kancelejā var dabūt redzēt. 

1867 

6.novembrī, Mājas Viesis, Nr.45 

Grobinā tai 16tā Septemberī naktī kāda žīda spīķerī uguns izspruka un būtu varējusi liela nelaime vētras laikā notikt, ja nebūtu palīdzīgas rokas atsteigušās glābt un uguni savaldīt. 

1868 

12.februārī, Mājas Viesis, Nr.7 

No Grobiņas puses, tai 31mā Janvarī 

Ziemas-svētkus, ir Jaungadu pārlaidām ar salu par patīkamu kamanu ceļu braukdami; bet zvaigznes diena atveda lielu lietu tā, ka līdz 9tam Janvārim izlījās un gandrīz visu sniegu aizdzina; bet zināms, kur tik daudz sniega kūst, tur atkal upes plūst un tā arī bija. Upes sacēlās lielas un varenas kā rudenī, izmeta visu ledu, ir pate lielā Vente tai 7tā Janvārī ledu izmetusi. Pārs dienas jau bija grūta pārtapšana pār dažu upotu gabalu, līdz 10tā Janvārī atkal priša sniega kārta nokrita un sals iestāja mērens; bet ne ilgi mērens palika, sāka atkal sīvi salt ka zaķim acis sprāga laukā, ar vējainu gaisu. Tanī 13tā Janvārī jau 18 grādus sala, ka nu atkal ledus ceļš pār ezariem un upēm iestāja, ka dižgabalus varētu pāri vest. Bet ne ilgi ir šī treša ziema ar sīvu salu pastāvēja. Tanī 19tā Janvārī atkal lietus klāt, ka divi dienas cauri izlija, kā pa rudeni. Zināms, sniegs un ledus atkal pagalam un ūdeņa papilnam. Bet rau! Šim lietum nāca līdz negantīga vētra, kas kokus mežā lauza, salmu jumtus plosīja un vājus cilvēkus gar zemi meta. Kad vētra gura, tad atkal sals iestāja. Redzēsim, cik ilgi tas pastāvēs. Decembers bij pastāvīgs un ciets ziemā, kas uz labu vasaru un bagātu gadu – pēc vectēvu spriešanas – gan liecina. Lai Dievs dod! Grūts mums nudie visiem, bet vairāk vēl nabadziņiem un rokpelnīšiem šis gads. – Nogriez, Dieviņ, dārgus laikus, novērs no mums bada-baigus! 

11.septembrī, Latviešu Avīzes, Nr.37 

No Kurzemes gubernijas valdīšanas tiesas še visiem top zināms darīts, ka tas Grobines Matīšu tirgus, žīdu svētdienu dēļ, šinī gadā tanī 2. un 3.Oktoberī taps noturēts. 

9.oktobrī, Latviešu Avīzes, Nr.41 

Mājas pārdošana 

Kapsēdes muižā (pie Grobines) dažādas mājas ar labu zemi un labām ēkām var dabūt lēti pirkt par dzimtām; kā arīdzan divus krogus. 

1869 

26.februārī, Latviešu Avīzes, Nr.9 

Uz ziemas svētkiem to svētdien Grobiņas pilsētā žīda nams ar uguni aizgāja. Par laimi, ka vējš nebija, tad klātēji nami tapa izglābti no uguns laupījuma. 

24.martā, Mājas Viesis, Nr.12 

No Kurzemes. Ka uz Kurzemes robežām ap leišiem liels trūkums un bads, to visas avīzes daudzina; bet tagad latviešu avīzēs lasām arī tādu ziņu, ka Grobiņas apriņķī maizes trūkums tik liels, ka ubagi bariem un visvairāk bērni apkārt staigājot diedelēdami. Kāda sieviņa savus galvas matus pārdevuse par 10 kapeikām, lai par to kādu kumosu maizes varētu pirkt priekš sev un saviem bērniņiem. Citi žagarus un sprunguļus mežā salasot un pilsētā pārdodot par 3 līdz 4 kap. Slavēts Dievs, ka arī atrodoties žēlīgas sirdis, kas ar visu spēku dzenoties trūkumu ciezdamiem palīdzēt. P. muižas lielkungi, kam tak pašiem neesot bagātāka pļaušana bijuse kā ļaudīm – uzturot daudz bāriņu ar pārtiku un skolu, - tāpat arī daudz nespējniekus un vecus un tā vīriem, kā sievām darbu dodot, tikai no žēlastības, citiem izdalot pa velti pārtiku un tā visādā vīzē darbojoties posta badu nogriezt.Bet ko domājiet, ko daži pateicības vietā mākot runāt? Tie sakot: „Mums jau vajag to dabūt, deizgan esam magazīnā bēruši” – un citi vēl kurnot, ka par maz dabūjot. Vai nu tādiem kungi nevarētu savu palīdzīgu roku tūliņ atraut, ja tie būtu tādi, kas pateicības dēļ vien labu dara! 

28.maijā, Latviešu Avīzes, Nr.22 

Izsludināšana 

No Grobiņas maģestrātes caur šo top visiem zināms darīts, ka ar izvēlēšanu tās vērmindera, - vienas Grobiņas apriņķa tiesas, tas tiem nepieaugušiem mantiniekiem ta pie Grobiņas piles ļaudīm pierakstīta Jān Smerle, uz Grobiņas pilsēta grunti piederīgs zemes gabals, ar tām tur uzbūvētām ēkām, tanī 25.Juni 1869 no šīs maģestrates vairāksolītājam taps pārdots. Grobiņā, tanī 6.Mai 1869. 

2.jūlijā, Latviešu Avīzes, Nr.27 

No Grobiņas tas līdzšinīgais pilskungs, barons E. von Koskull, 12.Novemberī 1868 aizgāja uz Aizputi par virspilskungu. Šim teicamam kungam no Grobiņas šķiroties Rucavas pagasta valdīšana pasniedza sirsnīgus pateicības vārdus [...]. 

1870 

24.jūnijā, Latviešu Avīzes, Nr.25 

No Grobiņas puses 10.Jūni. E kur savāds pavasaris, tas šī gada! – Mai mēnesis bija gandrīz viscauri auksts un slapjš, ka bez kažoka un krāsnes kurināšanas nekur iet. Naktssalnas biezi uznāca. – Šī gada vasaras svētki līdzinājās ātrāki rudens svētkiem ne kā Meiju svētkiem. Lietus lija un vētra plosījās, ka pirmo svētku dienā, tāda slikta laika dēļ vai nu gribošam jeb negribošam bija no baznīcas iešanas daudziem, kam baznīca tālu, jāpaliek mājās. Tikai 4.Jūni iestāja atkal prāvs siltums un 5.Jūni jau laika glāze 25 grādes ēnā rādīja. 

Rudzi labi prāvi izauguši un jau vārpās. Ziedēšana klāt. Auzas, lēči, zirņi un kartupeļi koši garumā stiepjās – un mieži apklāj druvu. Citur brangi jau zaļo. Āboltiņa un siena būs šogad par dažu gadu vairāk. Jau tagad zāle prāvāka, kā dažureiz pļaujamā laikā. Augļu koki dārzā kupli noziedēja; sola pilnīgi augļus dot; tikai daudz dārzturi žēlojās, ka izgājušā ziemā augļu koki, visvairāk agrējie ķirši, iznīkuši. Laikam sīvais sals skādējis! 

14.decembrī, Mājas Viesis, Nr.50 

No Liepājas puses, 1.decembrī. Rudens, sevišķi oktobera mēnesis līdz 16.November bija silts un jauks, bet rau! ar 17.November iestāja sals 10 līdz 13 grādes par naktīm saldams; bet sniega trūkst. Kaut tas jel nokristu, lai varētu viegli vizināties. Rādās, ka būs šī ziema sīva diezgan. – Liepājas braucēji stāsta, ka ap Liepāju laba kārta sniega nokrituse 24.Novemberī, ta ka no Grobiņas līdz Liepāju varot brangi ar kamanām jau vizināties [...]. No Gaviezes uz šo pusi sniega ne kā. 

1871 

10.februārī, Latviešu Avīzes, Nr.6 

Sludināšanas 

Neprecēts dārznieks var Rolavas muižā pie Grobiņas vietu dabūt, un tamdēļ jāmeldās turpat jeb ar rakstiem „Dem Amtmann Brammann auf Roloff per Grobin”. 

24.februārī, Latviešu Avīzes, Nr.8 

Sludināšana 

No Grobiņas pilsētas ķemmerejas visiem top zināms darīts, ka priekš izsolīšanas tās pāri par 30 pūravietu lielas teijienes pilsēta meža sarga grunts, bez kā būtu meža sargāšana jāuzņemās, uz 12 gadiem vien pakaļ otra no 23.April 1871 rēķinot, torģis uz 25.Februār un peretorģis uz 1.Merc, priekš pusdienas pulksten 12 nolikts, tādēļ tie, kas pie šīs izsolīšanas grib dalību ņemt, caur šo top uzaicināti, pēc tām še ieskatāmām noteikšanām pie šīs pilsētas ķemmerejas atnākt un savu zalogu nolikt, jeb savu solīšanu pēc likumiem izdarīt. 

Grobines pilsētas ķemmerejā, 31.December 1870. 

1872 

15.martā, Latviešu Avīzes, Nr.11 

No Tāšu (Telsen) muižas valdīšanas caur šo sludināšanu visiem tiek zināms darīts, ka apakš Tāšu muižas, Grobines apriņķī, 7 versti no Grobiņas un 17 versti no Liepājas pilsēta, vairāk mājas par dzimtu tiek pārdotas, un arī piena moderēšanu par Jurģiem 1872 uz stopiem var dabūt. Klātākas ziņas tiek dotas Tāšu Paderes vai Tāšu muižā. 

23.augustā, Latviešu Avīzes, Nr.34 

50 rubļu pateicības maksa 

Tam Grobiņas kroņa pagasta Jannick saimniekam divi zirgi no ganīkles, tai naktī no 9. uz 10.August šī gadā, nozagti un proti: 1) viens melns zirgs, 4 gadu vecs, bez zīmēm, labi diž no auguma un krētes uz abām pusēm, vērts 80 rubļu; 2) viens sarkans rotšķimmelis, 8 gadu vecs, priekšas labai kājai bišķi izlauzts nags, sarkanas krētes un sarkana aste, vērts 50 rubļu sudrabā. 

Kas skaidru ziņu par tiem zagtiem zirgiem dos, tam Jannick saimniekam jeb Grobiņas pagasta tiesai, tam top augšā minēta pateicības maksa piesolīta. 

Grobiņas pagasta namā, 14.August 1872 

Pagasta vecākais: M.Petrewitz 

Pr.grāmatu vedis: J.Harmsohn 

11.oktobrī, Latviešu Avīzes, Nr.41 

25 rubļi pateicības maksas! 

Naktī no 15. uz 16.August šī gadā ir tam Grobiņas mežakunga pagasta Sveile mežasargam divi zirgi no aploka zagti un proti: 1) viena rauda ķēve, abas priekšējas un kreisa pakaļas kāja basas, pakaļas nagi šķībi, uz kreiso priekšas kāju bišķi kliboja, vērta 45 rubļu; 

2) viens dulli bērs zirgs, 9 gadus vecs, labas kuplas krētes un degunā mazs baltums, vērts 35 rbļ. – Šī augšām minētā maksa top piesolīta tam, kas skaidru ziņu par tiem zagtiem zirgiem tam piezīmētam mežasargam pie Grobiņas pagasta tiesas dos. 

Grobiņā, 15.Sept. 1872 

P.Šķille, novada vecākais 

G.Neumann, skrīveris 

15.novembrī, Latviešu Avīzes, Nr.46 

No Grobiņas pilsēta ķemerejas tiek caur šo visiem zināms darīts, ka: 

1) tas pie Grobiņas pilsēta būdams (domāts - pilsētas teritorijā), 20 pūravietas liels gruntsgabals, saukts Lerchenheim, tiks uz 12 vien pakaļ otra nākdamiem gadiem, rēķināts no Jurģiem 1873 - nomāts, un 

2) viens ārpus pilsēta, Grobiņas muižas laukos pie Augšbārtavas lielceļa būdams, neapkopts 2 pūravietu liels zemes gabals tiks uz 6 vien pakaļ otra nākdamiem gadiem, rēķināts no Jurģiem 1873 - iznomāts. 

Pirmā solīšana uz šiem pieminētiem zemes gabaliem būs 28.novembrī un otra solīšana 1.decembrī š.g. pulksten 10 priekš pusdienas. Tie, kas pie šīm solīšanām gribētu dalību ņemt, tiek uzaicināti minētās solīšanas dienās pie šīs ķemerejas ar vajadzīgu sologu pieteikties, kur arī ikkatru dienu klātākas ziņas par tām dabūjamas. Grobiņas pilsēta ķemerijā, 1.novembrī, 1872. 

Priekšsēdētājs: V.Lilienfelds, Sekretieris: F.Rērihs 

25.novembrī, Mājas Viesis, Nr.48 

No Grobines Latviešu avīzēs raksta šādus stiķus: 26tā September kāds braucējs, kas pašā pilsētiņā pie baznīcas apstājies un ceļmalā zirgus pabarojis, pats apsnaudies. Pamodies, tas ieraudzījis, ka viens zirgs izjūgts un nozagts. – Neesot ar ilgi, kad kāds pilsētas kungs vakara laikā pa ielu gājis uz savām mājām. Uz reiz divas smalkas sievišķas piedāvājušās viņu līdz mājām pavadīt, ar ko kungs bijis mierā. Bet mājā pārnācis, tas atrod, ka ķešas-pulkstens ar visu zelta ķēdi pagalam – smalkās dāmas to izkopušas. Bet policejai tak izdevies tās uzmedīt. 

1873 

16.maijā, Latviešu Avīzes, Nr.20 

Grobiņa! Cienījamai publikai daru caur šo padevīgi zināmu, ka es Grobiņā savā paša namā esmu ieriktējis brandvīndestilaturi un pārdodu to visusmalkāko novilktu špiritu, kā arī visas zortes smalko šnapsu un liķieru par tiem lētākiem tirgiem. 

S.B.Schmӓhmann 

29.augustā, Latviešu Avīzes, Nr.35 

Sludināšana 

No Grobiņas pilsēta ķemmerejas caur šo tiek visiem zināms darīts, ka dažādi ārpus pilsēta esoši nekopti pilsēta lauki priekš apbūvēšanas un apstrādāšanas tai 17. un 20.Septemberī 1873, pulksten 4 pēc pusdienas, pie šīs pilsēta ķemmerejas uz dzimtu nomu vairāksolīšanā tiks pārdoti. Klātākas ziņas un nolīkumus par tam, tai dienā lasīs priekšā. Tos pašus var arī tagad Grobiņas pilsēta ķemmerejā ieskatīt uz zināt dabūt. 

Gerichtsvogt: W.Lilienfeld 

Buchhalters: F.Roehrich 

12.decembrī, Latviešu Avīzes, Nr.50 

Sludināšana 

No Grobiņas pilsēta maģistrātes tiek caur šo visiem zināms darīts, ka tā Grobiņas pilsētā Nr.27 dz.15 būdama dzīvojama ēka līdz ar dārzu un citiem piederumiem pēc šīs tiesas sprieduma tiks 21.December šī gada pie šīs tiesas pēc tiem tai dienā nolasītiem nolikumiem ūtrupē pārdota un vairāksolītājam nodota. 

Grobiņas rātusi, 22.November 1873. 

Gerichtsvogt: W.Lielienfeldt. 

Sekretēris: F.Rorich 

1874 

12.jūnijā, Latviešu Avīzes, Nr.24 

No Grobiņas puses 28.Mai. Sen neredzēts tāds garš auksts priekšpavasars ar sausu un asu ziemeļa vēju, kāds bij šogad. – Tikai divi reiz vien 4 nedēļu laikā drusciņ lijis: krusta dienā un vasaras svētkos, kur lauciņi drusciņ atspirga. Vasaras svētkos vēl nebija bērziem lapas izplaukušas, tādēļ bez pušķiem pārlaidām svētkus. Nule tik gada cetorksnī, kas atnāca ar vakara vēju un siltumu pie 21 grādiem – ļoti sebu iesākās īsti pavasara prieki, zālīte sāka zaļot, koki zaļus, jaunus svārkus uzvilkt – lakstīgala krūmos pogot un visa daba gavilēt. Rudzi jau vārpās līgojās, zirņi, auzas, lēči un āboltiņš zaļo un garumā stiepjās. Kvieši arī steidzās augt. Rādās, ka būs sausa vasara. Ar bakām šur un tur bērni sirgst, ir mirst. 

16.oktobrī, Latviešu Avīzes, Nr.42 

Kurzemes guberņas un tās 10 apriņķa komisijas 

VIII. Grobiņas apriņķa komisione. Prezidents: Grobiņas apriņķa maršals barons von Grotthuss. Locekļi: Liepājas apriņķa komandu valdnieks majors Juet, Grobiņas pilskungs barons von der Hoven, Grobiņas apriņķa tiesas asesors barons von Vietinghoff, pagasta vecākais Mārtiņ Salleniek. 

Sludināšana 

Caur šo tiek zināms darīts, ka Pērkoņu mājas, ar 60 pūravietām aramas zemes un 90 pūravietām pļavu un ganību, pie Bata muižas, starp Liepāju un Grobiņu, ir dabūnamas pirkt. Pieteikšanās ir minētās mājās pie Ilzes Denkše. 

1875 

19.februārī, Latviešu Avīzes, Nr.8 

Lielais Battas krogs pie šosejas ceļa starp Liepāju un Grobiņu arī ar uguni aizgājis priekš jauna gada. 

20.martā, Latviešu Avīzes, Nr.12 

Liepājas un Grobiņas pilsētu un Liepājas-Kovnas dzelzceļa tuvumā būdamu pilsēta gruntsgabalu, liels 45 pūrvietas aruma un citas zemes, ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, doma no 23.April 1875.gadā uz 20 vienpakaļ-otram nākdamiem gadiem no brīvas rokas uz renti izdot. Kas to gribētu uzņemt, lai meldās klātāko ziņu dēļ pie pilsēta-sekretēra Roehrich kunga Grobiņā. 

30.aprīlī, Latviešu Avīzes, Nr.18 

Sludināšana 

No Grobiņas pilsēta maģistrātes tiek caur šo visiem zināms darīts, ka pie nelaiķa Pošiņģera laulāta pāra atstātās mantības piederīgais, Grobiņas pilsētā ar to nama nummuru 75 apzīmētais akmiņa krogus, līdz ar dārzu un kopu zemi un visu, kas pie tā pieder, 21.Mai šī gada šeit tiesas laikā vairāksolītājiem ūtrupē tiks pārdots, un ka tuvākie pārdošanas likumi katru tiesasdienu šīs maģistrātes kancelejā ir ieskatāmi. 

Grobiņas pilsēta maģistrātē, 16.April 1875 

Tiesaskungs: W.Lilienfeld 

Sekretēris: F.Rochrich 

Sludināšana 

No Grobiņas pilsēta maģistrātes tiek caur šo visiem zināms darīts, ka pie nelaiķa Švaba laulātā pār atstātās mantības piederīgais, Grobiņas pilsētā ar to nama nummuru 50/30 apzīmētais nams, līdz ar bodi, pagalmja ēkām, dārzu un kopu zemi, 21.Mai šī gada šeit tiesaslaikā vairāksolītājiem ūtrupē tiks pārdots, un ka tuvākie pārdošanas nolikumi katru tiesasdienu šīs maģistrātes kancelejā ir ieskatāmi. 

Grobiņas pilsēta maģistrātē, 16.April 1875 

Tiesaskungs: W.Lilienfeld 

Sekretēris: F.Rochrich 

23.jūlijā, Latviešu Avīzes, Nr.30 

Grobiņas vecum vecā bruņinieku pils vieta, kur mūri vēl stāv, netālu no baznīcas, ir tapusi caur to apkopta un izgreznota, ka tur dažādus augus un puķes stādījuši un ejamus gaņģus ieriktējuši, kur pilsētniekiem ko vaļas brīžos pacierēt. – Pils mūros 3.Jūli izrīkoja viesības vakaru „bazaru”. Liepājas muzikanti spēlējuši. Tā ienākšana nāks dažām vajadzībām par labu. Vakarā bijis pilskalns un pils drupi ar ugunīm kā apsēti; 1300 lampas degušas dažādās ugunīs. 

3.septembrī, Latviešu Avīzes, Nr.36 

Grobiņas pilsētā rādīja 17. un 18.August vācu teāteri Lilienfeld viesnīcā Grobiņas nabagiem par labu. Liepājas muzikanti arī spēlējuši. 

12.novembrī, Latviešu Avīzes, Nr.46 

Grobiņas cienīgs prāvesta kungs E. von der Launitz nosvinēja 25.Oktober svētkus, kad palika 25 gadi, kamēr ir par Grobiņas apriņķa prāvestu. – Kamēr viņš sava nelaiķa tēva pēdās, kas arī jau prāvests bij – iestāja par mācītāju Grobiņā – palika jau 42 gadi. Sirmais tēvs tapa šī savā svētku dienā, agrumā, ar jauku dziedāšanu apsveikts, tad ar goda rakstu apsveicināts no cienīgas Kurzemes baznīcas tiesas. Divi cienīgi mācītāji pasniedza prāvesta tēvam – visu Grobiņas prāvesta apriņķa mācītāju vārdā – skaistu gramatu (Album) ar visu mācītāju bildēm. 

1876 

28.janvārī, Latviešu Avīzes, Nr.4 

No Grobiņas puses, 6.Janvar. Līdz Zvaigznes dienai pie mums bija cieta ziema ar pastāvīgi stipru salu, bet bez sniega. Caur sauso rudeni un pastāvīgo salu dažā vietā tik liels ūdeņa trūkums uznācis, ka verstēm pēc ūdeņa jābrauc. – Pie kādas tiesas mūsu apgabalā divi nāburgi nupat par to tiesājās, ka ūdens trūkuma dēļ kāds saimnieks savam nāburgam neļauj ūdeni smelt no sava dīķa, kuram ūdens uz beigām iet. Citā vietā kāds ūdeni par naudu pārdevis un ņēmis 5 kapeikas sudrabā par nēsi – to vēl nebijām dzirdējuši! – Tagad, gods Dievam, bārgais sala laiks ir mitējies, un miglains laiks atmeties. – Daudziem ir kartupeļi kapšos sasaluši. No visām pusēm dzirdam, ka ar lopu ēdamo ļoti knapi stāvot. 

Pagājušā mēnesī ir blēdnieka rokas uguni Gaveznes muižas šķūnim, kurš ar brangu rudzu labību no 14 riežām bijis piebāzts, pielikušas – blēdniekam esot uz pēdām. 

7.aprīlī, Latviešu Avīzes, Nr.14 

No Gavieznas, pie Grobiņas 

Jau dažu jauku un patīkamu rindiņu par skolām un viņu veikšanos esam mūsu mīļā tautas lapā lasījuši, bet vēl arvien nenostājās šādas patīkamas ziņas lasītājiem nākt, vēl arvien nenobeidzās pateikšanas tiem laipnīgiem gādniekiem izsacīt, kas skolas cēluši un ieriktējuši. Tā daža nerūmīga un neveselīga skola mūsu dienās pārlabota un pārtaisīta par patīkamu dzīvokli, gan no pagastiem vien, gan ar cienīgu kungu piepalīdzību, un vēl cita no cienīgiem dzimtkungiem vieniem pašiem uzbūvēta un apgādāta. Tādus mīlestīabas darbus varam arī no mūsu puses cienījamiem lasītājiem paziņot, ka mūsu cienīgi dzimti kungi jau gadiem desmitiem saviem pagastiem tādu labumu darījuši, ka skolu cēluši, un to pašu ar visiem piederumiem uzturējuši un apgādājuši. Mums gaviezniekiem jau branga skola 1819.gadā celta, no mūsu mīļotā nelaiķa lielkunga, barona L. von Kleist, kas it īpaši košu skolasnamu no ķieģeļiem ar dakstiņu jumtu un labu iekšķīgu ierikti, ne tālu no pašas muižas lika būvēt, un to ar visu vajadzīgu ierikti vienumēr uzturēja un apgādāja. Skolotāju lonēja, skolas grāmatas un lankārtes deva, traukus priekš dzeršanas un mazgāšanās; lielu grāpi priekš ēst vārīšanas, u.t.pr. Vēl īsi priekš savas miršanas košas ērģeles Liepājā pastellēja un skolai šķiņķoja. Pats viņš arī nereti skolu apmeklējis, un skolotāju un bērnus apšķiņķojis, kad tie tam kādu dziesmiņu padziedājuši. 

Bērns, kam viens no vecākiem bija miris, dabūja pie iesvētīšanas bībeli jeb dziesmu gramatu šķiņķotu. Katrās mājās, visos trijos pagastos viņš šķiņķoja pa vienu Stendera stāstu bībeli, un tā daudz labuma saviem pagastiem pasniedzis, ko visu še pieminēt rūmes nav. Kad nu priekš 5 gadiem pagasts sevim arī tiesas namu vēlējās būvēt, un tā veca skolas māja priekš piebūvēšanas neizlikās it derīga, tad mūsu tagadējs lielskungs D. von Kleist, pavisam citu derīgu vietu priekš pagasta un skolas nama izvēlēja un ierādīja. Tūlīt tanī pašā ziemā tapa no pagasta vajadzīgs materiāls pievests, un darbs pavasarī 1871.gadā sākts. Ēka, kas nu gatava tapa, ir 24 asis gara, 8 asis plata, ar dubultu jumtu, un lielu frontspīsi, kur četras istabas priekš tiesas turēšanas ieriktētas. Visu būvmateriāli, visus amatniekus, un kas vien pie šīs lielas ēkas uzcelšanas bija vajadzīgs, lielskungs pats vien aizmaksāja, kas viss kopā lielu naudas summu iztaisa. Saimnieki tikai materiāli pieveda un darbiniekus sūtīja. Tagad nu koša rūmīga mūra ēka, ar dubult logiem un lielām gaišām rūtēm mīlīgi pašā lielceļa malā ceļiniekam pretī smaida. Skolas klasē ir jauni skolas galdi ar šūplādēm, divas lielas melnas tāfeles un ērģeles, un rūme priekš simts bērniem. Viena jauka apustuļu bilde ar eļļas zērvēm, no 9 pēdu augstumā, par greznumu skolas klasē, ir vēl no lielkunga par šķiņķi gaidāma. Ir šinī ziemā cienīgs lielskungs mūs ar mazu skolas bīblioteķi no 72 latviešu grāmatām apšķiņķoja, un mūs vēl arvien uztur un apgāda ar visu, kas vien pie skolas vajadzīgs. Loni un deputātu skolotājs dabū no cienīga dzimtskunga; pagasts tikai mazu daļu naudas pie skolotāja lones klāt piedod. Dzimtkungs lonē arī dakteri, kas divreiz par nedēļu uz muižu atbrauc un aizmaksā arī visas zāles, kas priekš aptieķa vajadzīgas. 

Par to tad arī gavieznieki no sirds priecājās, ka šādi žēlīgi kungi par viņiem valda. Lai Dievs mums tādus labus žēlīgus kungus ilgi uztur, un tos caur sirmiem mūžiem veselus vada! 

14.jūlijā, Latviešu Avīzes, Nr.28 

Sludināšana 

Naktī no 27. uz 28.Juni šī gadā ir Grobiņas Ķeire saimniekam Jāne Freimann no ganiem šādi zirgi nozagti: 

1) Gaiši rauds zirgs ar kuplām krētēm, blese pierē, 8 gadus vecs, 50 rubļu vērts. 

2) Duls zirgs, vienai pakaļas kājai pie naga baltums, 12 gadus vecs, 45 rubļu vērts. 

3) Melns zirgs, abos sānos mazi baltumi, 6 gadus vecs, 50 rubļu vērts, un 

4) Melns ērzelis ar zvaigzni pierē, 2 gadus vecs, 40 rubļu vērts, 

Kas pie šo zirgu atpakaļ dabūšanas tam minētam saimniekam, jeb Grobiņas pagasta valdībai skaidru ziņu var dot, dabū 40 rubļu pateicības maksas. 

29.septembrī, Latviešu Avīzes, Nr.39 

Grobiņas pilsētā 26.August augsta ķeizara kronēšanas dienā tapa, pie veciem pilsmūriem, dažādas skunstīgas ugunis rādītas, kas koši diezgan bija redzēt. 

1.decembrī, Latviešu Avīzes, Nr.48 

Kurzemes lopu aizstāvēšanas biedrības gada-ziņas 1875. 

Grobiņas biedrības priekšstāvs, pilskungs von der Howen, ir pēc vairāk gadu cenzīgas darbības sava tiesas-amata darīšanu dēļ no biedrības prezidenta amata atstājies. Turienes miera-tiesnesis, barons von Bolschwing kungs, ir pēc tam šo biedrības priekšstāves vietu laipni pieņēmis. Caur sarunu ar von Bolschwing kungu pašu, kuru grūta slimība ilgāku laiku no biedrības darba iesākšanas aizkavēja, ir galvas biedrības valde pārliecinājusies, ka Grobiņas biedrības priekšstāve atkal uzcītīgām rokām nodota. Tiek ziņots, ka von Bolschwing kungs jau ir iesācis par biedrību rūpēties un gādāt. 

22.decembrī, Latviešu Avīzes, Nr.51 

Grobiņas pusē 9. un 10.December aplam liela vētra plosījās, putināja un sals līdz 25 grādiem sniedza, ka tāds pikts laiks nav par dažu gadu redzēts! 

1877 

26.janvārī, Latviešu Avīzes, Nr.4 

Sludināšanas 

Gruntēdames uz senata ukazu no 2.November 1876.gada Nr.2170 daru caur šo Kurzemes pavalstniekiem zināmu, ka es Grobiņas pilsētā Soģu kungu Lilienfeld namā dzīvoju un apņemos visus lūgšanas rakstus, kā arī rakstus iekš sūdzības lietām pareizi sagatavot. 

Grobiņā, 7.Janvar 1877. 

A.Freyberg, citkārtīgais Skrundas kroņa pagasta un tiesas skrīveris. 

9.martā, Latviešu Avīzes, Nr.10 

Grobina 

Šis vecais Kurzemes pilsēts atrodās ar savu veco saguvušo bruņenieku pili pie Ālantes (sic) upes, kas no Tāšu ezera tecēdama uz Liepājas ezeru aizdodas. Grobiņa ir maza, ar vienu pašu ielu, un skaitā tagad kādus 1400 iedzīvotājus, starp kuriem tā lielākā daļa ir žīdi. Vecos laikos viņš gan labi liels esot bijis, ar brangu andeli, staltiem namiem un vairāk ielām, bet no tā laika, kad lieliski no ugunsgrēka, kara, bada un mēra nopostīts, un kamēr jaunākos laikos branga šoseja līdz Liepājai taisīta, ir Grobiņa par daudz no savas pirmajās andeles zaudējusi. Visi tagad labprāt savu preci noved uz Liepāju, un tā Grobiņai tikai cauri brauc. Arī dzelzs zirgs daudz labības tiešām uz Liepāju aizved, kas citreiz, kad tā nebija, caur Grobiņu gāja. Tādēļ gan var domāt, ka nekad vairs īsti neuzplauks. Bads mēris un karš, kas savā laikā visu Kurzemi grūti piemeklējis, netaupījis arī Grobiņai savus nāvīgus zobus pielikt. Kādu laiku Grobiņa arī prūšiem piederējuse, kā to no Kurzemes stāstiem zinām. Vecā bruņenieku pils, kas kā veca nosirmējusi lieciniece mūs vēl no bruņenieku laikiem atgādina, ir no bruņenieku lielkunga Dihtrich no Groningen 1244. gadā uzbūvēta. Viņa guļ pilsētam dienvidus pusē, un mūsu luteru baznīcai blakām, tikai kādus 100 soļus no viņas. Viņas mūri ir gan no laika zoba jau diezgan sakremsti, drupuši un sašķobījušies, bet arī vēl diezgan stipri, ka tie katram vaicātājam vēl var piesolīt ilgi diezgan pietikt. Apkārt un pa iekšu šo pils placi lika cienījams Grobiņas pilskungs un cienījams mēra kungs von Bolschming tagad ar košiem meža kokiem un dārza krūmiem apstādīt un krustām šķērsām gaņģus iztaisīt. Savā laikā, kad koki kuplāki pieaugs, tie diezgan koši būs, un pilsētniekiem it jauka pacierēšanas vietiņa un atmiņa vēl no senlaiku tēvijas ieriktēm. Līdz šim pie pilsētiņa nekādu citu koku ēnu vietu nav, kur pilsētnieki dabas klēpī varētu vaļas brīdī skaidrā gaisā pastaigāties, kā mācītāja muižas parka un priedes. Un visi, kas koku paēni mīl un meklē, iet līdz mācītāja muižas priedēm, kas kādu ½ versti attāļu. Bet te arī it papilnam koku un ēna diezgan pret karstiem saules stariem vasarā. Svētdienām un pa žīdu šabām (sabats) atkal žīdi, te baru bariem no pilsētiņa laukā dodas frišu gaisu iedvašot. Par veco pili arī ir dažādas teikas, bet kas zin, kur tās cēlušās un vai tiesa. Tur esot lieli gaņģi, pa zemes apakšu, līdz pašai baznīcai gājuši, kur varējuši līķu pagrabā, kas apakš baznīcas bijis, ieiet. Pilsapakšā esot pagrabi bijuši, kur lieli ļaundarītāji ieslodzīti tapuši, līdz tie mirst. Vienā stūrī esot liela kaste ar naudu paglabāta, bet to vietu neviens nezin. Dažām reizām tur melns buks apkārt skraidājot, kas esot naudas kastes vaktētājs, un ja kāds tur apakš mūriem ko rakņāt provējot, tad tūdaļ buks tam virsū metoties. Var gan būt, ka savā laikā buks tur kādu būs biedējis: kas kādu ļaunu apzināšanu sirdī turēdams tur pa nakti būs glamstījies un blēņu darbus domājis, to būs gan melnais buks trenkājis. 1648.gadā vecā pilī kādu īsu brīdi viens no Kurzemes lielkungiem, Jēkabs vārdā, dzīvojis, un tas beidzamais Grobiņas pils iedzīvotājs bijis, jo pēc viņa vecā pils ne no viena vairs nav tapusi apdzīvota. Viss no tā laika pilī klusu tapis, līdz tā arvien vairāk vecējusies un sagruvusi. 

Kad nu šeitan no Grobiņas esmu rakstījis, tad gribu arī tos kristīgus mācītājus, kā es tos pēc viena veca uzzīmējuma no nelaiķa Grobiņas prāvesta atradis, uzzīmēt, kas pat no pirmā gala līdz šodien pie Grobiņas baznīcas kalpojuši. 

1) Fridriķis Buchner. 1560.gadā tas aizgāja uz Nīci (Nīcu). 

2) Dāvids ... (viņa pavārds ir nezināms). 

3) vārds nav uzeinams. 

4) Enoks Remling, mira 1599.gadā. 

5) Kārlis Remling - 1638.g. (bij pirmais Grobiņas prāvests). 

6) Jānis Bernevitz (atnāca no Saldus) - 1648.g. 

7) Kristaps Richter (vāczemnieks), bij 36 gadus par mācītāju Grobinē un ir daudz grūtus laikus, pilsētā aiziešanu caur uguni, karu, badu un mēri redzējis un 76 gadus vecs tapis mira 1684.g. Viņa laikā arī tas augšā minēts lielskungs Jēkabs kādu brīdi Grobines pilī dzīvojis. 

8) Gerhards Remling - 1691.g. (nonāca uz Jelgavu par superdentu). 

9) Jānis Ādolfi - 1708.g. 

10) Jānis Krišjānis Kenķel - 1710.g. (nomira 1710.g. mērī). 

11) Jānis Viļums Weimann, pa pašu mēra laiku - 1744.g. 

12) Juris Kristaps Kupfer - 1749.g. 

13) Jānis Friedrich Hesselberg, jau bija trejās draudzēs par mācītāju bijis, kad Grobinē no Apriķiem atnāca. Šeitan viņš tik 9 gadus bija, arī prāvests būdams ir daudz grāmatas rakstījis. Mira 1759.g. 

14) Ferdinands Kupfer - 1760.g. 

15) Ādams Valentīns Hartisch - 1770.g. 

16) Jānis Mangels von der Launitz. Dundagā dzimis, bij 37 gadus Grobinē par mācītāju un 7 gadus par prāvestu. Viņš 69 gadus vecs būdams 1809.g. mira. Viņš neapnikdams strādājis Grobines draudzē gudrību, kārtību un skolas, dievbijāšanu un visādu labumu iecelt un vairot. 

17) Lr. Krišjānis Friedrichs von der Launitz, viņa dēls, 14 gadus kā tēva palīgs un 22 gadus viens pats Grobinē tai Kunga vīna kalnā strādājis. Viņš tāpat neapnikdams gādājis visādu labumu savā draudzē vairot un uzturēt. Daudz grāmatas viņš latviešu tautai par labu sarakstījis, un bija Kurzemes rakstu sabiedrošanas un bibliotēku draugu biedrības loceklis. Viņš mira 1832.gadā. 

18) Emil von der Launitz, tagadējs cienījams mācītājs un prāvesta tēvs, jau sirmu mūža gabalu savu draudzi kopdams še atsniedzis. Lielākā daļa no visas Grobines draudzes ir no viņa rokas kristīti un iesvētīti. Lai Dievs mums šo mīļu tēvu vēl ilgi pie spēka uztur tā Kunga vīna kalnā strādāt. 

W. X—v. 

24.augustā, Liepājas Pastnieks, Nr.18 

Uzaicināšana 

Grobiņas pilsētā taps tanī 28.augustā brīvlaišanas svētki ar dziedāšanu, mūziķi un dažām izlustēšanām izrīkoti. – Lai mūsu cerība, ka šie svētki no latviešu tautiešiem pilnīgi apmeklēti taps, piepildītos, darām zināmu, ka ieņemšana ir kristīgas mīlestības mērķis, proti: priekš slimnieku un nabagu nama celšanas Grobiņas pilsētā. 

1878 

23.augustā, Liepājas Pastnieks, Nr.34 

No Grobiņas. Par Grobiņas apriņķa tiesas assesori ir apstiprināts barons Franz von Bistram. – Grobiņas baznīcas ķesteri Peteri Reinfeld, kurš 28 gadus Grobiņas draudzei par dziedātāju kalpojis, tai 19.jūlijā šī gadā uz kapiem pavadīja cienīgs prāvesta kungs, radi, draugi un pazīstami. – Nelaiķis vēl nebija pilnus 56 gadus vecs tapis. Lai Dievs mielo viņa dvēseli! 

27.decembrī, Latviešu Avīzes, Nr.52 

Grobiņas slimnieku nama darba kantoris 

Apstellēšanas uz smalku vešu, vārdu iešūšanu, visādiem šūšanas un adīšanas darbiem tiek pretī ņemtas no atraitnes Sakolowsky. Turpat stāv priekš pārdošanas gatavi vīriešu krekli, iz pusaudekla un katuna, jakas priekšauti, villas šalles un mices, zeķes un deķi. 

Turpat tiek arī visādi izstrādājumi priekš pārdošanas pretī ņemti, atrēķinot 5 procentes, kuras slimnieku namam par labu nāk. 

1879 

17.janvārī, Latviešu Avīzes, Nr.3 

Lūgšana priekš Grobiņas slimnieku nama 

Labadarīšana un mīlestības dāvanu došana nav tikai vien bagāto, bet ikkatra kristīga cilvēka svētīgs pienākums, jo paši Dieva vārdi mūs uz to pamudina mācīdami: „Strādājiet ar savām rokām to labu, ka jums ir ko dot tam trūkuma cietējam. Kas tā nabaga iežēlojās, tas aizdod tam Kungam.” „Mīlestības dāvanas dot vairāk bagātas svētības namā ienests, nekā no ta iznests.” – „Dodiet, tad jums taps dots.” Slimnieku namam būs tos nabagus vārguļus uzņemt tā Kunga dēļ. To pašu dibinot un uzturot mūsu sirdis ņems dalību pie tuvāku vaimanām un ciešanām, paliks jo pazemīgas un līdzcietīgas. Arī mēs tad varēsim cerēt Dieva godības krēsla priekšā dzirdēt: „Es biju izsalcis, jūs mani esiet pie-ēdinājuši, es biju noslāpis, jūs mani esiet dzirdinājuši; es biju nevesels, jūs mani esiet apraudzījuši. Patiesi, es jums saku, ko jūs vienam no šiem maniem vismazākiem brāļiem esiet darījuši, to jūs man esiet darījuši.” 

Grobiņas slimnieku namā, kurā žēlsirdīga māsa uzraudzīšanu turēs, ne tikai vien pilsēta slimniekus, bet cik drīz vien iespējams būs, arī slimniekus no Grobiņas apriņķa pret mazu atlīdzināšanu, vai pat bez nekādas maksas uzņems. Divas gultas būs priekš neizdziedējamiem slimniekiem ietaisītas. 

Tāpat tanī bāru bērni līdz divpadsmitam gadam taps audzināti, un vēl nabagi, kuriem apkopšanas vajadzīgs, uzņemti. 

Karalaikos šis nams uzņems, ja tikvien iespējams būs, visu ticību ievainotos krietnos karavīrus savā apkopšanā. 

Priekš šī nolūka derīgs nams Grobiņā jau ir nopirkts un par pusi aizmaksāts, bet vēl ir vajadzības dievsgan, ka varētu namu izmaksāt un visas lietas apgādāt. 

Tādēļ nu, mīļi ticības biedri! Ir jums sirdis uz šī Samarita darba iesilušas, tad palīdziet lūdzami pie šī nama svētīgas darbošanās ar savām mīlestības dāvanām. 

Grobiņas apriņķa tiesā ir īpaša grāmata izlikta, kurā katrs labprātīgs devējs par paliekamu piemiņu savu vārdu ieraksta 10 kap. iemaksādams. Lielāka dāvana top ar pateicību saņemta. 

Lai ikkatram būtu pieeimams savu dāvanu upurēt, tādēļ ir nodomā ņemts vienu grāmatu pa visu Grobiņas apriņķi apkārt laist, kurā dāvinātāji savu vārdu var ierakstīt. Cienījamie pagasta vecākie taps lūgti savos pagastos mīlestības dāvanas saņemt, - un cerējams, ka viņi no tāda labprātīga darba neatrausies, jo tas viss notiek tuvākiem par labu un Dievam par godu. 

28.novembrī, Latviešu Avīzes, Nr.48 

Grobiņas pilsēta valde savā sapulcē no 25.Oktobera šinī gadā ir nospriedusi ietaisīt krāšanas un aizlienēšanas lādi; pilsēta galva ir lūgts, minētās lādes statūtes sastādīt un tās iesniegt vajadzīgā vietā priekš apstiprināšanas. 

No Durbes, pie Grobiņas. – Durbes miestiņā, skunstes un andeles dārznieka S.Klevera kunga namā, nosvinēja 4.Oktoberī šī gadā jaukus familijas svētkus. – Viņa laulātās draudzenes vecāki – Jēkabs un Līze Pēko – svinēja savas zelta kāzas, pēc nodzīvotiem 50 gadiem laulībā. Bērni un bērnu-bērni, draugi un kaimiņi atnāca „gaviļniekus” apsveikt un tiem laimes vēlēt. – Durbes cienīgs mācītājs, Johannsena kungs, turēja svētku runu un svētīja vecīšus. Tad atskrēja par telegrafa drāti no ļoti talas krievu zemes malas, no Amura upes krastiem, no gaviļnieku vienīgā dēla, kas tur par telegrafa šefu, vecākiem sirsnīgas un bērnišķīgas laimes vēlēšanas un svētku apsveicība, tā ka tēvs un māte, sirdī aizgrābti, prieka asariņas raudāja. – Gaviļnieks Jēkabs Pēko bija senāk rentnieks Meznieku muiželē, pie Grobiņas, tad Grobiņas muižā un pēdīgi Iļģu Kārļa muiželē. – Jēkabs Pēko, rentnieks būdams, bija Grobiņas pilsētā pie apriņķa tiesas par „zemnieku piesēdētāju” pilnus trīsdesmits gadus. Šo viņam uzticēto amatu tas uzticīgi un godam apkopa; jo vecais Pēko ir dievabijīgs un goda vīŗs. – Šo uzticīgo kalpošanu pie Grobiņas apriņķa tiesas pieminot, valdība pušķoja veco J.Pēko ar „sudraba medaļu”. – Tagad atpūšās gaviļnieka pāris no visām grūtībām un ilgās darbošanās dažās vietās – dzīvodams pie mīļiem bērniem Durbē. 

1880 

10.jūnijā, Liepājas Pastnieks, Nr.24 

No Grobiņas ziņo, ka tur vēl dzīvojot vācu sieviņa, Kaprano vārdā, kas to varen lielu vecumu no 107 gadiem jau panākusi un nedomāt negribot vēl mirt. – Esot vecīte vēl mudra un spēcīga, kas pēju vasaru vēl kājām uz Liepāju aizstaigājuse. 

6.augustā, Latviešu Avīzes, Nr.32 

Sludināšanas 

Ar skolu virsniecības atvēlēšanu esmu Grobiņas pilsētā privātskolu ieriktējis. Šo Grobiņas apgabalam zināmu darīdams – uzaicinu laipnīgi visus, kuri bērnus pie manim gribētu skolā sūtīt, tos līdz 7.augustam šinī gadā pie manim piemeldēt. 

Mana skola atrodās dārznieka Weila kunga namā, blakus Ranga krogam. 

Grobiņā, 16.Julijā 1880. 

E.Korn, privāt-elementār-skolotājs 

8.oktobrī, Latviešu Avīzes, Nr.41 

Sludināšanas 

Grobiņā tiek viens nams ar restoraciju, tur klāt ļoti labs sakņu-dārzs un pļava, kā arī smēde ar visādām kalēja un šlosera amata lietām, starp kurām divi dzelzes drēbeņķi, viena urbjamā un viena stanc-mašīne atrodās (viss labi uzturēts), - aizreizošanas labad – tūlīt un lēti pārdots. Tuvākas ziņas var dabūt T.Mattisona restorācijā, Grobiņā. 

1881 

10.jūnijā, Latviešu Avīzes, Nr.23 

Jauns krogs ar 4 pūra vietām aramās zemes, 4 ½ verstes no Grobiņas, pie Bārtas lielceļa un tuvu pie dzelzceļa, ir pārdodams iz brīvas rokas. Klātākas ziņas dabunamas turpat. 

2.septembrī, Latviešu Avīzes, Nr.35 

„Libausche Zeitung” raksta, ka 24.augustā starp pulksten 3iem un 4iem no rīta Grobiņas stancijā sadūrušies kopā divi preču braucieni. Brauciens Nr.170 atradās minētā stancijā. Kad deva zvana zīmi, lai brauktu projām uz Liepāju, kāds no konduktieriem pamanīja, ka vagonam kur bij pārlūzusi federe, un tamdēļ lika pieturēt. Bet vekseles uzstādītājs, dzirdēdams zvana signāli, savā vekselē jau bij uzstādījis sarkano laterni, par zīmi, ka iebraukšana stancijā vaļīga, un nu, kad nu otris preču brauciens Nr.152, no Košedariem nākdams, tuvojās, mašīnists, redzēdams sarkano laterni, it droši brauca stancijā iekšā. Ka brauciens tur vēl stāvēja, viņš pamanīja tikai tad, kad jau bij par vēlu. Saduršanās bij tik stipra, ka iebraucēju braucienam (Nr.152) mašīne un 8 vagoni sadragāti, un tie citi vagoni dabūja tādu spērienu, ka 2 verstes atskrēja atpakaļ. Otrajam braucienam stipri sadragāts tikai viens otrās klases pasažieru vagons. Viens konduktieris ievainots. Izmeklēšana uzsākta. 

28.oktobrī, Latviešu Avīzes, Nr.43 

Labas zemnieku mājas, ne tālu no pilsētas, ir par pieņēmīgu cenu un labiem nolīgumiem pārdodamas. Klātākas ziņas var dabūt Grobiņā, Jankelsona namā, pie tur dzīvodamā pagasta skrīvera A.Forstmann. 

1882 

17.martā, Latviešu Avīzes, Nr.11 

Par Grobiņas pilstiesas asesoru 11.Mercā no iekšlietu ministera apstiprināts barons C. von Behr. 

Par miera-tiesnesi Grobiņas apriņķa tiesā apstiprināts barons H.Bolschwing 

12.maijā, Latviešu Avīzes, Nr.19 

Grobiņas stancijā, sestdien 1.Maijā, dzelzceļa vilcienam iebraucot, kāds konduktieris, nenogaidījis vilciena apstāšanos, lec no platformas – kāja paslīd – viņš nokrīt uz sliedēm un – riteni pāriet pāri. Nomirēju apraud jauna sieva ar 3 sīkiem bērniņiem, no kuriem pēdējo tikai priekš 8 dienām kristīja. 

21.jūlijā, Latviešu Avīzes, Nr.29 

No Grobiņas. Grobiņas draudzei un arī visai Kurzemes ev.lut. baznīcai bij jādzird bēdīga ziņa, jo Grobiņas draudzes mācītājs un prāvests Emil von der Launitz savā 77.gadā pēc gandrīz pilniem 50 amata vešanas gadiem ir aizgājis uz mūžīgo dusu. Kādas nedēļas priekš tam nelaiķis bij jau saslimis, bet ar veselību, paldievs Dievam, sāka iet labāk, tā ka 4.jūlijā atkal varēja pats noturēt dievakalpošanu baznīcā. Spirgts un vesels bij līdz 6.jūlijam. Minētās dienas vakarā aizgāja gulēt, kā arvien, - bet nepiecēlās vairs uz darbošanos šai pasaulē, jo no rīta atrada nelaiķi tāpat gulot, kā no vakara bij nogūlies; - bet viņš bij aizgājis dusēt uz mūžu. – Nelaiķi apraud 2 dēli un 3 meitas, visa Grobiņas draudze, kurai nelaiķis jau trešajā paaudzē tik ilgus gadus uzticīgi kalpoja. Bet ne mazāk nožēlo aizgājušo Grobiņas prāvesta apriņķa mācītāji, kuriem Dieva mierā dusošais allaž bij uzticīgs draugs un mīļš prāvests, kas veda visas darīšanas izveicīgi un pareizi. 

Līķi pārvedot no mācītāja muižas uz baznīcu, draudze ņēma dalību lielā skaitā. Tur redzējām latviešus, vācus un pat daudz žīdu, kas bij nākuši parādīt, ka turēja nelaiķi augstā godā un cieņā. Nakti uz 12.jūliju ļaudis vāķēja baznīcā, un Rolavas muižas Zaļenieku saimnieks bij izlūdzies, lai viņam atvēlētu uz savu rēķinumu apgaismot baznīcu. Visu nakti sveces un lukturi bij iededzināti un dziesmas atskanēja Dievam par godu. 12.jūlijā aiznesa izdzisušās miesas uz pēdīgo dusu, Grobiņas kapos, nelaiķa laulātai draudzenei blakām, kas neilgi priekš viņa bij guldināta dzestrā zemītē. Par līķa sprediķu teicējiem piederīgie bij izredzējušies Kurzemes cienīgu ģenerālsuperintendenta kungu un Valtaiķu mācītāju. Bet kad ģenerālsuperintendenta kungs nebij varējis nākt, tad viņa vietā nelaiķa radinieks, Gramzdas mācītājs, sacīja līķa sprediķi vācu valodā. Dievakalpošana sākās ar dziesmu no draudzes puses. Tad Valtaiķu mācītājs kāpa kancelē un sacīja latviešu valodā sprediķi par Dāvida dziesmu 92, 2 un 3.p., pieminēdams to žēlastību un uzticību, ko Dievs tik bagātīgi ir parādījis nelaiķim, viņa namam un viņa draudzei. Pēc nodziedātas dziesmas Gramzdas mācītājs runāja par tiem vārdiem: „Tava valstība lai nāk un Tavs prāts lai notiek”, norādīdams uz to, ka arī nelaiķis, cik spēdams, gandrīz pus gadu simteni ir strādājis, lai „Dieva valstība nāktu”. Beidzot uzsauca dedzīgiem vārdiem apbēdinātiem radiem, draugiem un draudzes locekļiem, lai iepriecinās lūgdamies: „Tavs prāts lai notiek” utt. 

Pēc svētīšanas vārdiem mācītāji nesa zārku iz baznīcas ārā, tad ņēma zārku nelaiķa radi un beidzot baznīcas pērminderi pārmīdamies. Uz kapiem iedami, bērenieki dziedāja [...] dziesmu, ko Jānis Dūcmanis īpaši priekš tam bij sacerējis [...] 

Uz kapiem runāja nelaiķa vecais draugs un amata brālis, Liepājas vācu mācītājs – Kienitz. Pēc nodziedātas dziesmas uz balsīm Priekules mācītājs Bock turēja latviešu valodā kapa lūgšanu. Tā mēs nodevām zemei, kas no zemes ir ņemts. Lai mīļā nelaiķa gars mājo tur, uz kurieni viņa sirds allaž ilgojās, un lai viņa piemiņa un viņa labās mācības paliek pie mums un nes labus augļus līdz tā Kunga dienai! 

10.novembrī, Latviešu Avīzes, Nr.45 

Pilskungam baronam von Hoven Grobiņā, kā „Libausche Zeitung” tiek ziņots no drošas puses, šinīs dienās draudu vēstule piesūtīta; viņa bijusi parakstīta: „Latviešu komiteja pret vāciešiem”. 

24.novembrī, Latviešu Avīzes, Nr.47 

Grobiņā telegrafa stancija ietaisīta, kur pieņem iekš- un ārzemes depešas. 

1883 

10.augustā, Latviešu Avīzes, Nr.32 

Tiek pārdots Braunfelda nams, divi verstes no Grobiņas, uz pilsētas gruntes, ar 3 1/2 pūra vietas aramās zemes, ar lielu namu ar četrām istabām, ar ērberģi un stalli, klēti un smēdi; tiek pārdots no brīvas rokas. Bez tam no pilsētas ir piemērītas 8 pūra vietas zemes, rubli par pūra vietu. Klātākas ziņas dabon turpat. Cienījamie pircēji tiek lūgti, drīz pieteikties pie Lindekopf Grobiņā. 

Grobiņas pilstiesa dara caur šo vispārīgi zināmu, ka pie viņas ir iemaksāti 1000 rubļu, kurus kā pateicības algu dabūs tas, kas uzrādīs pēdas slepkaviem, jeb viņus pašus, kuri 20.jūlijā, saulei noejot, nošāva Virgas un Krūtes baronu Nikolaju von Nolde. 

1884 

1.augustā, Arājs, Nr.31 

Iz Grobines apgabala raksta: visas kalvu pļavas, ka ari āboliņa lauki šogad deva bagātu, gandriz dubultigu pļauju, tikai kūdras un zemās pļavas deva 2/3 no pērnajās pļavas. Rudzi, kas jau nopļauti, ir brīnum brangi un sola bagātu ražu. Ari nevar sūdzēties par kviešiem, miežiem, auzām, zirņiem un kartupeļiem, un uzcītīgais zemkopis ar priecīgu sirdi gaida to laiku, kur tam nāks rokās rudens bagātība. Jebšu tālākās vietās gan sūdzējās par sausumu, tad tomēr mums netrūka īstenā laikā lietus un nevaram atminēties tik svētīga gada, kā tagadējā. Bišu stropi iet vairumā un drīz būs izlīdzināts tas sāpīgais robs, kādu padarīja pagājušā ziema. 

1887 

30.decembrī, Latviešu Avīzes, Nr.52 

No Grobiņas 

Uz nākošiem trim gadiem par pilsētas vietniekiem 3.,4. un 7.decembrī tika iecelti šādi kungi: Apriņķa ārsts Dr. Ernsts von Grots, tiesnesis Voldemārs Lilienfelds, namnieks Friedrihs Sokolovskis, rātskungi Šano Retloffs un Vilhelms Roeske, namnieki Ludvigs Kallmeiers un Salomons Friedberģis, viesnīcnieks Vilhelms Vogelmanis, rātskungs Ādolfs Voge, namnieks Ludvigs Neureiters, rātskungs Eduards Gross, ierēdnis Kristaps Freimanis, namnieki Dāvids Stembers un Jorens Ansis Starosts, gruntnieks Alberts Starosts, mācītājs Julius Veide, tirgonis Hosias Jankelsons, reģistrators Ādolfs Dreiersdorfs, namnieki Johans Veils un Kārlis Simsons, dzirnavu nomnieks Ādolfs Knohs, namnieks Hermanis Knoths, tirgoņi Jankelis Hermers un Jozefs Davidoffs, kalējs Jakobs Rutkovskis, dzirnavu nomnieks Šano Jēgers, namnieki Gottfrīds Stegmanis, Mozes Kāns un Dāvids Kallmeiers.

1892 

19.jūnijā, Baltijas Vēstnesis, Nr.137 

No Grobiņas raksta "Tēvijai" 

6.jūnijā Grobiņā ieradās gubernatora kungs. Apskatījis dažas pārvaldes vietas pilsētā, viņš beidzot atbrauca uz pagasta tiesas namu. Te vietējais skrīveris bij licis celt goda vārtus. Revidētas tika triju pagastu valdes (kas visas atrodas vienā namā), bet īpaši to skrīveru darbība. No šejienes augstais aizbrauca uz Liepāju. 

8.jūnijā bija Grobiņas pagasta skolas namā eksāmens pagasta skolu beigušiem skolēniem, kas vēlējās iegūt trešās kategorijas atvieglinājumu, iestājoties kara klausībā. Eksaminētāja komisija bij šogad sastādīta no priekšsēdētāja Ovčiņikova un 3 pagasta skolotājiem: Pluzeita, Legzdas un Grunberga kungiem. Uz eksāmenu bij pieteikti pavisam 32 pagasta skolēni. Bet tā kā daži no pieteiktiem nebija minētā dienā ieradušies un liels pulks pārbaudījumu neizturēja, tad augšminēto atvieglinājumu ieguva tikai 13 skolēni. Priekšsēdētājs izsacījās, ka pēc viņa domām esot labāki, ka skolnieki vēlākos gados liekot eksāmenu, jo ar 14.gadu to nolikuši, tie vēlāk, iestājoties kara klausībā, būšot visu gandrīz aizmirsuši. 

Pie mums pēdējos gados atvēries kāds jauns peļņas avots, kur īpaši sievietes var dabūt labi papelnīties. Proti: žīdi sākuši nomāt no kristītiem lielus zemes gabalus, maksādami pat 30 un vēl vairāk rubļus par vienu pūravietu gada nomas. Uz šiem zemes gabaliem tie dēsta kāpostus, sīpolus, burkānus, bet visvairāk gurķus, kurus ved rudenī tuvējā Liepājā pārdot. Sieviņām te nu "darbs un peļņa" ar stādīšanu un lielisko ravēšanu. Ikdienas redz šīs tā sauktās gurķu-žīdu sieviņas rāpojam pa lielajiem gurķu laukiem - ravējot, jo žīds maksā 30 kapeiku algas pa dienu. Laba peļņa visu cauru vasaru! Vīri atkal pelnās akmeņus lauzdami priekš kara ostas, kur sastrādājot 80 līdz 120 kapeiku par dienu. Daži atkal brauc Grobiņas žīdiem sraktēs (reizās), nopelnīdami savu 1 līdz 2 rubļu dienā. Tātad nevaram neko sūdzēties par grūtiem laikiem, kā to dzird no citiem Kurzemes apvidiem. To pierāda arī Grobiņas lielais šeņķu (krogu) pulks, kas gandrīz katru gadu vēl pavairojas. 

Laikrakstus mēs gandrīz nemaz nelasām; to arī mums nav nemaz vajadzīgs. Jaunu ziņu diezgan sadzirdam, ik pāri dienas aizbraukdami uz Liepāju, vai arī Grobiņas šeņķos pie "bufetes", kā arī sievas cita no citas saklaudzina gurķu laukos ravējot. Ko tur mums vēl izdot naudu par laikrakstiem! Domā mūsējie. Un mūsu bērniem nevajag nebūt vairāk izglītības par mums pašiem. Kad tik tos rudenī, ar ābeci rokā un galvā, kaut kā lūgdamies varam iedabūt skolā, tad jau 3 ziemās tie diezgan iemācīsies. Un dažreiz, ja mums tas izrādās, ka bērns vēl par maz mācīts, nu, tad noejam pie skolotāja izrāties. Pa vasaru bērnus raidīt skolā nebūt neturam par vajadzīgu; to arī nedaram, jo tādiem paskolotiem tiem netiksies vairs stradāt un tie paliks par dienas zagļiem utt. Lūk, tā domājam, daram un jūtamies laimīgi. Lietus pie mums tagad līst ik pāri dienas, kas mūsu smiltszemītei īsti noder. Pērkoņa tēvu šogad vēl neesam dzirdējuši ducinām. 

1898 

28.janvārī, Latviešu Avīzes, Nr.4 

No Grobiņas. Nelaimes atgadījums. Ceturtdien 8.janvārī, kāds namelnieks, braukdams vēlā tumšā vakarā ar vezumu jūras mēslu no Liepājas uz mājām, atradis visai bēdīgā vīzē galu. Proti, minētais namelnieks ceļā, kas iet no Grobiņas-Liepājas šosejas uz Bata muiželi, ieblakus Grobiņas Cimdenieka mājām, braucis ar savu smago vezumu - laikam nevarēdams tumsā ceļu labi noredzēt - tik tuvu gar pašu ceļa malu, ka vezums kādā paslīpā vietā ievēlies grāvī, pašam braucējam pie tam uzgāzdamies virsū un iespiezdams to grāvja dibenā, kur tas - laikam caur noslīkšanu - bija atradis galu. Arī zirgs, vezumam krītot, bija ierauts augšpēdus dziļajā un ūdeņa pilnajā grāvī, kur arī bija noslīcis. Tikai otrā rītā ceļa-vīri atrada apgāzušos vezumu ar noslīkušo zirgu un, tos no grāvja izvākdami, uzgāja grāvja dibenā arī sastingušo, nedzīvo braucēju. Noslīkušais bija no Grobiņas Silenieku ciema namelniekiem un atstāj sievu ar bērniem. 

6.maijā, Latviešu Avīzes, Nr.18 

No Grobiņas 

Jaunais dzelzceļš, kas ies starp Aizputi un Liepāju, nupat 24.aprīlī iesākts būvēt. Pirmie darbi - grāvju rakšana un līnijas uzmešana - iesākti šejienes pilsētiņas robežās - starp Grobiņas-Iļģu lielceļu un vietējo mācītāja muižu - un aizvirzīti nedēļas laikā jau diezgan tāli - vairāk verstu garumā uz Aizputes pusi. Tagad patlaban rakšanas darbi top strādāti starp Rolavas un Aisteru muižām. Līnija še iet pa zemām, līdzenām vietām un tāpēc darbi sokās ļoti ātri. Piestāšanās vietu jaunajam dzelzceļam bez Aizputes un Liepājas sta[n]cijām būs vēl 4: pirmā pie Grobiņas, otra iepretīm Durbei, trešā pie Rāvas un ceturtā starp Rāvu un Aizputi. Viss līnijas garums būs kādas 47 verstis. Pēc būvētāju domām dzelzceļam jātiekot šā gada novembra mēnesī galīgi gatavam. Ja darbi arī turpmāki tik brangi veiksies, kā tagad, tad tiešām nav ko šaubīties, ka novembrī varēs jauno dzelzceļu nodot lietošanā. Grobiņa, kas Liepājas-Romnu dzelzceļa stigu nospraužot tapa atstāta gluži neievērota - Liepājas-Romnu dzelzceļš iet verstis 5 no Grobiņas atstatu - tagad dzīvo cerībās, ka arī viņai atlēkšot savs labumiņš no jaunā dzelzceļa, kas, kā redzams, ies Grobiņai, tā sakot, taisni gar slieksni garām. Laiks, zināms, rādīs, vai un cik lielā mērā grobiņnieku cerības piepildīsies. 

4.jūlijā, Baltijas Vēstnesis, Nr.148 

Ar Liepājas-Aizputes dzelzceļa būvi iet ļoti gausi uz priekšu. Starp Liepāju un Grobiņu vēl nekas nav darīts. No Grobiņas līdz Aisteres pagasta robežām ir uzmests ceļa dambis. Ielejā netālu no Rolavas muižas augstu uzmestais ceļa dambis ir iegrimis gluži zemē, jo tur ir ļoti staigna vieta. Tāpēc minētā ielejā dzelzceļu būvēs pa citu, cietāku vietu. No stacijām vēl nav neviena sākta taisīt. 

15.septembrī, Baltijas Vēstnesis, Nr.209 

Liepājas-Aizputes dzelzceļa būves rakšanas darbi topot nadzīgi veicināti un pie tiem strādājot kādi 600 zaldāti un 400 citi strādnieki ar 125 zirgiem. Darbus turpināšot līdz sala laikam. 

Liepājas-Aizputes dzelzceļa darbi beidzamā laikā naigi top turpināti. Pie ceļa dambja uzmešanas strādā uzreiz trijās vietās. Viens pulks uzmet dambi starp Liepāju un Grobiņu, otrs strādā Rolavas lankā, nogrimušās stigas vietā jaunu velkot, un trešais pulks strādā Rāvas pagasta robežās, līdz kurienei ceļa dambis, no Grobiņas sākot, uzmests. Strādnieki ir zaldāti un Vakara-Krievijas guberņu iedzīvotāji. No latviešiem redz retu. Saimniekiem, kuru mājas atrodas dzelzceļa malā, atlec jau tagad mērens labums. Dažiem saimniekiem maksā par rijas vai laidara augšas telpām priekš strādnieku guļu vietām 40-60 rbļ. par mēnesi, citi atkal nopelna, granti un akmeņus pārdodot. Arī par auzām zirgu vajadzībām samaksā labāki, nekā pilsētā, pie kam tās turpat var nodot. 

Starp Liepāju un Aizputi stacijas būs šādās vietās: Grobiņā, Lieģos Dunalkā un Dzērvē. Dunalkas muiža dod priekš stacijas brīvu zemi, vajadzīgo materiālu ēku celšanai ar visu pievešanu un bez tam vēl 5000 rubļu naudas. Muižnieki vispārīgi dod dzelzceļam brīvu zemi. Saimniekiem par aizņemto zemes gabalu maksā pēc salīguma.